#Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību.

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča apgalvojums, ka «Norvik banka» un tās īpašnieki prasībā Starptautiskajā investīciju strīdu izskatīšanas centrā (International Centre for Settlement of Investment Disputes (ICSID)) no Latvijas vēlas piedzīt 200 miljonus eiro, neatbilst patiesībai, ar sabiedrisko attiecību speciālistu palīdzību sagatavotā rakstiskā atbildē aģentūrai LETA apgalvoja «Norvik bankas» lielākais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.

Guseļņikovs apgalvo, ka šādu skaitli Rimšēvičs esot izdomājis, lai iespaidotu sabiedrību. Tomēr Guseļņikovs izvairījās publiskot prasības apmēru.

Guseļņikovs stāsta, ka ar prasībā šķīrējtiesā grib panākt, ka vēja parku attīstītājs SIA «Winergy» tiek izslēgts no krimināllietas par naudas izkrāpšanu, lai varētu uzņēmumu pārdot.

Latvijas Republikas Senāts 2019.gada 29.martā noraidījis vēja parku attīstītāja SIA «Winergy» kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2017.gada 27.februāra spriedumu, piespriežot SIA «Winergy» atmaksāt valsts budžetā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) līdzekļus 2, 13 miljonus eiro apmērā.

Tiesa uzskata, ka «Winergy» nepienācīgi izpildīja līgumu, kas noslēgts starp «Winergy», VARAM un SIA «Vides investīciju fonds» 2011.gada 19.septembrī, par projekta «Vēja elektrostaciju tehnoloģiju iegāde un ieviešana elektroenerģijas ražošanai Popes pagastā Platenes pļavās īstenošanu, un VARAM bija tiesisks pamats to izbeigt, izmaksāto finansējumu atprasot.

VARAM strīdus līgumu izbeidza 2013.gada novembrī, pamatojoties uz vairākiem SIA «Winergy» pieļautiem līguma pārkāpumiem, tostarp, maksātnespējas procesa uzsākšanu, kas izslēdza iespēju vispār pretendēt uz KPFI finansējuma izmaksu. Ar pieteikumu tiesā par SIA «Winergy» pienākumu atmaksāt saņemtos līdzekļus VARAM vērsās 2014.gada martā.

Norvik Banka premjeram Mārim Kučinskim nosūtījusi oficiālu vēstuli saistībā ar Satiksmes ministrijas paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts Andris Linužs. Kredītiestāde prasa A. Linuža kandidatūras atkārtotu izvērtēšanu.

2017.gada 4.decembrī Satiksmes ministrija izplatīja oficiālu paziņojumu, ka SIA Eiropas dzelzceļa līnijas vienīgā valdes locekļa amatā uz turpmākajiem pieciem gadiem tiek iecelts A. Linužs. Eiropas dzelzceļa līnijas, Latvijas Republikas dibināta komercsabiedrība, ir līdzatbildīga par pēdējos gados lielākā Latvijas teritorijā īstenotā infrastruktūras projekta – Rail Baltica – ieviešanu. Tiek prognozēts, ka Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā tiks investēts līdz diviem miljardiem eiro, no kuriem līdz pat 85% būs Eiropas Savienības finansējums, vēstulē norāda kredītiestāde un turpina: «Publiski skaidrojot Andra Linuža atzīšanu par iespējami labāko un atbilstošāko kandidātu šī nozīmīgā un ietekmīgā amata pienākumu pildīšanai, konkursa atlases komisijas vadība īpaši uzsvērusi, ka Andris Linužs bijis zinošākais Eiropas Savienības projektu ieviešanā. Zinot Andra Linuža saistību ar finanšu mahinācijām un dokumentu viltošanu, tostarp ES līdzekļu izkrāpšanā, A/S «NORVIK BANKA» vadība un akcionāri ir patiesi pārsteigti un vīlušies par šo nomināciju.»

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Vairākus gadus senā strīdā par nodokļu nomaksu Latvijas valsts ar tiesu izpildītāja starpniecību vēlas pārdot izsolē Igaunijas uzņēmējam Indrekam Kuivallikam piederošo kompāniju "Polaris Invest", kuras sākuma cena ir 33,3 miljoni eiro.

"Šis strīds turpinās jau ilgāku laiku, un tas ir saistīts ar Latvijas valsti, un es uzskatu, ka pārdošana tā arī nekad nenotiks," Kuivalliks sacīja ziņu aģentūrai BNS un piebilda, ka strīds ir saistīts ar Latvijas vēja enerģijas ražotāja "Winergy" pārdošanu. Igaunijas uzņēmējam šajā kompānijā kādreiz piederēja vairākumss.

Igaunijas uzņēmumu reģistra dati liecina, ka Latvijas valsts interesēs ir arestētas "Polaris Invest" akcijas. Izsoli organizē tiesu izpildītāja un bankrota administratore Elina Vīlipusa. Pieteikumus izsolei pieņems 12.-19.jūnijā.

Kuivallika kontrolētā kompānija "Wind One" 92,8% "Winergy" kapitāldaļu iegādājās 2012.gada beigās. 2015.gadā "Winergy" paziņoja, ka Kuivalliks ir pārdevis savas vairākuma daļas mazākuma īpašniekam, ASV uzņēmējam Devonam Ārčeram. Savukārt "Wind One" pa šo laiku no uzņēmumu reģistra ir dzēsts.

Dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju, liecina TV3 raidījuma Nekā personīga rīcībā esošā informācija.

Maksātnespējas administrators Māris Sprūds cietumā atradās kopš pagājušā gada jūnija. Prokuratūra bijušajam administratoram cēlusi apsūdzību par izspiešanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Viņš apsūdzības noliedza, tomēr no cietuma tika izlaists šo piektdien.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tajā pat dienā sāka kratīt Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darba un dzīvesvietu. Kā liecina Nekā personīga neoficiālā informācija - dienu pirms kratīšanām un Sprūda atbrīvošanas, Rimšēvičs bija aizgājis atvaļinājumā un ceturtdien aizlidojis uz Spāniju.

Sestdien pēcpusdienā vispirms publiski parādās ziņas par KNAB veiktajām kratīšanām. Vēlā pēcpusdienā Rīgas lidostā nosēžas lidmašīna, ar kuru Latvijā atgriežas Ilmārs Rimšēvičs. Viņu lidostā sagaida KNAB darbinieki. Uz nopratināšanu KNAB Latvijas Bankas prezidentu atvizina viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Straujas izmaiņas Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzībā esošajās nozarēs tuvāko gadu laikā netiek plānotas, pastiprināta uzmanība tiks veltīta normatīvo aktu sakārtošanai

To intervijā DB norāda jaunais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš atklāj, ka nevēlas veikt straujas kustības, kurām uzņēmējiem ir grūti pielāgoties, tajā pašā laikā EM ir atvērta nefiskāliem priekšlikumiem, kas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Viņš pauž, ka kopumā valdības deklarācijā iekļautas trīs reformas - administratīvi teritoriālā, veselības un 2021. gadā plānotā nodokļu reforma.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Viens no skaļāk apspriestajiem jautājumiem enerģētikas nozarē pēdējā laikā ir obligātā iepirkuma komponente (OIK). Lai gan iepriekš OIK solīts atcelt jau šā gada pavasarī, nesen paziņojāt, ka strauja OIK atcelšana, visticamāk, nenotiks. Kāpēc tā?