Rietumu klienti Latvijas bankām uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Tiekot galā ar likumu piemērošanas problēmām, finanšu pakalpojumus varēsim eksportēt arī uz rietumiem, jo mums ir galvenā konkurences priekšrcība - cena
Tā intervijā saka Norvik bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs.
Vai vēlēšanās iegādāties banku Eiropas Savienībā saistījās ar likuma ievērošanas un lielākas stabilitātes vidi?
Esmu uzaudzis Sibīrijā, un kopš bērnības Rīga vienmēr man ir saistījusies ar ārzemēm un Eiropu. Arī tagad uzskatu, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot un veidot biznesu. Tā ir valsts ar lielām konkurences priekšrocībām. Es patiesi uzskatu, ka te tik tiešām augstā līmenī strādā finanšu regulators, par ko daudzas valstis varētu Latviju apskaust. To pašu var teikt par daudzām valsts iestādēm. Norvik banka pagājušajā gadā visu peļņu novirzīja rezervju veidošanai, taču, neskatoties uz to, pagājušajā gadā mēs nodokļos samaksājām 6,5 miljonus eiro, un šogad esam samaksājuši jau 2,5 miljonus eiro. Man par to ir atnākusi pateicības vēstule no Valsts iņēmumu dienesta, kuru es pārtulkošu angļu valodā un parādīšu saviem bērniem. Joprojām uzskatu, ka Latvija ir pievilcīga vieta un tās finanšu sektoram ir ļoti labas perspektīvas. Runājot par investīcijām, nez kāpēc joprojām domā galvenokārt ražošanu, rūpniecību. Jāsaprot, ka tehnoloģiskās attīstības līmenis ir tik augsts, ka tādām valstīm kā Latvija nav jātiecas iekļūt industriālajā jomā. Masu ražošanā uzvar zemo izmaksu modeļi, diemžēl ar lētu darbaspēku un sliktu ekoloģiju. Tāpēc sacensties ar Ķīnu un Dienvidaustrumāziju nav jēgas. Bet sacensties ar augsti tehnoloģisko rūpniecību arī nav iespējams, jo to bāze tiek būvēta gadsimtu garumā. Latvijai ir jākonkurē pakalpojumu jomā. Tas, ka Latvijai ir finanšu sektors, kas nodrošina gan vietējās vajadzības, gan sniedz finanšu pakalpojumu eksportu, ir labākais, kas var būt, no pašas valsts interešu viedokļa raugoties. Latvijas bankas austrumos vienmēr ir pozicionējušas sevi kā Eiropas bankas, kas runā jūsu valodā, domājot ar to krievu valodu. Šī ziņa ļoti labi darbojas gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Tā ir milzīga Latvijas banku konkurences priekšrocība. Finanšu sektors neprasa milzu ieguldījumus, tas neprasa kosmiskus varoņdarbus, tas Latvijā augs normālā lietu kārtībā, vienkārši attīstoties ekonomikai un eksportam. Latvijai ir ļoti veicies, ka tās finanšu sektoram kādā brīdī ir izdevies ieņemt šo nišu.
Jūs ļoti slavējat Latviju, neskatoties uz to, ka jums ir nācies tomēr saskarties arī ar negatīvu pieredzi?
Problēma nav Latvijas likumdošana, problēma ir likumu piemērošanas prakse. Diemžēl tieši likumu izpildprakse, likumu ievērošana ir lielākais Latvijas drauds, kas robežojas ar nacionālās drošības apdraudējumu. Tas ir mans viedoklis, mans skats no malas. Mums ir viena skandaloza lieta, kur man visi tagad jautā, kā tu to neredzēji «due diligence» laikā pirms bankas iegādes...
Vai tas ir Winergy gadījums?
Jā. Bet es pat iedomāties nevarēju, ka valstī var tik rupji tikt pārkāpts likums. Turklāt pārkāpts tieši no to ekonomisko un juridisko subjektu puses, kas ir atbildīgi, lai likums tiktu ievērots. Mēs esam saskārušies ar gadījumu, kad tiesnesis ir pieņēmis lēmumu, kas ir pretrunā ar Civillikumu.
Mēdz teikt, ka ar avīzi var nosist mušu, ministru un banku. Norvik banka vismaz pēdējā gada laikā ir tik daudz sista, ka gandrīz jābrīnās, ka tā ir dzīva...
Paralēli saskārāmies ar melnā PR apjomu. Kaut kādu iespaidu tas atstāja. Bet, ja šis melnais PR sastāv no atklātiem meliem, tad tos vienmēr ir viegli apgāzt. Daudz sliktāk būtu, ja būtu reālas problēmas un par tām rakstītu, tad tiešām būtu iespējamas sekas. Taču, ja viss ir nekaunīgi meli un izdomājumi, tas, protams, ir nepatīkami, jo tā ir papildu slodze, un mēs to skaidrojam saviem klientiem, tad ir vieglāk. Bankas klienti ir saprātīgi cilvēki un izturas pret notiekošo ar sapratni. Banka sakarā ar šo, pret mums vērsto kampaņu, ir vērsusies policijā ar iesniegumu uzsākt par to lietu. Tā pagaidām nav uzsākta. Taču policija vismaz ir tikusi skaidrībā ar šo lietu – ar visām šīm publikācijām – un mums atbildējusi. Es pats smejos, ka man tagad ir policijas atzinums, ka visas šīs publikācijas ir meli (smejas). Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde pagaidām nespēj novērtēt zaudējumu, kas ir nodarīts bankai. Taču uzsveru, ka mēs turpināsim mēģināt panākt, lai krimināllieta pret tiem cilvēkiem, kas organizēja šo kampaņu pret banku un mani personiski, tomēr tiktu uzsākta.
Tomēr dažkārt pat baumas var sagādāt problēmas, īpaši, ņemot vērā to negatīvo pieredzi, kas cilvēkiem pavisam nesenā pagātnē ir bijusi ar bankām visā pasaulē.
Norvik bankai ir ļoti augsts likviditātes līmenis – šodien tas ir 60–65% no aktīvu vērtības. Tātad mums ir lielas rezerves, lai tiktu galā ar jebkuru klientu atplūdumu. Par laimi, vairums nelielo klientu Latvijā visu to nelasa un uz to nereaģē, bet kooperatīvie klienti prasa darbu, mēs ar viņiem strādājam un visu paskaidrojam.
Jums ir sāpīga pieredze ar maksātnespējas lietām?
Ne tikai ar maksātnespējas lietām! Tā vispār ir problēma. Norvik pacēla šo jautājumu. Un izrādījās, ka tas ir skāris visas bankas. Tāpēc mēs saņēmām citu Latvijas banku solidāru atbalstu. Taču te nevar vainot tikai maksātnespējas administratorus. Teikt, ka tikai viņos ir problēma, jo tā ir plašāka. Manuprāt, tas jau ir tāds mafiozs astoņkājis, kas ir aptinis zināmu valsts daļu, jo, atvainojiet, maksātnespējas administratoru lēmumus apzīmogo tiesas. Administratori vienmēr tiek aizstāvēti ar tiesas lēmumu. Bez tiesas lēmumiem administratoru darbība nav iespējama. Tā ir vairāku juridisku personu vienošanās. Un īpašs jautājums te ir tiesas.
Vai kas tāds ir iespējams Anglijas tiesu sistēmā?
Par Angliju vispār paklusēšu, – kaut kas tāds nav iespējams pat Krievijā! Man ir liela biznesa pieredze Krievijā. Un tā, kā zinām,s tiek, uzskatīta par mežonīgu, barbarisku zemi, salīdzinot ar Eiropu. Tik tiešām Krievijā var tikt safabricētas lietas, var tikt pievilkti argumenti aiz ausīm, var tik izmantoti viltus liecinieki, lai radītu juridisku pamatu spriedumam. Taču mūsdienu Krievijā, kurai ir daudz trūkumu, uz kuriem gluži pamatoti tiek norādīts, tomēr nevar iedomāties situāciju, kad tiesnesis neievēro Civillikuma normas. Tas vienkārši nav iespējams! Ir lietas, kuras vienkārši nav iespējamas. Bet Latvijā no šī viedokļa viss ir iespējams. Te tiesu sistēma darbojas pilnīgi nesodīti. Nav atbildības par tiesnešu «kļūdām» un mēs visi taču saprotam, ka tās nav kļūdas.
Jūs esat pārsteigts, ka kaut kas tāds notiek Eiropas Savienības valstī?
Zināt, es esmu pārsteigts, ka šeit gadiem tiek skatītas lietas. Man ierodoties stāstīja, ka te par ekonomiskiem noziegumiem cietumā neliekot. Slikti! Vajag likt. Jo kā gan cilvēki citādāk ievēros likumu? Anglijā, ja tu esi melojis tiesnesim, tas uzreiz nozīmē divreiz lielāku ieslodzījuma termiņu. Tur tiesnesis ar tevi neauklēsies! Tur cieta sistēma, un uz to tā balstās – tiesnešiem nemelo! Kur nu vēl iedomāties, ka tiesu sistēma tiktu izmantota kā viens no instrumentiem, lai nemaksātu parādus. Tāpēc Latviju ar Angliju salīdzināt nevar. Esmu diezgan ilgi dzīvojis Lielbritānijā, pirms kļuvu par Norvik bankas akcionāru. Biju pieradis pie tiesiskas vides. Man pat bija izveidojies stereotips, ka Eiropas Savienībā visur ir apmēram vienāds tiesiskuma līmenis. Diemžēl tagad esmu sapratis, ka tā nav. Ja tiesu sistēma neaizstāv kreditoru tiesības, tad visa finanšu sistēma ir ievainojama. Ja ir visas ķīlas, ir redzamas visas transakcijas, ja ir skaidrs, ka cilvēks nav nekāds investors, bet viņš var ne tikai «uzmest» banku, bet vēl pasildīt rociņas uz valsts rēķina, tiesā aizbildinoties, ka garantijas var lauzt, jo nav zinājis latviešu valodu, tad, piedodiet, tas ir kaut kāds sviests. Turklāt šis cilvēks pirms desmit gadiem līdzīgu triku bija veicis Zviedrijā. Tur viņš par to ir dabūjis reālu ieslodzījuma termiņu un aizliegumu nodarboties ar komercdarbību. Atbraucis uz Latviju, viņš izdara to pašu.
Jūs tagad runājat par…
Par Winergy, par Andrusu Petersonu, kas stāvēja aiz Winergy. Turklāt šis grupējums būtībā sastāv no bijušajiem Norvik bankas darbiniekiem. Mums bankā ir sarakste, kā viņi plānoja šo noziegumu. Tā ir nodota policijai. Šajā darījumā nav citas naudas, kā tikai pašas bankas nauda. Tas, ko viņi sauc par savām investīcijām, ir vienkārši uz riņķi apgriezta bankai piederoša nauda. Par to ir starptautiskās auditorkompānijas Deloitte atzinums. Vienīgais investors un vienīgais cietušais ir banka. Winergy turpina strādāt un iekasēt naudu, lai gan kriminālprocesā ir konstatēts, ka banka ir cietusī, īpašums ir nozagts un šie cilvēki ir aizdomās turamie. Es ar šiem igauņu pseidoinvestoriem tikos, mēģināju viņiem ieskaidrot, ka tā nedrīkst, ir taču kaut kādas robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Taču šie cilvēki uzskata, ka viņi ir stiprāki par valsti. Man ir ļoti aizvainojuši dzirdēt, kad, sakot, ka gan jau Latvijas tiesībaizsardzības sistēma tiks galā, dzirdu ironisku pretjautājumu no igauņiem – vai tad Latvijā šāda sistēma vispār esot.
Uzskatāt, ka kreditori un bankas Latvijā nejūtas likuma aizstāvībā?
Ņemsim jebkuru tiesisko jomu – civiltiesības, krimināltiesības vai ekonomiskos noziegumus – visur pilnīga visatļautība red. un nesodāmība. Šis Winergy gadījums ir piemērs citiem nevis kā nevar darīt, bet kā var. Un visas pasaules blēžiem rodas kārdinājums braukt uz Latviju un darīt to pašu, jo tieslietu sistēma šeit neizstāv īstos investorus un kreditorus. Bet tas ir finanšu sistēmas stūrakmens. Kāpēc atsevišķas valstis ir guvušas panākumus finanšu jomā? Tāpēc, ka kreditoru tiesības tiek stingri aizstāvētas ar likumu. Kādā valstī un kādā bankā jūs noguldīsiet naudu? Vai tādā, kur banka un jūsu nauda tiek aizstāvēta pret blēžiem, vai tādā, kur netiek? Jo ne jau mani aizstāv likums. Bieži tiek lietoti epiteti – Krievijas banka, Guseļņikovs … Lai gan 40% bankas pieder Lielbritānijas pilsoņiem – manai sievai un bērniem. Lūk, viņi ir reāli investori no Eiropas Savienības, kas ir ieguldījuši reālu naudu Latvijā. Jo Norvik bankas kapitāls pa šiem 15 mēnešiem ir izaudzis par 113 miljoniem eiro. Turklāt mana daļa Norvik bankas līdzekļos ir pašu kapitāla apjomā – 127 miljoni eiro. Bet bankā ir miljards! Tā ir cilvēku nauda, kuru priekšā es esmu atbildīgs un kuru priekšā ir atbildīga valsts – regulators, policija. Mans uzdevums ir efektīvi vadīt banku, bet valsts uzdevums ir, lai kreditoru tiesības valstī tiktu ievērotas, lai tiktu ievērotas noguldītāju tiesības. Ja valsts finanšu sistēma zaudēs uzticību, mēs pazaudēsim ne tikai finanšu eksporta iespējas, bet arī pašu cilvēku uzticību. Tas jau daļēji notiek. Cilvēki vairāk uzticas skandināvu bankām.
Vai labi, ka Latvijā ir nerezidentu nauda, vai tas tomēr ir bīstami?
Tā ir laime, ka šeit ir nerezidentu nauda, jo tad, ja tā neatrastos Latvijas banku kontos, tā būtu Anglijas vai Šveices bankās. Kāpēc Šveices banku sistēma ir tik attīstīta, kāpēc šīs bankas praktiski nekad nebankrotē? Tāpēc, ka valsts īpaši aizstāv un uzrauga Šveices banku sistēmu, jo tā ir valsts asinsrites sistēma. Arī Latvijā ir tāda iespēja. Latvijā nav nemaz tik daudz nozaru, kuras būtu starptautiski konkurētspējīgas, kurām būtu izaugsmes potenciāls, turklāt par 20–30% gadā. Finanšu sektors tāds ir. Tas uzrāda fantastiskus rezultātus uz šodienas recesējošās Eiropas ekonomikas fona. Turklāt Latvijai ir iespējas piesaistīt finanšu sektora klientus ne tikai no Austrumiem, bet arī Rietumiem. Latvijai ir ļoti labas perspektīvas viena iemesla dēļ – Latvijā ir ļoti zemas bankas ofisa izmaksas, salīdzinot ar Frankfurti, Parīzi vai – vēl jo vairāk – Londonu, kas ir ļoti dārgas pilsētas. Rīgā izmaksas ir divas trīs reizes zemākas un liela iedzīvotāju daļa lieliski runā angliski.
Vai Rietumu klienti pietiekami uzticēsies Latvijas bankām?
Uzticēsies, ja būs normāla tiesu sistēma. Formāli Latvija taču ir Eiropas Savienība. Un likumdošana formas ziņā ir unificēta ar Eiropas Savienību. Tāpēc investori, tādi kā es, atnākot domā, ka te būs kā Eiropas Savienībā. Tomēr ar likumu piemērošanas praksi ir problēma. Ja Latvijai ar tādām problēmām, kādas ir, tomēr izdodas finanšu pakalpojumus pat eksportēt uz austrumiem, tas nozīmē, ka, problēmas atrisinot, mēs tos mierīgi varēsim eksportēt uz rietumiem. Jo mums ir galvenā konkurences priekšrocība – cena.
Visu interviju Krievijas glābiņš ir Eiropas Savienība lasiet ceturtdienas, 28. maija, laikrakstā Dienas Bizness (6.-7. lpp.)!
