Drošība ir nevis izvairīgumā pret nerezidentu kapitālu, bet gan drošā un caurskatāmā biznesā, un citu izvēļu Latvijai nemaz nav
Devons Dodsons Arčers ir Norvik Bankas jaunais akcionārs, un jo lielāka intriga ar viņu runāt DB bija tāpēc, ka Latvijai pēdējā laikā pievērsušies iepriekš pasīvie ASV investori, un tas notiek tieši banku sektorā. Mēģinājumi Arčera kungu notvert sarunai Rīgā vai pat Skype apmēram divu mēnešu garumā gan līdzinājās kaķa un peles attiecībām, kurās brīžiem nevarēja saprast, kurš ir kurš. Iznākumā saruna tomēr notiek ar Skype starpniecību, Arčera kungam esot Dubaijā. Viņš atvainojas par iepriekšējām komunikācijas grūtībām un skaidro, ka tās radušās ļoti saspīlētā darba grafika dēļ, pēdējā fāzē ieejot sarunām par izlīgumu un investīcijām Igaunijas kompānijā Winergy. Ar to Norvik līdz šim bija tiesas darbi, savukārt pašai Winergy – investīciju prasība pret Latvijas valsti. Līdz ar D.D. Arčera kļūšanu arī par Winergy investoru attiecības ir normalizētas, un sakārtoti arī Norvik aktīvi.
Vai tā ir sakritība, ka Amerikas investori pēdējā laikā ir iecienījuši Latvijas banku aktīvus – vispirms Ripplewood Citadeles pirkums un tagad jūsu ieguldījums Norvik?
Izklausās pēc amerikāņu sazvērestības, tomēr šī tiešām ir sakritība. Es gan pazīstu Ripplewood Holdings vadītāju Timu Kolinsu, esam kādu reizi sarokojušies, un es zinu arī tiešām talantīgus jaunus cilvēkus, kas ir profesionāli izauguši viņa kompānijā, un daži no viņiem ir mani draugi. Bet saku godīgi – tā ir tīra sagadīšanās, lai gan no otras puses – man ienākt Latvijā kā neatkarīgam investoram pēc viņiem ir jau vienkāršāk, jo Ripplewood komanda šo reģionu ar savu klātbūtni noteikti investoru acīs ir cēlusi. Tims Kolinss ir ievērojams un profesionāļu godāts investors, un viņa klātbūtne šeit noteikti ir vairojusi arī manu pārliecību, ka lēmums ienākt Latvijā no manas puses ir bijis pareizs, pat ja tie ir divi nesaistīti gadījumi. Kā viņa, tā arī jau mana biznesa daļa Latvijā noteikti ir laba zīme arī citiem amerikāņiem – ka tas nav atsevišķs gadījums vien, bet jau kopēja vīzija.
Kāpēc jūs tomēr izvēlējāties Norvik?
Kā jau tas biznesā mēdz būt, ļoti svarīgs ir bijis cilvēciskais faktors. Pirms vairākiem gadiem es ar citiem biznesa partneriem satiku Norvik lielāko akcionāru Grigoriju Guseļņikovu. Man viņš atstāja nopietna uzņēmēja un kārtīga cilvēka iespaidu, un galu galā, kad man jau kā investoram ieteica pievērst uzmanību Norvik potenciālam, man tas nebija gluži nepazīstams bizness. Kad es skatījos uz Norvik kā potenciālais investors, es tur redzēju jaunu īpašnieku, jaunu, strādāt apņēmīgu komandu, kas ir gatava labot un vērst par labu iepriekšējās vadības neveiksmes.
To, ka viņi to arī spēj, un par bankas potenciālu liecināja skaitļi. Vērtējot šā biznesa ienesīgumu, bija redzams, ka lielākā daļa izmaksu ir saņemta mantojumā, un tās nav ekonomiska rakstura. Ja izslēdzam šos pagātnes grēkus, tad bankas kapitāla atdeve pašlaik ir ļoti laba. Tā ka no biznesa darbības un perspektīvu viedokļa viss ir ļoti labi, un no otras – no ieguldījumu drošības – puses es kā investors Norvik redzu kā regulējošajiem noteikumiem ļoti atbilstīgu, paklausīgu banku. Valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels un Grigorijs ir ļoti daudz darījuši un ieguldījuši bankas drošībā, lai ar uzviju atbilstu regulējošajām prasībām. Izpētes gaitā pirms investīcijas Norvik nepārprotami atklājās kā nepiederoša augsta riska bankām.
Vai Norvik nesenās kapitalizācijas problēmas ir prom uz visiem laikiem?
Jā, noteikti. Grigorijs ir paveicis iespaidīgu darbu, lai iztīrītu bilanci no pagātnes apgrūtinājumiem. Banka ir atbrīvojusies no sliktiem aktīviem apmēram 100 miljonu USD vērtībā. Es jau biju klāt kā sarunu dalībnieks, kad tas notika ar būtiskākajām šā iepriekšējā posma slikto aktīvu daļām apmēram 40 miljonu USD vērtībā, kas saistījās ar Winergy prāvu.
Manas pievienošanās sākumā Norvik procesam bija cerība, ka Winergy sliktie kredīti varētu tikt no bilances iztīrīti līdz tam, bet es sapratu, ka tie tomēr prasa arī manu iesaisti, lai mana ienākšana bankā būtu arī ar šādu pienesumu un lielāku pārliecību. Dažu dienu laikā biju Tallinā kādas četras vai piecas reizes, kas aizņēma visu manu laiku, tāpēc nevarēju arī satikties šai intervijai iepriekš, bet iznākums ir labs. Es tiešām varu runāt ar pārliecību gan par to, gan bankas pašreizējo biznesa modeli, kurā mēs neorientējamies uz trakām idejām, ko iegrūst savā kredītportfelī. Nē, mūsu pieeja tagad ir konservatīvāka.
Vai šai sakarā ir arī Norvik uzsvars uz universālās bankas darbību un rezidentu apkalpošanu, salīdzinot ar iepriekš valdošo nerezidentu biznesa daļu?
Es gluži neteiktu, ka mēs novēršamies no nerezidentu apkalpošanas. Drīzāk nostiprināmies un augam kā banka. Mēs esam lielākā banka Latvijā pēc klientu apkalpošanas centru un filiāļu skaita, un mēs pie tā – pie apmēram 70 filiālēm – paliksim arī turpmāk. Jā, šai ziņā esam vadošie, tomēr es to neredzu kā fundamentālu darbības fokusa maiņu. Nerezidentu aktīvu klātbūtne Latvijā ir un būs nozīmīga, jo jūs esat skaita ziņā neliela tauta un apjoma ziņā neliela un atvērta ekonomika.
Visu interviju Nerezidentu klātbūtne Latvijā arī turpmāk paliks nozīmīga lasiet 7. decembra laikrakstā Dienas Bizness.