Iedzīvotāju patriotiskais noskaņojums Krievijā pēc Krimas okupācijas un separātisma veicināšanas Austrumukrainā var izrādīties stipri īslaicīgs.
Vismaz tajā brīdī, kad Rietumvalstu sankcijas un spekulantu aktivitātes pasaules preču biržās būs pietiekami noēdušas aizvien savārgstošās Krievijas ekonomisko potenciālu. Padzirdot par to, ka kāda cita valsts pret Krieviju ieviesusi ekonomiskās sankcijas, mūsu kaimiņzemes amatpersonu tradicionālā reakcija ir ironiski izteicieni un draudi vērst pretpasākumus. Tiesa, šī ironija, visticamāk, pāriet brīdī, kad televīzijas kameru prožektori tiek izslēgti un, nokāpjot no tribīnes, galvā tiek rēķināti miljardu dolāru vērtie zaudējumi gan pašam, gan valstij kopumā. ASV un Eiropas sankcijas neaprobežojas tikai ar vīzas neizsniegšanu ieceļošanai tajā vai citā valstī vai kādas naudas summas pazušanu kādas ārvalstu bankas kontā. Patiesībā Krievijas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības, kurām sankcijas tikušas piemērotas, piedzīvo ne tikai sīkas neērtības, bet arī iespaidīgus finansiālos zaudējumus. Tas īpaši attiecināms uz ASV sankcijām, kuru mērķis nav iesaldēt tikai tās naudas summas, kas atrodas pasaules lielākās ekonomikas jurisdikcijā esošajās bankās, bet gan konkrētas amatpersonas un uzņēmējsabiedrības izslēgt no normālas finansiālās aprites.
Lai veiktu kādas lielākas saimnieciskās darbības, arī fiziskām personām ir nepieciešami banku norēķini, un te sākas vislielākā negatīvo pārsteigumu virkne. Izrādās, ka ASV Finanšu ministrijas izvirzītās sankcijas ir jāievēro ne tikai šīs valsts, bet arī citu valstu bankām, kuras vēlas sadarboties ar ASV. Pretējā gadījumā sankcijas tiek piemērotas pašām finanšu iestādēm, kas rada robu ne tikai naudas izteiksmē, bet var veicināt arī lielākus sarežģījumus. Līdz ar to jautājums par to, ar ko sadarboties – Krievijas amatpersonām vai ar ASV, ir šķietami atbildēts. Vēl spēcīgāku sitienu Krievijas ekonomikai rada atsevišķu šīs valsts banku, piemēram, Rossija vai SMP Bank nokļūšana ASV melnajā sarakstā. Bankas tiek uzskatītas par ekonomikas finanšu artēriju, taču tagad par Vladimiram Putinam pietuvināto uzskatītā banka Rossija faktiski nevar sadarboties ne ar vienu institūciju, kura vēlas strādāt ASV. Sankciju piemērošana pret bankām nozīmē, ka tām rodas grūtības veikt savas funkcijas ekonomikas finansēšanā. Tas šobrīd būtu ļoti nepieciešams, jo pēc iepriekšējā pusotra gada stagnācijas šā gada pirmajā ceturksnī Krievijas tautsaimniecība ir piedzīvojusi pirmo kritumu kopš 2009. gada un šobrīd nav nekādu pazīmju par to, ka situācija varētu uzlaboties, drīzāk gan pretēji.
Neraugoties uz to, ka pagājušās desmitgades vidū un šīs desmitgades sākumā situācija pasaules preču biržās bija labvēlīga Krievijas ekonomikas attīstībai, šobrīd tā var novest pie vispārēja tautsaimniecības sabrukuma. Lai arī biržu spekulācijas šķiet visai tālas no iedzīvotāju ikdienas, patiesībā tās ir galvenais faktors, kas nosaka, cik maksāsim par to vai citu preci veikalu plauktos. Tiek uzskatīts, ka Krievijas tautsaimniecībai galvenā interese ir saistīta ar naftu, taču, ņemot vērā lielo pārtikas importu, arī lauksaimniecības kultūru cenu izmaiņām ir būtiska nozīme. Abu segmentu cenu svārstības Krievijai nav labvēlīgas. Neraugoties uz nemitīgu naudas pieplūdumu pasaules finanšu tirgos, naftas cenas noturīgu kāpumu tā arī nespēj sasniegt, savukārt lauksaimniecības preces strauji sadārdzinās, kas Krievijas gadījumā nozīmē vēl straujāku inflācijas pieaugumu un iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos nekā līdz šim. Valstīs ar zemākiem ienākumiem iedzīvotāju maciņš ir ļoti jutīgs attiecībā uz pirmās nepieciešamības preču cenu pārmaiņām. Kā rāda ne tik sena pieredze pirms trim gadiem, šis faktors var veicināt veselu režīmu krišanu, un nav izslēgts, ka kopējā sociālekonomisko faktoru buķete jau tuvākajā laikā kļūs tāda, lai Vladimirs Putins varas zaudēšanai atrastos daudz tuvāk nekā jebkad agrāk.
