Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam
Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.
Arktiskie ūdeņi
Krievija savu naftas sektora izaugsmi lielā mērā saista ar arktisko ūdeņu melnā zelta lauku apguvi. Tam savukārt nepieciešamas Rietumvalstu tehnoloģijas, zināšanas un investīcijas. Jau šobrīd rietumvalstis noteikušas ierobežojumus attiecībā uz Rietumu kompāniju spēju palīdzēt finansēt naftas un gāzes industrijas objektu būvniecību Krievijā. Tāpat aizliegts piegādāt Krievijai vajadzīgo dziļūdens naftas izpētes un ieguves tehnoloģiju. Īstermiņā gan Krievijas naftas ražošanas apjomi, visticamāk, nesamazināsies. Tomēr gluži kā sēnes pēc lietus radušās prognozes, ka pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai būs visai ievērojama ietekme uz Krievijas naftas ražošanas apjomiem ilgtermiņā. Piemēram, Financial Times raksta, ka visai ticams, ka līdz 2020. gadam Krievijas naftas ražošanas apjomi no pašreizējiem līmeņiem saruks par 20%. Turklāt pat bez visām sankcijām jau kādu valdīja skepse par Krievijas spēju nākotnē kāpināt naftas ieguves apjomus. Šīs valsts naftas nauda galvenokārt tiek izlietota budžeta tēriņiem un tā caurumu lāpīšanai un netiek pietiekami ieguldīta ražotņu modernizācijā un jaunu atradņu apguvē. Rezultātā vecie padomju periodā apgūtie naftas lauki izsīkst, bet jaunie naftas lauki netiek apgūti pietiekami ātri. «Ilgtermiņā tehnoloģiju trūkums atsauksies spējā iegūt resursus. Jau patlaban iezīmējas investīciju nepietiekamība jaunu atradņu izpētē, infrastruktūrā, jo ienākumi tiek novirzīti politisko ambīciju apmierināšanai. Piemēram, ir naftas ieguves platformas, ko nav iespējams sankciju dēļ salabot, un tur ieguve ir apstājusies,» stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Cīņas lauks
Šobrīd Krievija vidēji dienā iegūst aptuveni 11 milj. barelu naftas. Aptuveni 65% no šīs naftas tā saražo Sibīrijas laukos, kas tiek uzskatīti par tehnoloģiski novecojušiem un tajos ieguve jau sarūk. Krievijas melnā zelta ražošanas apjomi pēdējo gadu laikā kāpināti tieši uz netradicionālāku naftas resursu apguves rēķina (arktiskā nafta, slānekļa nafta, naftas smiltis). Nu šie projekti ir apdraudēti tāpat kā apdraudēta ir tādu rietumvalstu uzņēmumu kā Exxon Mobil, ENI un Statoil sadarbība ar Krieviju. Tiek ziņots, ka grūtības skars, piemēram, 27 miljardu ASV dolāru vērto Jamalas sašķidrinātās gāzes projektu Arktikā, kur Krievijas Novatek sadarbojas ar Francijas Total un Ķīnas CNPC. Novatek vadība jau atzinusi, ka pēc sankcijām tai būs grūtības nodrošināt savu daļu finansējuma šajā projektā. Tāpat sašķidrinātās gāzes ražošanā apdraudēta ir Rosneft un jau pieminētā Exxon Mobil sadarbība. Interesanti, ka Krievija līdz 2020. gadam grib dubultot (līdz 10%) savu daļu globālajā sašķidrinātās gāzes tirgū. Nav izslēgts, ka arī Krievija atbildēs uz Rietumu sankcijām, izmantojot Rietumvalstu atkarību no tās energoresursiem. Katrā ziņā, ja vēl pirms pāris gadiem valdīja ilūzija, ka Rietumu un Krievijas savstarpējā sadarbība un integrācija ap enerģijas sektoru lielvaras satuvinās, tad tagad šis sektors ir kļuvis par cīņas lauku.
Ķīnai būs sava cena
Protams, Krievija meklēs naudu citur. Jau izskanējusi informācija, ka Krievija piedāvājusi Ķīnai daļas savā Vankorskas naftas laukā, ko apstiprinājis arī Vladimirs Putins. «Vietā tiek meklētas alternatīvas, šajā gadījumā tā ir Ķīna, kas piedāvā finansējumu, kas īstermiņā situācijas smagumu nedaudz apslāpēs. Taču tas notiek uz nākotnes naftas ieguves rēķina, un to, ka Ķīnas teikšana par to, kas notiek resursu ieguves sektorā, augs, bet esošais valsts monopols zaudēs pozīcijas. Protams, patlaban nepārprotamus secinājumus izdarīt nevar, jo Krievija darīs visu, lai savu ietekmi un ienākumus nezaudētu, bet, situācijai ieilgstot, Krievijai izvēles paliks arvien mazāk. Nav jāšaubās, ka ķīnieši to pratīs izmantot savā labā. Pašlaik iezīmējas scenārijs, ka Krievijas ekonomika, tai izjūtot stagnāciju un sankcijas, un energoresursu piedāvājumam pasaulē pieaugot, var sākt darboties pret sevi,» uzskata D. Gašpuitis. Tas nozīmē, ka Krievija, lai noturētu tirgu un ienākumus, visiem spēkiem mēģinās naftu iegūt vairāk, bet šajā pašā laikā veicinās tās cenu kritumu.
