2009. gada pavasarī vidēji 95% aptaujāto respondentu (15 līdz 74 gadu vecumā) ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, liecina TNS Latvia preses auditorijas pētījums.

Salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, kopējais lasītāju skaits ir palicis nemainīgs.

Preses izdevumu patēriņš pa grupām (% Latvijas iedzīvotāju, kas lasījuši vai caurskatījuši vidēji vienu preses izdevumu)

2009.gada pavasara pētījuma periodā rezultāti tika apkopoti par 276 drukātajiem preses izdevumiem. Pētījumā iekļauto izdevumu skaits, salīdzinot ar 2009. gada ziemas periodu, ir samazinājies par 21 izdevumu, ieskaitot pielikumus. Vairāki drukātie preses izdevumi vairs neiznāk, bet vairāki pielikumi ir integrēti laikrakstos kā rubrikas.

Aplūkojot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patērētākās preses izdevumu grupas 2009.gada pavasara periodā ir saglabājušās līdzšinējās. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (43 %) un nedēļas žurnāliem (40 %).

Reklāma drukātajā presē – žurnālos un avīzēs ir bijusi drīzāk noderīga jeb noderīga 72% Latvijas iedzīvotāju, 65% atzīst, ka reklāma žurnālos un avīzēs mudinājusi veikt preces, produkta vai pakalpojuma pirkumu, secināts TNS Latvia pētījumā.

Savukārt reklāma televīzijā ir bijusi drīzāk noderīga un noderīga 54% Latvijas iedzīvotāju.

Lielākai daļai jeb 90% no žurnālu lasītāju patīk, ka reklāmu žurnālos lasītājs var izpētīt sev vēlamā laikā un vietā. Katrs otrais žurnālu lasītāju arī atzīst, ka reklāmu žurnālos viņi mēdz pārskatīt atkārtoti.

«Žurnāliem cilvēki uzticas, tāpēc uzticas arī tajos ievietotajai reklāmai ,jo nereti visai konkrēti saista produktu ar mediju, kas to piedāvā. Reklāma žurnālos tiek ievērota vairāk un izpētīta pamatīgāk, jo reti kuru žurnālu izšķirsta vienreiz un noliek malā,» skaidro izdevniecības Dienas Žurnāli galvenā redaktore un direktore Inga Gorbunova.

Vidēji 95 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši vismaz viena TNS Latvia pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem 6 numuriem, vēsta mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia jaunākais pētījums par preses auditoriju 2009. gada ziemas periodā.

Salīdzinot kopējo lasītāju īpatsvaru ar iepriekšējiem pētījuma periodiem, jāatzīmē, ka kopējais lasītāju īpatsvars ziemā ir saglabājies tāds pats, kā 2008. gada rudenī. Šī gada ziemas periodā aptaujas anketā bija iekļauti 297 drukātie preses izdevumi (ieskaitot pielikumus), kas ir par 8 izdevumiem mazāk nekā 2008.gada rudens periodā.

TNS Latvia mediju un patēriņa pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka, analizējot drukāto preses izdevumu patēriņu pa grupām, redzams, ka patēriņš ziemas periodā kopumā ir saglabājies līdzīgs kā iepriekšējā pētījuma periodā - rudenī. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (45 %) un nedēļas žurnāliem (43 %).

Latvijas poligrāfijas uzņēmums „Preses nams Baltic” SIA ir piesaistījis nozarē nozīmīgākās investīcijas, kas turpmāk ļaus uzņēmumam kļūt par ražošanas apjomu līderi Latvijā un attīstīt jaunu tirgus nišu – žurnālu rotācijas druku.

„Šobrīd Latvijas tirgū esošās jaudas nespēj apmierināt pieprasījumu pēc žurnālu rotācijas drukas. Rūpīgi izpētot vietējo tirgu, kā arī ņemot vērā veiksmīgo pieredzi eksporta tirgu apguvē, nolēmām būt pirmie, kuri izmanto šo iespēju, lai turpinātu uzņēmuma darbības apjomu kāpumu,” atzīst uzņēmuma valdes loceklis Aleksandrs Smogļukovs.

Lai īstenotu vērienīgo projektu, „Preses nams Baltic” ir noslēdzis līgumu par aizdevuma saņemšanu no „Norvik Bankas” par 4 miljoniem eiro projekta pirmās kārtas realizācijai, iegādājoties Japānā ražoto „Komori LR 438S” iespiedmašīnu. „Esam gandarīti par bankas izrādīto uzticību, ko uztveram gan kā novērtējumu mūsu līdzšinējam darbam, gan arī spējai uzņēmumu mērķtiecīgi attīstīt arī nākotnē,” vērtē uzņēmuma vadītājs. Atskatoties nesenajā uzņēmuma darbības vēsturē, ir acīm redzami, ka uzņēmuma biznesa veiksmes pamatā ir tieši mērķtiecīga darbība eksporta tirgos. 2010.gada janvārī saimniecisko darbību sākušā uzņēmuma 89% apgrozījuma veido eksports uz dažādām Eiropas Savienības valstīm – Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Nīderlandi, Franciju, Igauniju, kā arī Krieviju. Šobrīd uzņēmums mēnesī spēj saražot 1,5 miljonus cietā sējuma grāmatu, kā arī 500 000 mīkstā sējuma grāmatu, strādājot tikai ar tādiem pasūtījumiem, kuru tirāža nav mazāka par 1000 vienībām. Pagājušo, 2011.gadu, uzņēmums ir beidzis ar gandrīz 9 miljonu latu apgrozījumu. Vadoties pēc šāgada pirmajiem mēnešiem, apgrozījuma pieaugums 2012.gadā attiecībā pret iepriekšējo gadu tiek plānots 15% apmērā.

Žurnāla Forbes sarakstā, kurā apkopotas Eiropas valstis, kurās no 2003. līdz 2006. gadam visstraujāk pieaudzis dažāda rakstura noziedzību skaits, Latvija ar 4.8% gūst sudrabu, atrodoties otrajā vietā aiz Turcijas.

10. vieta

Skotija

Šeit noziedzības līmenis no 2003. līdz 2006. gadam palielinājies vien par 0.8%. Taču, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, noziedzības līmenis Skotijā ir samērā augsts. 2006. gadā Skotijā tika ziņots par 29 378 vardarbīga rakstura noziegumiem.

9. vieta

Ungārija

Trīs gadu laikā Ungārijā noziegumu skaits palielinājies par 0.8%. Valsts galvenā problēma ir apreibināties gribošie autobraucēji, kuru izraisīto negadījumu skaits no 2003. līdz 2006. gadam ir dubultojies. Tāpat Ungārija tiek uzskatīta par vienu no narkotisko vielu tranzītvalstīm uz Eiropas Savienības Austrumu daļu. Ungārijas policija sadarbībā ar citu valstu varasiestādēm vēl nesen aizturēja kopumā 5 tonnas ar ķimikālijām, kuras izmanto heroīna ražošanai.

Igaunijas uzņēmējs Vjačeslavs Leedo iesūdzējis tiesā valsts lielāko portālu Delfi.ee, jo uzskata, ka tam ir jāatbild par lasītāju komentāriem, kas pievienoti portālā publicētajām ziņām. Viņš uzskata, ka interneta medijiem ir jāpalabo komentāri pirms tie kļūst redzami citiem lasītājiem, ziņo Aripaev.ee.

V. Leedo, kurš Igaunijā nodarbojas ar kuģniecību un nekustamajiem īpašumiem, iesūdzējis portālu Delfi par ziņu, kas publicēta 2006. gada janvārī. Ziņa bija par to, ka V. Leedo kuģniecības kompānija SLK tīši ir sabojājusi ledus ceļu, kas savieno Igauniju un Sāremā salu.

Uzņēmējs apgalvo, ka viņu ne tik daudz traumējusi ziņa, bet gan lasītāju komentāri pie tās. Divu dienu laikā pie raksta bija pievienoti 185 lasītāju komentāri, no kuriem lielākā daļa bija anonīmi.

V. Leedo uzskata, ka Delfi par vienu viņu traumējošo lasītāju komentāru jāmaksā 25 000 EEK, tādējādi uzņēmējs kopā pieprasa 500 000 EEK jeb kompensāciju par 20 komentāriem.

Pavasarī laikraksta Dienas Bizness maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkstošus lasītāju.

Šie dati aprēķināti laikrakstam bez pielikumiem. Pieskaitot Db nedēļas nogales izdevuma Numurs un pielikuma Saldo lasītāju skaitu, auditorija sasniedz pat 74 tūkst. lasītāju.

Db vidējā auditorija pavasarī ir 42 tūkst. lasītāju, kas ir par 8 tūkst. vairāk nekā ziemas periodā, bet maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkst., kas ir par 9 tūkst. vairāk nekā ziemā, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia preses auditorijas pētījums «Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Pavasaris 2009».

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Šā gada rudenī nedaudz pieaudzis laikrakstu lasīšanas apmērs, liecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie preses auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Prese dati par 2012. gada rudens periodu.

Pētījuma rezultāti liecina, ka vismaz viena pētījumā iekļautā preses izdevuma kādu no pēdējiem sešiem numuriem ir lasījuši vai caurskatījuši vidēji 90% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tikpat daudz, cik vasarā. Rudens pētījumā tika apkopota informācija par 223 drukāto preses izdevumu auditoriju.

Rudenī pēdējo septiņu dienu laikā kādu Latvijā izdotu preses izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt 55% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 7 dienu laikā ir lasījuši kādu Latvijā izdotu laikrakstu, bet 36% aptaujātajā vecuma grupā – kādu Latvijā izdotu žurnālu.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē strauji pieaug izmaksas, kuras nav iespējams nekavējoties iekļaut cenā, bet no otras puses sarūk iedzīvotāju skaits, tātad potenciālo lasītāju skaits latviešu valodā.

Papildu efektu rada inflācija, kuras uzaudzētās energoresursu un pārtikas cenas mazina lasītāju iespējas iegādāties kvalitatīvus izdevumus.

Tādu ainu rāda preses izdevēji. Vēl vairāk - pašreizējos neskaidrības apstākļos neesot iespējamas nākotnes prognozes. Šādas atziņas tiek pamatotas ne tikai ar neprognozējamo cenu pieauguma līmeni nākamajā apkures sezonā, bet arī ar valsts politiku attiecībā uz masu medijiem, kur būtiska ir ne tikai valsts atbalsta instrumentu esamība, bet arī nodokļu piemērošana žurnālistu atlīdzībām. Vienlaikus dzirdamas atziņas, ka spēlītes masu mediju segmentā ir bīstamas, jo vietējo masu mediju vietā varot ienākt propagandas līdzekļi.

Neraugoties uz dienas laikrakstu kopējo patēriņa kritumu un to, ka Dienas bizness (Db) vasarā iznāca tikai 3 reizes nedēļā, Db izdevumiem pieaug lasītāju auditorija līdz 77 tūkst. cilvēku.

Par to liecina TNS Latvia veiktais preses auditorijas pētījums Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Vasara 2009. Kopumā vislielākais lasītāju īpatsvars joprojām ir reģionālajiem preses izdevumiem (46 %), nedēļas laikrakstiem (42 %), nedēļas žurnāliem (40 %) un mēneša žurnāliem (40 %). Dienas laikrakstu patēriņš vasaras periodā ir bijis par 3 % mazāks nekā 2009. gada pavasara periodā. Kritums dienas laikrakstu patēriņā skaidrojams ar atsevišķu šīs kategorijas izdevumu vasaras brīvdienām, kas lielāku ietekmi ir atstājušas tieši uz Rīgā dzīvojošiem lasītājiem, tomēr Db maksimālā auditorija ir augusi. Db vidējā auditorija sasniegusi 53 tūkst. šajā laika periodā, kas ir jo zīmīgi, jo vasarā, kad parasti novērojams auditorijas kritums, Db uzrāda pat lielāku auditorijas īpatsvaru nekā 2007. gada rudens sezonā, savukārt maksimālā auditorija, ieskaitot visus pielikumus, Db sasniegusi 77 tūkst.

Db.lv ir apkopojis visus lasītāju sasūtītos pantiņus. Bet neuztraucies, saraksts joprojām var tikt papildināts arī ar Tavu pantiņu.

Mīļo Slakter-vecīti,

Iededz, lūdzu, svecīti.

Lai es redzu gaismiņā,

Kas ir tavā vārdnīcā.

(- Nothing special...)

/Poruks/ 23.12.08 11:54

Dzied circenītis aizkrāsnē,

Nāc puisīt mātei azotē;

Ak, neprasi, nav maizītes,

Skat, skat, kur laukā zvaigznītes!

Lai citiem riekstiņš, pīrādziņš,

Mums, lūk, tur logā mēnestiņš....

/Latviešu skarbais/ 23.12.08 12:00

Velk ragaviņas Godmanis

Sēž iekšā Slakteris! :D :D :D

Precīzi!

/x/ 23.12.08 12:14

Ai, treknie Kalvīšgadi,

Lejiņā nogājuši!

Tekam, veci, tekam, jauni,

Velkam ciešāk jostiņas!

/kakiic/ 23.12.08 12:15

Mediju reklāmas tirgus 2010. gadā attiecībā pret 2009. gadu samazinājies par 13% un bijis 52,7 milj. Ls apjomā.

Salīdzinot ar 2009. gadu, tik pat kā nemainīgs ir palicis televīzijas un interneta reklāmas tirgus, televīzijā kritums par 1%, internetā par 2%. Vislielāko kritumu piedzīvojis preses reklāmas tirgus – laikraksti par 32% un žurnāli par 30%.

«Reklāmas apjomu kritums presē par 30–32% ir pagājušā gada pirmā pusgada efekts. Mēneša žurnāli turpina izjust imidža reklāmu samazinājumu, nedēļas žurnāli piesaista pārdošanas kampaņas un uz tā rēķina iegūst. Laikraksti informācijas pasniegšanas ātruma ziņā zaudē internetam, taču saglabā augstu lasītāju uzticamību drukātajam medijam, kas reklāmas apjomu ziņā uzrāda pozitīvu tendenci šogad. Prese kopumā 2011. gadā rēķinās ar reklāmas apjomu pieaugumu, jo vairāk – tieši žurnālu grupā. Par kategorijas spēku šobrīd liecina gan lasītāju auditoriju stabilitāte, gan abonentu skaita pieaugums,» skaidro AS Diena reklāmas aģentūras direktore Ilana Isājeva.

Degvielas cenām kāpjot, mazās un lētās automašīnas patērētāju acīs kļuvušas daudz pievilcīgākas. Žurnāls Žurnāls Forbesir apkopojis 12 lētākās jaunās automašīnas ASV tirgū.

Bez liekiem komentāriem Db.lv piedāvā aplūkot šo automašīnu topu.

12. Mitsubishi Lancer 2009

Cena: 13 990 ASV dolāru (ražotāja norādīt bāzes modeļa cena)

11. Honda Fit 2008

Cena: 13 950 ASV dolāru (bāzes modeļa cena)

10. Mazda 3 2008

Cena: 13 895 ASV dolāru (bāzes modeļa cena)

9. Hyndai Elantra 2008

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā turpinās BMW uzvaras gājiens. Zīmols pirmo vietu ieguvis trešo gadu pēc kārtas, teikts Dienas Biznesa izdotajā Auto žurnālā, kas ceturtdien, 21.aprīlī, tika prezentēts Auto nozares forumā.

Gluži tāpat kā pirms gada Dienas Biznesa lasītāju mīlētāko auto zīmolu pirmais piecinieks ir palicis akurāt tāds pats, ja vien neskaita Mercedes Benz rokādi – lēcienu no 5. uz 3. vietu, attiecīgi pastumjot par pozīciju zemāk pērnā gada balsojumā 3. un 4. vietu ieguvušos Volvo un Volkswagen.

Mazliet izbrīna Ford lejupslīde, jo Latvijas tirgū šis demokrātiskais zīmols gozējas vidusmēra autobraucēju popularitātes saulītē jau no tālā 90. gadu sākuma, kad Latvijas autobraucēju sirdis sāka iekarot pirmie tolaik vēl mazlietotie Granada, Fiesta, Sierra, Scorpio u.c. modeļi.

Nevar nepamanīt Land Rover, Jeep, Bentley un Porsche pamatīgo kāpienu pa popularitātes trepēm.

Vairums Latvijas iedzīvotāju kaut reizi atteikušies no pirkuma, ja nav bijis iespējas norēķināties ar karti, liecina jaunākais AS Swedbank pētījums.

Līdz ar to, pieaugot sabiedrības pieprasījumam pēc iespējas veikt norēķinus elektroniski, Swedbank izveidojusi mazajiem uzņēmējiem piemērotu inovatīvu produktu – karšu lasītāju viedtālruņiem, kas dos iespēju veikt elektroniskos norēķinus jebkurā vietā un laikā, kas īpaši svarīgi amatniekiem, sezonālo produktu tirgotājiem, izbraukuma tirdzniecības uzņēmumiem.

Iedzīvotāju aptaujā konstatēts, ka 66% Latvijas iedzīvotāju saskārušies ar gadījumiem, kad elektronisko norēķinu trūkums viņiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma veikšanas.

«Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī sabiedrības paradumi un uzvedības modeļi. To apliecina gan bankas veiktā sabiedriskās domas izpēte, gan arī skaitļi. Piemēram, šobrīd jaunākajam maksājumu kartes īpašniekam ir seši, bet vecākajam – 105 gadi. Vienlaikus 72% iedzīvotāju atzīst, ka visbiežāk norēķinās ar karti, kā galveno priekšrocību atzīstot ērtumu un drošību. Tas tikai vēlreiz apstiprina, ka elektroniskie norēķini pārliecinoši kļūst par dominējošo maksājumu formu faktiski visās sabiedrības grupās,» uzsver Renārs Rūsis, Swedbank valdes loceklis un Privātpersonu pārvaldes vadītājs.

2008. gads notikumiem bagāts bijis arī Latvijas reģionos. Db piedāvā atskatīties uz notikumiem Kurzemē, kas saviļņojuši ne tikai reģionu, bet arī visas Latvijas biznesa vidi.

Janvāris

Liepājas mērs Uldis Sesks sarunās ar ministru prezidentu Ivaru Godmani un ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu vienojušies par tālāku izpēti un plānošanu elektroenerģijas ražotnes būvniecībai Liepājā, akcentējot cietā kurināmā izmantošanu kā alternatīvu Krievijas gāzei.

Februāris

Pēc SIA Zaksi pasūtījuma Užavas pagastā pabeidz jaunas alus ražotnes būvniecību un sāk tehnoloģisko iekārtu montāžu. Ēkas projekts paredz tūristiem apskatāmu alus darīšanas procesu.

Par atkritumu apsaimniekošanas firmas SIA Eko Kurzeme īpašniekiem kļuvušas ar Īslandes kapitālu saistītas firmas, kas neslēpj savu vēlmi izveidot lielāko atkritumu apsaimniekotāju valstī, pārņemot vairāku lielo pilsētu atkritumu saimniecības.

Šī gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2007. gadu reklāmas apjomi Latvijas biznesa laikrakstos pēc bruto cenas pieauguši par 3.5%, liecina TNS Latvia sniegtā informācija.

«Saskaņā ar TNS Reklāmu reģistra datiem, šis pieaugums ir 3,5%, kas uztverams kā biznesa laikrakstu stabilitātes rādītājs,» stāsta TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters. «Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, ņemot vērā augsto inflācijas līmeni valstī. Līdz ar to var secināt, ka reklāmdevēji paļaujas uz šo izdevumu mērķauditoriju arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos.»

Izdevniecības Dienas bizness reklāmas daļas vadītājs Juris Rožkalns piekrīt, ka reklāmas apjoma pieaugums biznesa laikrakstos skaidrojams ar stabilitāti. «Pēdējos gadus ir audzis laikraksta Dienas bizness abonentu skaits, kas šogad nostabilizējies virs 10 tūkstošiem. Patreizējā ekonomiskajā situācijā tirgū notiek ievērojamas izmaiņas, un līdz ar to uzņēmumu vadošo darbinieku pieprasījums pēc profesionālas biznesa informācijas pieaug gan laikrakstā, gan internetā. Līdz ar to reklāmas apjomi palielinās, pateicoties laikraksta auditorijas stabilitātei,» tā J. Rožkalns.

Žurnālu izdevniecība Dienas Žurnāli pirmā Latvijā ir izveidojusi īpašu aplikāciju e-vidē tieši bērnu un pusaudžu lasītāju auditorijai - tagad žurnāls Ilustrētā Junioriem pieejams arī iPhone un iPad lietotājiem visā pasaulē.

Tieši lielā interese par maksimāli ērtām žurnāla lasīšanas iespējām ārpus Latvijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem Junioriem aplikācijas izveidei.

Junioriem mobilā versija ir saturiski identiska Latvijā izdotajai drukātajai versijai, ko ik mēnesi izlasa vairāk nekā 30 000 bērnu, jauniešu, viņu vecāku, mācībspēku un citu interesentu. Galvenā redaktore Sanda Krasta uzsver: «Jauniešus nereti dēvējam par interneta paaudzi, tāpēc jaunā aplikācija būs lieliska iespēja lasīt, pētīt un darboties gan tehnoloģiski noskaņotajiem bērniem, gan viņu vecākiem un pat vecvecākiem.»

Lai lasītu Junioriem, iPhone un iPad lietotājiem jādodas uz App Store, kur savā mobilajā ierīcē jālejuplādē bezmaksas aplikācija Junioriem. Lai izmēģinātu žurnāla lasīšanu uz iPhone vai iPad, iespējams izvēlēties un bez maksas lejupielādēt vienu žurnāla numuru. Katra atsevišķa numura cena ir 2, 39 EUR, bet žurnālu iespējams abonēt, par numuru maksājot 1, 66 EUR. Pasūtīt un lasīt savā telefonā vai planšetdatorā iespējams arī iepriekšējos Junioriem numurus.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Žurnāla Pikolo mērķis ir komunicēt ar bērnu viņa valodā, mēģinot izprast un būt viņa līmenī.

Pikolo ir žurnāls pirmsskolas vecuma bērniem (no trim līdz pieciem sešiem gadiem). «Ideja radās manai kolēģei un draudzenei – māksliniecei Līgai Kičenai (Līga Kitchen), kura ir ilustratore, dzīvo Londonā un sadarbojas ar daudziem Latvijas žurnāliem, mūzikas grupām un modes zīmoliem,» stāsta Katrīna Tālberga, žurnāla Pikolo izdevēja un SIA Mācētprieks īpašniece. Līga piebilst, ka, Latvijā meklējot saviem bērniem kādu jauku aktivitāšu burtnīcu latviešu valodā, viņa secinājusi, ka veikalos gandrīz vispār nekā tāda nav un ir iemesls radīt latviešu bērniem kvalitatīvu, radošu, izglītojošu žurnālu.

Pikolo ir vārds žurnāla galvenajam varonim – mākonītim. Izdevēji to izvēlējušies, jo gribējuši kādu bērniem pazīstamu tēlu, un katrs bērns kopā ar vecākiem ir pētījis debesis un mākoņu formas un zina, ka tas spēj pārvērsties. Mākonis var būt dažāds – savilkties tumšs un dusmīgs, radīt zibeņus un pērkonu, tāpat tas var būt bēdīgs un liet gaužas asariņas. Līga uzsver, ka nosaukuma un krāsu paletes izvēle bija nozīmīga. Abas meklējušas vārdu, kas būtu bezdzimtes, lai žurnāls uzrunātu gan puišus, gan meitenes. «Attīstot žurnāla tēlu, jau no paša sākuma jutu, ka tam ir jābūt ļoti brīvam, draudzīgam un pieejamam,» norāda Līga.