2008.gada pirmajā ceturksnī Latvijas patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja AS Baltijas Izaugsmes Grupa mātes uzņēmuma Balti Investeeringute Grupi Pank AS (BIG) kredītportfelis pieauga par 3.1 miljoniem latu (69 miljoniem igauņu kronu), ceturkšņa beigās sasniedzot 100.8 miljonus latu (2245 miljonus igauņu kronu).

Gada pirmā kvartāla laikā kopējā bilancē būtiski pieauga skaidrās naudas un ekvivalentu procents, līdz kvartāla beigām sasniedzot 22,5 miljonus latu (501.4 miljonus igauņu kronu) jeb 18% no kopējās bilances. Perioda beigās pašu kapitāls bija 23.3 miljoni latu (520 miljoni igauņu kronu), ceturkšņa laikā palielinoties par 10%.

2008.gada pirmo trīs mēnešu laikā Balti Investeeringute Grupi Pank AS organizēja divas obligāciju emisijas vietējos tirgos. Janvārī tika emitētas obligācijas par kopējo summu 4.2 miljoni latu (93.9 miljoni igauņu kronu) ar viena gada dzēšanas termiņu, savukārt martā – par kopējo summu 2 miljoni latu (45.3 miljoni igauņu kronu), arī ar viena gada termiņu.

Igaunijā visapmeklētākais ziņu un izklaides portāls Delfi.ee, kas kopā ar citiem Delfi portāliem kopš 2007. gada pieder kompānijai Eesti Grupp, drīzumā varētu zaudēt savu līderpozīciju portālam Postimees.ee, ziņo BBN.

Igaunijas biznesa laikraksts Aripaev norāda, ka šis fakts varētu radīt nopietnas problēmas Eesti Ekspress, kas pērn Delfi grupu iegādājās par 846 miljonu kronu lielu (38 miljonu latu) summu, no kuras lielākā daļa ir banku aizdevums.

Delfi apgrozījums no reklāmas joprojām gan esot lielāks nekā Postimees, taču iepriekšējā situācija, kad Delfi apgrozījums no reklāmas deviņos mēnešos pārsniedza Igaunijas piecu lielāko laikrakstu apgrozījumu, ir mainījusies.

Postimees izdevēja Eesti Media vadītājs Marts Kadastiks (Mart Kadastik) norāda, ka Postimees.ee jau tagad ir vairāk apmeklētāju nekā Delfi.ee.

Teju 850 miljoni kronu (38 milj. latu), kas samaksāti par Delfi, varētu būt nedaudz par dārgu priekš šī portāla, norādījis Delfi kontrolpaketes īpašnieks Hans Luiks, raksta BBN.

«Ja mēs skatāmies no Igaunijas viedokļa, tad varbūt tas [Delfi] nebija tik lielas naudas vērts,» sacījis H. Luiks, piebilstot gan, ka Delfi tomēr esot portāls ar lielāko auditoriju gan Igaunijas krieviski runājošo vidū, gan valstī kopumā. Labās pozīcijās Delfi ir arī Rīgā un Viļņā.

H. Luiks norāda, ka varbūt nav bijis pareizais laiks šādam pirkumam, taču katrā ziņā lēmums iegādāties Delfi esot bijis pareizs, jo šāda izdevība gadās tikai vienreiz.

Laikā, kad ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā samazinās tiešo ārvalstu investīciju plūsma, var rasties jautājums, kāpēc tā, ja jau uzņēmējdarbības vide reģionā uzlabojas? Neskaitāmus gadus dzīvojot ASV, kur ikdienā tiekos un sadarbojos ar dažādiem politikas, tiesībsargājošo iestāžu un biznesa vides pārstāvjiem, vairākkārt personīgi ir nācies dzirdēt par gadījumiem, kad, mēģinot uzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, viņi tiešā vai netiešā veidā aicināti dot kukuli, gan no privātā, gan valsts sektora pārstāvjiem.

Rietumu investori uztver Baltiju kā vienotu veselumu

No vienas puses, mēs vēlamies, lai sabiedrotie mūs uztver kā līdzvērtīgus spēlētājus, taču, no otras puses, mēdzam uzvesties kā trešās pasaules valstis. Un attaisnojums, ka tie jau ir tikai daži gadījumi, neiztur kritiku – katrs šāds gadījums met ēnu uz visu reģionu, tāpēc nevajag brīnīties, ja reizēm rietumvalstu sabiedrotie mūs uzskata par pēlēko zonu Krievijas pievārtē, ka mums joprojām piedēvē bijušās PSRS valsts statusu u.tml.

Pirmkārt, mums ir jāpieņem, ka vidējais amerikānis īsti neatšķir Balkānus no Baltijas, tāpēc nevajag gaidīt, ka viņš nodala katru Baltijas valsti atsevišķi, piemēram, Latviju no Lietuvas. Arī mēs par ASV nedomājam kā par atsevišķām pavalstīm (štatiem), bet par visu valsti kopumā, kaut gan atšķirības starp pavalstīm ir ļoti lielas.

Ziņu portāls A/S «Delfi», kas ir meitasuzņēmums Tallinas biržā kotētajai AS «Ekspress Grupp», iegādāsies 100% akciju Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmumā «Biļešu paradīze».

2019. gada 4. jūnijā A/S «Delfi» parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tās meitasuzņēmumi SIA «Delfi Tickets» un SIA «Delfi Tickets Service» iegādāsies 100% Latvijas biļešu tirdzniecības uzņēmuma «Biļešu paradīze» akciju. Pārdevēji ir privātpersonas – Latvijas pilsoņi. Puses ir vienojušās neizpaust iegādes cenu, kā arī citus darījuma nosacījumus.

AS «Ekspress Grupp» izpilddirektore Mari-Līsa Rītsalu (Mari-Liis Rüütsalu) uzsver, ka darījuma mērķis ir paplašināt SIA «Delfi» darbību uz citām jomām un izmantot sinerģiju ar mediju biznesu. «Mūsu galvenais mērķis ir palielināt digitālās pārdošanas apjomu Baltijas tirgos. Šī iegāde dod iespēju «Biļešu paradīzei» un «Delfiem» rast sinerģijas to biznesā Latvijā un attīstīt grupas diversificēto digitālā biznesa portfeli. «Ekspress Grupp» apsver iespēju ilgtermiņā paplašināt biļešu pārdošanas biznesu arī citās Baltijas valstīs,» sacīja M.-L. Rītsalu.

Biļešu tirdzniecības uzņēmums SIA «Biļešu paradīze», par kura īpašnieku šonedēļ kļuvis Latvijas lielākais ziņu portāls «Delfi", reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāta preču zīme «Biļešu paradīze», kā arī visa uzņēmuma manta, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro. Komercķīlas ņēmējs ir AS «Citadele banka», kas finansēja biļešu tirdzniecības uzņēmuma iegādi. Komercķīlas devējs ir SIA «Biļešu paradīze», bet parādnieks ir «Delfi» grupas uzņēmums SIA «Delfi Tickets», kam pieder 81,68% SIA «Biļešu paradīze» daļas.

Arī SIA «Delfi Tickets» reģistrējis komercķīlu, ar kuru par labu AS «Citadele banka» ieķīlāta visa uzņēmuma manta, kā arī komercķīlu devis SIA «Delfi Ticket Service», kam pieder pārējie 18,32% SIA «Biļešu paradīze» kapitāldaļu. Abu komercķīlu nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 4,5 miljoni eiro, un šo komercķīlu parādnieks ir SIA «Delfi Tickets».

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

images/article/75dd7783-ee92-4b58-a0ba-a62f28bb3964logo.jpg

Reģistrēties mācību kursiem 07.10.2008

Kā iemācīties pelnīt finanšu tirgū FOREX?

Mūsdienu pasaulē ir ļoti svarīgi mācēt pārvaldīt un lietderīgi izmantot savu kapitālu. Un kā viens no izdevīgākiem investīciju veidiem ir naudas ieguldīšana finanšu tirgū.

Finanšu tirgu (vērtspapīru, dārgmetālu, fjučersu un valūtu) var apgūt jebkurš interesents, un, lai darbotos šajā tirgū ir nepieciešams tikai dators, interneta pieslēgums un Meta Trader 4 termināls, kā arī zināšanas un pieredze.

Kompānija Admiral Markets palīdzēs Jums sasniegt jaunas virsotnes un kļūt par profesionālu treideru finanšu sfērā, kā arī būt finansiāli neatkarīgam nākotnē.

DNB Latvijas filiāles vadītāja Svetlana Kočerova sevi droši var saukt par “gandrīz norvēģieti”. Viņas darba vieta jau vairāk kā 10 gadus ir DNB Bank ASA Latvijas filiālē, un tieši šeit viņas karjera izaugusi no koordinatora līdz pat filiāles vadītājai. Šobrīd DNB Rīgas filiālē strādā ciešā sadarbība ar Norvēģijas organizāciju un nodarbina vairāk kā 400 darbinieku, kas ik dienu pavada Norvēģijas darba vidē, Rīgā. Sarunā atskatījāmies uz DNB Latvijas filiāles izaugsmes lēcienu pēdējā gada laikā, darbinieku labbūtību, kā arī to, kā 24 stundās paspēt visu – darbu, ģimeni, doktora grādu un izbrīvēt mirkli arī sev.

DNB Latvijas filiālē ir pagājis ļoti jaudīgs gads. Ar kādām sajūtām un plāniem tu pagājušajā gadā atsāki strādāt jaunajā amatā, un kādas ir sajūtas šī gada noslēgumā?

Pagājušā gada janvārī man bija liels prieks atgriezties darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un atsākt strādāt DNB. Iesākumā mans uzdevums bija nodrošināt filiāles veiksmīgu turpmāko darbību, sakārtot iekšējos procesus, pielietojot LEAN metodi, kas arī ir mana specialitāte un doktora darba tēma. Šajā laikā man bija skaidrs, ka Rīgas filiāle var daudz, un ar šo pārliecību arī gāju uz priekšu, kopā ar komandu ieviesām vērienīgas pārmaiņas iekšējā kultūrā un procesos, vienlaikus pārliecinot mūsu vadītājus Norvēģijā, ka esam spēcīgs atbalsts. Būtiski bija arī veidot DNB kā laba darba devēja tēlu Latvijā, jo, atšķirībā no Norvēģijas, kur DNB ir vislielākā un atpazīstamākā banka valstī, un ikviens darbinieks ļoti labi apzinās organizāciju, kurā strādā, Latvijā šīs atpazīstamības un sajūtas bija jārada un jāattīsta. Pavasarī Norvēģijas DNB bija gatavi pie mums, Latvijā, atvērt papildu nodaļas, tāpēc jau vasarā sākās aktīvas izaugsmes posms, kad ik mēnesi mūsu darbinieku skaits sāka pieaugt. Atskatoties varu teikt, ka kopumā šis ir bijis straujas izaugsmes gads ar lielu fokusu uz skandināvu darba kultūru un vērtībām, par ko ļoti priecājos, jo tas norāda uz to, ka kopā mēs varam daudz, arī mainīties. Rīgā ir daudz spējīgu profesionāļu, izcilu vadītāju un mūsu komandas darbs patiesi ir rezultatīvs, pateicoties visu faktoru svstarpējai mijiedarbībai.

Šajā vasarā, sadarbojoties Valmieras teātrim un Igaunijas Festivāla teātrim, ar SIA Alfor atbalstu tiks realizēts vērienīgs, līdz šim nebijis latviešu – igauņu teātra kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards. Projekta pamatideja ir akcentēt latviešu un igauņu kopīgos saskarsmes punktus vēsturē un tagadnē.

2008. gada pavasarī kultūras mecenāts SIA Alfor, Latvijas Jaunā teātra institūts un Kultūras projektu aģentūra Indie rīkoja teātra jauniestudējumu konkursu, kura mērķis bija veicināt laikmetīgas un daudzveidīgas profesionālās teātra vides attīstību, atbalstīt teātra profesionāļu starptautisko sadarbību un sniegt iespēju teātra māksliniekiem īstenot savas radošās ieceres. Konkursā uzvarēja Latvijas – Igaunijas kopprojekts Kristjans Jāks un Eduards, kuru iesniedza igauņu režisors Margus Kasterpalu. Režisors saņēma veicināšanas prēmiju Ls 10 000 apmērā, bet tā īstenošanai Latvijas pusei tika piešķirts finansējums 15 000 latu apmērā.

Portāls calis.lv, ko īpaši iecienījušas topošās un jaunās māmiņas, tagad pieder igauņu uzņēmumam, pastāstīja portāla dibinātāja Agnese Vīdnere.

«Cālis tagad pieder igauņu uzņēmumam. Varbūt, pateicoties viņiem, Cālis pat kļūs par starptautisku, kas zina :),» viņa rakstīja portāla lietotājiem, norādot, ka abi ar vīru no šīs interneta vietnes atvadās pavisam. Saskaņā ar Lursoft datiem calis.lv gan joprojām pieder A. Vīdnerei.

Kā norāda portāla dibinātāja, calis.lv komanda savā pamatā paliks tā, kura strādāja pēdējos gadus, bet noteikti piebiedrosies kāds jauns cilvēks.

«Gribējām pateikt jums visiem milzīgu paldies par šiem 11 gadiem, ko pavadījām kopā. Šis bija milzīgs dzīves posms, kas kādreiz pilnībā izmainīja mūsu dzīvi. Tagad ir pienācis laiks savu dzīvi atkal pilnībā mainīt. Ir padomā jauni projekti, jaunas lietas. Un, jā, mūsu ģimene vairs nedzīvo Latvijā. Bet kādreiz plānojam braukt atpakaļ, uzbūvēt skaistu mājiņu kaut kur Siguldā,» raksta A. Vīdnere.

Pieaugot algu līmenim Igaunijā, aizvien vairāk igauņu, kas pēdējo 15 gadu laikā devušies darbā uz Somiju, sāk atgriezties mājās, vēsta Somijas sabiedriskā raidorganizācija «Yle».

Šāda tendence sāka iezīmēties aptuveni pirms diviem gadiem. Kā norādījis Igaunijas vēstnieks Somijā Harri Tīdo, Igaunijas ekonomika šobrīd attīstās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un straujāk nekā Somijā. Algas pieaug, jo konkurence darba tirgū ir sīva.

Pēc viņa teiktā, ir nozares, kurās algu starpība sarukusi līdz dažiem simtiem eiro, un cilvēki sāk aizdomāties, vai ir vērts doties darbā uz kaimiņvalsti, ņemot vērā dzīves dārdzību Somijā, turklāt prombūtne no mājām rada problēmas ģimenē un sekmē alkohola lietošanu.

Pagājušajā gadā vidējā alga Igaunijā bija 1310 eiro mēnesī, kamēr 2008.gadā tā sasniedza tikko 825 eiro mēnesī.

Igauņu darba migrācija uz Somiju sākās pēc gadu tūkstošu mijas un pirmo maksimumu sasniedza 2006.gadā, kad uz ziemeļu kaimiņvalsti devās gandrīz 4500 igauņu. Migrācijas līkne ar dažiem izņēmumiem konsekventi kāpa līdz pat 2014.gadam, bet kopš tā laika Somu līci darba meklējumos šķērso aizvien mazāk igauņu, toties aizvien vairāk aizbraucēju atgriežas mājās.

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Igaunijā tiesas jau otro reizi vēlējušas par labu uzņēmējam Vjačelsavam Lēdo, kurš iesūdzēja Igaunijas portālu Delfi par to, ka tas ļāvis portāla lasītājiem pie raksta pievienot aizvainojošus komentārus, atsaucoties uz Igaunijas laikraksts Postimees, ziņo BBN.

Tiesas lēmums nozīmē, ka publisko interneta portālu operatori Igaunijā ir atbildīgi par komentētāju pie raksta pievienotā komentāra saturu.

Delfi vadītājs Andruss Raudsalu norāda, ka, tā kā Delfi apelācija Augstākajā tiesā cieta neveiksmi, Delfi varētu būt spiests aizliegt portāla lasītājiem komentēt mājas lapā izvietotos rakstus.

Tiesu informācijas statistika, ko apkopojis Lursoft, ļauj izdarīt vairākus interesantus secinājumus, jo tā parāda prasību iesniedzējus, kas šobrīd tiesājas par kādām lietām. Lielākā daļa prasību ir par maza apjoma parādu piedzīšanu, t. i., Civilprocesa likuma izpratnē līdz 2100 eiro, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Tas, ka no tiesā iesniegtajām prasībām vairākumu veido tieši parādu piedziņas, liecina, ka patiesībā lielai daļai sabiedrības krīze turpinās, sacījis Maksātnespējas konsultāciju centra jurists Jānis Āboliņš.

Absolūto vairākumu sarakstā pārstāvot finanšu iestādes – gan bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan nebanku kreditētāji un parādu piedzinēji. Banku sektorā visvairāk lietu tiesās esot SEB bankai, kur lielākais lietu skaits ir par maza apmēra prasībām, piemēram, kredītkartēm vai patēriņa kredītiem.

Tāpat ražīgi tiesājas valstij piederošā Citadeles banka un bijušās Parex bankas sliktā daļa – Reverta, kā arī Parex līzings un faktorings, liecina Latvijas Avīzē publicētais raksts.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Salīdzinoši spēcīgā ekonomiskā izaugsme Igaunijā un Latvijā veicinājusi igauņu investoru interesi par kaimiņvalsti. Tajā pašā laikā daudzi Igaunijas uzņēmēji atzīst - daudzos aspektos Latvija vēl nav tik attīstīta kā Igaunija, raksta Äripäev.

Pašlaik situācija ir ļoti atšķirīga no ainas treknajos gados, kad kompānijas paplašinājās citās valstīs, sekojot vispārējam plūdumam – jo visi pārējie uzņēmumi arī tā darīja, raksta igauņu medijs. Šobrīd Igaunijas uzņēmēji ienāk Latvijā ļoti piesardzīgi.

Šonedēļ Igaunijas loģistikas kompānija Via 3L paziņojusi, ka grasās ienākt Latvijas tirgū, kur jau ir izveidojusi meitas uzņēmumu un plāno piedāvāt savus loģistikas pakalpojumus. Šis nav pirmais mēģinājums, kad Via 3L cer ielauzties Latvijas tirgū. Igauņu loģistikas kompānija mēģināja uzsākt darbību Latvijā jau 2008. gadā, taču pēc gada šo ieceri atmeta, strauji samazinoties kravu plūsmas apjomiem.

Mediju biznesā iesaistītais uzņēmējs Mihails Soifers pārdevis zemes gabalu Jūrmalā par 3,6 miljoniem latu, šodien preses konferencē informēja Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC).

«Šim zemes gabalam jau ir izstrādāts attīstības projekts, taču Soiferam nebija iespēju investēt. Konkursa Jaunais vilnis laikā Soiferam izdevās atrast investorus, un darījums ir noticis. Tas tikai vēlreiz apstiprina Jaunā viļņa nozīmi arī Latvijas ekonomikai,» uzsvēra Šlesers.

Viņš skaidroja, ka valsts tiešais ieguvums būs vairāk nekā 700 000 eiro (vairāk nekā 490 000 latu), ko Soifers par šo darījumu samaksās nodokļos.

«Otrkārt, uz šī zemes gabala tiks realizēts nekustamo īpašumu projekts, kurā tiks ieguldīti pieci līdz desmit miljoni eiro (3,5 līdz septiņi miljoni latu). Arī tas nozīmēs nodokļus, darbavietas būvniekiem. Un tas nebūs vienīgais objekts, investorus ir atraduši arī citi īpašumi,» sacīja Šlesers.

Relatīvā nabadzībā, kas nozīmē ar ienākumiem līdz 358 eiro mēnesī, Igaunijā 2013.gadā dzīvoja 22,1% iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - ar ienākumiem zem 205 eiro mēnesī - 8% valsts iedzīvotāju, liecina Igaunijas Statistikas departamenta ceturtdien publicētie jaunākie dati.

Ja nebūtu valsts pabalstu un pensiju, tad Igaunijā relatīvā nabadzībā dzīvotu 40,7% valsts iedzīvotāju, bet absolūtā nabadzībā - 32,6%, informēja statistiķi.

2013.gadā starpība starp nadzīgāko un turīgāko valsts iedzīvotāju ienākumiem bija 6,6 reizes.

Relatīvās nabadzības līmenis lielāks bija gados vecāku iedzīvotāju vidū. 2013.gadā 32% Igaunijas iedzīvotāju, kas sasnieguši vismaz 65 gadu vecumu, dzīvoja absolūtā nabadzībā. Absolūtās nabadzības līmenis visaugstākais reģistrēts bērnu un jauniešu līdz 24 gadiem vidū un 50-64 gadus veco cilvēku vidū - abās vecuma grupās absolūtajā nabadzībā dzīvoja 10% cilvēku.

Nabadzībā dzīvoja katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, bet tikai katrs 12.ar tādu izglītību dzīvoja turīgi. Vienlaikus trešā daļa Igaunijas iedzīvotāju ar augstāko izglītību veido piekto daļu valstī bagātāko cilvēku. Relatīvās un absolūtās nabadzības līmenis cilvēku ar augstāko izglītību vidū ir attiecīgi 14,6% un 4,1% - divreiz mazāk nekā cilvēku ar pamata vai par to zemāku izglītības līmeni, kuru vidū relatīvā nabadzībā dzīvo 33%, bet absolūtā nabadzībā - 10,4%.

Uzklausot igauņu viedokļus par to, kā mainījusies viņu dzīve kopš eiro ieviešanas, laikraksts Diena mūsu ziemeļu kaimiņvalstī pārliecinājies - igauņu sajūsmas pilnā eiroeiforija noplakusi. Ekonomiskā krīze Grieķijā radījusi bažas, vai nenāksies dzīvot pieticīgāk, lai sniegtu palīdzību Dienvideiropai.

26 eiro - tik daudz jums jāmaksā par biļetēm, igauņu māmiņai ar diviem bērniem sacījusi Tartu zinātnes centra AHHAA biļešu pārdevēja. «Cik tas būtu kronās?» pārjautājusi biļešu pircēja. «Apmēram 407 kronas, bet mēs jau pusotru gadu vairs kronas nepieņemam,» ar smaidu atbildējusi pārdevēja.

«Zinu,» rezignēti noteikusi igauniete un samaksājusi prasīto summu eiro. «Vidējās un vecākās paaudzes cilvēki bieži jautā, cik būtu jāmaksā kronās, nevar pierast pie eiro,» skaidrojusi AHHAA centra pārdevēja Olga. Tāpēc Tartu kafejnīcā vēl esot ieraugāmas cenas gan igauņu kronās, gan eiro, piemēram, rakstīts: kafija maksā 1,02 eiro vai 16 EEK.