Citas ziņas

Latvijas 450 lielākie ieķīlātāji

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen sadarbībā ar Lursoft,29.01.2008

Jaunākais izdevums

Pirms diviem gadiem Latvijā bija tikai 150 fiziskās personas, kuru doto komercķīlu apjoms katrai no šīm personām pārsniedza 2 miljonus latu, pirms gada – 220, bet pagājušā gada beigās tādu bija jau 314. Turklāt, kā rāda jaunais Latvijas 450 lielāko ieķīlātāju saraksts, vēl nospiedošākā pārsvarā ir tieši nekustamo īpašumu projektu attīstītāju dotās ķīlas – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir 39.

Jauni rekordi

Uz pirkstiem skaitāmi tie uzņēmēji, kuri gada laikā no lielāko ķīlu devēju saraksta izkrituši nevis tāpēc, ka parādījušies vēl milzīgāka apjoma komercķīlu devēji, bet gan tāpēc, ka viņu pašu doto komercķīlu summas būtiski samazinājušās.

No pagājušā gada pirmā piecdesmitnieka tādi ir tikai daži komercķīlu devēji: biroju ēkas Duntes nami projekta realizētāji Gints Gžibovskis, Beslans Krūmiņš un Alberts Ribko (27. vieta iepriekšējā sarakstā, komercķīlas apjoms – 8,54 miljoni latu), tirdzniecības centra Sky&More būvētājs Aivars Rubenis (31., 7,98 miljoni latu) un vairāku nekustamo īpašumu attīstītājs Sergejs Degiļs (45., 5,94 miljoni latu).

Tāpat sakarā ar aviopārvadājumu uzņēmuma Latcharter Airlines īpašnieku maiņu no 7,28 miljonu latu komercķīlas atbrīvojušies arī kompānijas bijušie īpašnieki Jurijs Rubenčiks, Valērijs Litanskis, Pēteris Ozoliņš, Sergejs Ščerbakovs un Kiriks Matvejevs.

Tikmēr pieauguši gan atsevišķu personu doto komercķīlu rekordi, gan īpaši lielo ķīlu skaits. Jaunais konkrētu fizisko personu dotas komercķīlas rekords nu ir 76,2 miljoni latu iepriekšējo 71,9 miljonu latu vietā; pirms gada bija 26 fizisku personu dotas ķīlas virs 10 miljoniem latu, tagad – jau 42; komercķīlu skaits virs 5 miljoniem pirms gada bija 57, tagad – 123.

Ārkārtīgi liels ir jaunpienācēju skaits – pirmajā piecdesmitniekā tādu ir veseli 24: šo uzņēmēju doto komercķīlu kopsumma ir 343,5 miljoni latu, turklāt no šīs summas tikai aptuveni septītā daļa nav tieši saistīta ar nekustamā īpašuma projektiem

Loģisks skaidrojums

«Komercķīlu apjoma pieaugumam ir visai loģisks skaidrojums situācijā, kad ir vērojama vispārēja ekonomiskā izaugsme, jo gan tirdzniecības, gan ražošanas uzņēmumiem aktīvu komercķīla ir viens no saistību pamatnodrošinājumiem. Komercķīlas, kas tiek reģistrētas nekustamo īpašumu projektu finansēšanas rezultātā, nebūt nav saistību pamatnodrošinājums, jo tāda joprojām paliek hipotēka uz nekustamo īpašumu. Komercķīla tiek reģistrēta kā papildus nodrošinājums,» skaidro Hansabankas Nekustamo īpašumu finansēšanas nodaļas vadītājs Reinis Tauriņš.

R. Tauriņa situācijas vērtējums: komercķīlas bankas izmanto arvien aktīvāk, jo tādā veidā ir iespējams nodrošināt, lai par labu bankai tiktu ieķīlāti arī kompānijas aktīvi un/vai kapitāla daļas. Kompāniju, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu projektu realizāciju, aktīvi pamatā ir pats tehniskais projekts, kā arī visi saskaņojumi un atļaujas. Savukārt komercķīla uz kompānijas kapitāla daļām tiek reģistrētas ar mērķi nodrošināties pret ar banku nesaskaņotu šo kapitāla daļu pārdošanu.

Līdz ar to, kā uzskata Hansabankas pārstāvis, reģistrēto komercķīlu skaita un apjoma pieaugums nekustamo īpašumu projektos nozīmē tikai to, ka bankas veic papildu piesardzības pasākumus, nodrošinot piešķirto finansējumu, bet tas neliecina par paaugstinātu aktivitāti nekustamā īpašuma tirgū.

Arī DnB NORD Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs Ilmārs Vamzis norāda, ka faktiski situācija ir atbilstoša tirgus attīstībai: «Darījumu vidējās summas ir palielinājušās, jo cenu un izmaksu pieaugums bijis visās nozarēs, savukārt objektu summas palielinās tādēļ, ka sadārdzinās būvniecība un konkurence spiež strādāt ar lielākiem objektiem. Lielāki objekti ļauj samazināt izmaksas; vidējiem un maziem objektiem, piemēram, nelieliem veikaliem, mazām dzīvokļu mājām kļūst grūti konkurēt.»

Arī faktu, ka ļoti liela daļa komercķīlu saistītas ar nekustamo īpašumu, I. Vamzis uzskata par loģisku, jo tieši šī nozare pēdējos gados attīstījusies visstraujāk. Cita lieta – ka «jārunā par ķīlu likviditāti, kas var mazināties, jo tirgū pieprasījums bremzējas un objekti tiek pārdoti lēnāk. Bet par drošumu jāspriež pēc tā, cik lielu finansējumu pret katru konkrēto ķīlu kredītiestāde izsniegusi».

DnB NORD Bankas Pārdošanas vadības pārvaldes vadītājs tomēr piebilst – viņš domājot, ka nekustamais īpašums joprojām kalpos kā nozīmīgs nodrošinājuma veids, turklāt arī cenas strauju masveida lēcienveida kritumu eksperti neprognozējot. Cita lieta – ka lielākā daļa kredītiestāžu koriģējušas savas kredītpolitikas un vairāk skatās uz citām nozarēm, līdz ar ko turpmāk būtu jāpieaug kreditēšanai citās nozarēs un līdz ar to pieaugt vajadzētu arī cita veida nodrošinājumam.

Savukārt nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio īpašnieks Edgars Šīns uzskatot – komercķīlu summu un skaita pieaugums lielā mērā ir saistīts ar banku piesardzību un vēlmi ne tikai papildus nodrošināties ar hipotēku uz nekustamo īpašumu, bet darīt visu iespējamo, lai uzņēmējiem būtu interese pildīt savas saistības pret banku: «Tā kā bankām nav intereses nonākt situācijā, kad ir jāsāk realizēt kredīta nemaksātāju īpašumi, tad tās maksimāli nodrošinās, lai kredīta ņēmējs būtu maksimāli ieinteresēts kredītu atmaksāt. Protams, ņemot vērā tirgus situāciju, uzņēmējiem ir īpaši jāpiedomā, lai varētu izpildīt saistības pret banku.»

Pirmais piecdesmitnieks

1. (3.) Aivars Balodis, Ainārs Škapars – Ls 76 239 413

Dzīvojamā kompleksa Panorama Plaza būvētājas – SIA Latmes Building līdzīpašnieki Hansabankā ieķīlājuši kompānijas kapitāldaļas, turklāt aizvadītā gada laikā nodrošinātā prasījuma maksimālā summa palielināta par gandrīz 29 miljoniem latu.

2. (1.) Larisa Sviridova – Ls 71 967 129

Virknes mazpazīstamu kompāniju īpašniece, kas pazīstama ar saviem nekustamā īpašuma projektiem Jūrmalā, gada laikā savu komercķīlu apjomu faktiski nav mainījusi, toties mediju uzmanības lokā nonākusi gan saistībā ar iespējamu kukuļa piedāvāšanu bijušajai Jūrmalas domes priekšsēdētājai Inesei Aizstrautai, gan saistībā ar cita Jūrmalas eksmēra – tagad cietumā sēdošā Jura Hlevicka labvēlību, L. Sviridovas uzņēmumam Delfīns partneri iznomājot zemesgabalu par ārkārtīgi zemu cenu.

3. (2.) Grigorijs Levins, Jurijs Ščerbakovs, Vladimirs Levins – Ls 48 704 317

Jau pirms gada agrāk saistībā ar investīciju grupu New Century Holdings saistītie Grigorijs un Vladimirs Levins, kā arī viņu kompanjons – 1945. gadā dzimušais Jurijs Ščerbakovs par šādu summu Hansabankā bija ieķīlājuši nekustamā īpašuma kompānijas SIA Baltic Park kapitāldaļas. Gada laikā komercķīlas summa nav mainījusies.

4. (7.) Ģirts Fišers – Ls 39 104 015*

SIA Bio–Venta vadītājs gada laikā gandrīz dubultojis summu, par kuru ieķīlāta jaunceļamā Ventspils biodīzeļdegvielas rūpnīca. Uzņēmuma īpašnieki ir ar tranzīta aprindām cieši saistītie uzņēmumi Ostas investīcijas un VK Tranzīts, bet pašam Ģ. Fišeram tajā joprojām pieder 7% kapitāldaļu.

* Pēc datu apkopošanas brīža 2007. gada novembrī doto komercķīlu apjoms vēl palielinājies un sasniedz 69 619 765 Ls, kas ļautu ierindoties TOP 3. vietā

5. (4.) Iļja Čerņaks – Ls 29 642 400

Lielākais Maritim Park Hotel īpašnieks Leonīds Čerņaks viņa dēls aizpagājušā gada februārī Hansabankā ieķīlāja viesnīcas īpašnieces – kompānijas Park Hotel kapitāldaļas. Taču dēls lielo ieķīlātāju sarakstā atrodams augstāk, jo papildus tam Sampo bankā par 6,45 miljoniem latu ieķīlājis arī SIA Alfa Development kapitāldaļas.

6. (25.) Māris Saukāns, Ivars Grinbergs, Valērijs Azamatovs – Ls 28 041 880

Pirms gada šie uzņēmēji kopā ar savu nu jau bijušo kompanjonu Andri Grasmani Komercķīlu reģistrā bija atrodami kā 10,33 miljonu latu ķīlas devēji – saistībā ar Āgenskalna līča krastā Ķīpsalā iecerēto 25 stāvus augsto ēku Da Vinci (projekta īstenotāja – SIA CG Investīcijas, kuras īpašniece līdz ar visiem četriem ķīlas devējiem bija arī Maltas ārzonas kompānija IMG LV Limited). Nu tai jau 2006. gada nogalē klāt nākusi 17,71 miljona latu komercķīla, Hansabankā ieķīlājot SIA D.A.K. nami (attīstības projekts Rīgā, Pētersalas un Rūpniecības ielu krustojumā).

7. (J) Vladislavs Drīksne, Eduards Zavadskis – Ls 28 000 000

Pazīstamie Daugavpils uzņēmēji par šādu summu ieķīlājuši savas kapitāldaļas SIA Ditton nams. Kā Db informēja jau pagājušā gada 9. jūlijā, Ditton nama tirdzniecības centra pārvēršanai 61 000 kvadrātmetru lielā tirdzniecības un atpūtas kompleksā nepieciešamas 20 miljonu latu investīcijas.

8. (J) Viktors Savins – Ls 26 495 711

Par šādu summu labi zināmais nekustamo īpašumu jomas uzņēmējs ieķīlājis Nordea bankā SIA Bišumuižas nami kapitāldaļas. Mēnesi pēc komercķīlas reģistrācijas Konkurences padome atļāvusi Bišumuižas namiem apvienoties ar uzņēmumiem Linstow Baltic un Arco Investeeringute, lai attīstītu tāda paša nosaukuma daudzdzīvokļu mājokļu projektu Rīgā, Zāļu ielā.

9. (4.) Leonīds Čerņaks – Ls 23 192 400

Lielākais Maritim Park Hotel īpašnieks, uz kura vārda atšķirībā no dēla nav reģistrētas vēl citas iespaidīgas komercķīlas.

10. (5.) Jānis Loze – Ls 22 957 947

Pazīstamais advokāts – aizpagājušā gada komercķīlu devēju saraksta rekordists ķīlu kopsummu gada laikā nav mainījis un joprojām ieķīlājis kompāniju – bēdīgi slavenā Jūras līča teritorijas īpašnieču kapitāldaļas un savu Tango projektu (kvartāla pārbūve Dzirnavu ielā).

11. (6.) Bruno Veidemanis – Ls 22 664 090

Plašākai sabiedrībai mazpazīstams nekustamo īpašumu projektu jomas uzņēmējs, kurš gada laikā tāpat nav mainījis savu doto komercķīlu kopsummu.

12. (13.) Pēteris Antonovs – Ls 22 275 784

Plašākai sabiedrībai tikpat mazpazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja (kompānijas Modern City Properties, Modern Capital Apartment un Modern City Office) komercķīlu kopapjoms gada laikā palielinājies par gandrīz astoņiem miljoniem latu.

13. (J) Edgars Teterovskis – Ls 21 084 120

1974. gadā dzimušais uzņēmējs par šādu summu ieķīlājis SIA Starptautiskais jaunā kino centrs kapitāldaļas. Kādreiz Augusta Sukuta vadītās kompānijas – tagad jau pārdēvētas par SIA Jūrmala elit – īpašumā jau 2001. gadā ar Augstākās tiesas lēmumu nonāca nekustamais īpašums Jūrmalā, O. Kalpaka bulvārī 20/22.

14. (J) Oskars Apse, Voldemārs Sprūžs – Ls 20 268 867

Uzņēmēji Parex bankā par šādu summu ieķīlājuši 150 tūkstošus SIA Lielupes nams kapitāldaļu. Kompānija pazīstama kā projekta Rivera – divu Jūrmalas Tīklu ielas (pie Lielupes grīvas) daudzdzīvokļu ēku – attīstītāja.

15. (J) Viktorija Zagrebeļnaja – Ls 19 841 477

Pērn mazpazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja Komercķīlu reģistrā bija atrodama ar kopējo ķīlu summu – 1,62 miljoni latu. Nu kopsumma ir pieaugusi vairāk nekā desmitkārt.

16. (22.) Askolds Bērziņš – Ls 17 870 623

Uzņēmēja Viestura Koziola tuvs biznesa partneris, kura pazīstamākais uzņēmums Euroline iepriekš uzmanību piesaistījis ar ideju pie Vanšu tilta Ķīpsalā būvēt ēku uz pāļiem, pret kuras realizēšanu asi iebilda Rīgas domes vadība. Gada laikā viņa doto ķīlu kopsumma palielinājusies par vairāk nekā sešarpus miljoniem latu.

17. (12., 8.) Uldis Asars, Andris Sihtors – Ls 17127045

Abu Nelss koncerna īpašnieku doto komercķīlu summa gada laikā faktiski nav mainījusies – ieķīlātas, protams, ir uzņēmuma kapitāldaļas.

18. (16.) Ruslans Kosirevs, Nikolajs Kosirevs* – Ls 17 089 575

Īpašnieki nekustamā īpašuma attīstītājkompānijā M Pasaule, kas pazīstama ar ēkas Rīgā, Brīvības ielā 338 būvniecību. Gada laikā vēl palielinājuši savu komercķīlu kopapjomu par nepilniem pieciem miljoniem latu.

* Pēc datu apkopošanas brīža 2007. gada nogalē doto komercķīlu apjoms N. Kosirevam vēl palielinājies un tikai uz viņa vārda vien reģistrēta ķīla 47 904 791 Ls apjomā.

19. (23.) Gunārs Ķirsons – Ls 16 933 000

Lido impērijas īpašnieks savu uzņēmumu joprojām ieķīlājis DnB Nord bankā, un kredīta summa acīmredzot palielinās – vismaz komercķīlas apjoms gada laikā pieaudzis par 6,5 miljoniem latu.

20. (9.) Guntis Indriksons – Ls 16 884 935

Pazīstamā uzņēmēja vienīgais oficiāli ieķīlātais uzņēmums, ar kuru arī saistīta šī iespaidīgā komercķīla, ir SIA Stadions, kura kapitāldaļas jau kopš 2003. gada ieķīlātas Parex bankā.

21. (J) Raimonds Bruževičs – Ls 16 251 300

Par šādu summu DnB NORD bankā ieķīlātas AS Latgales Invest Holding akcijas. Pats uzņēmums ir faktiski nepazīstams, 2006. gadā strādājis ar 60 latu apgrozījumu, un tā oficiālā īpašniece ir kāda ārzonas kompānija.

22. (J) Boriss Carjovs, Oksana Devjatovska, Aleksejs Pečerica – Ls 16 137 917

Lielāko daļu no šīs summas – Ls 14,52 miljonus latu – rada ne pārāk veiksmīgā Saulkrastu nekustamā īpašuma projekta Sun Re.public kapitāldaļas, kas ieķīlātas SEB Unibankā.

23. (10.) Aleksandrs Maslovs – Ls 15 994 942

Jau pieminētā uzņēmēja B. Veidemaņa kompanjons, kura komercķīlu apjoms gada laikā faktiski nav mainījies.

24. (19.) Pēteris Spredzis – Ls 15 421 865

Pazīstamā Mitsubishi markas automašīnu tirgotāja doto komercķīlu – ieķīlātas, protams, ir kapitāldaļas – apjoms gada laikā palielinājies par trīsarpus miljoniem latu

25. (14.) Jūlijs Krūmiņš – Ls 15 287 096

Kamēr pazīstamais tranzītuzņēmējs, SIA Man-Tess īpašnieks publiski apgalvo, ka „Uzņēmumu reģistrā viss ir sajaukts”, Komercķīlu reģistrs rāda, ka gada laikā viņa doto komercķīlu apjoms palielinājies no 13,23 līdz 15,28 miljoniem latu.

26. (J) Aleksandrs Zareckis – Ls 14 953 350

Uzņēmējs pagājušā gada aprīlī Rietumu bankā par šādu summu ieķīlājis SIA Alkantra kapitāldaļas: mazpazīstamā kompānija ir Mārupes dzīvojamo ēku projekta Zelta rasa (trīs ēkas ar 150 dzīvokļiem) attīstītāja.

27. (J) Ēriks Teilāns – Ls 14 711 234

Nodrošinot jau pieminētās SIA Sun Re.public kredītu SEB Unibankā, Baltijas apdrošināšanas nama saimnieks kredītiestādē ieķīlājis kapitāldaļas SIA Ainažu 23 un 25.

28. (J) Ojārs Jansons – Ls 14 671 738

Mazpazīstamais uzņēmējs, kura ķīlu slogs vēl gadu agrāk bija „tikai” 4,77 miljoni latu, par lielāko daļu no šīs summas – 14,09 miljoniem latu – Norvik bankā ieķīlājis SIA Lat Invi (ceļ ēku Rīgā, E. Birznieka–Upīša ielā) kapitāldaļas.

29. (J) Jevgēņijs Toločkovs – Ls 14 521 477

Un vēl viens Sun Re.public parāda nodrošinātājs – arī ar SIA Ainažu 23 un 25 kapitāldaļām.

30. (J) Ieva Plaude – Ls 13 887 400

Pazīstamā uzņēmēja SEB Unibankā ieķīlājusi gan SIA Kolonna Hotel Brigita, gan SIA Kolonna Invest kapitāldaļas.

31. (J) Dmitrijs Mjačins, Valentīna Mjačina – Ls 13 659 452

Šie mazpazīstamie uzņēmēji Nordea bankā ieķīlājuši SIA Jūrmalas celtniecība kapitāldaļas. Db jau informēja, ka 2006. gadā šī SIA par 3 miljoniem latu pārdeva nepilnu hektāru lielu zemesgabalu Jūrmalā, Turaidas ielā 110. Taču zināmāka šī kompānija ir ar savu attīstības projektu – tirdzniecības, biroju un dzīvokļu kompleksu Rīgā, Citadeles un Muitas ielas stūrī.

32. (21.) Ilgvars Bilinskis, Pēteris Students, Jevgenijs Gricuks, Māris Ķelpis – Ls 13 638 191

Gatavojoties ražošanas paplašināšanai, sauso celtniecības maisījumu rūpnīcas SIA Sakret īpašnieki vēl par diviem miljoniem latu palielinājuši maksimālo prasījuma summu par ieķīlātajām kompāniju Sakret un Sakret Plus kapitāldaļām.

33. (15.) Boriss Doļinskis, Aleksandrs Solomka, Aleksandrs Livšics, Josifs Apts, Jānis Jansons – Ls 12 854 074

Komercķīla, ko sešu kokapstrādes uzņēmumu (BFDF, Laiko, Sāga, Alfa 7000, Druveļi un Sāga logs) iegādes darījuma finansēšanai devuši AS BS Finances īpašnieki.

34. (J) Daumants Vītols – Ls 12 000 000

Ar islandiešu uzņēmumu grupu Latvijā cieši saistītais uzņēmējs Landsbanki Islands HF par šādu summu ieķīlājis SIA NP Salaspils biznesa parks (viens no deviņiem SIA NP Properties biznesa parkiem) kapitāldaļas.

35. (24.) Valērijs Maligins, Juris Savickis – Ls 11 431 870

Abu pazīstamo uzņēmēju lielākā dotā komercķīla joprojām ir viņiem piederošās AS Olainfarm akciju paketes.

36. (J) Gatis Gavars, Aldis Circenis – Ls 11 393 858

Dzeltenajā presē pavīdējušais uzņēmējs un viņa kompanjons Hansabankā ieķīlājuši SIA Coppa Ltd. un SIA Rīgas krēslu fabrika kapitāldaļas.

37. (J) Svetoslavs Marejevs – Ls 11 208 405

Uzņēmējs, kura vārds pazīstams saistībā ar jaunbūves projektu Doma laukuma malā, Hansabankā par šādu kopējo summu ieķīlājis SIA Valdemāra parks (bijušās alus darītavas Kimmel kvartāla attīstības projekts) kapitāldaļas.

38. (30.) Oļegs Demjanovs – Ls 10 990 767

Pietiekami plaši zināmais nekustamo īpašumu biznesmenis doto ķīlu apjomu gada laikā palielinājis par aptuveni trim miljoniem latu.

39. (J) Aleksandrs Grišuļonoks – Ls 10 421 581

Mazpazīstamais uzņēmējs Parex bankā ieķīlājis AS Latgales Finanšu kompānija akcijas.

40. (25.) Andris Grasmanis – Ls 10 331 219

Bijušais – vismaz saskaņā ar Uzņēmumu reģistrā atrodamajiem dokumentiem – RBSSkals akcionārs, kurš oficiāli joprojām ir viens no iespaidīgās komercķīlas devējiem.

41. (11.) Sergejs Ahmetovs, Ivars Rudzītis – Ls 10 181 140

Pazīstamie nekustamo īpašumu jomas uzņēmēji gada laikā doto komercķīlu apjomu spējuši samazināt par aptuveni trešdaļu.

42. (26.) Pauls Cielavs – Ls 10 000 000

Mazpazīstamais uzņēmējs par šādu summu ieķīlājis viņam piederošās uzņēmuma Nekustamā īpašuma projektu aģentūra kapitāldaļas. Šis uzņēmums ir jaunas vairāku līmeņu rindu mājas (Lībekas ielā Mežaparkā) projekta attīstītājs.

43. (J) Igors Šihmans – Ls 9 841 736

1977. gadā dzimušais nekustamo īpašumu uzņēmējs iespaidīgas komercķīlas devis ne tikai Aizkraukles bankai, bet arī privātpersonām – ar RD grupu cieši saistītajam Rahmielam Deičam un Aleksandram Meileham.

44. (J) Juris Vanags – Ls 9 814 206

Kādreizējā Parex bankas jurista, tagadējā nekustamo īpašumu jomas uzņēmēja doto komercķīlu kopapjoms gada laikā ir vairāk nekā trīskāršojies. Lieki teikt, ka finansētāja lomā ir Parex banka.

45. (29.) Dmitrijs Kononovs – Ls 9 567 570

Jau pirms gada uzņēmējs bija ieķīlājis kā savas kapitāldaļas ūdensatrakciju parka Līvu akvaparks īpašniekkompānijā SIA Akvaparks, tā arī kapitāldaļas nekustamā īpašuma un tirdzniecības uzņēmumā TTT Centrs. Gada laikā viņa doto komercķīlu summa palielinājusies par apmēram 1,4 miljoniem latu.

46. (J) Aleksandrs Mjačins – Ls 9 136 452

Vēl viens jau pieminētās SIA Jūrmalas celtniecība kapitāldaļu ieķīlātājs Nordea bankā.

47. (J) Tamāra Roguļina – Ls 8 984 648

Mazpazīstamā uzņēmēja ieķīlājusi Latvijas Krājbankā kapitāldaļas SIA Atlantijas 7 un SIA Atlantijas 4.

48. (J) Rolands Anspuks, Artūrs Šveds – Ls 8 912 611

1967. gadā dzimušais uzņēmējs gada laikā dubultojuši doto komercķīlu apjomu, cita starpā ieķīlājot arī kapitāldaļas SIA B76.

49. (J) Ināra Vilkaste – Ls 8 837 984

Nu jau plaši pazīstamā uzņēmēja – nekustamā īpašuma megadarījumu veicēja izsniegusi komercķīlas gan SEB Unibankai, gan Baltic International Bank, ieķīlājot kapitāldaļas uzņēmumos Aeropark, Birzes projekts, Audēju īpašumi, Westmen Haus un Viesturprojekts. Gadu iepriekš uzņēmējas doto komercķīlu apjoms tikai nedaudz pārsniedza miljonu latu.

50. (J) Vents Pilāns – Ls 8 482 894

1969. gadā dzimušais uzņēmējs par šādu summu Aizkraukles bankā ieķīlājis Aizkraukles bankā tikpat mazpazīstamās SIA Immobile kapitāldaļas.

Nākamie 400

Kaspars Kuimets – Ls 8 482 894

Sintija Tāle–Garoza – Ls 8 482 894

Valērijs Belokoņs – Ls 8 185 575

Olga Bikova – Ls 7 896 575

Irina Mangale – Ls 7 735 000

Māris Binders – Ls 7 735 000

Aleksandrs Lipskis – Ls 7 735 000

Imants Cibulis – Ls 7 735 000

Jevgenijs Suhovs – Ls 7 670 000

Felikss Krasovickis – Ls 7 670 000

Eugenijus Gedžus – Ls 7 670 000

Benno Popļanskis – Ls 7 670 000

Aleksandrs Aļperšteins – Ls 7 670 000

Kaspars Indriksons – Ls 7 570 056

Aleksandrs Merkulovs – Ls 7 545 923

Juris Jakubovskis – Ls 7 545 923

Māris Bensons – Ls 7 470 119

Māris Niedra – Ls 7 419 164

Māris Dzenītis – Ls 7 419 164

Natālija Lavrentjeva – Ls 7 379 442

Mihails Ļitviņuks – Ls 7 120 430

Vasīlijs Rožkovs – Ls 7 120 430

Kaspars Loss – Ls 7 109 164

Normunds Miglāns – Ls 7 060 856

Raimonds Kisiels – Ls 7 000 000

Armands Sadauskis – Ls 7 000 000

Andrejs Kozlovs – Ls 6 887 440

Aleksejs Romaškins – Ls 6 848 828

Valdemārs Vaļkuns – Ls 6 844 500

Jānis Naglis – Ls 6 637 600

Aleksandrs Osokins – Ls 6 581 520

Sergejs Osokins – Ls 6 581 520

Pēteris Cikmačs – Ls 6 573 105

Inta Butlere – Ls 6 573 105

Vitols Grabovskis – Ls 6 573 105

Jānis Dzenis – Ls 6 573 105

Gatis Kokins – Ls 6 573 105

Skaidrīte Mirdza Āboltiņa – Ls 6 573 105

Vladimirs Romaškins – Ls 6 376 544

Rolands Latkovskis – Ls 6 367 051

Jānis Kaverskis – Ls 6 360 000

Aleksandrs Popovs – Ls 6 295 760

Sanda Roziņa – Ls 6 235 000

Vaērijs Udalovs – Ls 6 231 974

Jevgenijs Gombergs – Ls 6 231 974

Boriss Levensons – Ls 6 198 732

Jefims Ciporins – Ls 6 198 732

Jānis Bārs – Ls 6 000 000

Gundars Rezevskis – Ls 6 000 000

Ojārs Kehris – Ls 6 000 000

Jānis Kisiels – Ls 6 000 000

Viesturs Vārpiņš – Ls 5 992 954

Elmārs Vīgants – Ls 5 930 000

Inesa Mihasjonoka – Ls 5 915 000

Maksims Vetcelis – Ls 5 900 000

Mārtiņš Lauva – Ls 5 792 441

Valdis Birkavs – Ls 5 700 000

Miks Dzelde – Ls 5 696 929

Irina Fonarjova – Ls 5 600 000

Evija Kluša – Ls 5 500 000

Kristīne Medne – Ls 5 500 000

Egils Slavinskis – Ls 5 453 759

Žans Grevcovs – Ls 5 453 759

Ļevs Voronovs – Ls 5 313 571

Vineta Mūrniece – Ls 5 260 000

Mārtiņš Bute – Ls 5 260 000

Didzis Turauskis – Ls 5 245 000

Signe Turauska – Ls 5 245 000

Normunds Gavars – Ls 5 245 000

Mārtiņš Vērdiņš – Ls 5 219 600

Igors Podkopajevs – Ls 5 190 000

Nadežda Podkopajeva – Ls 5 190 000

Ainārs Princis – Ls 5 047 014

Kaspars Rolšteins – Ls 4 919 600

Dāvis Podnieks – Ls 4 919 600

Diāna Liepniece – Ls 4 919 600

Andris Kursītis – Ls 4 861 895

Jurijs Asatrjans – Ls 4 851 000

Marija Raškes – Ls 4 849 342

Mārtiņš Atvars – Ls 4 846 890

Marģers Počs – Ls 4 846 890

Normunds Lojāns – Ls 4 846 890

Gatis Karlovs – Ls 4 830 000

Jānis Smiltnieks – Ls 4 806 477

Ilona Savčenkova – Ls 4 800 000

Juris Pērkobs – Ls 4 746 000

Kaspars Bergmanis – Ls 4 733 000

Māris Brieze – Ls 4 700 000

Andris Konošonoks – Ls 4 700 000

Ilona Zirnīte – Ls 4 692 735

Valentīna Gulami – Ls 4 680 000

Vladimirs Stutāns – Ls 4 643 050

Genādijs Zeļenkovecs – Ls 4 643 050

Germans Ginters – Ls 4 643 050

Agris Latišs – Ls 4 600 000

Maksims Esterkins – Ls 4 570 000

Iļja Suharenko – Ls 4 570 000

Sofija Povaļajeva – Ls 4 500 000

Romans Kozlovs – Ls 4 497 946

Andrejs Asafrejs – Ls 4 491 991

Jeļena Lapsa – Ls 4 340 518

Viesturs Koziols – Ls 4 301 158

Valts Klucis – Ls 4 300 000

Guntis Pīrāgs – Ls 4 300 000

Kalvis Saliņš – Ls 4 140 000

Vjačeslavs Muhins – Ls 4 104 000

Jānis Roze – Ls 4 065 721

Kārlis Krastiņš – Ls 4 065 721

Mārtiņš Dambergs – Ls 4 065 721

Vladimirs Markovs – Ls 4 022 984

Ainārs Liljē – Ls 4 015 000

Anatolijs Klevcovs – Ls 4 000 000

Mārcis Miķelsons – Ls 4 000 000

Mihails Dmitrijevs – Ls 4 000 000

Jevgenijs Jačmenkins – Ls 4 000 000

Vladimirs Uskovs – Ls 4 000 000

Jaroslavs Grigoirjans – Ls 4 000 000

Mihails Litevskis – Ls 4 000 000

Sergejs Kobiļanskis – Ls 4 000 000

Egils Ailis – Ls 3 980 682

Dmitrijs Paņins – Ls 3 980 437

Natālija Ogorodņikova – Ls 3 969 437

Eduards Salbijevs – Ls 3 959 080

Igors Kaļiņičenko – Ls 3 959 080

Aleksejs Glisanovs – Ls 3 865 422

Romalds Kuodis – Ls 3 865 422

Uldis Krauja – Ls 3 850 947

Aleksandrs Mežirickis – Ls 3 840 576

Ludmila Čukova – Ls 3 840 576

Agris Feldmanis – Ls 3 800 000

Guntis Osis – Ls 3 800 000

Iveta Ose – Ls 3 800 000

Vasīlijs Meļņiks – Ls 3 730 000

Gundars Margēvičs – Ls 3 728 000

Aleksejs Jaluņins – Ls 3 610 000

Boriss Kurovs – Ls 3 528 373

Zanda Slava – Ls 3 514 020

Artūrs Zantmans – Ls 3 500 000

Kristaps Kolovs – Ls 3 446 000

Rūdolfs Majevskis – Ls 3 399 674

Vladimirs Kuļešovs – Ls 3 399 674

Edvīns Vansovičs – Ls 3 363 360

Guntis Belēvičs – Ls 3 360 000

Guntars Pētersons – Ls 3 303 000

Armands Ahuns – Ls 3 261 651

Renāte Mikukste – Ls 3 257 787

Anna Afanasjeva – Ls 3 221 000

Andrejs Danengiršs – Ls 3 200 000

Jurijs Roļiks – Ls 3 153 423

Nikolajs Petrovs – Ls 3 130 000

Rodijs Trankalis – Ls 3 100 000

Armands Ozollapa – Ls 3 100 000

Igors Noviks – Ls 3 060 710

Pēteris Šmidre – Ls 3 056 000

Antra Poča – Ls 3 023 390

Liene Poča – Ls 3 023 390

Vitālijs Čmihovs – Ls 3 000 000

Nataļja Vavilova – Ls 3 000 000

Andrejs Kočkers – Ls 3 000 000

Romans Finbergs – Ls 3 000 000

Andris Legzdiņš – Ls 2 933 504

Mihails Lurje – Ls 2 848 081

Roberts Tavjevs – Ls 2 848 081

Linda Bēce – Ls 2 846 356

Eduards Mazūrs – Ls 2 760 000

Sergejs Sadovskis – Ls 2 750 775

Jānis Leitāns – Ls 2 750 775

Tatjana Kolokoļņikova – Ls 2 750 775

Igors Renigers – Ls 2 708 878

Aivars Belousovs – Ls 2 703 909

Nansija LInde – Ls 2 700 000

Indulis Morozovs – Ls 2 698 950

Valērijs Hudorožkovs – Ls 2 691 295

Nikolajs Ustinovs – Ls 2 691 295

Sergejs Pušnojs – Ls 2 691 295

Andrejs Ņilovs – Ls 2 691 295

Irina Cvetkova – Ls 2 661 000

Viesturs Tērauds – Ls 2 647 100

Jānis Deglavs – Ls 2 640 000

Juris Zicāns – Ls 2 640 000

Artis Nille – Ls 2 640 000

Arnis Grants – Ls 2 640 000

Sandra Peimane – Ls 2 542 206

Donāts Vaitaitis – Ls 2 542 206

Aleksandrs Demakins – Ls 2 527 774

Jānis Lielcepure – Ls 2 520 000

Ģirts Rungainis – Ls 2 520 000

Valdis Lejnieks – Ls 2 500 000

Oskars Punenovs – Ls 2 500 000

Renāte Eismonte – Ls 2 500 000

Kristīne Mārāne – Ls 2 500 000

Pauls Dandzbergs – Ls 2 487 235

Gints Dandzbergs – Ls 2 487 235

Andris Banders – Ls 2 485 000

Māris Kannenieks – Ls 2 485 000

Eduards Savins – Ls 2 400 300

Inga Vadze – Ls 2 400 300

Normunds Buls – Ls 2 400 000

Raivis Zīle – Ls 2 400 000

Aigars Evertovskis – Ls 2 400 000

Andris Grigalis – Ls 2 400 000

Emīls Pavlovs – Ls 2 400 000

Iveta Lismente – Ls 2 400 000

Uldis Ārsts – Ls 2 400 000

Oksana Sāre – Ls 2 400 000

Normunds Slišāns – Ls 2 400 000

Ineta Klučniece – Ls 2 400 000

Artūrs Veispāls – Ls 2 400 000

Andrejs Stepanovs – Ls 2 390 406

Aleksandrs Svjatskis – Ls 2 390 406

Sergejs Seņkāns – Ls 2 375 900

Vija Dineviča – Ls 2 353 030

Arsens Serdjuks – Ls 2 343 500

Ilmārs Suhanovs – Ls 2 300 000

Ilvars Sirmais – Ls 2 285 000

Guntars Zvīnis – Ls 2 285 000

Aivars Einauss – Ls 2 281 200

Vitālijs Štillers – Ls 2 266 000

Jurijs Sevostjanovs – Ls 2 266 000

Vladimirs Cadovičs – Ls 2 260 000

Igors Istomins – Ls 2 260 000

Tatjana Rezņigska – Ls 2 260 000

Vladimirs Demjanovs – Ls 2 255 973

Valdis Spredzis – Ls 2 250 000

Armands Mežinskis – Ls 2 229 294

Anna Mežinska – Ls 2 229 294

Artis Mežinskis – Ls 2 229 294

Aigars Mežinskis – Ls 2 229 294

Felikss Spektors – Ls 2 210 000

Ivo Bergmanis – Ls 2 186 760

Armands Liberts – Ls 2 176 065

Kārlis Zariņš – Ls 2 170 000

Egīls Jansons – Ls 2 150 580

Guntis Lapiņš – Ls 2 150 580

Raitis Kubuliņš – Ls 2 140 000

Inguss Andersons – Ls 2 140 000

Mārcis Vilcāns – Ls 2 140 000

Māris Kubuliņš – Ls 2 140 000

Renārs Rutkis – Ls 2 138 215

Jānis Vašuks – Ls 2 133 000

Aleksandrs Rutmanis – Ls 2 112 149

Viktors Belovs – Ls 2 112 149

Ansis Eglītis – Ls 2 108 412

Jānis Šīraks – Ls 2 108 412

Igors Peļņiks – Ls 2 108 412

Andis Pikāns – Ls 2 108 412

Marina Soloduha – Ls 2 104 100

Igors Sirotkins – Ls 2 104 100

Vadims Varganovs – Ls 2 104 100

Anna Lipmane – Ls 2 090 880

Mārtiņš Balodis – Ls 2 059 178

Andrejs Ždans – Ls 2 044 105

Ieva Zariņa – Ls 2 021 318

Ingrīda Ozolniece – Ls 2 021 318

Ģirts Ūdris – Ls 2 021 318

Inga Sirmā – Ls 2 021 318

Irēna Avsejenkova – Ls 2 000 000

Vladimirs Jegoričevs – Ls 2 000 000

Leons Žutauts – Ls 2 000 000

Alla Mironova – Ls 2 000 000

Svetlana Jevmenova – Ls 2 000 000

Agnis Miķelsons – Ls 2 000 000

Inese Kosīte – Ls 2 000 000

Karina Lomza – Ls 2 000 000

Žanis Bušs – Ls 1 997 000

Gints Vanags – Ls 1 997 000

Nataļja Junele – Ls 1 996 176

Lidija Gavrilova – Ls 1 996 176

Dzintars Miliņš – Ls 1 953 794

Viktors Liepiņš – Ls 1 935 161

Māris Lipe – Ls 1 933 000

Aija Taurīte – Ls 1 932 700

Pēteris Pildegovičs – Ls 1 920 131

Mihails Gerškovičs – Ls 1 897 571

Guntars Grīnbergs – Ls 1 897 571

Vladimirs Mogiļevskis – Ls 1 897 570

Ernests Aļperšteins – Ls 1 897 570

Gunārs Pūce – Ls 1 897 570

Agris Greiers – Ls 1 886 082

Vladimirs Grigorjevs – Ls 1 872 000

Arkadijs Ganiņš – Ls 1 872 000

Andris Pūce – Ls 1 872 000

Ivars Tože – Ls 1 850 800

Vladimirs Bakalo – Ls 1 840 237

Rahmiels Deičs – Ls 1 838 724

Māris Klips – Ls 1 831 551

Jānis Krastiņš – Ls 1 827 290

Jānis Onckulis – Ls 1 820 788

Juris Jaunzems – Ls 1 800 000

Jevhens Nimets – Ls 1 759 394

Zane Veidemane – Ls 1 741 002

Gatis Spuris – Ls 1 725 000

Sandija Šauriņa – Ls 1 700 000

Filips Klāvs Kļaviņš – Ls 1 690 244

Raimonds Leons Slaidiņš – Ls 1 690 244

Aleksandrs Sokoļenko – Ls 1 687 000

Zane Bērziņa – Ls 1 686 812

Valērijs Kļimovs – Ls 1 673 325

Mihails Perhovs – Ls 1 669 000

Alvis Krasovskis – Ls 1 657 535

Jeļena Požaricka – Ls 1 656 000

Oļegs Frolovs – Ls 1 624 000

Iveta Skārleta Grāvīte – Ls 1 623 477

Marats Kermans – Ls 1 608 016

Raimonds Miglinieks – Ls 1 606 000

Vladimirs Mihejevs – Ls 1 602 393

Nataļja Mihejeva – Ls 1 602 393

Armands Puče – Ls 1 600 000

Juris Vosels – Ls 1 579 100

Vladislavs Kondratenko – Ls 1 570 000

Ņikita Kozlovs – Ls 1 570 000

Vladimirs Djumins – Ls 1 570 000

Sergejs

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas laukus izpirkuši ārzemieki

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,16.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais zemes iegādes un pārpirkšanas laiks Latvijas laukos ir beidzies, un par vislielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem pārliecinoši ir kļuvuši ārzemnieki.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

No lielo lauksaimniecības zemes īpašnieku pirmā desmitnieka kompānijām, kurām kopā pieder nepilni 27,5 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, tikai divās – Foran real estate un Projektu konsultāciju tehnoloģijas – vismaz daļa pieder pašmāju uzņēmējiem. Savukārt pārējās astoņas simtprocentīgi pieder citu valstu uzņēmējiem.

Citādāka gan ir situācija pirmajā divdesmitpiecniekā: ņemot vērā neoficiālās ziņas par atsevišķām kompānijām, kas neatklāj savu akcionāru sarakstu, 11 no 25 lielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem ir Latvijas pilsoņi vai arī uzņēmumi, kuros kontrolpakete pieder Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas zemes saimnieki TOP 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,09.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties ieviestajai jaunajai nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību bāzei, gada laikā Latvijas vērtīgāko zemes platību īpašnieku sarakstā notikušas revolucionāras pārmaiņas – ir zemes īpašnieki, kuru īpašumu kadastrālā vērtība ir pat desmitkāršojusies un divdesmitkāršojusies, zemes platībai faktiski nemainoties.

Vēl pirms gada Elkor grupas dibinātājam Andrejam Vlasovam piederošo 16.5 hektāru Rīgas zemes (uz kuriem atrodas arī Elkor Plaza un Podium veikala ēka) kadastrālā vērtība bija 1.11 miljonu latu, tagad – jau 13.5 miljoni latu. Uzņēmuma Latvijas nami īpašniekam Ivo Zonnem pirms gada piederēja 29 hektāri, kuru kadastrālā vērtība bija 1.39 miljoni latu; tagad – vairs tikai 24 hektāri ar kadastrālo vērtību, kura jau ir 9.09 miljoni latu. Nav mainījušās ievērojamo mantotāju Baibas Gaisas un Kārļa Žubecka zemes platības, taču pirmajai viņas 22.5 hektāru vērtība nu jau ir nevis 0.47, bet 8.6 miljoni latu, bet otrajam viņa 29.2 hektāru kadastrālā vērtība pieaugusi no 1.01 līdz 10.5 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas lielāko un vērtīgāko meža zemes platību īpašnieku TOP 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,30.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja neskaita uz vienas rokas pirkstiem skaitāmus megadarījumus un atsevišķu uzņēmumu reorganizācijas, Latvijas lielāko meža īpašnieku rindas gada laikā faktiski nav mainījušās, taču vienlaikus lielie īpašnieki turpinājuši zemes uzpirkšanu un savas platības vidēji palielinājuši par 5 - 15%.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Gada laikā no lielāko meža zemes īpašnieku pirmā divdesmitpiecnieka izkritušas kopumā tikai četras fiziskās un juridiskās personas, taču tikai vienā gadījumā tas saistīts ar iespaidīgu pārdošanas darījumu, somu koncerna Metsaliitto meitasuzņēmumam pārdodot savus meža īpašumus zviedru Sodra koncerna meitaskompānijai Sodra Mežs, kura nu sarakstā debitē uzreiz sestajā vietā ar gandrīz 4 600 hektāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas lielāko zemes platību īpašnieki – TOP 50

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db,27.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau tas bija gaidāms, līdz ar nekustamo īpašumu jauno kadastrālās vērtības bāžu apstiprināšanu Rīgas lielākās un īpaši vērtīgākās zemes īpašnieku sarakstā notikusi neliela revolūcija.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Galvaspilsētas lielāko zemes platību īpašnieku – kā fizisko, tā juridisko personu – vidū izmaiņas ir nelielas un galvenokārt atkārto iepriekšējo gadu tendences: lielie mantotāji savus īpašumus pamazām izpārdod, taču caurmērā tas notiek ārkārtīgi lēnā tempā, savukārt juridiskās personas – lielāko zemju īpašnieces aizvadītā gada laikā atturējušās kā no jauniem pirkumiem, tā arī ievērojamas zemes pārdošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lielāko ieķīlātāju vidū arī Loze un Vilkaste

Sandra Dieziņa,09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusbankrotējušie Gunārs Ķirsons un Ieva Plaude-Rēlingere nav vienīgie uzņēmēji, kas ņēmuši kredītus biznesam, uz sava vārda reģistrējot fantastisku apjomu komercķīlas, vēsta pietiek.com.

Pēc Lursoft datiem šodien publicētais Latvijas 990 lielāko komercķīlu devēju – fizisko personu saraksts rāda: ieķīlāšana aug augumā, fizisko personu dotās komercķīlas kļūst tikai lielākas.

«Izvērtējot komercķīlas devēju struktūru, var secināt, ka fizisku personu kā komercķīlu devēju īpatsvars pēdējos trijos gados samazinās,» datus, kas apkopoti rudens sākumā, raksturo Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa. Tiesa, lai gan fiziskās personas komercķīlas dod retāk, pašu komercķīlu maksimālā prasījuma summa gadu pēc gada palielinās.

Ja 2008. gadā no kopējo komercķīlu devēju skaita fiziskas personas kā ķīlu devēji bija reģistrēti 56,78% gadījumu, tad 2009. gadā – tie vairs bija 26,53%, bet 2010. gadā (statistika uz 4. novembri) – 23,36%. Savukārt komercķīlu, kurās kā ķīlas devējs reģistrēts fiziska persona, kopējā maksimālā prasījuma summa palielinās: 2008. gadā no kopējā maksimālās prasījuma summas apmēra fiziskām personām reģistrēto komercķīlu prasījumu summas sastādīja 7,85%, bet šogad – jau 9,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Brīvdienās dežūrējošo ārstniecības vietu saraksts (tabula)

,30.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka valsts svētku brīvdienās dežūrārsti Rīgā strādās 3. un 5. maijā no plkst. 8.00 līdz plkst. 15.00.

Ārstniecības iestādeAdreseTelefonsKam sniedz palīdzību
Ziemeļu rajons
SIA “Vesels”Rīga, Sliežu iela 1967509640, 67509640Pieaugušajiem
Bērniem
A/S LJMC VecmīlgrāvjaRīga, Melīdas iela 1067340442Pieaugušajiem
67098400Bērniem
Vidzemes priekšpilsēta
SIA Juglas medicīnasRīga, Juglas iela 267521270Pieaugušajiem
67528961Bērniem
SIA Veselības aprūpes centrs ValeoRīga, Stirnu iela 867598398Bērniem
Centra rajons
Rīgas pašvaldības SIA Veselības nams 5Rīga, Grēcinieku iela 3467210911, 67213410Bērniem
M/S SIA Pulss-5Rīga, Lāčplēša iela 3867286673Pieaugušajiem
67280614
Rīgas pašvaldības SIA Veselības centrs 1Rīga, Brīvības iela 10067270118Bērniem
Latgales priekšpilsēta
SIA DziedniecībaRīga, Rušānu iela 1567255830Pieaugušajiem
RP SIA Bērnu veselības centrs ĶengaragsRīga, Kaņiera iela 1367250607Bērniem
67252525
SIA Rīgas Veselības centrs PļavniekiRīga, A.Saharova iela 1667136971Pieaugušajiem
67136949
Kurzemes rajons
Rīgas pašvaldības SIA Iļģuciema poliklīnikaRīga, Buļļu iela 767468292Pieaugušajiem
67468346
RP SIA Veselības centrs ImantaRīga, Anniņmuižas bulvāris 70 67410952Bērniem
SIA Medicīnas centrsRīga, Anniņmuižas bulvāris 8567411464Pieaugušajiem
Rīgas pašvaldības SIA Bolderājas poliklīnikaRīga, Kapteiņu iela 767433278Pieaugušajiem
Bērniem
Zemgales priekšpilsēta
Veselības centrs Kalnciems SIA APRITE&PRīga, Baložu 16 a67615420Bērniem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrās paudzes Lexus SUV klases hibrīdmodelis RX 450 h mantos visus tos pašus labumus, ko pazīstam jaunajā RX 350 modelī. Protams, galvenā vērtība būs vēl ciešākā draudzība starp jaudīgāku V6 benzīndzinēju un diviem elektromotoriem.

Tāpat kā iepriekš vizuāli hibrīdauto Lexus RX 450h tikpat kā neatšķiras no parastā RX 350, to pašu var teikt arī par salona iekārtojumu. Vienkārši sakot, atšķirība ir tikai tā, ka zem motora pārsega iepriekš pirmās paudzes modelī izmantotā 3.3 litru dzinēja vietā atradīsies jaunais 3,5 litru V6 benzīndzinējs, kurš strādās tandēmā ar diviem elektromotoriem. Summāri jaunajam Lexus SUV spēkratam tiks sarūpēti 299 ZS iepriekšējo 272 ZS vietā.

Taupīgs degvielas ēdājs

Tāpat kā pirmās paaudzes modelī galvenais balsts šajā konstrukcijā ir planetārā zobratu sistēma, kas elektroniski sadala iekšdedzes un abu elektromotoru jaudu, vajadzīgā brīdī pievadot to priekšējai un aizmugurējai asij.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spānijas policija aizturējusi sešas personas, kas izplatījuši nepatiesu informāciju par kādu Londonas fondu biržā esošu uzņēmumu, tādējādi paaugstinot tā akciju cenu un izkrāpjot aptuveni 450 milj. EUR, raksta Spānijas mediji.

Policija uzskata, ka grupējuma smadzenes bijuši Abrahams Hočmans – kādreizējais Izraēlas Mossad aģents – un Djego Man Selva, kas jau iepriekš ticis saistīts ar finanšu krāpniecību. Abi vīrieši radījuši nepatiesu kāda uzņēmuma aprakstu, liekot tā akciju cenai augt, ziņo El País. Visi seši aizturētie tikšos tiesāti Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Mazo algu uzvaras gājiens piebremzēts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore,20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no spilgtām liecībām par Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju pirktspējas palielināšanos ir to strādājošo skaita samazinājums, kas saņem minimālo vai līdz minimālai algai.

Minimālo algu vai mazāk saņēma 135,7 tūkstoši jeb 16,9% darbinieku, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, darbinieku īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450 eiro mēnesī, samazinājies līdz 30,5% (kritums par 8,7 procentpunktiem).

Savukārt darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa 2018. gadā bija no 450 līdz 700 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājās par 2,0 procentpunktiem (2018. gadā – 34,4%). Darbinieku īpatsvars ar neto darba samaksu no 700 līdz 1400 eiro pieauga par 5,5 procentpunktiem (2018. gadā – 25,7%). Darbinieku īpatsvars, kuru neto darba samaksa bija virs 1400 eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, palielinājies par 0,7 procentpunktiem (2018. gadā – 4,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,4 stundas, kas ir par 0,1 stundu vairāk nekā 2015. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

4. ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,0 stundas, kas ir par 0,9 stundām mazāk nekā 2016. gada 3. ceturksnī.

Darbaspēka apsekojumā iegūtā informācija liecina, ka 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu par 4,4 procentpunktiem ir samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa pēc nodokļu nomaksas bija līdz 450,00 eiro mēnesī. Par 1 procentpunktu samazinājies darba ņēmēju īpatsvars, kuri saņēma minimālo darba algu vai mazāk. Savukārt darba ņēmēju īpatsvars, kuru darba samaksa bija virs 450 eiro, ir palielinājies.

Darba algu līdz 450 eiro saņēma 44,1% iedzīvotāju, no 450 līdz 700 eiro – 30,7% strādājošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā šā gada jūnijā arī jūlijā sērijveida dzīvokļu cenu kritums Rīgas mikrorajonos ir bijis neliels — ap 0.5 %, rēķina kompānija Ober Haus Real Estate.

Vidējā cena jūlijā bijusi 458 eiro/m2. Cenas faktiski saglabājušās iepriekšējā mēneša līmenī. Iepriekšējā līmenī saglabājies arī zemesgrāmatā reģistrēto darījumu skaits ar dzīvokļiem Rīgas pilsētā.

Db.lv jau ziņoja, ka arī citi tirgus dalībnieki jūlijā konstatējuši nelielu cenu kritumu vai tāda neesamību. Tā pēc Latio ziņām, jūlijā vidējā sērijveida dzīvokļu cena Rīgā pirmo reizi pēdējos divos gados nav mainījusies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Tā arvien esot 490 eiro/m2. Savukārt pēc Arco Real Estate datiem, šā gada jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju, cenas sērijveida dzīvokļiem samazinājās par 2.8 %. Cenu samazinājums esot vērtējams kā neliels. Šīs kompānijas aprēķini liecina, ka vidējā sērijveida dzīvokļu cena jūlijā samazinājās līdz 494 eiro/m2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad dažādu veidu darbi plānoti aptuveni 450 kilometros valsts autoceļu, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Kopumā valsts ceļu tīklā šogad tiek plānoti kapitālieguldījumi 163 miljonu eiro apjomā, tai skaitā 47 miljoni eiro ir prognozētais Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējums.

Plašākie darbi notiks uz reģionālajiem autoceļiem - 220 kilometru garumā - un uz valsts vietējiem autoceļiem - 159 kilometru garumā. Uz valsts galvenajiem autoceļiem darbi notiks 71 kilometra garumā.

Fokuss uz valsts vietējās un reģionālās nozīmes autoceļiem skaidrojams ar finansējuma struktūru - šogad no valsts budžeta ir pieejams par 3 miljoniem eiro vairāk vietējās mobilitātes nodrošināšanai un pagastu centru savienošanas programmas realizācijai, skaidro LVC. Savukārt valsts reģionālajos ceļos liela daļa ieguldījumu tiek veikti administratīvi teritoriālās reformas ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska,11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveicis 17 uzņēmumus. Tradicionālais VID apbalvojums šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem.

“Darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tā ir cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts, jo ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs; tas ir ieguldījums viņa pensijā. Tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un nepārtrauktībā,” stāsta VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu izņemšana no saimnieciskās aprites biedē nozari un cilvēkus

Māris Ķirsons,08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā vasarā reģistrēti 14 privātmāju pirkuma darījumi virs EUR 300 000 visā valsts teritorijā. Jūrmala ir izsenis pazīstama kā ekskluzīva lokācija ar augstām nekustamo īpašumu cenām un bagātīgu luksusa klases segmenta piedāvājumu. Cik lielu daļu no Latvijas ekskluzīvo privātmāju darījumiem šovasar veidojuši tieši darījumi Jūrmalas teritorijā un cik daudzi darījumi ir pārsnieguši EUR 450 000 robežu?

Šajā vasarā Jūrmalā ir notikuši pieci privātmāju pirkuma darījumi cenu kategorijā virs EUR 300 000. No šiem darījumiem tikai viens darījums pārsniedzis vai sasniedzis cenu kategoriju EUR 450 000. Šis darījums ir noticis Kāpu ielā.

Pagājušā gada vasarā vērtībā virs EUR 300 000 tika reģistrēti trīs darījumi, par diviem darījumiem mazāk kā šogad. Savukārt EUR 450 000 cenas slieksni arī pagājušajā vasarā bija pārsniedzis tikai viens darījums, taču EUR 650 000 vērtībā.

Jūrmalas darījumi veido samērā lielu daļu no kopējā ekskluzīvo privātmāju tirgus Latvijā. Latvijas privātmāju tirgus premium segmentā nav liels. Izpētot piedāvājumu attiecību pret reāli notiekošo darījumu skaitu, var nonākt pie secinājuma, ka segmentā valda izteikts pircēju tirgus. Kamēr darījumu skaits privātmājām virs EUR 300 000 vasaras periodā (01.06.2019-01.09.2019) Latvijā šogad ir samazinājies, Jūrmalā darījumu skaits konkrētajā segmentā un laika periodā ir audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hesburger Latvijā sasniedzis visstraujāko izaugsmi

Lelde Petrāne,18.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdienu restorānu ķēde Hesburger pērn sasniegusi gandrīz 10 miljonu latu apgrozījumu, kas ir aptuveni par 40% jeb trijiem miljoniem latu vairāk nekā gadu iepriekš. Šī bijusi visstraujākā izaugsme no visām valstīm, kur darbojas Hesburger.

Kopumā Latvijā, Igaunijā un Lietuvā darbojas 88 Hesburger tīkla restorāni un to skaitu ir plānots palielināt.

Ieva Salmela, Hesburger attīstības direktore, norāda: «Salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, tieši Latvijas restorānu tīklos pārdošanas apjoms šobrīd ir visaugstākais. Šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas tīkla restorānos pārdošanas apjoms ir bijis stabili pieaugošs, sasniedzot jau vairāk nekā 5 miljonus latu. Hesburger restorānu tīklu straujā attīstība Baltijā ir veiksmes stāsts, pēc kura veiksmes formulas vēlamies vadīties arī Krievijas tirgū, atverot tur jaunus Hesburger restorānus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos 4-5 mēnešus Rīgā vērojams dzīvokļu īres maksu samazinājums vidēji par 10%, kurš visvairāk skāris mājokļus ar īres maksu 450 eiro un vairāk mēnesī. Iepriekš, līdz 2014. gada rudenim, īres cenas Rīgas dzīvokļiem vairākus gadus bija stabilas, pat ar pieaugumu 5-7% gadā. Uzņēmums Rent in Riga īres maksu samazinājumu skaidro ar vairākiem faktoriem: izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, Latvijas ekonomikas izaugsmes procesu palēnināšanos, kā arī iedzīvotāju nevēlēšanos pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem.

Sakarā ar izmaiņām termiņuzturēšanas atļauju saņemšanas noteikumos, dzīvokļi, kuru īpašnieki tos nevar pārdot pircējiem no ārvalstīm, nonāk īres tirgū. Tādējādi rodas lielāka konkurence īres tirgū un dzīvokļu īpašnieki ir spiesti samazināt īres maksu.

Kā informē uzņēmuma Rent in Riga valdes loceklis Jānis Lipša, novērots arī, ka kopš 2014. gada rudens dzīvokļu izīrēšanas process arvien biežāk ieilgst, jo izīrētāji pirms īrēšanas sākuma biežāk pārskata un lūdz samazināt īres maksu vai uzlabot izīrējamā dzīvokļa kvalitāti. Arvien biežāk novērojama arī tendence īrniekiem nevēlēties pārmaksāt par nekvalitatīviem īres mājokļiem, kuriem ir novecojusi un nolietota apdare, mēbeles un kuri atrodas nesakoptos, sliktā vizuālā stāvoklī esošos namīpašumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Turkebab apgrozījums Positivus skandāla dēļ jūlija pēdējā nedēļā krities par 10-20%

NOZARE.LV,13.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kebabu tirgotāja SIA Turkebab apgrozījums šā gada 30.nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējām divām nedēļām, samazinājies par aptuveni 10-20%, apgalvoja Turkebab direktore Jeļena Uresina.

Viņa norādīja, ka tas ir saistīts gan ar informāciju medijos par saindēšanās gadījumiem festivālā Positivus, gan arī karsto laiku, kas bija vērojams jūlija pēdējā nedēļā, no 23. līdz 29.jūlijam.

Uresina precizēja, ka saistībā ar Positivus un informāciju, kas sekoja pēc tā, apmeklētāju kritums bija vērojams jau pēc 22.jūlija. Savukārt dienās, kad bija īpaši karsts laiks, tika novērots lielāks apgrozījuma kritums.

«Iespējams, daudzi cilvēki izbrauca ārpus Rīgas,» sacīja Uresina.

Apgrozījuma krituma svārstības 10-20% robežās Uresina skaidroja ar to, ka uzņēmuma apgrozījumam nav raksturīga sezonalitāte. Apgrozījums ir vienmērīgs visu gadu. Turklāt līdz atgadījumam ar Positivus festivāla apmeklētājiem Turkebab nebija novērotas izteiktas svārstības apmeklētāju skaitā. Tendence bija kāpjoša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Turkebab pārsūdzēs PVD lēmumu par noteikto 250 latu sodu

NOZARE.LV,17.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kebabu tirgotājs Turkebab Express pārsūdzēs Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) lēmumu noteikt 250 latu naudas sodu par pārkāpumiem izbraukuma tirdzniecībā Salacgrīvā šā gada 21.jūlijā, informēja Turkebab direktore Jeļena Uresina.

Detalizēta vēstule ar sūdzības pamatojumu pēc piekritības iesniegta PVD Ziemeļrīgas pārvaldē. Turkebab Express uzskata, ka soda pārsūdzēšanai ir pietiekams pamats.

Līdz sūdzības izskatīšanai uzņēmums nesniegs sīkāku informāciju par sūdzības saturu, sacīja Uresina.

Jau ziņots, 3.augustā par izbraukuma tirdzniecības pārkāpumiem festivālā Positivus, kā arī pārkāpumiem citos ražošanas cehos SIA TurKebab tiks piemērots 450 latu liels naudas sods.

«Par pārkāpumiem festivāla laikā uzņēmumam piemērots 250 latu sods. Maksimālais sods - 350 lati - nav piemērots, jo uzņēmums gan festivāla laikā, gan arī pēc tam darīja visu, lai konstatētos pārkāpumus novērstu un nepieļautu turpmākus draudus patērētāju veselībai. Papildu šim administratīvajam sodam PVD par SIA TurKebab Doner Production ražošanas cehā konstatētajiem pārkāpumiem ir piemērojis vēl 200 latu naudas sodu. Tas nozīmē, ka kopējā uzņēmumam piemērotā soda nauda ir 450 lati,» sacīja PVD pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Decembrī pierimusi īres tirgus aktivitāte

Ingrīda Drazdovska,04.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrs īres tirgū ir cieņā: klusajā centrā vairāk «bāzējas» ārvalstnieki, bet vietējie var atļauties t.s. centra perifēriju, izriet no Ober Haus Real Estate pārskata.

Kopumā 2010. gada nogale dzīvokļu īres tirgū nav izcēlusies ar pārlieku aktivitāti – decembrī tā bijusi vidēja, informē kompānija. Pēc tās sniegtajām ziņām, centrā pieprasītākais rajons ir klusais centrs, ko iecienījuši ārvalstnieki. Pieprasījumu pēc īres dzīvokļiem Vecrīgā tāpat veido ārvalstu pārstāvji, taču tur tie meklē dzīvokli īstermiņa īrei. Vietējie iedzīvotāji pārsvarā izvēlas tālo centru, jo tur īres cenas ir salīdzinoši zemākas nekā aktīvajā centrā.

Lielāks dzīvokļu pieprasījums centrā ir pēc labiekārtotiem, mēbelētiem vienas līdz trīs istabu lieliem dzīvokļiem.

Uzņēmums ziņo, ka īres cenas jauno projektu dzīvokļiem centrā ir 400 – 450 eiro/mēnesī par vienistabas dzīvokļiem, 450 – 500 eiro/mēnesī par divistabu dzīvokļiem un 600 – 700 eiro/mēnesī par trīsistabu dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz baiļu rēķina gūs astoņciparu peļņu

,21.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV grib pasūtīt vismaz 450 jaunus kailuma skenerus, ko izvietot lidostās. Tas nesīs ievērojamu peļņu diviem uzņēmumiem, kas ekskluzīvi šīs iekārtas ražo, raksta Spiegel.

Bijušais ASV aizsardzības ministrs Maikls Čertofs (Michael Chertoff) pēc valdības amata atstāšanas nodibinājis konsultāciju firmu, kas tagad propagandē neviennozīmīgi vērtētos drošības skenerus, kas cilvēkus uz drošībnieku ekrāniem izģērbj līdz ādai. Tas darīts aiz drošības apsvērumiem, lai konstatētu «dažādās ķermeņa vietās ievietotus priekšmetus». Čertofam pieder arī uzņēmums Chertoff Group, kas nodarbojas ar drošības firmu konsultēšanu, tajā skaitā arī Rapiscan, kas ir viens no diviem licencētajiem kailuma skeneru izgatavotājiem ASV. Otrs uzņēmums ir L-3 Communications, un tagad abi sacenšas par daudzu miljonu dolāru vērtajiem pasūtījumiem. Pašlaik 19 ASV lidostās ir izvietoti 40 ķermeņu skeneri, jau 450 jauni ir pasūtīti. 450 skeneru cena ir 68 miljoni dolāru. 15 šādi skeneri iegādāti arī Eiropā un uzstādīti Amsterdamas Šipholas lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru