Tiesu informācijas statistika, ko apkopojis Lursoft, ļauj izdarīt vairākus interesantus secinājumus, jo tā parāda prasību iesniedzējus, kas šobrīd tiesājas par kādām lietām. Lielākā daļa prasību ir par maza apjoma parādu piedzīšanu, t. i., Civilprocesa likuma izpratnē līdz 2100 eiro, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
Tas, ka no tiesā iesniegtajām prasībām vairākumu veido tieši parādu piedziņas, liecina, ka patiesībā lielai daļai sabiedrības krīze turpinās, sacījis Maksātnespējas konsultāciju centra jurists Jānis Āboliņš.
Absolūto vairākumu sarakstā pārstāvot finanšu iestādes – gan bankas un apdrošināšanas sabiedrības, gan nebanku kreditētāji un parādu piedzinēji. Banku sektorā visvairāk lietu tiesās esot SEB bankai, kur lielākais lietu skaits ir par maza apmēra prasībām, piemēram, kredītkartēm vai patēriņa kredītiem.
Tāpat ražīgi tiesājas valstij piederošā Citadeles banka un bijušās Parex bankas sliktā daļa – Reverta, kā arī Parex līzings un faktorings, liecina Latvijas Avīzē publicētais raksts.
Daudz tiesājas arī nebanku kreditētāji – Ātrais kredīts, Inserviss Group u. c., kā arī parādu piedzinēji – B2Kapital, Lindorff Oy Latvijas filiāle utt.
Interesanti esot salīdzināt abu mobilo telekomunikāciju milžu atšķirīgās stratēģijās attieksmē pret nemaksātājiem. Latvijas mobilajam telefonam (LMT) esot ievērojams lietu skaits tiesās, savukārt Tele2 tādu gandrīz nav.
Tāpat prasītāju sarakstā daudzskaitlīgi pārstāvēti namu apsaimniekošanas uzņēmumi – Rīgas namu pārvaldnieks, Liepājas namu apsaimniekotājs, Latio namsaimnieks u. c., kas vēlas atgūt par saviem pakalpojumiem nesamaksāto naudu.