Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Ir noslēdzies darījums, kā rezultātā koncerna AS Diena uzņēmumus SIA Dienas Bizness un SIA Izdevniecība Dienas Žurnāli iegādājās divi koncerna ilggadējie padomes locekļi Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons.

J. Maršānam un J. Svārpstonam vienādās daļās piederošā SIA SM Investīcijas (SMI) noslēdza darījumu šā gada 17. novembrī.

SMI uzskata, ka vienīgajam Latvijas biznesa laikrakstam Dienas Bizness un Izdevniecības Dienas Žurnāli izdevumiem ir izaugsmes potenciāls. Tie ir sabiedrībā un savās auditorijās labi novērtēti un atzīti mediji. Uzzinot par iespēju veikt ieguldījumus šajā biznesa jomā, tika pieņemts lēmums šo izdevību izmantot.

Darījumu komentē SMI valdes loceklis Jānis Maršāns:

«Esmu bijis ilglaicīgi iesaistīts darbā mediju nozarē, savulaik strādājot gan kā žurnālistam laikrakstā Diena, gan esot mediju koncerna Diena padomē. Kolēģi AS Diena padomē jau zināmu laiku sprieda par neprofila aktīvu statusu, kurus kā dalībnieka pārstāvji tie vēlējās realizēt. Tieši no AS Diena padomes puses nāca priekšlikums manas iesaistes palielināšanai šajā biznesā un iespējā ieguldīt konkrētos mediju produktos.

Žurnālu izdevniecība Dienas Žurnāli pirmā Latvijā ir izveidojusi īpašu aplikāciju e-vidē tieši bērnu un pusaudžu lasītāju auditorijai - tagad žurnāls Ilustrētā Junioriem pieejams arī iPhone un iPad lietotājiem visā pasaulē.

Tieši lielā interese par maksimāli ērtām žurnāla lasīšanas iespējām ārpus Latvijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem Junioriem aplikācijas izveidei.

Junioriem mobilā versija ir saturiski identiska Latvijā izdotajai drukātajai versijai, ko ik mēnesi izlasa vairāk nekā 30 000 bērnu, jauniešu, viņu vecāku, mācībspēku un citu interesentu. Galvenā redaktore Sanda Krasta uzsver: «Jauniešus nereti dēvējam par interneta paaudzi, tāpēc jaunā aplikācija būs lieliska iespēja lasīt, pētīt un darboties gan tehnoloģiski noskaņotajiem bērniem, gan viņu vecākiem un pat vecvecākiem.»

Lai lasītu Junioriem, iPhone un iPad lietotājiem jādodas uz App Store, kur savā mobilajā ierīcē jālejuplādē bezmaksas aplikācija Junioriem. Lai izmēģinātu žurnāla lasīšanu uz iPhone vai iPad, iespējams izvēlēties un bez maksas lejupielādēt vienu žurnāla numuru. Katra atsevišķa numura cena ir 2, 39 EUR, bet žurnālu iespējams abonēt, par numuru maksājot 1, 66 EUR. Pasūtīt un lasīt savā telefonā vai planšetdatorā iespējams arī iepriekšējos Junioriem numurus.

Holdingkompānija AS Žurnāli un Diena plāno samazināt sava meitas uzņēmuma, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu par 1,4 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. AS Žurnāli un Diena vēlas samazināt SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu, lai uzlabotu uzņēmuma pašu kapitāla atdeves (ROE) rādītāju.

Šobrīd SIA Mūkusalas Māja pamatkapitāls ir 1 420 000 eiro, bet pēc samazināšanas tas būs 20 000 eiro. Pamatkapitālu plānots samazināt, dzēšot daļas. Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu pievienots SIA Mūkusalas Māja reģistrācijas lietai 3.novembrī.

SIA Mūkusalas Māja dibināta 2006.gadā, un tās pamatdarbības veids ir uzņēmumam piederošā nekustamā īpašuma iznomāšana, apsaimniekošana un attīstīšana.

2016.gadā SIA Mūkusalas Māja apgrozījums bija 1,774 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 172 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja divus darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 290 tūkstošus eiro.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Apsverot, ko Eiropai nozīmē Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Eiropas laikraksti nodēvējuši Trampa uzvaru par izaicinājumu.

Daudzi laikraksti brīdinājuši, ka Trampa otrais pilnvaru termiņš Eiropai būs vēl lielāks izaicinājums nekā viņa pirmā prezidentūra. No Lielbritānijas līdz Polijai redaktori bija vienisprātis, ka Trampa uzvara ir satricinoša un vēsturiska, bet citi mediji pievērsās faktam, ka amerikāņi nav vēlējušies redzēt sievieti prezidenta amatā.

Laikraksts "Financial Times" norādīja, ka Tramps ieguvis mandātu pārveidot ASV "neiedomājami graujošā veidā". "No Amerikas 2024.gada vēlēšanu seismiskā iznākuma nebūs atpakaļceļa," brīdināja medijs.

Laikraksta ASV nacionālais redaktors un publicists Edvards Lūss rakstīja, ka Trampa pirmā ievēlēšana, iespējams, bija nejaušība, bet otro reizi amerikāņi par viņu balsoja apzināti.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA "Velve" pārstāvjiem, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) eksperti konstatējuši būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

Pēc viņas paustā, pazudusi iepriekš parakstītā izpilddokumentācija, tajā skaitā arī PSKUS eksemplārs, būvdarbu žurnāli, autoruzraudzības žurnāli un daļa no būvprojekta mapēm, kam saskaņā ar normatīvo regulējumu jāatrodas būvobjektā. SIA "Velve" pārstāvji esot atteikušies komentēt dokumentācijas pazušanu un norādīt tās atrašanās vietu.

FOTO: Stradiņa slimnīca pārņem no Velves nepabeigto jauno korpusu 

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto...

Šos faktus fiksēja klātesošie zvērinātie tiesu izpildītāji, fiksējot arī SIA "Velve" pārstāvja teikto, ka dokumentācija netiks atdota. Lai konstatētu attiecīgos pārkāpumus no SIA "Velve" puses, kam bija jānodrošina minētās dokumentācijas neskarta atrašanās būvobjektā, PSKUS jau informējusi Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Apsekojot būvobjektu, tiks fiksēti paveiktie darbi un to stāvoklis, paralēli veicot aplēses par "Velves" slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret "Velvi".

PSKUS nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA "Velve" tika lauzts 13.februārī.

LETA jau rakstīja, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan "Bior" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

"Velve" vēlāk paziņoja, ka pelējuma skartās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā. Tā apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču tas aizņemtu 15 līdz 17 mēnešus. Tomēr slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku, bet "Velve" sola lēmumu apstrīdēt.

21.februārī pēc trīs stundu garām sarunām slimnīca pārņēmusi no "Velve" nepabeigto korpusu.

Līgums starp PSKUS un "Velvi" tika noslēgts 2020.gada 27.augustā, un tajā paredzētais darbu izpildes termiņš bija 30 mēnešu - jauno slimnīcas korpusu būvniekam vajadzēja pabeigt 2023.gada pavasarī. Līguma laikā pēc "Velves" ierosinājuma tā nosacījumi tika mainīti kopumā piecas reizes, bet darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes, par 16 miljoniem eiro palielinot arī līgumcenu. Rezultātā šo gadu laikā izbūvēti vien nepilni 60% paredzētā būvapjoma, no kuriem daļa nav nodoti pasūtītājam, kopumā neapgūstot 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma.

No 2013. gada par žurnāla Playboy galveno redaktoru kļūs publicists Jurģis Liepnieks. Playboy kā mērķi izvirzījis tuvāko gadu laikā panākt žurnāla auditorijas kāpumu līdz līdera pozīcijām Latvijas vīriešu dzīvesstila žurnālu vidū, informē Dienas žurnāli pārstāvji.

Līdzšinējais redaktors Egīls Zirnis turpinās aktīvu darbību Playboy satura veidošanā.

Savukārt, paredzot potenciālos jautājumus sakarā ar J. Liepnieka iepriekšējo līdzdarbību politiskajos procesos, viņa darba līgumā iekļauti nosacījumi, kas tamlīdzīgas aktivitātes pilnībā izslēdz, piebilst I. Gorbunova.

«Playboy ienāca Latvijā niknākajā krīzes gadā un, neņemot vērā skeptiķu prognozes, strauji iekaroja stabilas pozīcijas tirgū. Par to liels paldies redakcijai un, pirmkārt, līdzšinējam galvenajam redaktoram Egīlam Zirnim, kurš paralēli šim amatam visu šo laiku ir turpinājis veidot publikācijas vairākiem izdevumiem – ne tikai Playboy, bet arī Dienai un SestDienai,» pauž Izdevniecības Dienas žurnāli valdes priekšsēdētāja un galvenā redaktore Inga Gorbunova. Viņā skaidro, ka «tā kā tik aktīva publicista darbība ir ļoti grūti savienojama ar galvenā redaktora pienākumiem, vienojāmies, ka E. Zirņa administratīvā slodze tiks samazināta».

Dienas mediju grupas izdevniecības Dienas žurnāli izdevums Ilustrētā Junioriem uzsācis savas lietojumprogrammas tirgošanu Apple oficiālajā interneta veikalā iTunes.

Ilustrētā Junioriem lietojumprogrammā pieejams žurnāla arhīvs, kā arī jaunākie izdevuma numuri, tāpat ir iespējama arī žurnāla abonēšana elektroniski.

Jaunā lietojumprogramma izmantojama viedtālruņos Apple ražotajos iPhone un planšetdatoros iPad.

Tāpat ierīcēs, kas darbojas, izmantojot iOS operētājsistēmu, lasāma arī laikraksta Dienas Bizness un žurnāla Lietišķā Diena elektroniskās versijas, tāpat žurnāls 5Diena, kā arī laikraksts Diena un lietojumprogramma Dienas Zirnis.

Izdevniecība Dienas žurnāli izdod 13 žurnālus - Sestdiena, Dienas ēdieni, Playboy, Citādā pasaule, Ilustrētā Junioriem, Una, Ilustrētā Zinātne, Ilustrētā Pasaules Vēsture, Leģendas, Veselība, Mūsmājas, Dārza Pasaule un Dari Pats.

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Igauņu optimisms par eiro gājis mazumā, jo pieauguši viņu ikdienas tēriņi, turpretim uzņēmēju sajūtas ir tieši pretējas - viņiem mazinājušās izmaksas un auguši ieņēmumi. Galvenokārt gan ne iekšējā tirgus, bet sekmju ārvalstu tirgos dēļ, vēsta laikraksts Diena.

Būtiski mazāki izdevumi par valūtas konvertāciju, zemāka cena finansējumam un lielāka uzticamība no biznesa partneriem ārvalstīs - 18 mēnešus pēc eiro ieviešanas Igaunijā šie trīs secinājumi atkārtojas faktiski visu laikraksta aptaujāto kaimiņvalsts uzņēmēju viedokļos. Par riskiem, ko rada turbulence eirozonā, igauņi runājot nelabprāt, tā vietā viņi latvieša ausij neraksturīgi izteiksmīgi paslavējot savu valdību par gudri un gludi paveikto «eiroprojektu». Viens no lielākajiem eiro ieguvējiem šobrīd esot Igaunijas tūrisma nozare.

«Mums kā lielam eksportētājam lielākais guvums, protams, ir iespēja atbrīvoties no valūtas konvertāciju maksas. Agrāk, par eiro valūtu iegādājoties papīru, tinti un citus drukas izejmateriālus, bankām maksājām par kronu konvertāciju. Nu šo izmaksu vairs nav,» teicis Baltijas valstīs lielākās tipogrāfijas Kroonpress valdes loceklis Andress Kulls. Vienlaikus kā liela uzņēmuma vadītājam viņam jāseko līdzi norisēm Grieķijā, Itālijā un Spānijā, jo «mēs esam tikuši vaļā no kronas devalvācijas riska Igaunijā, bet šodien šādu risku var attiecināt uz visu eirozonu».

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Turcijas uzņēmums TAV Operation Services Latvia, sākot ar 1.aprīli, apkalpos starptautiskās lidostas Rīga atpūtas zonu darbību, kur tiks nodrošināts internets, nacionālie un starptautiskie televīzijas kanāli, jaunākie laikraksti un žurnāli, kā arī tiks atjaunots ēdināšanas serviss atpūtas zonu pasažieriem, informēja TAV Latvia vadītājs Girajs Čolpans.

Viņš skaidro, ka līdz ar TAV Operation Services Latvia izveidi tiks radīts piektais TAV Group uzņēmums Latvijā, kas turpinās līdz šim sasniegto. «Tas ir vēl viens nozīmīgs apliecinājums TAV Group ticībai Latvijas aviācijai un tās attīstības potenciālam. Kā ārvalstu investors ar šādu pārliecību pēdējo piecu gadu laikā savā darbībā Latvijā esam ieguldījuši desmit miljonus eiro. Esam pārliecināti, ka līdz ar TAV Operation Services Latvia un Cakes and Bakes Latvia ienākšanu starptautiskajā lidostā Rīga šis skaitlis ievērojami palielināsies,» secina Čolpans.

Latvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) uzskata, ka vairāku Saeimas deputātu un Latvijas Ārstu biedrības ierosinājumi likumā Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu var radīt reālas bažas preses apjoma tirdzniecības samazināšanai.

Priekšlikumi likuma grozījumos nosaka aizliegt tabakas tirdzniecību kioskos, degvielas uzpildes stacijās, kā arī tirdzniecības vietās, kur zāles platība ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Ja grozījumi tiktu pieņemti, tad 7. panta 2. daļa noteiktu arī to, ka tabakas tirdzniecība jāaizliedz visās tirdzniecības vietās, kurās tabakas izstrādājumi nav izvietoti atsevišķā tirdzniecības zāles zonā.

Latvijas Preses izdevēju asociācija norāda, ka nenoliedzami lielai daļai kiosku un mazo veikalu tabakas apgrozījums ir ļoti būtisks. Latvijā šobrīd ir aptuveni 300 kiosku, kuros tiek pārdoti preses izdevumi un citas lietas.

Tabakas tirdzniecība aizņem aptuveni 30-40 procentus no visa apgrozījuma. Šī apgrozījuma zaudēšana, var radīt situāciju, ka tiek slēgtas daudzas tirdzniecības vietas, kur līdz šim tika tirgoti laikraksti, žurnāli un citi preses izdevumi. Tas savukārt samazinātu patērētāju piekļuvi preses izdevumiem un līdz ar to arī radītu tirāžu samazinājumu.

Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

Starptautiskās lidostas Rīga atpūtas zonu darbību turpmāk nodrošinās uzņēmums TAV Operation Services Latvia. Atpūtas zonās tiks piedāvāts internets, nacionālie un starptautiskie televīzijas kanāli, jaunākie laikraksti un žurnāli, kā arī izmeklēts ēdināšanas serviss atpūtas zonas pasažieriem, informē Linda Anaite.

TAV Operation Services Latvia ir uzņēmuma TAV Operation Services meitas uzņēmums Latvijā. TAV Operation Services savukārt ir TAV Airports Group meitas uzņēmums, kas specializējas pasažieriem pielāgotu neaviācijas pakalpojumu sniegšanā lidostās, to skaitā nodrošina atpūtas zonu vadību, reklāmas konsultācijas, lojalitātes programmas un interneta risinājumus ceļotāju vajadzībām. Šobrīd kompānija pārvalda 29 atpūtas zonas 5 valstīs un 2014.gadā apkalpoja 2,1 miljonu atpūtas zonu klientu.

Līdz ar TAV Operation Services Latvia izveidi, TAV Operation Services būs jau piektais TAV Group uzņēmums Latvijā. Uzņēmums dibināts 2001.gadā un ar zīmola primeclass vārdu piedāvā VIP/CIP pakalpojumus. Zīmola primeclass galvenā darbība ir vērsta uz pasažieru vēlmju analizēšanu un nākotnes vajadzību prognozēšanu, lai radītu jauna līmeņa ilgtspējīgus pakalpojumus un produktus, investējot darbaspēkā, tehnoloģijās, kvalitātē un viesmīlībā.

Vairāki Lielbritānijas ministri draudējuši pamest valdību, šādi reaģējot uz premjerministres Terēzas Mejas gatavību piekāpties Eiropas Savienībai (ES) «Breksita» jautājumā, piektdien vēsta britu laikraksti.

Ziņas par valdībā briestošo dumpi parādījušās īsi pirms jaunnedēļ Briselē gaidāmā svarīgā samita, kura mērķis ir panākt principiālu vienošanos par abu pušu šķiršanās nosacījumiem.

Vienlaikus izskan draudi no Mejas Ziemeļīrijas sabiedroto puses atsaukt atbalstu un piespiest rīkot uzticības balsojumu, kas varētu novest pie pirmstermiņa vēlēšanām.

Britu laikraksti vēsta, ka vismaz divi trīs ministri varētu atkāpties, reaģējot uz Mejas gatavību piekāpties, lai Īrijas Republikas un Ziemeļīrijas robežu saglabātu atvērtu arī pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES 29.martā.

«The Telegraph» min eiroskeptisko starptautiskās attīstības ministri Peniju Mordontu un pensiju ministri Esteri Makvī.

Šā gada janvārī iztikas minimuma rādītājs ir 175,46 lati, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Mēneša laikā rādītājs samazinājies - decembrī iztikas minimums bija 177,01 lats. Savukārt salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo mēnesi šogad janvārī iztikas minimums paaugstinājies. Pērn janvārī iztikas minimuma rādītājs bija 173,47 lati.

Kā ziņots, rekordaugsts iztikas minimuma rādītājs tika sasniegts pagājušā gada jūnijā - 177,26 lati.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība 2012. gadā bija 176 lati, 2011. gadā - 173 lati, 2010. gadā - 166 lati, 2009. gadā - 168 lati, 2008. gadā - 160 lati.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes 1991.gada aprīļa lēmumu. Iztikas minimuma patēriņa grozā nav iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

Augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam iedzīvotājam aprēķināts 177,63 latu vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētā informācija.

Salīdzinājumā ar jūlija iztikas minimuma rādītājs samazinājies 1,22 latiem. Jūlijā aprēķinātais iztikas minimuma rādītājs bija 178,85 lati.

Šogad augustā iztikas minimuma patēriņa grozs vienam cilvēkam bija par 3,35 latiem lielāks nekā pērn augustā.

Iztikas minimuma rādītājs šogad kāpa vairākus mēnešus kopš februāra. Janvārī iztikas minimums bija 175,46 lati, februārī - 174,14 lati, martā - 176,81 lats, aprīlī - 177,44 lati, maijā - 177,9 lati, bet jūnijā rādītājs sasniedza rekordaugstos 180,43 latus. Jūlijā rādītājs samazinājās līdz 178,85 latiem, un arī augustā tas turpināja samazināties.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.