Žurnālu izdevniecība Dienas Žurnāli pirmā Latvijā ir izveidojusi īpašu aplikāciju e-vidē tieši bērnu un pusaudžu lasītāju auditorijai - tagad žurnāls Ilustrētā Junioriem pieejams arī iPhone un iPad lietotājiem visā pasaulē.

Tieši lielā interese par maksimāli ērtām žurnāla lasīšanas iespējām ārpus Latvijas ir viens no būtiskākajiem iemesliem Junioriem aplikācijas izveidei.

Junioriem mobilā versija ir saturiski identiska Latvijā izdotajai drukātajai versijai, ko ik mēnesi izlasa vairāk nekā 30 000 bērnu, jauniešu, viņu vecāku, mācībspēku un citu interesentu. Galvenā redaktore Sanda Krasta uzsver: «Jauniešus nereti dēvējam par interneta paaudzi, tāpēc jaunā aplikācija būs lieliska iespēja lasīt, pētīt un darboties gan tehnoloģiski noskaņotajiem bērniem, gan viņu vecākiem un pat vecvecākiem.»

Lai lasītu Junioriem, iPhone un iPad lietotājiem jādodas uz App Store, kur savā mobilajā ierīcē jālejuplādē bezmaksas aplikācija Junioriem. Lai izmēģinātu žurnāla lasīšanu uz iPhone vai iPad, iespējams izvēlēties un bez maksas lejupielādēt vienu žurnāla numuru. Katra atsevišķa numura cena ir 2, 39 EUR, bet žurnālu iespējams abonēt, par numuru maksājot 1, 66 EUR. Pasūtīt un lasīt savā telefonā vai planšetdatorā iespējams arī iepriekšējos Junioriem numurus.

Lieliska ziņa visiem, kuri ar nepacietību gaidīja “Ilustrētās Junioriem” mazā brāļa “Ilustrētā Junioriem MINI” abonēšanu! Kopš 11. janvāra to turpmāk savā pastkastītē varēs gaidīt reizi divos mēnešos.

“Ilustrētās Junioriem MINI” komanda ar lielu prieku var sacīt, ka žurnāls jau paspējis iekarot mazo lasītāju sirdis. Pavisam drīz gaidāms trešais numurs, kuru varēs lasīt kopā ar vecākiem vai jau paši!

Žurnālā atradīsiet gan attīstošus uzdevumus, kas trenē precizitāti un roku veiklību, vērību, rakstītprasmi un ļauj viegli iemācīties burtiņus. Šajās lapaspusēs ģimenes jaunākās atvases varēs radoši izpausties, atklāt savus talantus, fantazēt un jēgpilni pavadīt brīvos brīžus.

Dažādās rakstu tēmas ļaus iepazīt pasauli visā tās daudzveidībā. Iespējams, tās rosinās uz sarunām ģimenē un būs kā pamudinājums kādu tēmu papētīt vairāk! Žurnālā atrodamas arī īsas un vienkārši izskaidrotas atbildes un dažādiem jautājumiem.

Ir noslēdzies darījums, kā rezultātā koncerna AS Diena uzņēmumus SIA Dienas Bizness un SIA Izdevniecība Dienas Žurnāli iegādājās divi koncerna ilggadējie padomes locekļi Jānis Maršāns un Jānis Svārpstons.

J. Maršānam un J. Svārpstonam vienādās daļās piederošā SIA SM Investīcijas (SMI) noslēdza darījumu šā gada 17. novembrī.

SMI uzskata, ka vienīgajam Latvijas biznesa laikrakstam Dienas Bizness un Izdevniecības Dienas Žurnāli izdevumiem ir izaugsmes potenciāls. Tie ir sabiedrībā un savās auditorijās labi novērtēti un atzīti mediji. Uzzinot par iespēju veikt ieguldījumus šajā biznesa jomā, tika pieņemts lēmums šo izdevību izmantot.

Darījumu komentē SMI valdes loceklis Jānis Maršāns:

«Esmu bijis ilglaicīgi iesaistīts darbā mediju nozarē, savulaik strādājot gan kā žurnālistam laikrakstā Diena, gan esot mediju koncerna Diena padomē. Kolēģi AS Diena padomē jau zināmu laiku sprieda par neprofila aktīvu statusu, kurus kā dalībnieka pārstāvji tie vēlējās realizēt. Tieši no AS Diena padomes puses nāca priekšlikums manas iesaistes palielināšanai šajā biznesā un iespējā ieguldīt konkrētos mediju produktos.

Mediju konkursa rezultāti izraisa, kā minimums, neizpratni.

Izdevniecības Dienas Mediji, Dienas Bizness un Dienas Žurnāli administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātajā Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursā Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem.

Izdevniecību un laikraksta Diena galvenais redaktors, SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Izdevniecība Dienas žurnāli valdes loceklis Gatis Madžiņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, tādēļ nolemts tos apstrīdēt, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Holdingkompānija AS Žurnāli un Diena plāno samazināt sava meitas uzņēmuma, nekustamā īpašuma apsaimniekotāja SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu par 1,4 miljoniem eiro, ziņo Lursoft Klientu Portfelis. AS Žurnāli un Diena vēlas samazināt SIA Mūkusalas Māja pamatkapitālu, lai uzlabotu uzņēmuma pašu kapitāla atdeves (ROE) rādītāju.

Šobrīd SIA Mūkusalas Māja pamatkapitāls ir 1 420 000 eiro, bet pēc samazināšanas tas būs 20 000 eiro. Pamatkapitālu plānots samazināt, dzēšot daļas. Paziņojums par pamatkapitāla samazināšanu pievienots SIA Mūkusalas Māja reģistrācijas lietai 3.novembrī.

SIA Mūkusalas Māja dibināta 2006.gadā, un tās pamatdarbības veids ir uzņēmumam piederošā nekustamā īpašuma iznomāšana, apsaimniekošana un attīstīšana.

2016.gadā SIA Mūkusalas Māja apgrozījums bija 1,774 miljoni eiro un tās peļņa pēc nodokļiem bija 172 tūkstoši eiro. Uzņēmums nodarbināja divus darbiniekus un nodokļos Latvijas valsts budžetā samaksāja 290 tūkstošus eiro.

Akciju sabiedrība Diena radījusi jaunu multimediālu platformu Hugo.lv, kurā apvienoti dažādu tematu videokanāli.

Hugo.lv būs pārstāvēti visi AS Diena mediju produkti – laikraksti, portāli un žurnāli. Paredzēts, ka jaunajā projektā savus kanālus varēs veidot arī citi interesenti – gan augstskolas un uzņēmēji, gan arī neatkarīgi sižetu veidotāji. Paralēli jaunajam produktam Hugo.lv izsludina atlasi konkursam Meklējam TV talantus.

«No mūsu puses jaunā mediju platforma ir eksperiments,» par Hugo.lv stāsta AS Diena izdevniecības Dienas mediji galvenais redaktors Guntis Bojārs. «Pirmais jautājums, ko uzdevām paši sev, – vai koncerns, kam ir milzu pieredze drukāto mediju jomā, spēj izveidot televīziju? Mana atbilde – spēj, ja savieno mūsu redaktoru un žurnālistu kompetenci ar to profesionāļu pieredzi, kas saprot un redz kadru.»

Pēc 98,86% AS Diena akciju iegādes, uzņēmējs Viesturs Koziols AS Žurnāli un Diena (AS Diena mātes uzņēmums) iekļāvis uzņēmumā SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO). Turpmāk V.Koziols plāno vadīt RTO padomi, koncentrējoties uz visa koncerna stratēģisko vadību. Savukārt koncernā plānotas investīcijas un iespējama akciju kotācija biržā.

«Pirms diviem gadiem vienojos ar iepriekšējiem AS Diena īpašniekiem par 51% un vēlāk arī par atlikušo akciju iegādi. Tas ir izdarīts. Tagad uzņēmuma operatīvo vadību esmu gatavs uzticēt citiem un pats lielāku uzmanību pievērst arī pārējo savu īpašumu pārvaldībai. Tādēļ pieņēmu lēmumu AS Žurnāli un Diena, kas ir 98,86% AS Diena akciju turētājs, uz pirkuma līguma pamata, iekļaut RTO, kur esmu lielākais īpašnieks ar sev piederošiem 36%. Tā kā RTO konsolidētais apgrozījums 2011.gadā pārsniedza 25 milj. latu, darījuma apstiprinājums vēl jāsaņem no Konkurences padomes. Lēmums, kurš turpmāk pildīs AS Diena valdes priekšsēdētāja pienākumus, vēl nav pieņemts,» informē V.Koziols.

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

No 2013. gada par žurnāla Playboy galveno redaktoru kļūs publicists Jurģis Liepnieks. Playboy kā mērķi izvirzījis tuvāko gadu laikā panākt žurnāla auditorijas kāpumu līdz līdera pozīcijām Latvijas vīriešu dzīvesstila žurnālu vidū, informē Dienas žurnāli pārstāvji.

Līdzšinējais redaktors Egīls Zirnis turpinās aktīvu darbību Playboy satura veidošanā.

Savukārt, paredzot potenciālos jautājumus sakarā ar J. Liepnieka iepriekšējo līdzdarbību politiskajos procesos, viņa darba līgumā iekļauti nosacījumi, kas tamlīdzīgas aktivitātes pilnībā izslēdz, piebilst I. Gorbunova.

«Playboy ienāca Latvijā niknākajā krīzes gadā un, neņemot vērā skeptiķu prognozes, strauji iekaroja stabilas pozīcijas tirgū. Par to liels paldies redakcijai un, pirmkārt, līdzšinējam galvenajam redaktoram Egīlam Zirnim, kurš paralēli šim amatam visu šo laiku ir turpinājis veidot publikācijas vairākiem izdevumiem – ne tikai Playboy, bet arī Dienai un SestDienai,» pauž Izdevniecības Dienas žurnāli valdes priekšsēdētāja un galvenā redaktore Inga Gorbunova. Viņā skaidro, ka «tā kā tik aktīva publicista darbība ir ļoti grūti savienojama ar galvenā redaktora pienākumiem, vienojāmies, ka E. Zirņa administratīvā slodze tiks samazināta».

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

«Jānis Stradiņš man reiz izmeta frāzi, ka Krišjānis Valdemārs latviešu pastāvēšanu esot aprēķinājis līdz 2042.gadam. Protams, tā gada tuvošanās un tendences dara bažīgu. Paskaitiet — ja saglabājas līdzšinējie izbraukšanas tempi, nav grūti izrēķināt, kas te līdz 2042.gadam būs palicis,» intervijā izdevumam Sestdiena sacījis pensionētais advokāts Andris Grūtups.

«Nepilni 30 gadi, un viss. Nācija beidz pastāvēt, ja samazinās zem miljona,» viņš uzsvēris.

Uz norādi, ka islandiešu ir daudz mazāk, bet nekur nav izzuduši, advokāts atbildējis: «Lai Dievs dod! Katrā ziņā pagaidām nākotne izskatās slikti. Sāk ienākties pēdējo 10–15 gadu augļi, kad esam sabiedrība bez īstas nacionālās ideoloģijas. Kurš vainīgs? Gan vecāki, gan skolotāji, kas paši nezina, ko māca, gan žurnālisti.»

Runājot par to, ko ar savu šodienas pieredzi 90.gadu sākumā darītu citādāk, A. Grūtups stāstījis: «Pirmkārt, milzīga nelaime bija rūpnīcu klapēšana ciet lielos kvantumos. Protams, visas saglabāt nevarēja, bet toreiz tas balstījās uz principiāli aplamu Godmaņa ekonomiskās politikas tēzi, ka mēs dzīvosim no lauksaimniecības, transporta un bankām. Viņš toreiz to visur teica ar lielu apsēstību, un valdība ar vieglu roku to palaida. Liberālās ekonomikas pieredze Latvijā ir cietusi ārkārtīgi dziļu krahu. Man pie šīs ekonomiskās ideoloģijas nav nekādu nopelnu.

Mediju koncerna a/s Diena valde par SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas mediji valdes locekli iecēlusi Jāni Ogstu.

Uzsākot darbu SIA Izdevniecība Dienas bizness un SIA Dienas Mediji, J.Ogsts kā savas prioritātes min abu uzņēmumu turpmāku attīstību, auditorijas palielināšanu un finanšu rezultātu uzlabošanu.

J. Ogsts no 2010. gada līdz 2012. gada pavasarim jau darbojās A/S Diena koncerna padomes priekšsēdētāja amatā. Iepriekš J. Ogsts strādājis finanšu sfērā, ieņemot biržas brokera amatu dažādos uzņēmumos.

Līdzšinējais SIA Izdevniecība Dienas Bizness un SIA Dienas Mediji valdes loceklis Ģirts Ansons turpina darbu AS Diena kā koncerna finanšu direktors un pārējo koncerna meitasuzņēmumu valdes loceklis.

Par laikraksta Diena, kultūras izdevuma KDi un žurnāla Sestdiena izdevēja SIA Dienas mediji vienīgo īpašnieku kļuvis līdzšinējais a/s Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.

Pašreizējais SIA Dienas mediji un laikraksta Diena galvenais redaktors Gatis Madžiņš turpinās pildīt amata pienākumus un apliecina, ka nekādas izmaiņas medija redakcionālajā virzībā un redakcijas sastāvā nav plānotas.

«Lēmums iegādāties Dienu mediju videi tik mainīgos un nestabilos apstākļos ir liels izaicinājums. Tajā pašā laikā tā visam laikraksta kolektīvam ir arī lieliska iespēja. 23. novembrī svinam 25 gadu jubileju, kas ir simboliski jaunam sākumam. Es ticu šai avīzei, es ticu iespējām to attīstīt, es ticu, ka vārds Diena būs pašsaprotama mediju telpas sastāvdaļa vēl ilgi. Tāpat noteikti vēlamies pateikt lielu paldies mūsu uzticīgajiem lasītājiem un solām nākotnē tos nepievilt,» saka Kots.

SIA "Izdevniecība "Dienas bizness"" valdē iecelts laikraksta "Diena" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Tādējādi "Izdevniecības "Dienas bizness"" valdē turpmāk būs divi valdes locekļi - valdes priekšsēdētājs Edgars Kots un valdes loceklis Madžiņš.

Izmaiņas reģistrētas ceturtdien, 22.decembrī.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" 2021.gadā strādāja ar 744 205 eiro apgrozījumu, kas ir par 16,1% mazāk nekā gadu iepriekš, taču izdevniecība guva peļņu 126 077 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

"Izdevniecība "Dienas bizness"" reģistrēta 1993.gadā, un tās pamatkapitāls ir 821 344 eiro.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir E.Kots, kuram pieder arī SIA "Izdevniecība "Dienas Žurnāli"", SIA "Radio TV", SIA "Izdevniecība "Dienas mediji"".

Neskatoties uz to, ka AS «Diena» mediju koncerns 2013. gadu ir noslēdzis ar zaudējumiem, īstenojot restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plānu, būtiski uzlabots koncerna finanšu rezultāts salīdzinājumā ar 2012. gadu, informēja Elīna Kresa, SIA Dienas Mediji Mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

2013. gadu koncerns noslēdzis ar 1 005 917 LVL (1 431 291 €) zaudējumiem. Neskatoties uz to, 2013. gadā koncernam ir izdevies būtiski uzlabot finanšu rezultātu par vairāk nekā 336 730 LVL (479 124 €). Koncerna finanšu rezultātus pozitīvi ietekmēja iekšējās restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plāna īstenošana, kas arī turpmāk būs koncerna prioritāte, lai nodrošinātu koncerna meitas uzņēmumu ilgtspēju un rentabilitātes uzlabošanos.

Koncerna mātes uzņēmuma AS «Diena» apgrozījums pērn bijis 2 317 140 LVL (3 296 993 €), bet zaudējumi sasnieguši 3 546 620 LVL (5 046 386 €), no kuriem lielāko daļu veido ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājums. Zaudējumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevies samazināt par vairāk nekā 174 731 LVL (248 620 €).

Paaugstināta komforta vagons maršrutā Rīga-Valga-Rīga no 5.aprīļa kursēs no rīta un vakaros. Līdz ar to Komforta vagonu ik dienu varēs izmantot pasažieri, kuri ar vilcienu Valga-Rīga no rīta dodas ceļā uz Rīgu, bet vakaros ar vilcienu Rīga-Valga atgriežas mājās, informē reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Izmaiņas Komforta vagona kursēšanas grafikā noteiktas, jo turpmākos mēnešus līnijā Rīga-Lugaži darba dienās plānoti dzelzceļa sliežu ceļu remontdarbi, tādēļ dienas vilciena satiksmē būs pārtraukumi, un atsevišķos posmos pasažieri tiks pārvadāti ar autobusiem.

Izpētot prognozēto dzelzceļa sliežu ceļu remontdarbu plānu, PV pieņēmis lēmumu mainīt Komforta vagona kursēšanas laiku, lai pakalpojums pasažieriem būtu pieejams visā maršrutā. Turklāt jau pirmajās dienās pēc Komforta vagona ieviešanas, PV saņēmis pasažieru ieteikumus Komforta vagona braucienus organizēt tieši laikos, kad ar vilcienu cilvēki dodas uz darbu vai studijām, jo papildus piedāvātie pakalpojumi, īpaši bezvadu internets, šīs kategorijas pasažieriem esot ļoti noderīgi.

Izdevniecības "Dienas Mediji", "Dienas Bizness" un "Dienas Žurnāli" administratīvajā tiesā ir pārsūdzējušas Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lēmumus, ar kuriem tika noraidīti visi seši izdevniecību iesniegtie projektu pieteikumi SIF izsludinātā konkursa "Atbalsts nacionāla mēroga preses izdevumiem" ietvaros, informē laikraksta "Diena" un "Izdevniecības "Dienas bizness"" galvenais redaktors Gatis Madžiņš.

Viņš norāda, ka izdevniecības attiecīgos SIF lēmumus uzskata par nepamatotiem, un tādēļ ir vērsušies tiesā, lai tiesas ceļā panāktu taisnīgu un likumīgu situācijas noregulējumu, atceļot prettiesiskos lēmumus un novēršot SIF prettiesisko lēmumu sekas.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), Finanšu ministrijai, Kultūras ministrijai un Ekonomikas ministrijai, paužot viedokli par SIF.

"Mēs uzskatām, ka ir notikusi ilgstoša mediju vides slēpta degradācija, jo slēpti tiek veidotas simpātiju un antipātiju grupas struktūrā, kurā tiek pieņemti lēmumi par budžeta līdzekļu piešķiršanu vai nepiešķiršanu," vēstulē norāda G.Madžiņš.

Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Meža nozares lielākais izaicinājums šoruden – zāģmateriālu tirgus neprognozējamība un pieprasījuma kritums pēc koksnes pārstrādes blakusproduktiem, piemēram, celulozes šķeldas, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas meža nozares uzņēmumu grupas PATA vadītājs Uldis Mierkalns.

Šie izaicinājumi būtiski ietekmē mežizstrādi, jo pārstrādātājiem nepieciešami tikai priedes un egles zāģbaļķi, kā arī bērza finierkluči, savukārt pārējai koksnei atrast noietu ir apgrūtinoši, pauž U. Mierkalns. PATA uzņēmumu grupā ietilpstošās kompānijas investē tehnoloģijās un produktu nomaiņā, vienlaikus ieviešot jaunu atbalsta sistēmu meža īpašniekiem. Kāda ir situācija nozarē? Vispirms daudzu pasaules valstu ieviestie Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumi ir būtiski ietekmējuši daudzu koksnes izstrādājumu realizāciju, samazinot šo produktu cenas un pieprasījumu. Eiropas centrā (Vācijā, Čehijā) šogad tiek izstrādāti tie meži, kas cietuši no astoņzobu mizgrauža postījumiem.

Žurnāls Dienas Bizness organizē akciju: divu mēnešu laikā iespējami atšķirīgās preses tirdzniecības vietās pēc to ģeogrāfiskā novietojuma, iegādājies 4 dažādus žurnāla Dienas Biznesa izdevumus, nofotografējies pats ar žurnālu un nofotografē pirkuma čeku, lai varētu arī redzēt, kurā vietā ir iegādāts žurnāls.

Kopā 8 foto: 4 žurnāli + 4 čeki.

Atsūti foto uz e-pasta adresi [email protected] un laimē balvu. Galvenās balvas ieguvējs tiks noteikts pēc lielākā attāluma (km), kas būs starp preses tirdzniecības vietām, kur ir nopirkts žurnāls. (Piemēram, Daugavpils – Valka – Liepāja –Ventspils).

Balvas:

Iznācis laikraksta Dienas Bizness jaunākais žurnāls Dzīves Garša.

Jaunajā izdevumā Dzīves Garša lasiet interviju ar Latvijas Modes palātas prezidenti Ditu Danosu par situāciju lielajā modes pasaulē un to, kādas ir Latvijas modes dizaineru izredzes uz globālās biznesa skatuves.

Tāpat žurnālā atklājam, ar kādām kārtīm spēlē masu zīmolu milži, kā par vietu zem saules cīnās lielie modes nami un kādas uzvaras un zaudējumi tiek piedzīvoti interneta šopinga aizkulisēs. Bez tam izdevumā var izlasīt interviju ar iepirkšanās pasākuma Andele Mandele vadītāju Līvu Jaunozolu un gūt ieskatu bērnu modes industrijā.

Šobrīd visi DB žurnāli ir pieejami tikai laikraksta abonentiem.

Taču izdevumu Dzīves Garša ir iespējams iegādāties arī DB klientu servisā:

Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

Šogad 38 komercbankām Krievijā ir atņemtas licences, un četras no tām ir kaimiņvalsts banku TOP 100, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Divās no tām – B&N Bank, kas Krievijā darbojas zem Binbank zīmola, un valsts lielākajā privātbankā Otkritie – teikšanu ir pārņēmusi centrālā banka, un tās tiek sanētas, lai novērstu paniku un domino efektu Krievijas banku sektorā vispār.

Starptautiskie eksperti banku sektora centralizāciju Krievijā traktē kā pozitīvu parādību. Apņēmīgās politikas dēļ kopš 2013. gada vasaras centrālās bankas priekšgalā esošo Elvīru Nabiullinu vadošie nozares žurnāli Euromoney un The Banker ir divreiz – 2015. gadā un šogad – titulējuši par gada centrālo baņķieri. Financial Times kādreizējais Maskavas biroja vadītājs Nīls Baklijs tomēr norāda, ka banku konsolidācija praktiski nozīmē ievērojamu Krievijas valsts varas pieaugumu pār šo sektoru, kas nav tirgum vēlamais virziens.

No nelielas konditorejas M. Pūres beķereja Ogrē kļuvusi par savējo tikšanās vietu, kur pie kūkas un kafijas tases ļauties arī dzīvās mūzikas valdzinājumam un dejot tango, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mazpilsētā mūs sāk uztvert par konkurentu, tas ir zināms rādītājs, ka esam izauguši no stadijas – šodien pastāv, rīt vairs ne,» smaida M. Pūres beķerejas (SIA Kūku darbnīca) īpašniece Iveta Zāģere. Pilsētas centrā uz gājēju ielas esošā kafejnīca izskatās kā pastkarte no pirmskara laikiem, kad Ogre bija pazīstams gaisa un peldu kūrorts, – Ulmaņlaika mēbeles, sīkiem ziediņiem rotātas kafijas krūzītes, porcelāna smukumnieciņi, glezniņas pie sienām, greznas lustras, veci žurnāli Atpūta, pieklusināta mūzika. Gada beigās tā svinēs trešo dzimšanas dienu. Un Iveta ir turējusi biznesa sākumā doto solījumu – karbonādes ar skābiem kāpostiem un citu silto ēdienu te patiešām nav. To vietā ir gardas kūciņas, smalkmaizītes, ar ogām dāsni aizdarīts saldējums, kafija, pieejama kāda glāze vīna vai konjaka. Un vēl ir smaidoši klienti – gan māmiņas ar bērniem, gan draudzenes, kuras atnākušas pie kafijas tases pačalot, gan jaunieši, kuri izvēlas dažādus kafijas dzērienus.

Pazeminot PVN, iegūto naudu preses izdevēji novirzīs algu pieaugumam un ražošanas izmaksu segšanai

Tā intervijā DB saka Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors Guntars Līcis. Sarunā viņš ieskicē priekšnoteikumus drukātās preses pastāvēšanai nākotnē un argumentē valsts atbalsta nepieciešamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 13. marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas pašlaik notiek drukātās preses tirgū? Kādas ir aktualitātes un vai, pārfrāzējot klasiķi, var teikt, ka ziņas par manu nāvi ir stipri pārspīlētas?

Ziņas par mūsu nāvi tiešām ir pāragras. Protams, jaunās tehnoloģijas izmaina tirgu, saliek citus akcentus, bet produkti ar augstu pievienoto vērtību, kādi ir gan laikraksti, gan žurnāli, noteikti paliks. Vai drukātais medijs saglabāsies tāds, kāds tas ir pašlaik? Pamatlīnijās, domāju, ka jā, jo tā ir arī sensuāla un vizuāla pieredze, kuru nevar aizstāt digitālās tehnoloģijas. Rezumējot – prese noteikti ir lielu pārmaiņu priekšā, taču tikpat noteikti ir visi priekšnoteikumi, lai mēs izdzīvotu. Tas ir svarīgi arī no valsts drošības viedokļa. Ja runājam pa reģionālajiem laikrakstiem, tad tie ir ļoti svarīgi reģiona kultūrvēsturiskajā kontekstā – vides saglabāšanai un uzturēšanai. Ir interesanti un vērtīgi lasīt vietējos laikrakstus, piemēram, no vietvārdu izmantošanas viedokļa.