Jaunākais izdevums

Šogad 38 komercbankām Krievijā ir atņemtas licences, un četras no tām ir kaimiņvalsts banku TOP 100, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Divās no tām – B&N Bank, kas Krievijā darbojas zem Binbank zīmola, un valsts lielākajā privātbankā Otkritie – teikšanu ir pārņēmusi centrālā banka, un tās tiek sanētas, lai novērstu paniku un domino efektu Krievijas banku sektorā vispār.

Starptautiskie eksperti banku sektora centralizāciju Krievijā traktē kā pozitīvu parādību. Apņēmīgās politikas dēļ kopš 2013. gada vasaras centrālās bankas priekšgalā esošo Elvīru Nabiullinu vadošie nozares žurnāli Euromoney un The Banker ir divreiz – 2015. gadā un šogad – titulējuši par gada centrālo baņķieri. Financial Times kādreizējais Maskavas biroja vadītājs Nīls Baklijs tomēr norāda, ka banku konsolidācija praktiski nozīmē ievērojamu Krievijas valsts varas pieaugumu pār šo sektoru, kas nav tirgum vēlamais virziens.

Ja neskaita klupienu pēc globālās finanšu krīzes, tad tieši Krievijai raksturīgās finanšu nedienas sākās 2014. gadā. Krievijas ambiciozajai politiskajai elitei par nelaimi togad sakrita gan Rietumu sankcijas, sākot ar refinansēšanās liegumu ar Kremli saistītām bankām un kompānijām, gan naftas cenas kritums. No ogļūdeņražu resursu eksporta īpaši atkarīgajā ekonomikā tās valūtas vērtība izteikti korelē ar naftas cenu.

Visu rakstu Krievi apcērp baņķierus lasiet 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB,23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situācija parādu tirgū liecina par pesimismu. Turklāt drīzāk – ekstremālu pesimismu. Investori uz ļoti gariem termiņiem valdībām ir gatavi aizdot naudu par rekordzemām likmēm. Ne tikai tā – parādu jūra ar negatīvu ienesīgumu plešas plašumā, un pasaulē kopumā šādu saistību apmērs jau pārsniedzis 13 triljonus ASV dolāru.

Ja jau krājēji gatavi drošajiem aizņēmējiem piemaksāt, tad tas nozīmē milzīgu pieprasījumu pēc drošības. Tāpat loģika it kā saka - tam vajadzētu nozīmēt to, ka recesija ir kaut kur tepat aiz stūra un inflācijas pieaugums pārskatāmā periodā vispār nav kaut kāda daudzmaz vienādojumā rēķināma varbūtība. Galu galā ne jau velti pasaules varenākās centrālās bankas devušas mājienus par jaunu ekonomikas sildīšanas vilni. Pēdējā laikā tiek izcelti arī demogrāfiskie izaicinājumi. Rietumu pasaulei novecojot, var sanākt, ka iemeslu, lai gaidītu straujāku ekonomikas pieaugumu un inflāciju, ir mazāk. Nozīmīgi faktori ir arī ģeopolitiskie asumi un neskaidrība par tirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka),09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv,09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēsturisks tiesas spriedums

Agnese Margēviča, Diena,21.12.2023

Advokāts Mārtiņš Kvēps piedalās tiesas sēdē Rīgas rajona tiesā, kurā tika pasludināts tiesas spriedums bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča un uzņēmēja Māra Martinsona kukuļņemšanas lietā, ar kuru M.Martinsonam piederošajam uzņēmumam MM investīcijas piemērots piespiedu ietekmēšanas līdzeklis 3,1 miljona eiro apmērā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesas lēmums piespriest reālus un būtiskus cietumsodus par korupciju bijušajam Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam paliks Latvijas tiesu sistēmas vēsturē neatkarīgi no tā, kā risināsies tiesvedība apelācijas instancē.

Īpašs šis spriedums ir arī Dienai, kura par M. Martinsona centrālo lomu dažādās koruptīvas nokrāsas lietās rakstīja teju visu pēdējo desmitgadi, laikā, kad M. Martinsons pret šīm aizdomām vēl apņēmīgi cīnījās, cenšoties pierādīt godīga uzņēmēja un mecenāta slavu. To viņam palīdzēja uzturēt plaša spektra politiskā elite – uz viņa sponsorētiem pasākumiem bez sarkšanas vēl ne tik sen ieradās sabiedrības krējums, bet valdība aiz slēgtām durvīm uzskatīja par iespējamu izskatīt viņu starp pretendentiem uz bankas Citadele valstij piederošo daļu pirkšanu.

Šoks par spriedumu

Trešdien, spriežot pēc I. Rimšēviča un M. Martinsona ķermeņa valodas, abiem uzmanīgi un saspringti klausoties spriedumu, īpaši manieres, kādā bijušais LB prezidents pameta tiesas ēku – tukšām rokām, bez virsdrēbēm, stāvoklī, kas no malas atgādināja afektu –, spriedums savā bardzībā bija negaidīts abiem apsūdzētajiem. Pieredzējušu, ar saviem sakariem tiesībsargu vidū zināmu advokātu armija, intervijas vīriešu žurnāliem, centieni ar dažādiem sabiedrisko attiecību un juridiskās argumentācijas paņēmieniem sēt šaubas par apsūdzību pamatotību – tas viss atstāja vietu šaubām par gaidāmā sprieduma bardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tirdzniecības neskaidrības palielināšanās neko labu nevēsta

Jānis Šķupelis,13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir maza un atvērta tautsaimniecība, kas nozīmē, ka to ne tikai ietekmē mūsu pašu vietējās problēmas, bet arī tas, kas notiek uz globālās ekonomikas skatuves.

Pēdējā laikā bilde tur kļuvusi drūmāka, un ekonomikas dati šķietami liecina, ka recesijas stadijai tuvojas vairākas lielas pasaules tautsaimniecības. Neskatoties uz vājākiem datiem, zināmu optimismu par nākotni noturējis tas, ka centrālās bankas solījušas, šķiet, par katru cenu pildīt ekonomikai neatliekamās pirmās palīdzības lomu. Tāpat bijusi cerība, ka drīzāk atrisināsies ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņš. Šā mēneša pirmajā pusē šī otra vienādojuma daļa tika pamatīgi paārdīta – dienas kārtībā nupat ir jauni tarifi, kas nozīmē, ka tas metīs ēnu pār pasaules ekonomikas izaugsmi. Tiek spriests – pat gadījumā, ja kāda vienošanās formāli tiks panākta, strīdi par detaļām turpināsies. Notiekošais ietekmēs arī eksportējošo Eiropu, kur jau tā ekonomikas aktivitāti nevar uzskatīt par diez ko pārliecinošu. Tāpat dienas kārtībā kādā brīdī var būt ASV – Eiropas tirdzniecības strīds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā samazinājies visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tā, piemēram, poļi – par 2,2 %, lietuvieši – par 2,1 %, baltkrievi – par 2 %, krievi – par 1,8 %. Latviešu skaits samazinājies par 0,5 %, taču latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, neskatoties uz absolūtā skaita samazinājumu, pieaudzis par 0,1 procentpunktu un 2019. gada sākumā bija 62,3 %.

Pēc valstiskās piederības 86,1 % Latvijas iedzīvotāju ir pilsoņi (2018. gada sākumā – 85,9 %), 10,7 % nepilsoņi (11,1 %) , 2,2 % – Krievijas pilsoņi (2,2 %).

51% visu nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 17 % no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 71% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem.

2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 920 tūkst. iedzīvotāju – par 14,4 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina jaunākie dati. 2018. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 4,9 tūkst., kas ir zemākais rādītājs pēdējo 20 gadu laikā, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā divas reizes vairāk – par 9,5 tūkst..

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne,28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Līderu atgriešanās: Piedāvājums, no kāda nemēdz atteikties

Anda Asere,27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālistiem, kam nav izšķiroši atrasties kādā konkrētā valstī, galvenais ir labi dzīves apstākļi

Tā uzskata IT kompānijas Visma Latvia pārdošanas un mārketinga vadītājs Andris Drebeiniks. Pirms vairākiem gadiem viņam bija piedāvājums kļūt par mobilo ierīču Prestigio mārketinga vadītāju Kiprā, tādējādi atbildot par 25 birojiem 47 valstīs – no tāda profesionālā izaicinājums nemēdz atteikties.

Ir bijis laiks, kad A. Drebeiniks ilgstoši dzīvoja lidmašīnā starp Rīgu un Helsinkiem, bet darbs Kiprā bija viņa pirmā pieredze ilgstoši strādāt ārpus Latvijas. Viņš šo darba piedāvājumu pieņēma, jo tas bija interesants un izaicinošs. «Nezinu nevienu kompāniju Latvijā, kas varētu piedāvāt šādu darbu. Galvenais iemesls piekrist šādam piedāvājumam bija vēlme pamēģināt ko tādu, kas Latvijā nebūs pieejams. Finansiālā pakete un viss pārējais īpaši neatšķīrās no piedāvājumiem Rīgā,» saka A. Drebeiniks. Viņš novērojis, ka Kiprā ir diezgan daudz latviešu. Daudzi no viņiem strādā IT jomā, tāpat saistībā ar šīs valsts nodokļu politiku tur ir daudz lielu Krievijas, Kazahstānas, Ukrainas un Baltkrievijas kompāniju mātesuzņēmumu. «Latviešu valodu tur var dzirdēt – arī ziemā, kad tūristi aizbraukuši. Piemēram, otra lielākā interneta nodrošināšanas kompānija Limasolā pieder latviešu un krievu puišiem no Bolderājas,» saka A. Drebeiniks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) pirmdien uz četriem gadiem diskvalificējusi Krieviju, aizliedzot tai piedalīties pasaules lielākajos sporta notikumos.

Jau iepriekš plaši tika runāts par iespējamo četru gadu diskvalifikāciju, kuru piešķirt rekomendēja WADA Atbilstības pārbaudes komiteja (CRC).

Pirmdien WADA sanāksmē noskaidrojies, ka Krievija neizbēgs no soda, kā rezultātā lielvalsts uz četriem gadiem ir izslēgta no sporta saimes, tādējādi šīs nācijas sportistiem nebūs atļauts piedalīties arī nākamgad un 2022.gadā gaidāmajās Olimpiādēs.

Krievijai līdz pagājušā gada beigām WADA bija jānodod visi iespējamie dati no Maskavas antidopinga laboratorijas, lai saglabātu iespējas atgriezties sporta sabiedrībā. Nepieciešamie dati tika nodoti ar novēlošanos, bet vēlāk jau pavīdēja runas, ka ar nodoto informāciju veiktas manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA Morozov&Son mēbeles

Monta Glumane,20.07.2018

Uzņēmuma dibinātājs Jurijs Morozovs (no kreisās) ar dēlu Sergeju, kas ir uzņēmuma izpilddirektors.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Morozov&Son», vērojot kā tiek ražotas mēbeles.

«Kādreiz viss sākas ar to, ka mans tēvs sāka ražot mēbeles ar paštaisītu iekārtu savā garāžā, bet mana mamma šīs mēbeles krāsoja uz balkona,» stāsta SIA «Morozov&Son» izpilddirektors un līdzīpašnieks Sergejs Morozovs.

1993.gadā uzņēmums tika reģistrēts pašnodarbinātas personas statusā, 1996. gadā tika nodibināta SIA, bet 2010.gadā izveidots zīmols Morozov&Son.

«Interesanti, ka neviens nezināja mūsu uzņēmuma nosaukumu - SIA «JNM», jo visi runāja, ka mēbeles ir no Morozova. Šī iemesla dēļ mēs nolēmām nosaukt šo uzņēmumu par «Morozov&Son», kā vecos laikos, kad uzņēmums tika nosaukts meistara uzvārdā, vēlāk pievienojoties arī bērniem. Viens no piemēriem ir «Steinway&Sons». Neviens nenosauks sliktu uzņēmumu savā uzvārdā,» pajoko S.Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Līdz galam neuzceltais Maskavas nams Viļņā tiks nojaukts

LETA--BNS,21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā tiks nojaukts tā dēvētais Maskavas nams, kas pēc tiesas lēmuma anulēt būvatļauju tā arī palicis līdz galam neuzcelts, paziņojis Lietuvas galvaspilsētas mērs Remiģijs Šimašus.

"Maskavas nams tiks demontēts. (..) Ja kāds jautās, kāpēc tiek nojaukta gandrīz pabeigta ēka un vai tad to nav iespējams pielāgot citām vajadzībām, jāteic, ka nams tika uzcelts augstāks nekā atļauts, arhitektoniskā ziņā tas ir svešķermenis, funkcionāli nepabeigts un neracionāls," viņš rakstījis sociālajā tīklā "Facebook".

Kā norādījis Šimašus, pašvaldība plāno izvērtēt, kā vislabāk izmantot šo vietu, un savus atzinumus iesniegt Nacionālajam zemes dienestam.

"Taču viens ir skaidrs - šai vietā iepretī Ģedimina pilij neatradīsies propagandas mašīna. Zemes gabals atgriezīsies Lietuvas ziņā, ķieģeļi varēs ceļot uz Maskavu," viņš paziņojis, vienlaikus piebilstot, ka "tie krievi, kuri vēlas demokrātiju, Lietuvā un Viļņā tiek mīļi gaidīti".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūkstošiem cilvēku svētdien sapulcējušies uz demonstrāciju Maskavas centrā, lai protestētu pret valdības ieceri palielināt pensionēšanās vecumu.

Policija ziņoja, ka demonstrācijā piedalījušies aptuveni 2500 cilvēku, savukārt nevalstiskā organizācija «Belij ščotčik» aplēsusi, ka dalībnieku skaits pārsniedzis 6000.

Protesti pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu Maskavā un citviet Krievijā notika arī sestdien.

Parlamentā pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz pensionēšanās vecumu sievietēm pakāpeniski paaugstināt līdz 63 gadiem, bet vīriešiem - līdz 65. Šobrīd Krievijā sievietes var pensionēties 55 gadu vecumā, bet vīrieši 60 gadu vecumā.

Valdības piedāvāto pensiju sistēmas reformu parlamentā atbalstījusi vienīgi Krievijas prezidenta Vladimira Putina pārstāvētā valdošās partija «Vienotā Krievija».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārija ir gatava apmaksāt savus Krievijas gāzes rēķinus rubļos, trešdien pavēstīja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, ar šo paziņojumu vēlreiz pievēršot uzmanību sarežģījumiem, ko Rietumi sastop centienos noteikt sankcijas Krievijai par iebrukumu Ukrainā.

"Mums ar to nav problēmu," sacīja Orbāns. "Ja krievi grib rubļus, mēs maksāsim rubļos."

Nākamais maksājums par gāzi ir maijā. Orbāns sacīja, ka piegāžu drošība ir viņa galvenā prioritāte.

Rietumvalstis paziņojušas, ka Krievijas prasība ir līgumu pārkāpums, tāpēc tās negatavojas par Krievijas gāzi maksāt rubļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Izdevēja komentārs: Dienas Bizness ir par sadarbību ar ASV un to prezidentu Donaldu Trampu

Jānis Maršāns - DB valdes loceklis un līdzīpašnieks,29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā pret Dienas Biznesu vērsta masīva kampaņa ar mērķi pasludināt mūs par Kremļa ruporu, Putina aģentiem, Krievijas troļļiem, meža rūķīšiem un ko tik vēl ne.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola sūdzas ārvalstu medijiem un paziņo, ka mēs aizstāvam austrumu «netīrās naudas» turētājus un nepatiesi apmelojot naudas «atmazgātāju» apkarotājus. Diemžēl dzīvojam laikā, kad jebkura pret varu vērsta kritika tiek automātiski ievietota kategorijā - krievi nāk! Tās aizsegā tad var mierīgi turpināt zagt un organizēt pret tautu vērstas darbības.

Ar šo vēlamies pateikt, ka Dienas Bizness stingri turas pie koncepcijas, ka mūsu galvenais stratēģiskais partneris ir un paliek Amerikas Savienotās Valstis un to prezidents Donalds Tramps. Pasaule ir mainījusies, un šis ir mūsu drošības jautājums, šeit nevar būt viedokļi - patīk vai nepatīk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PR aģentūra A.W.Olsen & Partners no mazas, specializētas aģentūras izaugusi par tirgus dalībnieku, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu un eksportē savu kompetenci

SIA PR Kvadrāts (PR aģentūra A.W.Olsen & Partners) kāpinājusi apgrozījumu no 206 tūkst. eiro 2014. gadā līdz 491 tūkst. eiro 2017. gadā; kompānija ir iekļauta laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

2018. finanšu gadu uzņēmums prognozē beigt ar 600 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 20 tūkst. eiro lielu peļņu. «Šajā laika periodā sākām vairāk strādāt eksportā, kā arī paplašinājām klientu grozu un līdzās korporatīviem uzņēmumiem sākām sadarboties ar valsts iestādēm un piedalīties to izsludinātos iepirkumu konkursos,» izaugsmes gados sasniegto komentē A.W.Olsen & Partners (SIA PR Kvadrāts) partnere Olga Kazaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane,12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) desmitās pret Krieviju vērstās sankciju paketes ietvaros, kas tika apstiprināta sestdien, noteikusi sankcijas arī Krievijas bankām "Alfa Bank", "Tinkoff Bank" un "Rosbank".

Kopumā pēdējā sankciju paketē soda pasākumi noteikti 121 fiziskai un juridiskai personai.

Attiecībā uz bankām paredzēta aktīvu iesaldēšana ES valstu teritorijā, darījumu aizliegums ar šīm organizācijām, kā arī atslēgšana no SWIFT.

Banku pārstāvji Krievijas ziņu aģentūrai TASS apgalvojuši, ka iekļaušana sankciju sarakstā to darbu neietekmēs.

Sankciju sarakstā iekļauta ombudsmene Tatjana Moskaļkova, Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājs Valērijs Fadejevs, mediju grupas "Rossija segodņa" izpilddirektors Kirils Višinskis, raidsabiedrības "Pirmais kanāls" ģenerāldirektora vietnieks Kirils Kļeimjonovs un informācijas aģentūras "Regnum" galvenā redaktore Marina Ahmedova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salūts ir izšauts, simtgades sajūsma ir noplakusi, un esam turpat, kur esam, – bez jaunas valdības un ar sašķeltu Saeimu. Taču ir pelavas, un ir graudi. Arhibīskapa Jāņa Vanaga 18. novembra sprediķī ir vērts ieklausīties.

Ne tāpēc, ka luterāņu viedoklis būtu vērtīgāks par katoļu, pareizticīgo vai citu viedokli. Bet tāpēc, ka Jānis Vanags ir gudrs un valstiski domājošs cilvēks, kurā der ieklausīties gan Saeimas deputātiem, gan Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, gan mums visiem, kas nav vienaldzīgi par mūsu valstī notiekošo. Jo mūsu valdība ir arī mūsu daļa, ne tikai koalīcijas sarunu vedēju politiķu daļa, kuriem ir pienācis pēdējais laiks izpūst gaisu no savas iedomības baloniem.

Par ko Latvijas simtgades sprediķī runāja arhibīskaps? Par Kristu, mūsu dzīves garīgo dimensiju un par Latviju, materiālo vietu, kur mums ir jādzīvo. Viņš runāja ne tikai par to, ko mums vajag, bet arī par to, ko nevajag. Mums vajag būt pateicīgiem un novērtēt to, kas mums ir, un nevajag to sacūkot. Vēlēšanās ir uzvarējuši jauni spēki, kuri iedomājas, ka lielākā laime ir viņi un reformas. Taču vārds «reforma» jau sen nav vārda «labums» sinonīms. Tauta grib morālas pārmaiņas valsts vadībā, bet ir nogurusi no tādām pārmaiņām, pēc kurām labāk nekļūst. Uzņēmēji saka – lieciet mūs mierā, ja nevarat kaut ko uzlabot, tad labāk atstājiet visu, kā ir! Jo mums ir vajadzīgi kvalitatīvi valdības lēmumi, nevis vienkārši ministriju skaita samazināšana. Mums ir vajadzīga laba, ērta valsts pārvalde, nevis vienkārši cilvēku atlaišana un tāpēc iestādes darba laika samazināšana, un kāda jauna, vēl neērtāka un cilvēkiem nedraudzīgāka sistēma. Nav jau tā, ka viss ir slikti un mums par visu varu ir vajadzīgs tāds glābējs, kas visu salauž un sašķaida gabalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē desmitiem miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Db.lv,18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru