Latvijas zvejnieki šogad varētu pilnībā apgūt nozvejas kvotas, aģentūrai LETA prognozēja biedrības "Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija" valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Nozvejas kvotas izdosies apgūt, šajā ziņā nekādu problēmu. Apgūsim tās 100%. Arī pagājušogad apguvām nozvejas kvotas gandrīz pilnībā, teica Voits.

Viņš atzina, ka pērn Latvijas zvejniekiem tāpat kā to kolēģiem citās valstīs bija problēmas ar mencu kvotu apguvi. "Katru gadu mencu nozvejas kvotas samazina. Ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm ir problēmas ar mencu kvotu apguvi - nākotnē mencu zvejniekiem ar to zveju varētu būt diezgan problemātiski nopelnīt naudu," sacīja Voits, piebilstot, ka šo problēmu varētu atrisināt tikai izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Voits pastāstīja, ka Latvijas zvejniekiem šis gads ir iesācies samērā labi. Nozvejai laika apstākļi līdz šim bijuši pieņemami. Šogad tāpat kā katru gadu ir periodi, kad stiprā vēja dēļ nevar doties jūrā, bet Latvijas zvejnieki pie tā jau ir pieraduši. "Katru gadu vētras ir bijušas un būs. Esam pie tām pieraduši, vētras ir ieplānotas mūsu darba grafikos un tās mums netraucē," teica biedrības valdes priekšsēdētājs.

Divas trešdaļas no Eiropas nozvejas ir virs ilgtspējīgas zvejniecības normas un apdraud nozari, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Eiropas Savienības Jūrlietu un zivsaimniecības komisāres Marijas Damanaki runasvīrs Olivers Drevess skaidro, vai ES politika ir par labu zivīm vai zvejniekiem.

Vai zivkopība jau kādu laiku nav kļuvusi aktuāla tēma ne tikai strīdīgo nozvejas kvotu dēļ vien?

Ierasti tā bijusi zvejnieku un pārstrādātāju lieta, bet mūsdienās tā tiešām daudzviet ir kļuvusi par plaši aktualizētu sabiedrisku tēmu.

Bet ne jau tikai pārliekās nozvejas dēļ?

Nē, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki kļuvuši uzmanīgāki pret to, ko ēd, un zivju ēdieni ir nozīmīgi miesas veselībai un prāta darbībai. Ir daudzas televīzijas programmas par zivīm gan no ekoloģijas perspektīvas, gan kulinārijas puses. No šauras nozares intereses zivis ir kļuvušas par svarīgu tēmu.

Iekšlietu ministrija un Ceļu policija uzskata, ka fotoradari ir efektīvi ātruma pārsniegšanas mazināšanai uz autoceļiem, taču juristi uzsākuši diskusiju par likumisko pusi, proti, vai uzliktie sodi par ātruma pārsniegšanu, kas fiksēti ar fotoradaru nav pretrunā ar likumiem, un vai nevar izveidoties situācija, ka valstij jāatmaksā viss iekasētais un varbūt pat jāizmaksā papildu kompensācijas. Paši sodu piemērotāji nekādas problēmas nesaskata.

Radaru sodi – pretrunā ar likumdošanu

Providus pētniece Ilona Kronberga, norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas liek domāt, ka uz fotoradaru mērījumu pamata piemērotie sodi ir nelikumīgi, 19. septembrī raksta Diena.

"Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču pielietojot fotoradarus tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar," tā I. Kronberga.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Nākamā gada otro pusi satiksmes drošības pārraugi autovadītājiem sola īpaši bargu — uz ceļiem parādīsies 100 fotoradaru, bet tos, kuri brauks dzērumā, iespējams, sodīs pat ar 5 000 latu lieliem sodiem. Tajā pašā laikā Iekšlietu ministrija (IeM), plānojot savu nākamā gada budžetu, cer aizlāpīt caurumus ar lielākiem ieņēmumiem no ceļu policistu sodiem, raksta Diena.

Satiksmes drošības uzraugi gan kategoriski noraida, ka minētie pasākumi saistīti ar IeM budžeta caurumu lāpīšanu.

Ideju par 10 reizes bargāku sodu dzērājšoferiem pirms nedēļas Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē izteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Pašlaik bargākais sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā nepārsniedz 500 latu. "Apmēram 5% smago ceļu satiksmes negadījumu notiek dzērājšoferu dēļ. Domāju, ka sodus vajag vēl agresīvākus. Pietiek auklēties! Esam jau vairāk nekā desmit gadu mēģinājuši viņus audzināt. Vairs nevar pieļaut, ka apkārt braukā potenciālie slepkavas," sacījis ceļu policijas priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Patlaban par smagiem finanšu noziegumiem piemērotie sodi ir neadekvāti un kļūst arvien maigāki, šodien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

«Likumos paredzētie sodi ir adekvāti nodarījuma smagumam, bet piemērotie sodi - nē,» sacīja Pētersone.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija no 2010.gada līdz 2013.gadam nosūtījusi kriminālvajāšanai 271 kriminālprocesu, šodien žurnālistiem sacīja VID Finanšu policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš.

No šiem procesiem 189 ir nosūtīti tiesai, 61 kriminālprocess ir pabeigts prokuratūrā, bet 21 apvienots citā kriminālprocesā.

Lēmumos, ar kuriem kriminālprocesi nosūtīti kriminālvajāšanas sākšanai, VID prasījumu kopējā summa ir 31,438 miljoni eiro.

Spēkā stājušos tiesu spriedumos norādītās piedzenamās summas valsts labā ir 9,163 miljonu eiro apmērā.

Nosēdēju Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē, klausoties daudzu gudru vīru runās un novērojumos. Braucot ar mašīnām, 2018. gadā Latvijā nositušies par 12 cilvēkiem vairāk nekā pirms gada. Smagi cietuši arī vairāk.

Pieaugums ir brīdī, kad uz Latvijas autoceļiem uzstādīti visi 100 ieplānotie fotoradari, kad policijai ir netrafatrētas automašīnas, kad pielikti sodi un sola tos pielikt vēl. Kamera pie katra krustojuma, sods uz katra stūra!

Man nepatīk šī tendence, kad, piegriežot skrūves, panāk pretēju rezultātu. Tas atgādina impēriju sabrukumu, kad tirāni pātago padotos, sit, kar un dedzina zemniekus, bet nekas vairs nelīdz. Tauta kļūst traka no sodiem. Kādu laiciņu padzīvoju Lielbritānijā. Briti mazliet pārkāpj visus noteikumus, bet tik traki kā latvieši nesitas. Viņi nebrauc virsū cits citam milzīgā ātrumā, un policija viņus aptur vien tad, ja nav izieta tehniskā apskate vai arī nav nomaksāts ceļu nodoklis. Dzenas no Londonas uz Bristoli briti tāpat kā latvieši no Rīgas uz Liepāju. Vienīgi ceļš viņiem ir ar divām joslām katrā virzienā un ar sadalošo joslu. Īsāk sakot, viņi visi ir normāli – visi ir briti. Starp citu, sodi britiem tiešām ir astronomiski, bet policisti apzinās, ka vienā paņēmienā var iznīcināt cilvēka dzīvi.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Saeimā galīgajam lasījumam tiek virzīti grozījumi likumā Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kas 34% Latvijas teritoriālo ūdeņu jeb 437 tūkst. hektāru iekļaus Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000, raksta Neatkarīgā.

Jau pērn Eiropas Komisijas uzspiestā iecere izraisīja satraukumu par gaidāmajiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem, jo tie var apgrūtināt ostu darbu, traucēt zvejniekiem un vēja enerģijas ražotājiem. Lielākās bažas saglabājas par Irbes jūras šaurumu, kas uz un no Latvijas ceļojošajiem kravas kuģiem ir nozīmīgākā maģistrāle.

Šobrīd likumprojektā iekļauta atruna, ka aizsargājamās jūras teritorijās nosaka neitrālo zonu, bet apkārt spēkā esošie ierobežojumi uz to neattiecas. Šeit netiks noteikti arī ierobežojumi kuģošanai un darbiem, kas nepieciešami tās nodrošināšanai.

Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Dana Reizniece skaidro, ka tas ir kompromisa priekšlikums. Pašlaik Natura 2000 tīklu paplašina, pamatojoties uz Eiropas putnu direktīvu, kuras ieviešanas kavējuma dēļ Eiropas Komisija pret Latviju jau sākusi pārkāpuma procedūru. Taču D. Reizniece norāda, ka ierobežojumu spektrs nākotnē varētu paplašināties, ja tos saistītu ne tikai ar putniem, bet arī jūras augiem un dzīvniekiem: «Tad varētu būt problēmas.» Piemēram, varētu ieviest sankcijas par kuģu izmešu daudzumu.

#Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Liepājas valstspilsētas Būvvalde 24.janvārī pieņēmusi ekspluatācijā izbūvētos zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras objektus abpus Tirdzniecības kanālam, ko īstenoja Liepājas SEZ pārvalde LAD projekta “Zvejniekiem nepieciešamās infrastruktūras pilnveidošana Liepājas ostā – 2. kārta” ietvaros.

Vecās ostmalas pusē rekonstruētas piestātnes Nr.83, Nr.85,Nr.86 un Nr.87, savukārt Jaunliepājas pusē atjaunotas piestātnes Nr.71 un Nr.72, kā arī Atslēdznieku ielas posms. Kopumā sakārtotas piestātnes vairāk nekā 600 metru garumā - ~ 360 metri no tiem Vecliepājas pusē, savukārt ~240 metri Jaunliepājā. Tāpat sakārtots Atslēdznieku ielas posms 800 metru garumā, kas nodrošina zivju izkraušanu un zvejnieku transporta kustību uz un no piestātnes. Ostas autoceļa posms ir ieguvis cieto segumu un līdz ar to ostas teritorijā vairs nav koplietošanas autoceļi ar zemes segumu.

Darbus veica SIA “Tilts” ar kuru līgumu Liepājas SEZ pārvalde noslēdza 2021.gada 7.aprīlī par kopējo summu 2 616 525,45 eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Atgādināsim, ka projektu ietekmēja ģeopolitiskā situācija un būvniecības izmaksu sadārdzinājums, kā rezultātā pēc ziemas tehnoloģiskā pārtraukuma 2022.gada pavasarī uzņēmums neatsāka darbus. Meklējot labāko risinājumu, lai iesākto projektu pabeigtu, Liepājas SEZ pārvalde noslēdza vienošanās ar SIA “Tilts” un darbi tika pabeigti.

Zvejnieki un makšķernieki, kuri izmanto Liepājas ezeru, tikušies ar amatpersonām, lai izteiktu savu viedokli par iespējamiem grozījumiem Zvejniecības likumā, kas skar iekšējos ūdeņus.

Ar zvejniekiem tikās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis.

Saeimā patlaban norisinās diskusijas par grozījumiem Zvejniecības likumā, kā rezultātā saņemti vairāki satraukti zvani no vietējiem makšķerniekiem un zvejniekiem, lūdzot iespēju diskutēt par šo jautājumu ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu.

«Likuma izmaiņas vairāk attiecas uz iekšējiem ūdeņiem, jo ar to ir problēmas visā valstī. Mums visiem rūp, lai zivis pietiktu ne tikai šodien un rīt. Nozveja iekšējos ūdeņos ir pārāk liela, jo nav noteikti limiti. Tādēļ ir svarīgi rast kompromisu starp makšķerniekiem, zvejniekiem un atpūtniekiem,» sarunā sacīja Dzintars Kudums.

Zvejniecība komerciālos nolūkos netālu no Fukušimas atomelektrostacijas ir aizliegta kopš avārijas, ko izraisīja zemestrīce un tai sekojošais cunami. Patlaban ūdeņos netālu no Fukušimas zvejošana atļauta vien mazajiem zvejniekiem, un zvejot ļauts, lai palīdzētu valdībai pētīt radioaktīvā piesārņojuma līmeni, ziņo Reuters, kas fotogrāfijās iemūžinājis zvejošanu netālu no avarējušās atomeletrostacijas un radioaktivitātes līmeņa pētījumus.

Lai saņemtu atļauju piedalīties radioaktivitātes līmeņa pētījumā un dotos līdzi vietējiem zvejniekiem netālu no Fukušimas Daiči atomelektrostacijas, Reuters fotogrāfam nācās izturēt «saspringtas diskusijas» ar zvejnieku kooperatīviem, vēsta fotogrāfa blogs vietnē blogs.reuters.com.

Patlaban zvejnieki dodas zvejā reizi divās nedēļās, atceroties laikus pirms katastrofas un cerot, ka nākotnē viņi atkal varēs atsākt zvejošanu ar pilnu jaudu. Daudziem vietējiem zvejniekiem šī nodarbe bija galvenais iztikas avots.

Vērtējiet, cik piesārņoti ir netālu no Fukušimas esošie ūdeņi, aplūkojot galeriju!

«Esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejniekiem jākļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,» tā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Latvijas Zvejnieku federācijas (LZF) valdes priekšsēdētāja vietnieks, zv/s Staģis-1 saimnieks Juris Dančauskis.

Tieši jūras piekrastes zvejnieki sašutuši par lielo birokrātiju nozarē.

Šogad gadumijā zvejnieku pacietībai tika pielikts punkts, skaidro J. Dančauskis. Viņu un citus piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniekus neapmierina esošā kārtība rūpnieciskās nozvejas licenču saņemšanā. J. Dančauskis stāsta, ka zvejas licences piekrastes zvejniekiem jāizņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pakļautajā Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldē (JIŪP), taču šī iestāde apmeklētājus pieņem tikai vienu dienu nedēļā - pirmdienās.

Tieši šā gada sākumā izveidojusies absurda situācija, ka svētku dēļ zvejniekiem, kas zvejo patstāvīgi un neizņem zvejas rīkus, nācies strādāt bez licencēm. «Pašvaldības zvejas nomas līgumus lielākoties negrib piešķirt decembrī, jo nedrīkstot naudu iemaksāt iepriekšējā gadā. 98% gadījumu nomas līgumus piešķir 2. janvārī vai vēlāk, lai nauda ienāktos janvārī. Sanāk, ka esošās kārtības dēļ pa svētkiem zvejnieki kļūst par maluzvejniekiem, jo jāstrādā bez licences,» stāsta Rīgas jūras līča piekrastes zvejnieks J. Dančauskis. Viņam pašam nācies saskarties ar situāciju, ka 20. decembrī viņš ieradies JIŪP, lai saņemtu zvejas licenci, taču darbinieku tur nav bijis, līdz ar to līdz jaunajam gadam viņš vairs nevarējis izņemt licenci svētku dēļ. Zvejnieks elektroniskā vēstulē lūdzis JIŪP izrakstīt licenci, taču tā neesot noticis, un jau šā gada sākumā zvejas vietā pārbaudes veikuši inspektori. 5. janvārī zvejnieks saņēmis JIŪP direktora vietnieka Feliksa Klagiša parakstītu vēstuli, lai ierodas pārvaldē apmeklētāju pieņemšanas laikā - tas nozīmē - 9. janvārī.

Otrdien, 12.maijā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos. Izmaiņas noteikumos paredz vairākus būtiskus jauninājumus zvejniekiem, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka reņģu zvejas periodā zvejā ar stāvvadiem Rīgas jūras līcī zvejniekiem par savu nozveju jāziņo Valsts vides dienestam (VVD) ik pēc 5 dienām ar elektroniskās saziņas līdzekļiem. Lai mazinātu zvejniekiem administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz iespēju piekrastes zvejas žurnālus iesniegt VVD līdz nākamā mēneša15. datumam.

Lai veicinātu invazīvās sugas - jūrasgrunduļa - zveju ar grunts tīkliem, noteikumi paredz iespēju zvejā izmantot grunts tīklus ar acs izmēru 60-70 mm un tīkla augstumu ne vairāk kā 1,5 m. Savukārt, lai mazinātu zvejnieku un valsts institūciju administratīvo slogu, izmaiņas noteikumos paredz, ka papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) tiek apvienoti vienā dokumentā un to turpmāk izsniegs Zemkopības ministrija.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).

VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) norāda, ka publiskajā telpā izskanējusī informācija par darbinieku iespējamo sodīšanu, ja viņi saņem algas aploksnēs, ir nepārdomāta un sasteigta.

Šobrīd izskatās, ka publiskajā telpā tiek piedāvātas idejas, neapsverot to īstenošanas sekas, uzsvērts paziņojumā. Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā ir ļoti liels, tādēļ arodbiedrības pozitīvi vērtē lēmumu izveidot Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi, kurā arī sociālie partneri varēs sniegt savus ierosinājumus situācijas uzlabošanai.

«Cīņu ar aplokšņu algām mēs neesam uzsākuši no pareizā gala, jo visu laiku runājam par sodīšanu un «izķeršanu», bet nerunājam par to, kādēļ šīs aplokšņu algas rodas un kāpēc darba devējiem ir izdevīgi maksāt algas «aploksnēs». Bieži vien arī darbiniekiem ir izdevīgi šādas algas saņemt. Tāpēc pirmām kārtām vajadzētu valsts līmenī diskutēt par cēloņiem: ir jāpārskata visi likumi, kas nosaka nodokļu apjomu un citas lietas, kas saistītas ar algu izmaksu. Ja liela daļa darba devēju pasaka, ka viņi nevar nodokļus samaksāt, tad ir jāatrod izeja no šādas situācijas. Tikai tad, kad visi sapratīs, par ko un kāpēc viņi maksā nodokļus, tad droši vien šī problēma tiks atrisināta,» norāda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.