Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Fragments no intervijas

Kas līdz ar jaunajiem MK noteikumiem ir noticis ar biogāzes ražošanu?

Ja vērtē biogāzes ražošanu pēc tās faktiskās izstrādes, nevis uzstādītās jaudas, tad apmēram 45% no biogāzes ražošanas ir ārā. Ir daļa, kas vēl strādā ar OIK, ir daļa, kas strādā pēc biržas cenām, ir daļa, kas ir slēgti uz neatgriešanos. Taču daži domā, ka varbūt varētu atsākt biogāzes ražošanu. Ja ņemam tīri pēc saražotās elektroenerģijas, tad ir mazinājies biogāzes staciju pienesums, jo viena no cīņas metodēm pret OIK bija arī cīņa ar kukurūzas lietotājiem. Fakts ir, ka kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā deva reizes desmit vairāk gāzes nekā dzīvnieku mēsli. Te arī redzami samazinājuma iemesli, bet šā brīža situācijā, kad esam ļoti energoatkarīgi, manuprāt, vajadzētu izmantot jebkādus izejmateriālus. Ja es būtu bijis valdībā, būtu pieņēmis nepolitisku lēmumu, lai strādā visi un ražo maksimumu. Eiropas noteikumi to vēl aizvien pieļauj. Pirmās paaudzes biogāzi ir jābeidz ražot līdz 2030. gadam. Turklāt tas attiecas uz biogāzes izmantošanu transportā, ne elektroenerģijas ražošanā. Transporta degvielās ir jāsamazina izmantotais kukurūzas apjoms, bet tā vēl nav aizliegta. Latvija ir pārcentusies un pateikusi, ka tai jau tagad nevajag enerģiju no kukurūzas.

Elektroenerģijas cenu rekordi biedē patērētājus, kuri sagaida valsts efektīvu rīcību šo izmaksu slāpēšanai, kā pirmo soli šajā virzienā redzot samazināto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) apmēru.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie uzņēmēji. Daļa aptaujāto uzskata, ka Latvijas valdībai ir jāmeklē ne tikai īstermiņa risinājumi elektroenerģijas cenu pieauguma slāpēšanai, bet arī ilgtermiņa risinājumi, pretējā gadījumā citās Ziemeļeiropas reģiona valstīs strādājošajiem konkurentiem būs būtiski zemākas elektroenerģijas cenas.

Zemākas OIK izmaksas

Pagājušajā nedēļā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja obligātā iepirkuma un jaudas komponentes samazināšanu no 2022. gada. Apstiprinātā OIK un jaudas komponentes vidējā vērtība ir 7,55 eiro/MWh jeb 0,00755 eiro/kWh, kas ir par 57% zemāka, norādīts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas informācijā.

Samazinot obligātā iepirkuma komponenti (OIK) no nākamā gada elektrības cena mājsaimniecībām un uzņēmumiem samazināsies par līdz pat 10%, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka šodien valdības sēdē panākta vienošanās nākamos gados AS "Latvenergo" dividendes, kas līdz šim tika novirzītas budžetā dažādu problēmu risināšanai, izmantot tieši enerģētisko mērķu risināšanai.

"Nākamajā gadā elektrības cena gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem tiks samazināta par līdz pat 10%. Šajā laikā, kad ir liela neskaidrība un uzņēmējiem nepieciešams konkurēt sarežģītos apstākļos, šāda elektrības rēķina samazināšanās būs īpaši svarīga," teica Vitenbergs. Kā ziņots, otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt OIK līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%. OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 16,78 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 26%, aģentūrai LETA sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš informēja, ka Ministru kabinets iepriekš skatījis EM priekšlikumu, ka turpmāk no AS "Latvenergo" saņemtās dividendes tiks novirzītas konkrētam mērķim, proti, enerģētikas jautājumu risināšanai, tostarp OIK problemātikai.

Patlaban plānots, ka "Latvenergo" no 2020.gada peļņas valstij dividendēs izmaksās 74 miljonus eiro, no kuriem 31,5 miljonus eiro plānots novirzīt energoietilpīgo uzņēmumu un mazāk aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalstam, 1,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt valsts enerģētikas pētījumu programmai, bet 1,4 miljonus eiro pētījumam par valsts klimata plānā minēto enerģētikas sadaļu.

Savukārt atlikušo summu - nepilnus 40 miljonus eiro - EM vēlas novirzīt OIK samazināšanai 2021.gadā līdz 16,78 eiro par MWh. Valantis gan piebilda, ka vēl nav zināms, vai ar minēto summu pietiks, lai samazinātu OIK vēlamajā apjomā, bet netiek izslēgta iespēja nepieciešamos līdzekļus pārdalīt no citām budžeta programmām.

AS "Latvenergo" TEC obligātā iepirkuma ietvaros par uzstādītajām elektroenerģijas jaudas maksām gadā saņem 21 miljonu eiro.

Tā trešdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde sacīja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas deputāti trešdien uzklausīja KEM ziņojumu par esošo un turpmāko situāciju ar obligāto iepirkumu.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka Latvija pilnībā atteiksies no obligātā iepirkuma sistēmas. Turpmāk tos pilnībā segs no valsts budžeta nevis patērētāju puses, un pēdējais obligātā iepirkuma sistēmas gads būs 2028.gads.

Kurevska skaidroja, ka jaudas maksājumos "Latvenergo" TEC, "Juglas jauda" un "Gren" kopā saņem 28,8 miljonus eiro gadā. Tostarp "Latvenergo" TEC jaudas maksa ir 21 miljons eiro.

Otrdien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu 2021.gadā samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu (MWh) līdzšinējo 22,68 eiro par MWh vietā, tādējādi OIK nākamgad samazinātos par 23%.

OIK mazināšanai 2021.gadā no "Latvenergo" dividendēm tiks novirzīti 20 miljoni eiro.

Savukārt 2022.gadā OIK likmi paredzēts samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, savukārt 2023.gadā tā būs 13,25 eiro par MWh.

Iepriekš EM valsts sekretārs Edmunds Valantis stāstīja, ka ministrija bija iecerējusi nedaudz straujāku OIK samazinājumu 2021.gadā, to samazinot līdz 16,78 eiro par MWh jeb par 26%.

2020. gada pirmajos sešos mēnešos Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieņēmis 10 lēmumus par tiesību atcelšanu elektroenerģijas ražotājiem, kas pārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

BVKB pieņemto lēmumu rezultātā valstij šogad esot izdevies ietaupīt aptuveni 1,22 milj. eiro, bet visa plānotā elektroenerģijas ražotāju atbalsta perioda ietvaros šī summa veidojot 14,63 milj. eiro.

Septiņām elektrostacijām atļaujas atceltas par pārkāpumiem, savukārt vēl trīs elektrostaciju īpašnieki no valsts atbalsta atteikušies paši.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norāda: "Ekonomikas ministrijas (EM) prioritāro pasākumu ietvaros ir OIK atcelšana, no 2021. gada elektroenerģijas valsts atbalsta izmaksas sedzot tikai no valsts budžeta, tādējādi izņemot slogu no iedzīvotāju un uzņēmēju rēķiniem. Gaidām Saeimas lēmumu par iepriekš iesniegtajiem priekšlikumiem Elektroenerģijas tirgus likumā par OIK atcelšanu. Vienlaikus mums ir jāturpina esošo OIK staciju uzraudzība un kontroles sistēmas sakārtošana. Kopš šā gada janvāra, kad OIK staciju uzraudzības funkcijas tika nodotas BVKB, ir tiesiski noteiktas stingrākas prasības atbalsta saņēmējiem. Šobrīd EM strādā pie papildu grozījumiem noteikumos, lai pilnveidotu un uzlabotu OIK staciju uzraudzības regulējumu. "

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas paredz obligātās iepirkuma komponentes (OIK) izmaksu segšanu no valsts budžeta, tādējādi samazinot elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem.

Ar likumu tiek grozītas elektroenerģijas tirgus likuma normas, kas noteic pienākumu visiem Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem segt obligātā iepirkuma komponentes maksājumu radītās izmaksas. Likumprojekta mērķis ir samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem elektroenerģijas galalietotājiem, obligātā iepirkuma izmaksas turpmāk sedzot no valsts budžeta.

Likums paredz, ka elektroenerģijas galalietotāji turpmāk vairs neveiks OIK maksājumus. OIK ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkuma un jaudas komponentes radītos izdevumus segs publiskais tirgotājs no saviem ieņēmumiem. Gadījumā, ja publiskā tirgotāja ar OIK sistēmu saistītās izmaksas visā darbības periodā pārsniegs tā ieņēmumus, tās segs no valsts budžeta.

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) novembrī apstiprināja SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs" (EPT) aprēķināto elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) un jaudas komponenti, kas turpmāk būs nulle eiro par megavatstundu (MWh), informē SPRK pārstāvji.

SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola skaidro, ka šāds rezultāts iespējams saistībā ar augsto elektroenerģijas cenu, kas būtiski palielinājuši EPT ieņēmumus no obligātā iepirkuma ietvaros iepirktās elektroenerģijas pārdošanas biržā. Attiecīgi 2023.gadā valsts budžeta dotācija OIK apmēra segšanai netiek paredzēta.

"Atbilstoši SPRK pieņemtajam lēmumam par obligātā iepirkuma un jaudas komponentēm, galalietotājiem par tām vairs nebūs jāmaksā. Tas ir nozīmīgi apstākļos, kad elektroenerģijas cenas pieaug," norāda Ozola.

Jau ziņots, lai samazinātu elektroenerģijas cenas pieauguma negatīvo ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, 2022.gada 6.septembrī Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, kas paredz, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma un jaudas komponenšu vidējā likme no 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim ir nulle eiro par MWh.

Valsts policija rosinājusi prokuratūrai apsūdzēt vienu esošo un vienu bijušo Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonu par pienākumu nepildīšanu saistībā ar obligātā iepirkuma komponenti (OIK), aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Viena no divām aizdomās turētajām personām patlaban vairs EM nestrādā, bet otra turpina ieņemt amatu šajā ministrijā, norādīja policijā.

13.maijā lieta nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai, kurai drīzumā būs jāizlemj vai personām celt apsūdzību.

2018.gada aprīlī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika sākts kriminālprocess par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar 2005.gada 5.maija Elektroenerģijas tirgus likuma normu, publiskajam tirgotājam ir pienākumi iepirkt koģenerācijas stacijās saražoto elektroenerģiju, kas saražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Komersantiem bija tiesības pārdot par noteiktu cenu tikai saražotās elektroenerģijas atlikumu, kas palicis pēc elektroenerģijas izlietošanas koģenerācijas stacijas vajadzībām.

Valdība rīt, 30.novembrī, uzklausīs informatīvo ziņojumu par ieceri no nākamā gada samazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos par 65%.

Tā pirmdien preses konferencē pēc sadarbības sanāksmes informēja Nacionālo apvienību pārstāvošā Saeimas deputāte Ilze Indriksone.

Politiķe stāstīja, ka rīt valdības darbakārtībā iekļaut ziņojums par OIK "samazināšanu katra iedzīvotāja elektrības patēriņa rēķinā".

Tāpat rīt Ministru kabineta darba kārtībā iekļauts jautājums par atbalsta pasākuma turpināšanu slēgtajām nozarēm, kuras šobrīd nevar strādāt Covid-19 ierobežojumu dēļ.

Kā ziņots, maksu par elektroenerģiju veido vairākas daļas - elektroenerģijas cena, pārvades un sadales sistēmas pakalpojumu tarifi un OIK jeb valsts noteiktais atbalsta maksājums par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijā vai no atjaunojamiem energoresursiem.

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Atjaunojamās enerģijas klāstā, kas šobrīd jau apzināta kā Latvijai nozīmīga un stratēģiska nozare, jo no Krievijas gāzes jāatsakās, situācija biogāzes ražošanā ir sarežģīta.

Likumdošanas līmenī nozarē viss ir padarīts maksimāli sarežģīts, tā bez valsts atbalsta un iejaukšanās attīstīsies pat ātrāk nekā ar pašreizējo regulējumu, tāds ir rezultāts,” atzīst Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Kārkliņš.

Atbalsts kā administratīvas bremzes

“Biogāzes un tālāko izejošo produktu ražošanas atbalsts tika radīts ekonomikas ministra Arta Kampara laikā, 2010. gadā. Sākumā viss bija daudzmaz labi, izveidoja kvotas, izdalīja kvotas un sāka strādāt, bet tad parādījās jauni noteikumi par koģenerāciju, kas paredzēja, ka atbalstu vai obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saņem tikai tie, kas pietiekami ražo siltumu, un elektrības ražošana kļuva sekundāra. Nejēdzība slēpjas apstāklī, ka nauda jau bija ieguldīta. Piemēram, ciemā kādus 30 kilometrus no Lietuvas robežas uzbūvē koģenerācijas staciju ar 7 MW. Jelgavā ir 24 MW stacija. Salieciet kopā, un kļūst saprotams, ka tai ciemā nav šāda siltuma patēriņa. Proti, siltums ir, bet nav, kur to likt. Noteikumi gluži vai saplūda, mainījās ministri, un ar katru nākamo skaidrības bija aizvien mazāk,” atceras A. Kārkliņš.

No nākamā gada obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu elektroenerģijas rēķinos plānots samazināt par 65%, pavēstīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Viņš norādīja, ka Latvija, atšķirībā no lielas daļas Eiropas Savienības (ES) valstu, saistībā ar enerģijas cenu kāpumu izvēlējusies mērķētu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām varētu būt lielākās problēmas nomaksāt elektrības rēķinus.

Tostarp Vitenbergs minēja, ka ir ieviests atbalsts vakcinētajiem senioriem kopumā 40 miljonu eiro apmērā, kā arī tiek atbalstīti energoaizsargātie iedzīvotāji - daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un maznodrošinātie. Savukārt uzņēmējiem mērķētais atbalsts ir Energointensīvā programma, kura šobrīd tiek skaņota ar Eiropas Komisiju (EK), lai vairāk nekā 200 uzņēmumiem, lielajiem elektrības patērētājiem, būtu pieejama atlaide.

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Ministru kabinets 2020. gada 22. decembra sēdē lēma pagarināt par gadu – līdz 2021. gada 31. decembrim, periodu, par kuru energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi varēs pieteikties obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazinājumam, informē Ekonomikas ministrijā.

Ņemot vērā, ka līdz šim atbalstu varēja saņemt ievērojami šaurāks nozaru loks, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nosacījumi, kā arī Covid-19 izraisītās krīzes ietekmi uz uzņēmumiem, paplašināts arī apstrādes rūpniecības nozaru tvērums uzņēmumiem, kas varēs saņemt šo atbalstu.

EM atzinīgi vērtē, ka daudzi uzņēmumi uz šo brīdi jau ir īstenojuši energoefektivitātes pasākumus. Tādēļ atsevišķām nozarēm tiek noteikts zemāks slieksnis uzņēmumu energointensitātei, kas jāsasniedz, lai kvalificētos atbalstam. Līdz ar to daļai uzņēmumu ar noteiktiem NACE kodiem atbilstoši Eiropas Komisijas nosacījumiem minimālā energointensitāte, lai kvalificētos atbalstam, ir noteikta 10 % vai augstāka un daļai 20% vai augstāka.

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Jau gada vidū ražojošie uzņēmumi cēla trauksmi par to, ka pieaug izejmateriālu un energoresursu cenas, kā dēļ būs jāceļ produkcijas cenas, taču, ja tirgus to nepieļaus, tad jācieš zaudējumi.

Politiski tas tika uztverts kā pašu uzņēmēju problēma. Rudenī gan paši uzņēmēji, to organizācijas, gan arī Dienas Bizness vērsa uzmanību uz to, ka cenas par elektroenerģiju pie mums aug straujāk nekā, piemēram, tepat kaimiņos esošajā Igaunijā, kas nozīmē gan paredzamu vietējās produkcijas cenu kāpumu, gan arī mūsu reģiona uzņēmumu konkurētspējas kritumu. Amatpersonas arī to, tā teikt, laida gar ausīm.

Nu decembrī izmaksu pieaugumu par elektrības patēriņu savos novembra rēķinos pamanījušas arī mājsaimniecības, un beidzot ir tas brīdis, kad arī politiķi sāk aktīvi imitēt rosību, demonstrējot, ka it kā apņēmušies ko darīt lietas labā. Ja līdz šim tikai atgaiņājās ar solījumiem pabalstīt nabadzīgākos, tad tagad atcerējušies par OIK elektrības rēķinos, bet, kad redz, ka arī ar to nepietiek, lai mazinātu sabiedrības satraukumu par izmaksu kāpumu, sāk spriedelēt arī par PVN mazināšanu.

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ārkārtas desinhronizācija no BRELL tiek uztverts kā pietiekami būtisks risks, tāpēc Baltijas valstis ir gatavas arī šādam scenārijam, norāda Rolands Irklis, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētājs.

Principā mēs apzināmies, ka Krievija varētu situāciju eskalēt un vienpusēji atslēgt Baltijas valstis no BRELL tīkla ātrāk, nekā tas šobrīd paredzēts, neslēpj R.Irklis, norādot, ka pašlaik Baltijas valstu sinhronizācija ar Eiropas tīkliem plānota 2025. gada februārī jeb gandrīz gadu agrāk, nekā plānots sākotnēji. Šāds lēmums pieņemts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, teic R.Irklis, uzsverot, ka tehniski Baltijas energosistēmas sinhronizācijai ir gatavas jau šobrīd. Tas gan varētu nozīmēt papildu izmaksas balansēšanas jaudu nodrošināšanas dēļ, taču mēs esam gatavi, teic AST valdes priekšsēdētājs.

Jau vairākus gadus AST strādā pie Baltijas energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem. Kā šobrīd veicas ar šī projekta īstenošanu - kad mēs beidzot būsim gatavi atslēgties no BRELL loka?