Enerģētika

Papildināta - Koalīcija vienojusies par atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem

Db.lv, LETA,16.08.2022

Jaunākais izdevums

Koalīcija konceptuāli vienojusies paredzēt atbalstu energointensīvajiem uzņēmumiem, preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes otrdien pāvēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Atbalstu paredzēts sniegt grantu veidā. Atbalsts paredzēs uzņēmumiem atbalstu sniegt gadījumos, ja no kompānijas kopējiem izdevumiem vismaz 10% atvēlēti tieši energoresursiem.

Vienlaikus arī koalīcija vienojusies pilnībā atteikties no obligātās iepirkuma komponentes (OIK) visiem elektroenerģijas lietotājiem, kā arī juridiskām personām 100% apmērā kompensēt sadales tarifa izmaksas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) preses konferencē atklāja, ka kopējās atbalsta izmaksas veidos apmēram 200 miljonus eiro. Konkrētais lēmums par OIK atcelšanu būs aktuāls līdz šā gada beigām, jo par tā atcelšanu no nākamā gada lēmums pieņemts jau iepriekš. Savukārt pārējie divi atbalsta mehānismi - līdz nākamās apkures sezonas noslēgumam.

Reirs atzīmēja, ka Latvija būs no tām valstīm, kas kopumā sniegs salīdzinoši plašu atbalstu tās iedzīvotājiem, jo kopējais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem veidos ap 600 miljoniem eiro jeb ap 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tāpat finanšu ministrs skaidroja, ka koalīcija arī vērtējusi priekšlikumus esošajos apstākļos mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai un akcīzes nodokli degvielai, tomēr par to vienošanās neesot gūta.

Aģentūras LETA aptaujāto uzņēmēju organizāciju pārstāvji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pauda, ka par lēmumu, jo īpaši par atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kopumā patlaban ir pārāk maz informācijas, lai izvērtētu, vai tas būs pietiekams.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sacīja, ka par koalīcijas konceptuālo piedāvājumu organizācijas iekšienē tiks diskutēts. Tomēr patlaban jau ir skaidrs, ka, piemēram, OIK atcelšana lielu samazinājumu kopējā cenā nedos, tikmēr par sadales tarifa maksas atcelšanas ietekmi vēl būtu jāveic aprēķini.

Attiecībā uz atbalstu energoietilpīgajiem uzņēmumiem LDDK pārstāve skaidroja, ka tas ir nepieciešams, jo lielai daļai izmaksas ir kāpušas ļoti ievērojami. Tāpat viņa atzīmēja, ka problēmas pašlaik uzņēmējiem rada ne tikai augstās cenas, bet arī energoresursu pieejamība, kas, piemēram, liek slēgt līgumus par to piegādi tikai uz mēnesi.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka atbalsta rīki uzņēmējiem ir ļoti gaidīti un koalīcijā konceptuāli apstiprinātais atbalsts ir solis pareizajā virzienā.

Tāpat viņš sacīja, ka cer, ka 16.augusts ieies Latvijas vēsturē kā diena, kad pilnībā ticis atcelts OIK, kas ilgstoši negatīvi ietekmējis Latvijas uzņēmēju konkurētspēju starptautiskā vidē.

Vienlaikus Endziņš arī atzīmēja vairākus atbalsta rīkus, kurus valdība jau apstiprinājusi un kuriem bijis nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) saskaņojums. Daļa no pasākumiem jau saskaņoti, un tos uzņēmēji var izmantot, tomēr, piemēram, pasākums apkures veida nomaiņai vēl nav guvis EK atbalstu, lai gan valstiskā līmenī apstiprināts salīdzinoši sen.

Kā ziņots, finanšu ministrs un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pirmdien vienojās virzīt sadarbības sanāksmē vairākus Ekonomikas ministrijas sagatavotos un Tautsaimniecības padomē pārrunātos atbalsta risinājumus uzņēmējiem, pavēstīja Reira padomniece Mudrīte Grundule.

Vienlaikus Indriksone piebilst, ka tiek turpināts darbs "pie citiem atbalsta pasākumiem konkurētspējas saglabāšanai".

Jau ziņots, ka spēkā stājušies grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas paredz veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Ministrs iepriekš uzsvēra, ka akcīzes un pievienotās vērtības nodokļu samazināšanu kā variantu cīņai pret cenu kāpumu valdība gan neizskatot, jo pēc teorijas šādiem pasākumiem ir patēriņu, tātad - inflāciju, stimulējoša ietekme.

Savukārt ar sociālajiem partneriem valdība vērtējot iespējas samazināt darbaspēka nodokļus, kas varētu būt programma vairākiem nākamajiem gadiem, piebilda Reirs.

Vaicāts, vai kas vairāk zināms par ekonomikas ministres Indriksones pieļauto atbalstu iedzīvotājiem kā papildinājumu jau iepriekš pielemtajam, Reirs vērsa uzmanību - tā kā nav sākusies apkures sezona, tad arī vēl nav sākusies jau noteikto atbalsta pasākumu piemērošana.

Politiķis uzsvēra, ka jau Covid-19 krīze esot parādījusi, ka valdība spēj ātri pieņemt lēmumus par papildu atbalsta pasākumiem nepieciešamības gadījumā.

Finanšu ministrs aicināja iedzīvotājus medijos vai Finanšu un Ekonomikas ministrijas mājaslapās iepazīties ar informāciju par to, vai arī viņi izmanto tos konkrētos apkures veidus, uz kuriem neattieksies automātiska atbalsta piemērošana rēķinos, lai par tiem pieteiktos atbalsta saņemšanai pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors,18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB,26.07.2022

Dalies ar šo rakstu

Vienīgais instruments valdībai, lai cīnītos pret inflāciju, ir virsplāna budžeta nodokļu ieņēmumus nelaist apgrozībā un tādējādi nebarot inflāciju, intervijā Dienas Biznesam stāsta finanšu ministrs Jānis Reirs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.jūlija numurā lasi:

Statistika

Inflācijas un sankciju spiediens aug

Tēma

Dabasgāzes piegādē cer uz kaimiņiem

Enerģētika

Krīzes simulācija izgaismo nepilnības

Meža nozares dzinējspēks

Gāzi var ražot no pašmāju koksnes

Energoresursi

Neizmantoti energoresursi tepat Latvijā

Finanses

ECB jāmēģina kuģi stūrēt pie mazākā ļaunuma

Enerģētika

Vēja enerģijai Latvijā milzu potenciāls

Pasaule

Kas augs, ja ne Ķīna

Portrets

Inese Ļebedeva, SIA LPP Latvia ltd izpilddirektore

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji

LETA,08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstu energoietilpīgiem komersantiem varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji, otrdien nolēma valdība.

Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku", paplašinot atbalsta saņēmēju loku.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas nozarēm un citur.

Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības (alus, vīna, sidra ražošanas) 2021.gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izstrādāti seši prototipi viedās enerģētikas nozarē

Db.lv,19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju biznesa centra programmas "Prototech" atbalstu tapuši seši prototipi šobrīd tik aktuālajā viedās enerģētikas nozarē.

LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs uzsver, ka enerģētiskās neatkarības kontekstā viedā enerģētika ir ļoti nozīmīga. Šobrīd ikviens piedzīvo energoresursu dārdzību – jebkurš risinājums, kas sniedz kaut nelielu ietaupījumu, ir būtisks ieguvums. "Projekti viedās enerģētikas jomā efektivizē procesus, kā arī ir videi draudzīgāki. Vairāki viedās enerģētikas risinājumi, ko atbalstījām programmā, domāti mājsaimniecībām, bet ir arī tādi, kas efektīvāk pielietojami pie nelielām ražotnēm. Un ir arī divējāda pielietojuma risinājumi, kurus var izmantot gan civiliem, gan militāriem mērķiem", saka A. Berdņikovs.

"Prototech" programmā uzņēmēji savu prototipu izstrādei varēja saņemt līdz 15 tūkstošiem eiro. Viņš uzsver, ka šāda summa bieži vien ir pietiekama, lai izstrādātu prototipu informācijas tehnoloģiju jomā, bet fizisku produktu gadījumā tas ne vienmēr ir gana. "Tāpēc es priecājos, ka bija viedās enerģētikas projekti, kam arī ar tik mazu finansējumu izdevās nonākt pie daudzsološiem prototipiem," piebilst A. Berdņikovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektroapgādes tarifi – gaidu, realitātes un atbildību dzirnakmeņos

Kristaps Ločmelis, AS "Sadales tīkls" padomes priekšsēdētājs,30.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai kopā ar Igauniju būtu nepieciešams būvēt atomelektrostaciju, sociālajā tīklā "Twitter" raksta Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Latvijas nākotne enerģētikā ir apvienot trīs resursus - vēja un saules enerģiju, kā arī atomstacijā ražoto enerģiju, tajā pašā laikā kaut kāda daļa paliks arī gāzes piegādēm, norāda Pabriks.

Atomelektrostacijas būvniecība palielinātu valsts enerģētisko neatkarību 

Latvijā nav tādu derīgo izrakteņu kā nafta, gāze vai slānekļa degviela, līdz...

Viņaprāt, atomelektrostacija jābūvē kopā ar igauņiem, Igaunijā, piesaistot jaunākās tehnoloģijas no Zviedrijas un Kanādas.

A.Pabrika ieskatā šāda projekta realizēšana nenotiek ātri, taču, ja sāk plānot, tad pirmo bloku var uzbūvēt 2028./2029.gadā.

Jau vēstīts, ka premjers Krišjānis Kariņš nesen paziņoja, ka Krievijā valdošais Vladimira Putina režīms, sākot karu Ukrainā, nedēļas laikā ir cieši saliedējis Eiropas Savienību un NATO sabiedrotos un devis milzu impulsu zaļās enerģijas attīstībai.

Valdībā ir konceptuāli pieņemts lēmums par vēja parku attīstību, ar ko nodarbosies valsts uzņēmumu "Latvenergo" un "Latvijas Valsts meži" veidots kopuzņēmums, kā arī valdība īstenos atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, veicinot dzīvojamo māju pāreju no gāzes apkures uz tādu apkuri, kurā tiek izmantoti atjaunojamie energoresursi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielajiem uzņēmumiem - tirgotājiem un ražotājiem - ir svarīgi līgumus par dabasgāzi noslēgt jau vasarā, negaidot iespējami lētāku cenu tirgū gada vēlākajos mēnešos, norādīja vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Viņš minēja, ka saprot, ka no vienas puses ir ļoti grūti pieņemt lēmumus, jo visi energoresursi, tostarp dabasgāze šajā brīdī ir ļoti dārga, salīdzinot ar to, kādas cenas bija pirms dažiem gadiem vai pat pērn. Taču ir svarīgi, lai par vajadzīgo apjomu līgumi būtu noslēgti.

"Mēs esam pieraduši dzīvot ar attieksmi, ka par gāzi kāds parūpēsies. Taču lielajiem patērētājiem īsti tā nevajadzētu dzīvot. Ja tu būsi nopircis, tad gāze tev būs, ja tu nebūsi nopircis.... Mēs nezinām, vai vajadzīgajā brīdī tirgū būs lieka gāze," pauda "Conexus" vadītājs.

Viņš sacīja, ka mājsaimniecībām dabasgāze ziemā būs pieejama, tomēr šis jautājums, iespējams, nav tik vienkāršs, jo uz mājsaimniecībām atsauksies arī lielo kompāniju, piemēram, "Latvenergo", "Rīgas siltuma", "Daugavpils siltumtīklu" vai "Rēzeknes siltumtīklu" lēmumi par dabasgāzes iegādi vai attiecīgi šo lēmumu atlikšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons,15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekstrēmi augstā maksa par elektroenerģiju ir mūsu pašu neizdarības rezultāts

Evija Pudāne, CLEANTECH LATVIA izpilddirektore,22.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektrības cena Latvijā šī gada septembrī bija 350,99 eiro par megavatstundu, kas ir par 184,2 % vairāk nekā pērn. Protams, daļēji šo iespaidīgo cenu pieaugumu var skaidrot ar globālajiem ekonomiskajiem satricinājumiem, ko izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Taču šis lēciens nebūtu bijis tik dramatisks, ja mēs par savu enerģētisko neatkarību būtu domājuši laikus. Turklāt Latvijā ir resurss, ko izmantot enerģijas ražošanā.

Kara izraisītās resursu krīzes dēļ cenas par elektrību ir palielinājušās visā Eiropā, taču daudzviet kāpums nav tik dramatisks kā pie mums. Piemēram, Polijā vidējā elektroenerģijas cena septembrī bija 175,70 eiro par megavatstundu, bet Zviedrijā – 224,46 eiro par megavatstundu. Acīmredzot varam daudz ko mācīties no tām valstīm, kurās maksa par elektroenerģiju ir zemāka.

Ko varam mācīties no citām valstīm

Mēs nevaram salīdzināt sevi ar Norvēģiju, kurai ir nafta un gāze, bet pavisam viegli varam pielīdzināt sevi Zviedrijai, Polijai vai abām pārējām Baltijas valstīm. Vai varbūt tomēr nevaram? Mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi jau sen ir sapratuši, ka veiksmīga politika ir diversificēta politika, tai skaitā elektroenerģijas jomā. Realitātē tas nozīmē izmantot dažādus resursus un tehnoloģijas enerģijas ieguvei. Latvija ir vienīgā valsts Baltijas un Skandināvijas reģionā, kurā kā enerģijas ieguves tehnoloģija vēl nav īstenota atkritumu reģenerācija. Zviedrijā ir 37 atkritumu reģenerācijas stacijas, Polijā ir uzbūvētas jau septiņas, Igaunijā – viena, Lietuvā – arī viena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā biokurināmā vidējā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,07 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 52% augstāka nekā gadu iepriekš, liecina starptautiskās biokurināmā biržas "Baltpool" dati.

Vienlaikus Lietuvā biokurināmā cena pagājušajā apkures sezonā bija 38,04 eiro par MWh, kas ir par 66% vairāk nekā gadu iepriekš, bet Igaunijā - 26,04 eiro par MWh, kas ir pieaugums par 25%.

"Baltpool" pārstāvji norāda, ka Baltkrievijas importa aizlieguma dēļ Latvijā un Lietuvā tika fiksēts straujāks biokurināmā cenu lēciens, kamēr Igaunijā, kur dominē vietējās izejvielas, cenas pieauga lēnāk.

"Baltpool" Tirdzniecības nodaļas vadītājs Vaidots Jonutis norāda, ka gada sākumā biokurināmā tirgus dalībniekus spēcīgi ietekmēja emocionālie faktori - kara Ukrainā dēļ būtiski sadārdzinājās izejvielas un energoresursi - dabasgāze un biokurināmais. Biokurināmā cenu lēcienu pirms sezonas noteica arī Baltkrievijas biokurināmā importa aizliegums - šajā laikā radās nopietnas bažas, vai vietējie ražotāji varēs apgādāt tirgu ar biokurināmo, stājoties spēkā pret importu noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības darba kārtībā ir vairāki augsta līmeņa politikas dokumenti, atbilstoši kuriem iezīmējas Latvijas vīzija gan par tautsaimniecības izaugsmi, gan enerģētiku, gan klimata plāniem. Vai vīzijas, kas iezīmējas dažādos dokumentos, savstarpēji saskan un vai tās ir pietiekoši ambiciozas?

Vismaz enerģētikas nozarē ir jāapzinās, ka atjaunojamo energoresursu elektrības ražošana ir iespēja modernas ekonomikas attīstībai, kur sava loma ir arī privātajiem investoriem.

Lai arī Eiropā notiek AER (atjaunojamie energoresursi) regulējumu pārskatīšana, lai paātrinātu jaunu projektu attīstību vēja enerģijā, esošās infrastruktūras un atļauju ierobežojumi būtiski apdraud Eiropas mērķus jaunu jaudu izbūvei līdz 2030. gadam. 2023. gada laikā Vācija ir izsniegusi jaunas atļaujas 7,5 GW, Spānija 3GW un Francija 2,2GW jaudām.

Turpretim Latvijā AS “Augstsprieguma tīkla” izsniegtos tehniskos noteikumus jaunu jaudu pievienojumiem ir saņēmuši projekti par vairāk kā 6 GW, bet jauni pieteikumi netiek pieņemti. Pieprasījums pēc jauniem projektiem Eiropā ir milzīgs un joprojām tas nav apmierināts, savukārt infrastruktūra un potenciālās vietas vēju parku izbūvei attīstītās Eiropas valstīs kļūst arvien ierobežotākas. Līdz ar to Latvijai var būt ļoti būtiska loma Eiropā atjaunojamo energoresursu ražošanā, kas tai ļautu piesaistīt inovatīvas investīcijas, radot papildus iespējas valsts kopējai konkurētspējai un eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan aplēst Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmes uz Latvijas ekonomiku precīzu apmēru ir gandrīz neiespējami, visticamāk, tas nav pārmērīgi liels - ne tuvu tam, ko pieredzējām globālās finanšu krīzes laikā, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš norāda, ka Krievija ir milzīga valsts teritoriāla ziņā un ar visai lielu populāciju (kopā ar Baltkrieviju - virs 150 miljoniem iedzīvotāju), tomēr ekonomiskajā ziņā tā uz pasaules fona nebūt nav smagsvars, 2020.gadā veidojot vien aptuveni 2% no pasaules ekonomikas.

Vienlaikus ir vairāki iemesli, kāpēc Krievijas agresija Ukrainā un Rietumvalstu atbildes reakcija neies secen Latvijas ekonomikai, skaidro Vilerts. Pirmkārt, Krievija ir Latvijas piektais lielākais tirdzniecības partneris, tādēļ eksporta un importa ierobežojumi virknei uzņēmumu radīs apgrozījuma kritumu. Tas attiecas arī uz tām precēm un pakalpojumiem, ko ierobežojumi neskar, jo finansiālo sankciju dēļ norēķini ar Krievijas uzņēmumiem ir ar ļoti augstu riska pakāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs “YIT LATVIJA” nodod ekspluatācijā četru ēku kompleksa “Silvas nami” pirmo ēku Dzelzavas ielā, Rīgā, blakus Biķernieku mežam. Tajā dzīvokļi jau izpārdoti, un arī otrajā ēkā izpārdoti vai norezervēti gandrīz visi dzīvokļi.

Tiesa gan, ekspertu novērojumi liecina, ka, lai arī pircēju interese ir nemainīgi liela, savos lēmumos iedzīvotāji kļuvuši piesardzīgāki. “Silvas nami” projektā paredzētas četras septiņu stāvu daudzdzīvokļu mājas, no kurām otro ēku paredzēts nodot ekspluatācijā šovasar, savukārt trešās ēkas karkass tiks pabeigts jau jūlijā. Pēdējās, ceturtās ēkas celtniecību paredzēts uzsākt šī gada otrajā pusē.

Izteikti augsta interese “Silvas Nami” projektā bijusi par 3 un 4 istabu dzīvokļiem, kas iegādāti kā ģimenes mājvieta. Uzņēmums gan novērojis, ka pircējiem nepieciešams ilgāks laiks, lai izsvērtu lēmumu par labu konkrēta īpašuma iegādei. Ja vēl rudenī bija novērojama lielāka aktivitāte, iegādājoties pēc principa “jāpērk, kamēr cena nekāpj”, tad šobrīd pircējiem ir jāpierod pie cenu kāpuma visā nekustamo īpašumu tirgū kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajai Saeimai un tās apstiprinātajai valdībai pie darba jāķeras nekavējoties, risinot neatliekamus uzdevumus enerģētikas politikā, kā arī ķeroties pie 2023.gada valsts budžeta izstrādes un pieņemšanas, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Laika iešūpoties nav, ir jārīkojas bez kavēšanās," uzsvēra Kazāks.

Viņš norādīja, ka šis ir krīzes laiks, ko izraisījušas ģeopolitiskas norises, un tādējādi arī Latvijas tautsaimniecība slīd recesijā. Lai gan Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem ir laba un Latvijas uzņēmēji pierāda dzīvotspēju un elastību, ir virkne uzdevumu, kas jāpaveic nekavējoties, vidējā un ilgā termiņā.

Zināms 14.Saeimas sastāvs 

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) apkopojot vēlēšanu rezultātus, kļuvis zināms nākamās...

Tostarp Kazāks sacīja, ka īstermiņā ir būtiski apzināties, ka energoresursi būs dārgi ne vien šajā, bet arī nākamajās apkures sezonās. Tas nozīmē, ka prioritāri jārisina vairāki uzdevumi enerģētikā - gan taupot resursus, gan dažādojot un palielinot vietējās jaudas, it īpaši atjaunojamo energoresursu jomā.

"Enerģētikā jānodrošina stabila reģiona energoapgāde, nākotnē ejot uz bezizmešu tehnoloģijām. Savukārt vislētākā ir tā enerģija, kas netiek patērēta," uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.

Runājot par vidēja termiņa uzdevumiem, Kazāks norādīja, ka, pēc vairāku krīžu pārvarēšanas, jāsāk atgriezties pie stingrākas fiskālās disciplīnas.

"Cīnoties ar augsto inflāciju un neļaujot tai iesakņoties, esam cēluši un turpināsim celt procentu likmes, kas nozīmē, ka lētās naudas laikmets ir beidzies. Tāpēc arī valstīm dārgāk izmaksās valsts parāda apkalpošana. Tas nozīmē, ka turpmāk dažādu valsts pasākumu efektivitāte un lietderība būs jāizvērtē daudz rūpīgāk," teica Kazāks.

Pēc viņa teiktā, ilgtermiņā ir virkne praktiskas lietu, kas ir nozīmīgas stiprākas valsts izveidē. Piemēram, nevienlīdzības mazināšana, turklāt ne tikai ekonomikā un sociālajā, bet arī citās jomās, tostarp izglītībā.

Kazāks arī uzsvēra, ka ikviens iedzīvotājs ir "zelta vērtē", un būtiski, lai bērniem no mazāk turīgām ģimenēm būtu iespēja attīstīt savu potenciālu pilnā mērā.

Tāpat Kazāks apliecināja, ka, pēc jaunās Saeimas aprišu iezīmēšanās, nekavējoties plāno tikties ar par finanšu sektoru atbildīgās - Finanšu un budžeta (nodokļu) - komisijas vadītāju, jaunajiem deputātiem, kā arī nākamo Ministru prezidentu un nākamo finanšu ministru.

"Tuvākie mēneši būs saspringts darba laiks ne tikai politikā. Arī finanšu sektorā noslēgsies viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām - no 2023.gada 1.janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija tiek integrēta Latvijas Bankā. Pašlaik notiek darbi, lai šis process stiprinātu Latvijas ekonomiku un finanšu sektoru," pauda Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares uzņēmumi šī gada krīzē nonāca jau "sliktā formā", tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums nozarē ir ļoti pesimistisks, intervijā sacīja būvfirmas SIA "Velve" mātesuzņēmuma "MN Holding" valdes locekle Jekaterina Griga.

"Piedzīvojumi būvniecības nozarē sākās tieši ar Konkurences padomes lēmumu par karteli. Tam sekoja Covid-19 pandēmija. Tādēļ ir jāuzsver, ka tagadējā situācijā, kas ir kara Ukrainā izraisītās sekas un energokrīze, būvniecības uzņēmumi jau nonāca, ja tā var teikt, sliktā formā," sacīja Griga.

Viņa skaidroja, ka pārrāvumi piegāžu ķēdēs un materiālu trūkums būvniecībā radīja sadārdzinājumus jau Covid-19 laikā. Runa pamatā bija par metāla izstrādājumiem, kokmateriāliem, betonu, elektroinstalācijas materiāliem, un šo sadārdzinājumu būvnieki lielā mērā iznesa uz saviem pleciem un radās zaudējumi.

Tādēļ šajā gadā nozare nonāca jau bez lielām rezervēm, teica Griga. Visi cerējuši, ka šogad beidzot varēs atkopties no pandēmijas radītajām sekām, bet notika pilnīgi pretēji. Sākās karš, un tā ietekmē būvniecības izmaksas ir cēlušās vidēji par 20-30%. Turklāt tas ir vidējais rādītājs, jo atsevišķās pozīcijās pieaugums ir līdz pat 200%, uzsvēra Griga. Tas visiem rada grūtības ar sākto līgumu izpildi, tādēļ 2022.gada nogalē noskaņojums ir ļoti pesimistisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā transformācija, atjaunojamie energoresursi, to ražošanas bāze, izmantošana Latvijas iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai, viedās mājas un pilsētas ir tie izaicinājumi, kuri prasīs mainīt ne tikai savu darbību, bet arī attieksmi visiem lēmumu pieņēmējiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.

Tādi secinājumi skanēja Kurzemes biznesa forumā, kurš šogad norisinājās Ventspilī, koncertzālē “Latvija”. Kurzemes biznesa forumā piedalījās dažādu jomu un nozaru pārstāvji un savu nozaru speciālisti, kopēji diskutējot par straujo pārmaiņu laiku un to, ka būtiska nozīme ir un būs tiem lēmumiem, kuri jau ir un vēl tiks pieņemti, jo no tiem būs atkarīga visas valsts nākotne.

Izaugsmei vajag platformu

«Lai veiktu ekonomisko izaugsmi, kas balstās uz konkurētspēju un produktivitāti, ir nepieciešami cilvēki, finanšu resursi (investīcijas), to pieejamība un produktivitāte jeb visu procesu paātrināšana, tostarp digitalizācija,» uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone. Viņa norādīja, ka labu iespēju nodrošināšana uzņēmējiem ir Ekonomikas ministrijas darba mērķis. Vienlaikus ministrija vēlas mazināt birokrātiju un noņemt šķēršļus. «Sāksim ar sadaļām - īpašumu attīstīšana un nodokļu nomaksas vienkāršošana, jo Latvijā šim nolūkam tiek patērēts trīs reizes vairāk laika nekā Igaunijā,» stāstīja I. Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja samazinās nodokļu nesamērības dēļ

LETA,12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ilgtspējas ziņošana: kas uzņēmumiem jāzina par piegādes ķēžu analīzi un pienācīgas rūpības direktīvu?

Db.lv,22.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba vide tā sauktajās trešajās valstīs, acīmredzamās klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte, Covid-19 pandēmijas sekas un citi apstākļi ir likuši pārvērtēt skatu uz piegādes jeb vērtības ķēdēm.

Mums aizvien vairāk nākas iedziļināties tajā, kas ir mūsu sadarbības partneri un kā tie var ietekmēt mūsu biznesa noturību, ilgtspēju un reputāciju, atzina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotā vebināra “Ja tava ķēde ir garāka par Eiropas Savienību jeb ilgtspēja piegāžu ķēdēs” dalībnieki.

“Tradicionāli biznesā vienmēr ir uzsvērta piegādes ķēdes efektivitāte, proti, mēs runājam par uzņēmumiem, kuri ir atlasīti, lai piegādātu konkrētas preces vai pakalpojumus noteiktā laikā par konkrētu summu. Izrādās, ar to nepietiek. Mums ir jāizprot, kā veidojas piegādes ķēde un ar ko tālāk sadarbojas mūsu piegādātāji. Cik lielā mērā esam atkarīgi no stratēģiskajiem partneriem, un cik lielas ir iespējas tos aizvietot, ja kaut kas noiet greizi,” dažus no patlaban aktuālajiem jautājumiem uzskaita SIA “Futurcene” valdes priekšsēdētāja Ieva Kustova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Krievijas iebrukums Ukrainā globālā mērogā negatīvi skars pārtikas apgādi

Db.lv,17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Krievijas iebrukums Ukrainā atstās negatīvas sekas pārtikas apgādē globālā mērogā," paudusi Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda, norādot, ka abas karā iesaistītās valstis ir nozīmīgi lauksaimniecības tirgus dalībnieki.

Saeimas Preses dienests informēja, ka sēdē deputāti apstiprināja nacionālo pozīciju Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomei par iespējamiem risinājumiem situācijas stabilizēšanai lauksaimniecības un pārtikas sektorā saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Ukraina ir ceturtā lielākā graudaugu eksportētājvalsts pasaulē un līdz šim lielā mērā ir barojusi Eiropu. Mums jāieņem stingrāka pozīcija, atbalstot Ukrainu ne tikai vārdos, bet arī darbos," pēc sēdes sacīja V.A.Tērauda.

"Ģeopolitiskās situācijas dēļ būtiski ir ietekmētas piegādes ķēdes un transportēšana, par izaicinājumu kļūst energoresursi, minerālmēlojuma līdzekļi un augošās pārtikas cenas," komisijas priekšsēdētāja norādīja uz riska faktoriem, kas ietekmēs lauksaimniecības un pārtikas sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai būtiski palielinājusi pieprasījumu pēc kokskaidu granulām, ko vietējie ražotāji nav gaidījuši, rezultātā pieaugušas kokskaidu granulu cenas ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet Eiropā.

Pēdējo 10 gadu laikā pasaulē pieprasījums pēc kokskaidu granulām ir pieaudzis apmēram četras reizes, jo fosilie energoresursi pakāpeniski tiek aizstāti ar atjaunojamajiem, tostarp siltuma un elektroenerģijas ražošanai tiek izmantota dedzināmā koksne – lielākoties kokskaidu granulas, arī kurināmā šķelda, briketes un malka. Latvija ir viena no lielākajām kokskaidu granulu ražotājvalstīm un eksportētājām.

Pēc Krievijas invāzijas Ukrainā mainījās akcenti un daudzas Eiropas valstis (lai nefinansētu iebrucējus) atteicās no Krievijas gāzes piegādēm vai arī Krievija vienkārši pārtrauca piegādes, to motivējot ar pircēju nenokārtotiem maksājumiem (prasot norēķinus veikt rubļos). Rezultātā daudzās valstīs energostacijas samazināja Krievijas dabasgāzes patēriņu vai to pilnībā pārtrauca, cenšoties iztrūkumu kompensēt ar gāzes piegādēm no citām valstīm, bet vairākus (diversificētas) energoresursu veidus izmantojošās stacijas palielināja dedzināmās koksnes patēriņu. Vienlaikus ir noteiktas sankcijas, kuras liedz iegādāties un importēt dedzināmo koksni no Krievijas un Baltkrievijas. Tādējādi rodas laba augsne ažiotāžai un enerģētiskas koksnes cenu līmeņa ne tikai noturēšanai, bet pat tā paaugstināšanai, jo īpaši, ja pavasarī, kad noslēdzās apkures sezona, granulu un brikešu cenas iepriekšējos gados piedzīvoja kritumu, kas atkal, tuvojoties apkures sezonai, rāpās augšup. Jāņem vērā, ka ne tikai Latvijā iedzīvotāji ir tikuši aicināti mainīt savu siltumapgādes izejvielu, uzstādot granulu katlus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vēlēšanu rezultātiem nevajadzētu mainīt valdības dienaskārtību

Māris Ķirsons,04.10.2022

Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca.

Publicitātes foto/ Aiga Rēdmane

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, kuri politiskie spēki veidos jauno valdību un kādas personas ieņems valdības locekļu amatus, tās dienaskārtībā jābūt enerģētikai, energoefektivitātei, likumdošanas kvalitātei, digitalizācijai, ēnu ekonomikas apkarošanai un valsts pārvaldes reformai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle un audita un biznesa konsultāciju uzņēmuma KPMG Latvia partnere Evija Šturca. Viņasprāt, pašreizējos apstākļos uzmanības degpunktā būs enerģētika un energoefektivitāte.

Fragments no intervijas

Kas būs jaunās valdības trīs svarīgākie darbi — uzdevumi?

Pirmkārt enerģētika un energoefektivitāte, energoresursu taupīšana. Tās visas attiecas gan uz valsti kopumā, gan uz uzņēmumiem, gan arī uz iedzīvotājiem. Ir vajadzīgs komplekss skatījums. Visām grupām (uzņēmumiem, iedzīvotājiem) bija un būs nepieciešami atbalsta pasākumi, lai paaugstinātu energoefektivitāti. Šajā segmentā ir gan īstermiņa, gan vidēja, gan arī ilgtermiņa uzdevumi, un līdz ar to ir arī nepieciešami attiecīgi valdības lēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru