Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.
Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.
Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.
BaltCap vadošais partneris Simonas Gustainis skaidro: “BInF II mērķis ir turpināt audzēt investīciju noturību Baltijas reģionā. Kopējais iztrūkums infrastruktūras vajadzībām Baltijas valstīm un Polijai nākamajā septiņgadē mērāms ~250 miljardu EUR apmērā. Ar starptautisko institucionālo investoru atbalstu jaunais fonds plāno finansēt infrastruktūras projektus energoapgādes drošības palielināšanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Mēs esam pateicīgi mūsu investoriem par viņu apņēmību un augsti novērtējam uzticību mūsu komandai un izvēlētajai stratēģijai.”
Matīss Paegle, BaltCap Infra II fonda partneris, saka: "Nesenās krīzes, karš Ukrainā un Covid-19 pandēmija, ir atklājušas mūsu ekonomikas un sabiedrības trauslumu un izvirzījušas priekšplānā jaunas prioritātes. Starp tām ir enerģētiskā neatkarība, atjaunīgie energoresursi, energoefektivitātes uzlabošana, sociālā infrastruktūra, aizsardzība un citas. Tie ir būtiski ieguldījumi, kurus nav iespējams nosegt tikai no valstu budžetiem, ņemot vērā esošos budžeta deficītus un valstu parādu pieaugumu pēdējos gados. Ja Latvija vēlas, lai tās infrastruktūra tiktu uzlabota, steidzami ir jāīsteno infrastruktūras publiskās un privātās partnerības projekti (PPP), koncesijas un citi instrumenti, kas piesaista privāto kapitālu. Mēs, BaltCap, esam gatavi būt aktīvs partneris, lai palīdzētu novērst šo finansējuma trūkumu aptuveni 30 miljardu eiro apmērā.”
Līdz ar jaunā Infrastruktūras fonda izveidi, BaltCap paplašina arī savu komandu. Latvijā BaltCap pievienojies investīciju speciālists Pēteris Celms. Viņš iepriekš strādājis Altus Power Inc., kas ir viens no pirmajiem spēlētājiem ASV saules enerģijas projektu attīstībā. Minētais uzņēmums uzstādījis jaudu 680 MW apmērā, kā arī piedāvā elektromobiļu uzlādi un akumulatorus elektroenerģijas uzglabāšanai.
Jaunais BaltCap fonds ir Infrastructure Fund I pēctecis. Pirmā fonda investīcijas sešu darbības gadu laikā ļāvušas novērst aptuveni 450 tūkst. t CO2 emisiju. Starp ieguldītājiem ir EIF, Swedbank pensiju fondi, SEB pensiju fondi, kā arī pensiju fondi, ko pārvalda Citadeles grupa.
Zigurds Vaikulis, Citadeles grupas CBL Asset Management portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs: "Atjaunīgā enerģija un reģiona enerģētiskā neatkarība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mēs nolēmām piedalīties arī BaltCap infrastruktūras otrajā fondā. Taču tas nav vienīgais. Papildus vides aspektiem mums ir ļoti svarīgs arī ieguldījums infrastruktūras projektu korporatīvās pārvaldības kvalitātes uzlabošanā reģionā, ko šis fonds varētu sniegt. Infrastruktūras projekti daudzos gadījumos ir valsts un pašvaldību pasūtījumi, un tādam dalībniekam kā BaltCap noteikti ir iespējas, ja ne pienākums, uzlabot šīs konkrētās vides vispārējo pārredzamību."
BInF II ir 9. pantā minētais fonds saskaņā ar ES Ilgtspējīgu finanšu informācijas atklāšanas regulu, kas nozīmē, ka tā mērķis ir ilgtspējīgi ieguldījumi.
