Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole (VK).
VK ceļ trauksmi, jo revīzijā «Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami?» konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. VK revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai VUGD pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.
Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos 10 gados ir būtiski samazinājies – 2006. gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015. gadā – tikai 8000.
Kaut gan gadu no gada pārbaudes tiek veiktas lielākoties vienos un tajos pašos objektos, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka konstatēto pārkāpumu skaits nemazinās. Saskaņā ar VUGD amatpersonu sagatavoto pārbaužu aktu datiem 2013. un 2014. gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.
Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.
Lai arī nereti pārkāpumi netiek novērsti, pamatojoties ar līdzekļu trūkumu, Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka ne vienmēr trūkumu novēršanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Piemēram, trešdaļā ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav izstrādāts cilvēku evakuācijas plāns, nav rīcības plāna ugunsgrēka gadījumiem un ugunsaizsardzības sistēmu iedarbināšanas ierīces nav novietotas labi pamanāmās vietās.
Ugunsdrošības normu ievērošana galvenokārt ir ēku un teritoriju īpašnieku un pārvaldnieku atbildība. Tik pat būtiski ir nodrošināt, lai sabiedrība ir informēta par likumdošanā noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī veikt normu ievērošanas kontroli, kas, savukārt, ir atbildīgo dienestu kompetencē.
Ministru kabineta noteikumos, kas būtu jāievēro attiecībā uz ugunsdrošību, ir noteikts, kādi elektroinstalācijas pretestības mērījumi ir jāveic obligāti, cik bieži tas darāms, cik bieži ir jātīra dūmvadi un jāapseko to tehniskais stāvoklis, ka tas jādara sertificētam skursteņslaucītājam un citas prasības. Tomēr, neskatoties uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ikgadējiem informatīvajiem pasākumiem, jākonstatē, ka iedzīvotāju izpratnes un zināšanu līmenis par ugunsdrošības prasībām nepalielinās un iedzīvotāji noteiktās prasības neievēro, norāda VK.
Arī administratīvie sodi par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti šokējoši reti. Lai arī pārkāpumi tiek konstatēti vairāk nekā 90% objektu, saskaņā ar Valsts kontroles konstatēto sodi tiek piemēroti vien 5% gadījumu. Tikai 1% gadījumu, kad degusi kūla, īpašniekam par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām ir uzlikts sods.
«VK vērš politikas izstrādātāju – šajā gadījumā Iekšlietu ministrijas – uzmanību uz nepaveiktajiem darbiem. Arī ugunsdrošības jomā valsts nav definējusi ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecībā uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī,» norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. «Grūti pārmest VUGD mērķtiecības trūkumu darbībā, ja mērķu praktiski nav. Salīdzinājumam: Igaunija – valsts, kurā ugunsdrošības situācija vēl nesen bija sliktāka nekā Latvijā, – šobrīd, pateicoties skaidri definētiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir mums krietni priekšā.»
Pieaugot ugunsgrēku skaitam, VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem būs nepieciešams aizvien vairāk resursu, bet diemžēl Latvijā nav valsts līmeņa programmas, kas paredzētu visu pieejamo resursu iesaisti. Atšķirībā no citām valstīm, kas ugunsdrošības rādītāju ziņā krietni apsteidz Latviju, mūsu valstī gandrīz pilnībā netiek izmantots brīvprātīgo ugunsdzēsēju potenciāls. Var jau teikt, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju Latvijā ir pārāk maz, tomēr, kā liecina citu valstu pieredze, to skaits var būt ievērojams un atbalsts – nenovērtējams, ja atbildīgie dienesti šādu sadarbību veicina.
VK ieskatā pārsteidzīgi tiek virzītas izmaiņas normatīvajos aktos, vēl lielāku atbildību pārliekot uz iedzīvotāju pleciem, vienlaicīgi rosinot noteikt ilgāku laiku, kādā VUGD jāierodas ugunsgrēka notikuma vietā. Jau šobrīd vairumā gadījumu VUGD nespēj ierasties notikuma vietā 5–10 minūšu laikā pēc ugunsgrēka izcelšanās, kas, kā liecina pētījumi, ir laiks, kad ugunsgrēkā tiek sasniegtas cilvēkam bīstamo faktoru kritiskās vērtības. Valsts kontroliere E. Krūmiņa brīdina, ka nesakārtotas politikas, nedefinētu mērķu un rezultātu, tajā skaitā attiecībā uz cilvēku zināšanu un izpratnes līmeņa paaugstināšanu, nepietiekamas uzraudzības un pārkāpēju sodīšanas sistēmas situācijā šāda iniciatīva vērtējama kā nepārdomāta un var novest pie dramatiskām sekām.
