Šodien Saeimas Eiropas lietu komisija (SELK) noraidīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto nacionālo pozīciju Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmei, kas paredzēja atļaut tirgū izplatīt produktus, kuri satur, sastāv vai tiek ražoti no ģenētiski modificētas (ĢMO) sojas un kokvilnas.
Līdz ar to, lai gan ZM ir sava pozīcija šajā jautājumā, ņemot vērā SELK izteikto viedokli, Latvija 15.jūlijā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes balsojumā atturēsies.
Situācija, kad lēmumi ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) jomā tiek pieņemti, balstoties uz politiskiem apsvērumiem un emocijām, nevis profesionāliem, zinātniski un argumentēti pamatotiem faktiem, ir izveidojusies ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās ES dalībvalstīs.
"Jānorāda, ka ZM, izstrādājot nacionālo pozīciju ĢMO jomā, balstās uz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) veikto riska novērtējuma ziņojumu. Ministrijai nav pamata apšaubīt EPNI zinātnieku kompetenci un neatkarību riska novērtēšanas jomā. Pirms lēmuma pieņemšanas ES līmenī tiek veiktas arī konsultācijas ar sabiedrību, un izteiktie viedokļi tiek izvērtēti," stāsta zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. ZM jau iepriekš uzsvēra, ka atbalsta ĢMO vai no tiem iegūtu produktu izmantošanu pārtikā vai dzīvnieku barībā tikai tajos gadījumos, ja šo produktu nekaitīgumu apliecina noteiktā kārtībā veikti pētījumi un tiek nodrošināta minēto produktu izsekojamība, kontrole un atbilstošs marķējums. ZM vēlas uzsvērt, ka joprojām neatbalsta ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu.
Turklāt ZM ir izveidota darba grupa "ĢMO, ĢM pārtika un dzīvnieku barība", kurā iekļauti pārstāvji no zinātniskajām, valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Šeit ZM izstrādātās pozīcijas tiek saskaņotas nacionālā līmenī ar ekspertiem attiecīgajās jomās. Tāpat Zemkopības ministrija informē sabiedrību, ievietojot mājas lapā (www.zm.gov.lv ) aktuālo informāciju par šiem jautājumiem un to, kāda Latvijas nostāja pausta ES lauksamniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmēs, tādejādi nodrošinot informāciju publiski pieejamu.
ES normatīvajos aktos noteiktās striktās prasības un atļaujas piešķiršanas process ĢMO jomā ir visilgākais pasaulē. Tas pašreiz ir radījis situāciju, ka ES tirgū sāk trūkt dzīvnieku barības, kas lielākoties tiek importēta no trešajām valstīm. Daudzas trešās valstis nevēlas uzņemties risku un ievest ES dzīvnieku barību, kas ražota no ĢM kultūraugiem, ja pastāv risks, ka barība varētu saturēt ES neatļauto ĢMO piejaukumu. Tālab kravas ir pakļautas vai nu iznīcināšanai vai arī nosūtīšanai atpakaļ. Ja vistuvākajā laikā netiks panākts konsekvents šī jautājuma risinājums, dzīvnieku barības trūkums ES, tajā skaitā – arī Latvijas tirgū novedīs kritiskā situācijā gan cūkkopību, gan putnkopību, gan arī citas lauksaimniecības nozares, kurās izmanto no trešajām valstīm ievestu dzīvnieku barību. Savukārt tas samazinās ES konkurētspēju pasaulē, pieaugs dzīvnieku barības cenas vai arī strauji samazināsies dzīvnieku un putnu skaits.