Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt savā teritorijā ASV uzņēmuma Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu, vēsta aģentūra Reuters.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) martā apstiprinātajām regulām atsevišķas valstis var pieprasīt, lai tās netiek iekļautas kompāniju pieteikumos ģenētiski modificēto kultūraugu atļaujas iegūšanai.

Ģenētiski modificētie kultūraugi tiek plaši audzēti Amerikās un Āzijā, bet Eiropā vienīgā audzētā šķirne ir Monsanto pret kaitēkļiem noturīgā MON810 kukurūza, turklāt ES valda atšķirīga nostāja pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem.

Francija un Vācija iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, savukārt Lielbritānija atbalsta, bet Skotijas valdība - neatbalsta.

ES jaunās regulas ir izraisījušas neapmierinātību ģenētiski modificēto augu industrijā un ASV, kas vēlas, lai Eiropa pilnībā atver savas durvis ASV ģenētiski modificētajiem augiem, un gribētu iekļaut šādu punktu topošajā ES un ASV brīvās tirdzniecības likumā.

Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Eiropas Komisija otrdien devusi atļauju audzēt ģenētiski modificētu kartupeļus Eiropā, ziņo Telegraph.

Eiropas Komisija arī devusi atļauju trīs ģenētiski modificētu kukurūzas produktu tirdzniecībai Eiropā, taču ne to audzēšanai.

Līdz šim Eiropas Savienībā tika atļauts audzēt tikai ģenētiski modificētu kukurūzu, kas tika apstiprināta 1998.gadā.

Telegraph norāda, ka Eiropas Komisija atļāvusi Eiropā audzēt Vācijas ķīmijas kompānijas BASF izstrādāto kartupeļu šķirni Amflora. Jāatzīmē, ka Eiropas Komisija savā paziņojumā uzsver, ka Amflora kartupeļu šķirne tiks audzēta tikai rūpnieciskai lietošanai, tostarp dzīvnieku barībai, nevis cilvēku patēriņam.

Eiropas Parlamenta zaļo partija pauda šoku par Eiropas Komisijas lēmumu. Savukārt Itālijas Lauksaimniecības ministrija savā paziņojumā pauda nosodījumu par Eiropas Komisijas pieņemto lēmumu. «Mēs esam pret Eiropas Komisijas lēmumu atļaut ģenētiski modificētu kartupeļu audzēšanu. Mēs ne tikai esam pret šo lēmumu, bet mēs vēlamies uzsvērt, ka nepieļausim apdraudēt dalībvalsts suverenitāti šajā jautājumā. No mūsu puses mēs turpināsim aizsargāt tradicionālo lauksaimniecību un pilsoņu veselību.»

Rimi Latvia paziņojusi, ka savu veikalu plauktos vairs netirgos pārtikas produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Savukārt Maxima Latvija pārstāve Viktorija Gulbe, gan Stockmann pārstāvis Juris Prančs Db.lv norādīja, ka šo veikalu sortimentā nav ĢMO saturošu produktu, un tos netiek plānots ieviest. «Tādu produktu tirdzniecību mēs neatbalstām, un par mūsu mērķi ir uzstādīts, lai arī turpmāk mūsu veikala sortimentā nebūtu ĢMO saturošas pārtikas,» pauda J. Prančs.

Rimi Latvia atteikusies no augu eļļas tirgošanas, kas ražota no ĢMO saturošām izejvielām - trīs dažāda tilpuma pudelēs tirgoto Virtuosso eļļu. Tā tiks aizstāta ar vienu Virtuosso eļļu viena litra pudelē, un šai eļļai būs jauna receptūra.

Lēmumu atteikties no eļļas, kuras ražošanā izmantota ĢMO izejviela, Rimi pieņēma jau pagājušā gada nogalē, uzsākot pakāpenisku pāreju no esošās eļļas tirdzniecības uz jauna produkta ieviešanu. Jaunā eļļa bez ĢMO veikalu plauktos būs šovasar, skaidrots Rimi Latvia paziņojumā.

Šobrīd lielāko Rimi veikalu sortimentā ir vairāk nekā 40 tūkst. produktu vienību, un arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, bijis neliels - tie bija četri produkti: zivju barība un trīs veidu augu eļļas, norādīts kompānijas paziņojumā.

Valdība šodien apstiprinājusi noteikumu projektu, kas nosaka valsts nodevas apmēru par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu un tās samaksas kārtību.

Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz valsts nodevas apmēru par riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu par ĢMO ierobežotu izmantošanu laboratorijās, ĢMO izmēģinājuma lauku izveidi, ĢM kultūraugu audzēšanu un arī ĢMO produktu tirdzniecību. Paredzēts, ka par ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu laboratorijās būs jāmaksā 1083 Ls, par ģenētiski modificētu organismu izmēģinājuma lauku izveidi - 1513 Ls, bet par ģenētiski modificētu produktu tirdzniecību - 2438 Ls. Tāpat noteikumi nosaka valsts nodevas samaksas kārtību - tā būs jāsamaksā pirms attiecīgā riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas.

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās.

Kā norāda LLKA valdes loceklis un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, ģenētiski modificētu augu audzēšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.

«Pirmkārt, mani un arī citus lauksaimniekus satrauc tas, ka ĢMO nav līdz galam izpētīti, un arī esošie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi. Otrkārt, būsim godīgi, ĢMO atļaušana tos, kuri audzēs drošus un ar ĢMO nepiesārņotus augus, nostādīs nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Sanāk, ka mēs ēdīsim no Eiropas nākušu, ar ĢMO piesārņotu pārtiku, kamēr paši audzēsim drošu. Vienīgais pozitīvais aspekts, kuru saredzu šai ziņai par Eiropas plāniem atļaut ĢMO – patērētājs varbūt beidzot sāks daudz vairāk dot priekšroku vietējām, ar ĢMO nepiesārņotām pārtikas precēm!» saka Bēča.

Jau vairāk nekā 10 gadus Latvijā audzētās vistas, cūkas un liellopi tiek baroti ar ģenētiski modificētu (ĢM) soju. Zinātnieki joprojām ir dažādās domās par to, kādas būs sekas cilvēka organismam, kas ilgstoši pārtiks no dzīvnieka gaļas, kas regulāri barots ar ĢM soju, raksta Diena.

Gaļas ražotāji Latvijā uzskata, ka bez ĢM pārtikas gaļas nozarei Latvijā neesot nākotnes. To ražotāji pamato ar nemodificētas sojas trūkumu. «Ja tagad vajadzētu 5 000 tonnu iepirkt, mēs nevarētu noslēgt līgumu, jo nemodificētas sojas patlaban biržā [Roterdamā] vispār nav,» Dienai norādījusi Ķekavas putnkopības direktore Pārsla Dzirne.

Patlaban pasaules kopražā ĢM sojas daļa veido vairāk nekā 60%, turklāt šim skaitlim esot tendence pieaugt.

Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas zinātniskā institūta Sigra zinātniece Īra Irēna Vītiņa gan uzskata, ka var iztikt arī bez ĢM barības. «Izaudzēt var, bet sanāks dārgāk un audzētājam nebūs tik ērti,» tā viņa.

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vieni un tie paši izaicinājumi — augstās putnu barības un joprojām neprognozējamās, bet augošās dabasgāzes cenas, kas palielina ne tikai ražošanas izmaksas, bet arī vistas gaļas cenu veikalos un risku, ka patērētājs izvēlēsies ko citu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Putnu fabrika Ķekava valdes priekšsēdētājs Andrjus Pranckevičs (Andrius Pranckevičius). Viņš atzīst, ka perspektīvā būtisks izaicinājums būs Zaļais kurss, kura nosacījumi pēc Nīderlandes institūta aplēsēm Eiropā pārtikas ražošanas apjomus samazinās par 20-25% un Eiropas Savienība no pārtikas produktu eksportētājas kļūs par tās importētāju.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija nozarē Latvijā un Lietuvā?

Situācija putnkopībā Latvijā un Lietuvā ir ļoti līdzīga, jo abās valstīs ir vienas un tas pašas problēmas, kas rada galvassāpes, un arī vieni un tie paši gaišie cerību stariņi. Pašlaik galvenais izaicinājums ir ļoti augstās cenas putnu barībai, kuras pamatā ir graudi. Putnu barības cenas salīdzinoši strauji sāka augt pērnā gada vēlā rudenī, un arī līdz šim tās nav piedzīvojušas kritumu. Putnkopība ir energoietilpīga sfēra, jo ikvienā ēkā, kurā tiek audzēti putni, gaisa temperatūra pirmajās putnu dzīvības dienās ir 34 grādi, kas palēnām, putnam augot, tiek samazināta līdz 19-20 grādiem, bet ne zemāk. Un šāda temperatūras dinamika ir visu gadu – vienalga, vai ārā ir karstums vai sals. Broileru šķirne, lai tā optimāli augtu, ir jāaudzē noteiktā veidā, ievērojot gan ēdināšanas, gan temperatūras, gan mitruma un citu nozīmīgu parametru balansu. Tiklīdz no tā atkāpjamies – cieš plānotie rādītāji.

Platība, kas apsēta ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem, pagājušajā gadā palielinājusies par 10% līdz 148 miljoniem hektāru, kas atbilst aptuveni 10% no pasaules kopējās aramzemes platības, vēsta Financial Times.

Pieaugums bijis otrs lielākais, kāds reģistrēts kopš ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas komerciāliem nolūkiem uzsākšanas 1996.gadā.

Saskaņā ar organizācijas ISAAA datiem pagājušajā gadā ģenētiski modificētus kultūraugus sējuši 15,4 miljoni lauksaimnieku 29 valstīs.

Desmit valstīs ar šādiem augiem bijusi apsēta platība, kas ir lielāka nekā viens miljons hektāru, bet līderes ir: ASV - 66,8 miljoni hektāru, Brazīlija - 25,4 miljoni hektāru, un Argentīna - 22,9 miljoni hektāru.

Visstraujāk ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana palielinājusies Brazīlijā.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji 2013.gadā bioloģiskās pārtikas iegādei tērēja 22 miljonus eiro, tā par 6% palielinot bioloģiskās lauksaimniecības tirgus daļu, liecina šogad klajā laistais pētījums Bioloģiskās lauksaimniecības pasaule 2015.

Pētījumā atklāts, ka galvenā motivācija bioloģiskās pārtikas izvēlē eiropiešiem ir rūpes par vidi. Tam seko vēlme izvairīties no ģenētiski modificētiem produktiem, kā arī produktiem, kas satur pesticīdu atliekvielas. , informē kampaņas BioLoģiski! koordinatore Liene Brizga-Kalniņa.

Lielākoties eiropieši bioloģisko pārtiku pērk specializētajos bioloģiskās un ekoloģiskās pārtikas veikalos, lielveikalos, kā arī tiešā ceļā no bioloģiskajiem zemniekiem. Tāpat eiropieši mēdz pieteikties regulārai bioloģisko pārtikas grozu, kuros ir dažādu pārtikas produktu izlase, saņemšanai no bioloģiskajiem zemniekiem, kā arī iegādāties bioloģisko pārtiku internetā.

Priekules, Dundagas, Jēkabpils un Atašienes novadi izrādījuši iniciatīvu zonu pasludināšanā, kurās nebūs iespējams audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus.

Tāda informācija izskanēja Vides ministrijā notiekošajā seminārā par ģenētiski modificēto organismu brīvo zonu izveidi Latvijā. Pašlaik Eiropas Savienības likumdošana neparedz iespēju, ka kāda dalībvalsts varētu sevi pilnībā pasludināt par ģenētiski modificēto kultūraugu (ĢMK) brīvo zonu, toties Latvijas likumdošana kopš šī gada 23. jūlija paredz, ka to var darīt atsevišķas pašvaldības. «Ja Latvija arī turpmāk grib sevi pozicionēt kā bioloģiskās lauksaimniecības zemi, par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) ir jāaizmirst, jo tie vairāk attiecas uz lauksaimniecības lielražotājvalstīm,» teica vides ministrs Raimonds Vējonis. Tomēr, lai arī Latvijā pašlaik nekur oficiāli netiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi, kārdinājums tos ieviest īpaši ekonomiski spiedīgos apstākļos varētu būt ļoti liels, jo ĢMK ir ļoti spēcīgi lobiji pasaules lielāko «zaļās gēnu tehnoloģijas» jomā strādājošo uzņēmumu vidū, izskanēja seminārā. Db.lv 28.augustā jau rakstīja, ka, piemēram, ķīmijas koncerns BASF iecerējis tuvākajos gados kāpināt savu apgrozījumu līdz 1 miljardam eiro tieši uz ĢMO bāzes, jo ģenētiski modificētajiem kultūraugiem paredz lielu noietu.

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

Eiropas Parlaments trešdien noraidīja likumprojektu, kas mainītu pašreizējo ģenētiski modificētas pārtikas vai barības pārdošanas un lietošanas regulējumu un ļautu ES dalībvalstīm savās teritorijās ierobežot vai aizliegt ES līmenī atļautas ĢMO pārtikas un barības pārdošanu un lietošanu, informē EP.

EP deputāti pauduši bažas, ka šis tiesību akts varētu nebūt īstenojams praksē vai arī novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm. Viņi aicina Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu.

«Šīsdienas balsojums ir nepārprotams signāls Eiropas Komisijai. Ja šis priekšlikums būtu kļuvis par tiesību aktu, tā darbotos pretī visam, ko mēs esam sasnieguši attiecībā uz vienoto tirgu un muitas savienību,» teica EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via (EPP, Itālija), kura ieteikums noraidīt priekšlikumu tika pieņemts ar 577 balsīm par, 75 pret un 38 atturoties.

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija Bayer pirmdien paziņoja, ka pēc vērienīgās ASV lauksaimniecības uzņēmuma Monsanto pārņemšanas Eiropā neieviesīs ģenētiski modificētas kultūras.

«Mēs nepārņemam Monsanto, lai Eiropā izveidotu ģenētiski modificētu kultūru ražotnes,» intervijā laikrakstam Sueddeutsche Zeitung norāda Bayer vadītājs Verners Baumans.

«Daži cilvēki uzskata, ka mums tas būtu vieglāk nekā Monsanto, ņemot vērā mūsu reputāciju,» sacīja Baumans. «Ja politiķi un sabiedrība Eiropā nevēlas ģenētiski modificētas sēklas, tad mēs to pieņemam, lai arī mums šajā jautājumā ir pretējs viedoklis.»

Monsanto pārņemšanas darījuma summa veidos 66 miljardus dolāru (58,8 miljardus eiro), tam kļūstot par visu laiku lielāko pārņemšanas darījumu, kādu īstenojusi Vācijas kompānija.

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

ASV Pārtikas un medikamentu uzraugs patlaban nopietni apsver, vai atļaut gēnu inženierijas rezultātā izaudzēta laša tirdzniecību, raksta New York Times.

Ģenētiski modificēto lašu audzētājs AquaBounty Technologies jau desmit gadus cenšas iegūt atļauju šīs zivs, kas gēnu inženierijas rezultātā ir aptuveni divas reizes lielāks nekā dabīgais lasis, tirdzniecībai.

Tagad kompānija pārtikas tirgus uzraugiem iesniegusi gandrīz visu, ja ne pat visu, informāciju par ģenētiski radīto lasi, lai varētu pārbaudīt, vai šos lašus ir droši ēst, vai uzturvielas tajos ir līdzvērtīgas dabīgajam lasim un vides drošību, šo zivi ražojot masveidā.

Ja šādā veidā audzēta laša tirdzniecība tiks apstiprināta, tam pretosies gan patērētāju grupas, gan vides aizstāvji. Pat Pārtikas un medikamentu administrācijas vidū valda šaubas par to, vai, šādam produktam nonākot tirgū, nebūtu nepieciešama speciāla etiķete, kas informē patērētāju, ka konkrētais produkts ir ģenētiski modificēts. Produktiem, kas satur ģenētiski modificētus augus, uz iepakojuma šāda informācija netiek drukāta.

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Paplašinoties to valstu skaitam, kas varētu ļaut audzēt ĢM kultūras, bīstamības loks ap skaidru «nē ĢMO» teikušajām valstīm varētu tikai savilkties.

Tas ir tikai laika jautājums – tā par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru ienākšanu lauksaimniecībā rūpes pauž pašmāju lauksaimnieki. Pasaulē ĢM kultūru audzēšana turpina uzvaras gājienu – to platības ar katru gadu pieaug, 2013. gadā sasniedzot 175 miljonus ha, un arvien vairāk pārtikas un lauksaimniecības preču tiek ražots no ĢM kultūrām. Galvenais arguments – tās ir lētākas, taču joprojām trūkst zinātnisku pētījumu, kas ļautu pierādīt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) kaitīgumu vai gluži otrādi – drošumu. Zinātnieki argumentē – ĢMO izveides mērķis ir zinātniskie pētījumi un to izmantošana lielākas ražības iegūšanā. Tiesa, pētnieki secina, ka ražība nav augusi, gluži otrādi – par 7% palielinājies izmantoto pesticīdu apjoms.

No Latvijā nonākušajiem 143 kilogramiem (kg) Vācijas izcelsmes olu produktiem, ar fipronilu piesārņoti bijuši 32 kg – olu masa omletei, liecina patlaban pieejamā Eiropas Komisijas (EK) Ātrās brīdināšanas sistēmā pieejamā informācija, informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Produkta neizlietotais atlikums – 7 kg no tirgus atsaukts.

«Testēšanas pārskati liecina, ka atrastais fipronila daudzums jēlproduktā - olu masā ir teju 50 reizes mazāks nekā daudzums, kura gadījumā var iestāties nopietns risks cilvēka veselībai. Turklāt gatavā produktā, pievienojot citas sastāvdaļas, piemēram, pienu, fipronila koncentrācija tiek atšķaidīta,» skaidro PVD.

Latvijā nonākuši, iespējams, ar fipronilu piesārņoti olu produkti

Saindēto olu skandāls Nīderlandes putnkopjiem izmaksājis 33 miljonus eiro

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Patlaban ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā noteikuši 104 novadi no 110, pieci novadi nav noteikuši aizliegumu, savukārt Salaspils novads publicējis nodomu par aizliegumu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Tā kā daudzās pašvaldībās patlaban beidzas iepriekšējie lēmumi par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, tad 17 novadi ir informējuši Zemkopības ministriju par nodomu uzturēt spēkā aizliegumu audzēt minētos kultūraugus.

Aizliegums ir spēkā Raunas, Krimuldas, Vecumnieku, Salas, Carnikavas, Viļakas, Vaives, Jēkabpils, Kandavas, Ikšķiles, Iecavas, Alūksnes, Priekules, Ilūkstes, Mālpils, Auces, Tērvetes novadā.

Savukārt līdz šim aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vēl nav noteikts Engures, Babītes, Mārupes, Strenču un Saulkrastu novadā.

Kā ziņots, Jaunpils novada pašvaldība 4.aprīlī izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu par nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Ceturtdien, 8.maijā, norisinājās ģenētiski augstvērtīga jeb pārākās pakāpes priežu meža stādīšana SIA Rīgas meži Gaujas mežniecības Garkalnes iecirkņa 30. kvartālā 1,2 hektāru platībā. Šāda audze Pierīgas mežos stādīta pirmo reizi, informēja SIA Rīgas meži Mežsaimniecības daļas meža atjaunošanas galvenā speciāliste Anda Vilciņa.

Ģenētiski augstvērtīgie priežu stādi iegūti ilggadējas selekcijas rezultātā. 2005.gadā Rīgas mežu kokaudzētavā Norupe Latvijas valsts Mežzinātnes institūta Silava vadošā pētnieka Imanta Silava vadībā tika ierīkota augstākās pakāpes priežu sēklu plantācija 5 hektāru platībā.

Plantācija toreiz tika veidota no trim labākajām Latvijas priežu populācijām - Misas, Smiltenes un Baldones (Zvirgzdes). Plantācijas ierīkošanā pirmo reizi Latvijas meža selekcijas vēsturē izmantoti otrās paaudzes ģenētiski augstvērtīgāko priežu pēcnācēji.

2012.gadā no plantācijas tika iegūta pirmā sēklu raža, savukārt pērn kokaudzētavā Norupe no šīm sēklām izaudzēti pirmie 10 000 ietvarstādi. Gandrīz puse no tiem - 4 200 - šodien tika iestādīti augsnē sagatavotās vagās.

Eiropas Komisijai ir jāatsauc izsniegtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni NK603xT25, kas ir noturīga pret glifosāta herbicīdiem, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules veselības organizācija glifosātu klasificējusi «varbūtēji kancerogēnu», un mudina Komisiju pārtraukt izsniegt atļaujas ģenētiski modificētām sugām, kamēr nav uzlabota ES atļauju izsniegšanas procedūra.

Eiropas Parlaments norāda, ka, neraugoties uz tā paustajām bažām par ES ģenētiski modificētās pārtikas un barības autorizēšanas procedūras nepilnībām, Komisija 4.decembrī ir atļāvusi lietot kukurūzu NK603xT25 pārtikā un dzīvnieku barībā.

EP deputāti rezolūcijā min, ka Pasaules Veselības organizācijas vēža izpētes aģentūra šā gada martā norādījusi, ka glifosāta herbicīdi, pret kuriem NK603xT25 kukurūza ir noturīga, ir «varbūtēji kancerogēni» cilvēkiem.