Ražošana

Latvijā pasludinās pirmās ģenētiski modificēto kultūraugu brīvās zonas

,02.10.2009

Jaunākais izdevums

Priekules, Dundagas, Jēkabpils un Atašienes novadi izrādījuši iniciatīvu zonu pasludināšanā, kurās nebūs iespējams audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus.

Tāda informācija izskanēja Vides ministrijā notiekošajā seminārā par ģenētiski modificēto organismu brīvo zonu izveidi Latvijā. Pašlaik Eiropas Savienības likumdošana neparedz iespēju, ka kāda dalībvalsts varētu sevi pilnībā pasludināt par ģenētiski modificēto kultūraugu (ĢMK) brīvo zonu, toties Latvijas likumdošana kopš šī gada 23. jūlija paredz, ka to var darīt atsevišķas pašvaldības. «Ja Latvija arī turpmāk grib sevi pozicionēt kā bioloģiskās lauksaimniecības zemi, par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) ir jāaizmirst, jo tie vairāk attiecas uz lauksaimniecības lielražotājvalstīm,» teica vides ministrs Raimonds Vējonis. Tomēr, lai arī Latvijā pašlaik nekur oficiāli netiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi, kārdinājums tos ieviest īpaši ekonomiski spiedīgos apstākļos varētu būt ļoti liels, jo ĢMK ir ļoti spēcīgi lobiji pasaules lielāko «zaļās gēnu tehnoloģijas» jomā strādājošo uzņēmumu vidū, izskanēja seminārā. Db.lv 28.augustā jau rakstīja, ka, piemēram, ķīmijas koncerns BASF iecerējis tuvākajos gados kāpināt savu apgrozījumu līdz 1 miljardam eiro tieši uz ĢMO bāzes, jo ģenētiski modificētajiem kultūraugiem paredz lielu noietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt ģenētiski modificētu kukurūzu

LETA,31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt savā teritorijā ASV uzņēmuma Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu, vēsta aģentūra Reuters.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) martā apstiprinātajām regulām atsevišķas valstis var pieprasīt, lai tās netiek iekļautas kompāniju pieteikumos ģenētiski modificēto kultūraugu atļaujas iegūšanai.

Ģenētiski modificētie kultūraugi tiek plaši audzēti Amerikās un Āzijā, bet Eiropā vienīgā audzētā šķirne ir Monsanto pret kaitēkļiem noturīgā MON810 kukurūza, turklāt ES valda atšķirīga nostāja pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem.

Francija un Vācija iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, savukārt Lielbritānija atbalsta, bet Skotijas valdība - neatbalsta.

ES jaunās regulas ir izraisījušas neapmierinātību ģenētiski modificēto augu industrijā un ASV, kas vēlas, lai Eiropa pilnībā atver savas durvis ASV ģenētiski modificētajiem augiem, un gribētu iekļaut šādu punktu topošajā ES un ASV brīvās tirdzniecības likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Varēs aizliegt audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu

Dienas Bizness,19.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv,03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas pašvaldību ĢMO aizlieguma noteikšanu joprojām uzskata par lozungu lēmumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojumus audzēt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugus pašvaldības var noteikt pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus un nosakot aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

Šobrīd lielākā daļa Latvijas pašvaldību aizliegušas savās teritorijās audzēt ĢMO kultūraugus. «Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē šādus saistošos noteikumus un sniedz atzinumus atbilstoši likuma Par pašvaldībām regulējumam. Nekādu uzskaiti, kādās teritorijās šādi aizliegumi ir noteikti, VARAM neveic,» informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone. Vēlāk, precizējot sniegto informāciju, VARAM pārstāve norāda, ka ir šādas pašvaldības, kas nav nekad noteikušas ĢMO aizliegumu, – Babītes, Engures, Mārupes, Saulkrastu, Strenču novadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu nevēlas 104 no 110 novadiem

LETA,07.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā noteikuši 104 novadi no 110, pieci novadi nav noteikuši aizliegumu, savukārt Salaspils novads publicējis nodomu par aizliegumu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Tā kā daudzās pašvaldībās patlaban beidzas iepriekšējie lēmumi par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, tad 17 novadi ir informējuši Zemkopības ministriju par nodomu uzturēt spēkā aizliegumu audzēt minētos kultūraugus.

Aizliegums ir spēkā Raunas, Krimuldas, Vecumnieku, Salas, Carnikavas, Viļakas, Vaives, Jēkabpils, Kandavas, Ikšķiles, Iecavas, Alūksnes, Priekules, Ilūkstes, Mālpils, Auces, Tērvetes novadā.

Savukārt līdz šim aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vēl nav noteikts Engures, Babītes, Mārupes, Strenču un Saulkrastu novadā.

Kā ziņots, Jaunpils novada pašvaldība 4.aprīlī izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu par nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Latvia paziņojusi, ka savu veikalu plauktos vairs netirgos pārtikas produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Savukārt Maxima Latvija pārstāve Viktorija Gulbe, gan Stockmann pārstāvis Juris Prančs Db.lv norādīja, ka šo veikalu sortimentā nav ĢMO saturošu produktu, un tos netiek plānots ieviest. «Tādu produktu tirdzniecību mēs neatbalstām, un par mūsu mērķi ir uzstādīts, lai arī turpmāk mūsu veikala sortimentā nebūtu ĢMO saturošas pārtikas,» pauda J. Prančs.

Rimi Latvia atteikusies no augu eļļas tirgošanas, kas ražota no ĢMO saturošām izejvielām - trīs dažāda tilpuma pudelēs tirgoto Virtuosso eļļu. Tā tiks aizstāta ar vienu Virtuosso eļļu viena litra pudelē, un šai eļļai būs jauna receptūra.

Lēmumu atteikties no eļļas, kuras ražošanā izmantota ĢMO izejviela, Rimi pieņēma jau pagājušā gada nogalē, uzsākot pakāpenisku pāreju no esošās eļļas tirdzniecības uz jauna produkta ieviešanu. Jaunā eļļa bez ĢMO veikalu plauktos būs šovasar, skaidrots Rimi Latvia paziņojumā.

Šobrīd lielāko Rimi veikalu sortimentā ir vairāk nekā 40 tūkst. produktu vienību, un arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, bijis neliels - tie bija četri produkti: zivju barība un trīs veidu augu eļļas, norādīts kompānijas paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieku kooperatīvi: ĢMO augu audzēšana nav pieļaujama

Dienas Bizness,14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās.

Kā norāda LLKA valdes loceklis un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, ģenētiski modificētu augu audzēšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.

«Pirmkārt, mani un arī citus lauksaimniekus satrauc tas, ka ĢMO nav līdz galam izpētīti, un arī esošie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi. Otrkārt, būsim godīgi, ĢMO atļaušana tos, kuri audzēs drošus un ar ĢMO nepiesārņotus augus, nostādīs nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Sanāk, ka mēs ēdīsim no Eiropas nākušu, ar ĢMO piesārņotu pārtiku, kamēr paši audzēsim drošu. Vienīgais pozitīvais aspekts, kuru saredzu šai ziņai par Eiropas plāniem atļaut ĢMO – patērētājs varbūt beidzot sāks daudz vairāk dot priekšroku vietējām, ar ĢMO nepiesārņotām pārtikas precēm!» saka Bēča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ārkārtas sēdē vienojies par būtiskām izmaiņām nodokļu sistēmā, piemēram, jau no nākamā gada 1. janvāra - no pašreizējā 1 % līdz 1.5 % no īpašuma kadastrālās vērtības palielināt nekustamā īpašuma nodokļa standartlikmi.

2010. gada budžeta nodokļu ieņēmumus plānots palielināt par vismaz 103 milj. Ls. Par to Db informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks nodokļu un muitas jautājumos Dāvids Tauriņš, piebilstot: «Jautājums ir - vai ar to pietiks?»

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LAD aicina pieteikties enerģētisko kultūraugu pārstrādātāju atzīšanai

,11.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai lauksaimnieki varētu pretendēt uz ES atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, viņiem jānoslēdz līgums par enerģētisko kultūraugu pārstrādi ar LAD atzītu enerģētisko kultūraugu savācēju vai pārstrādātāju.

Arī šogad līdz 20.novembrim savācēji un pirmie pārstrādātāji, kā arī lauksaimnieki, kuri savā saimniecībā izmanto vai pārstrādā daudzgadīgos enerģētiskos kultūraugus, var pieteikties Lauku atbalsta dienests (LAD) daudzgadīgo enerģētisko kultūraugu atzītā savācēja, pirmā pārstrādātāja vai pašpārstrādātāja statusa noteikšanai.

2009.gadā uz enerģētisko kultūraugu atbalstu varēja pieteikt miežabrāļa, klūdziņu prosas un kārklu platības. Taču tas attiecās tikai uz tiem lauksaimniekiem, kuri bija apņēmušies no atbalstam pieteiktajām platībām novākto ražu nodot pārstrādei vai pārstrādāt savā saimniecībā enerģētiskajā galaproduktā. Saistības daudzgadīgo kultūraugu, par kuru platībām saņemts enerģētisko kultūraugu atbalsts 2009.gadā, pārstrādāt enerģētiskajā galaproduktā attiecas arī uz 2010.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lauksaimnieki no nākamā gada varēs saņemt zaļināšanas maksājumu

Žanete Hāka,23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Eiropas Savienības regulu, no 2015. gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

Saimniecībām obligāti būs jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauksaimniekus pievērst uzmanību izmaiņām tiešo maksājumu saņemšanas nosacījumos, kas lauksaimniekiem obligāti būs jāņem vērā, jau šā gada vasaras otrajā pusē un rudenī plānojot nākamā gada sējumu struktūru un ziemāju sēju.

«Aicinu Latvijas lauksaimniekus jau tagad pievērst uzmanību zaļināšanas praksēm. Kaut arī zaļināšanas maksājums tiks īstenots no 2015. gada, ziemāju sēja sāksies jau tuvākajā laikā. Tāpēc lauksaimniekiem savlaikus ir jāiepazīstas ar jaunajām zaļināšanas prasībām, lai 2015. gadā pilnā apjomā varētu saņemt attiecīgo atbalsta maksājumu,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apspriež iespēju aizliegt ģenētiski modificētus kultūraugus

Vēsma Lēvalde, Db,06.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2010. gada 7. janvārī Priekules novada iedzīvotājiem paredzēta sabiedriskā apspriešana par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegšanu Priekules novada teritorijā.

Līdzīgus lēmumus jau pieņēmuši vairāki Latvijas novadi - aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes sēdē nolēma pasludināt Valmieras novada teritoriju par brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), nosakot 30 dienas viedokļu izteikšanai par lēmumu. Līdz 15. janvārim šādas iespējas apspriešana notiek Grobiņas novadā. Iedzīvotāji pērn novembrī mudināja šādu lēmumu pieņemt Beverīnas novada domi, arī Rēzeknes novada dome novembrī saņēma iesniegumu, kuru parakstījuši 16 novada iedzīvotāji, ar lūgumu Rēzeknes novadu noteikt par teritoriju brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), tāpat aktivitāti izrādījuši Mārupes iedzīvotāji.

Rucavas novada teritorijā tiek plānots noteikt no ĢMO brīvu zonu, informē pašvaldība savā mājaslapā. Aktīvākie ĢMO pretinieki ir bioloģiskie lauksaimnieki. ĢMO kultūraugu ieviešanā varētu būt ieinteresēti biogāzes ražotāji, kas izmanto kukurūzas zaļmasu kā izejvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mierīgas līdzāspastāvēšanas lauksaimniecībā nebūs

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste,27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinoties to valstu skaitam, kas varētu ļaut audzēt ĢM kultūras, bīstamības loks ap skaidru «nē ĢMO» teikušajām valstīm varētu tikai savilkties.

Tas ir tikai laika jautājums – tā par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru ienākšanu lauksaimniecībā rūpes pauž pašmāju lauksaimnieki. Pasaulē ĢM kultūru audzēšana turpina uzvaras gājienu – to platības ar katru gadu pieaug, 2013. gadā sasniedzot 175 miljonus ha, un arvien vairāk pārtikas un lauksaimniecības preču tiek ražots no ĢM kultūrām. Galvenais arguments – tās ir lētākas, taču joprojām trūkst zinātnisku pētījumu, kas ļautu pierādīt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) kaitīgumu vai gluži otrādi – drošumu. Zinātnieki argumentē – ĢMO izveides mērķis ir zinātniskie pētījumi un to izmantošana lielākas ražības iegūšanā. Tiesa, pētnieki secina, ka ražība nav augusi, gluži otrādi – par 7% palielinājies izmantoto pesticīdu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Pārtikas un medikamentu uzraugs patlaban nopietni apsver, vai atļaut gēnu inženierijas rezultātā izaudzēta laša tirdzniecību, raksta New York Times.

Ģenētiski modificēto lašu audzētājs AquaBounty Technologies jau desmit gadus cenšas iegūt atļauju šīs zivs, kas gēnu inženierijas rezultātā ir aptuveni divas reizes lielāks nekā dabīgais lasis, tirdzniecībai.

Tagad kompānija pārtikas tirgus uzraugiem iesniegusi gandrīz visu, ja ne pat visu, informāciju par ģenētiski radīto lasi, lai varētu pārbaudīt, vai šos lašus ir droši ēst, vai uzturvielas tajos ir līdzvērtīgas dabīgajam lasim un vides drošību, šo zivi ražojot masveidā.

Ja šādā veidā audzēta laša tirdzniecība tiks apstiprināta, tam pretosies gan patērētāju grupas, gan vides aizstāvji. Pat Pārtikas un medikamentu administrācijas vidū valda šaubas par to, vai, šādam produktam nonākot tirgū, nebūtu nepieciešama speciāla etiķete, kas informē patērētāju, ka konkrētais produkts ir ģenētiski modificēts. Produktiem, kas satur ģenētiski modificētus augus, uz iepakojuma šāda informācija netiek drukāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Palielinājusies ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem apsētā platība

Lelde Petrāne,23.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platība, kas apsēta ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem, pagājušajā gadā palielinājusies par 10% līdz 148 miljoniem hektāru, kas atbilst aptuveni 10% no pasaules kopējās aramzemes platības, vēsta Financial Times.

Pieaugums bijis otrs lielākais, kāds reģistrēts kopš ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas komerciāliem nolūkiem uzsākšanas 1996.gadā.

Saskaņā ar organizācijas ISAAA datiem pagājušajā gadā ģenētiski modificētus kultūraugus sējuši 15,4 miljoni lauksaimnieku 29 valstīs.

Desmit valstīs ar šādiem augiem bijusi apsēta platība, kas ir lielāka nekā viens miljons hektāru, bet līderes ir: ASV - 66,8 miljoni hektāru, Brazīlija - 25,4 miljoni hektāru, un Argentīna - 22,9 miljoni hektāru.

Visstraujāk ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšana palielinājusies Brazīlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīmijas koncerna BASF radītā ģenētiski modificētā cietes kartupeļu šķirne Amflora Meklenburgā-Priekšpomerānijā nesusi pirmo ražu, kartupeļu novākšanā piedalījās arī Vācijas ekonomikas ministrs Rainers Brīderle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Bayer pārņems Monsanto, radot pasaules mēroga līderi

Lelde Petrāne,14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniekus uztrauc ģenētiski modificētu organismu ienākšana

Sandra Dieziņa,18.10.2013

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis: «Veicot šos grozījumus valdības noteikumos, paredzēts nomainīt kompetento ĢMO kontroles iestādi, taču tam līdzi nāk virkne atvieglotu prasību. Zemkopības ministrijai šos ĢMO riskus vajadzētu izvērtē plašāk un padziļināti, nevis vienkāršojot šos noteikumus.»

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki bažījas par rosinātajām izmaiņām valdības noteikumos par Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli. Lai arī Zemkopības ministrija (ZM) plāno padarīt stingrāku ĢMO kontroli, bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem par to pārliecības nav. Ražotāji satraucas, ka, iespējams, steigas dēļ noteikumu grozījumos ieviestas normas, kas rada bažas par noteikumu atvieglošanu potenciālajiem ĢMO izplatītājiem un ražotājiem.

Valdības noteikumu par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu grozījumos paredzēts iestrādāt normu, ka ĢMO uzraudzības padomei ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma un atzinuma saņemšanas par sabiedrības viedokli jāiesniedz BIOR institūtam rekomendējoša rakstura priekšlikums par atļaujas izsniegšanu konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pauž satraukumu par šo traktējumu, jo tas faktiski jau nosaka atļaujas izsniegšanu.

«Veicot šos grozījumus valdības noteikumos, paredzēts nomainīt kompetento ĢMO kontroles iestādi, taču tam līdzi nāk virkne atvieglotu prasību. Uzskatu, ka Zemkopības ministrijai ĢMO riskus vajadzētu izvērtēt plašāk un padziļināti, nevis vienkāršojot šos noteikumus,» skaidro G. Norkārklis. Arī citi laukos saimniekojošie zemnieki iebilst pret prasību vienkāršošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no aizvadītā gada karstās vasaras, kas negatīvi ietekmēja graudaugu ražu, šogad daba bijusi lauksaimnieku pusē. Saulainajā un siltajā laikā veiksmīgi izdevies nokult lietus noguldītos veldres laukus un iztikt bez papildu izdevumiem graudu kaltēšanai, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti savā ikgadējā ražas sezonas izvērtējumā.

Neliela vilšanās piedzīvota ar ziemas rapsi. Kaitēkļu invāzijas, ziemošanas problēmu un slimību dēļ, raža nav tāda, kā cerēts vasaras sākumā – tās apjomi būtiski samazinājušies. Ja 2021. gadā ziemas rapša ražība bija 2,68 tonnas no hektāra, tad šogad tā bijusi 2,18 t/ha. Neraugoties uz to, ka pieaugusi ziemas rapša kopplatība – no 132 tūkst./ha pērn līdz 139 tūkst./ha šogad, kopraža samazinājusies līdz 303 tūkst./t (2021.gadā – 354,4 tūkst./t).

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Labāka šosezon varēja būt ziemāju graudaugu kvalitāte – saimnieki atzīst, ka vairumam graudu kāda no kvalitātes prasībām tomēr nav sasniegta. Visbiežāk minētais rādītājs – pārlieku maza graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi bijuši par sīku. Tomēr nedz augkopības speciālisti, nedz saimnieki šo faktu vēl nesliecas saistīt ar šogad nedaudz mazāk lietoto slāpekļa mēslojumu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP iebilst pret jaunu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni

Dienas Bizness,16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai ir jāatsauc izsniegtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni NK603xT25, kas ir noturīga pret glifosāta herbicīdiem, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules veselības organizācija glifosātu klasificējusi «varbūtēji kancerogēnu», un mudina Komisiju pārtraukt izsniegt atļaujas ģenētiski modificētām sugām, kamēr nav uzlabota ES atļauju izsniegšanas procedūra.

Eiropas Parlaments norāda, ka, neraugoties uz tā paustajām bažām par ES ģenētiski modificētās pārtikas un barības autorizēšanas procedūras nepilnībām, Komisija 4.decembrī ir atļāvusi lietot kukurūzu NK603xT25 pārtikā un dzīvnieku barībā.

EP deputāti rezolūcijā min, ka Pasaules Veselības organizācijas vēža izpētes aģentūra šā gada martā norādījusi, ka glifosāta herbicīdi, pret kuriem NK603xT25 kukurūza ir noturīga, ir «varbūtēji kancerogēni» cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenētiski modificētu soju iebaro bioloģiskajiem putnkopjiem

,11.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis ģenētiski modificētu soju Polijas uzņēmuma SBP PASZE SP.Z.O.O. ražotā dzīvnieku barībā, kas paredzēta bioloģiski turētu dējējvistu ēdināšanai.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bioloģiski turētu dzīvnieku ēdināšanai paredzētas dzīvnieku barības ražošanā nedrīkst būt izmantoti ģenētiski modificēti organismi, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Ja šī dzīvnieku barība būtu paredzēta ne bioloģiski turētu putnu barošanai, tad ģenētiski modificētas sojas klātbūtne barībā būtu pieļaujama. Latvijā no Polijas ievests neliels daudzums – 275 kg neatbilstošās dzīvnieku barības un to iegādājusies viena no Latvijas bioloģiskajām putnkopības saimniecībām, kas nodarbojas ar bioloģiski ražotu olu iegūšanu. Šīs saimniecības saražoto olu marķējumā turpmāk nedrīkst būt norāde, ka olas ražotas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža,18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere,07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna,14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

EP atbalsta ierosinājumu ļaut dalībvalstīm pašām lemt par ĢMO audzēšanu

Sanita Igaune,05.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dalībvalstīm ir jābūt tiesībām patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, turklāt kā pamatojumu jāļauj tām izmantot atsauci par ietekmi uz vidi, šādu viedokli atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāti.

Grozījumu priekšlikumi esošajiem likumiem, kas tika atbalstīti ar 548 balsīm «par», 84 «pret» un 31 deputāta atturēšanos, tālāk tiks nodoti apspriešanai Padomē.

Komisija ierosināja piešķirt dalībvalstīm tiesības liegt ĢMO kultūraugu audzēšanu un atsaukties uz visa veida apsvērumiem, izņemot veselību un vidi, par ko var lemt vienīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde.

Lai šādiem lēmumiem nodrošinātu juridisko pamatu starptautiskās tirdzniecības noteikumu kontekstā, Parlaments uzstāja, ka dalībvalstīm nedrīkst liegt izmantot atsauci par ietekmi uz vidi. Tie varētu ietvert pret pesticīdiem noturīgo nezāļu un kaitēkļu rašanos novēršanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī nepietiekoši vai pretrunīgi dati par ĢMO izplatīšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru