Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija Bayer pirmdien paziņoja, ka pēc apvienošanās ar Monsanto pārtrauks ASV lauksaimniecības uzņēmuma nosaukuma izmantošanu.

Bayer nosaukums uzņēmumā saglabāsies. Monsanto nosaukuma izmantošana tiks pārtraukta," norāda kompānija.

Bayer vēsta, ka šo apvienošanās darījumu paredzēts pabeigt ceturtdien.

Laikraksts Handelsblatt ziņo, ka apvienotās kompānijas nosaukums būs Bayer Crop Science.

Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) martā apstiprināja Bayer ieceri pārņemt Monsanto.

EK pērn augstā sāka padziļinātu izmeklēšanu attiecībā uz šo darījumu saistībā ar bažām, ka tas varētu samazināt konkurenci nozīmīgu lauksaimniecības produktu tirgū.

Taču kopš tā laika Bayer īstenojis vairākus pasākumus, lai iegūtu EK apstiprinājumu, tostarp piekritis pārdot agroķīmijas biznesa daļas Vācijas konkurentam BASF. Savukārt marta sākumā BASF arī parakstīja vienošanos, kas paredz Bayer dārzeņu sēklu biznesa iegādi.

Zvērināto tiesa ASV Kalifornijas štatā pirmdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā vairāk nekā divi miljardi ASV dolāru amerikāņu pārim, kuru saslimšanu ar vēzi izraisījis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup», paziņoja advokāti.

Šis lēmums ir kārtējā «Monsanto» sakāve tiesās «Roundup» dēļ.

Uzņēmums uzstāj, ka šis herbicīds, kura svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts, neesot saistīts ar vēzi.

Pāra advokātu komanda nosauca šo tiesas lēmumu par «vēsturisku». Saskaņā ar to «Monsanto» ir jāsamaksā 2,055 miljardi dolāru, tai skaitā divi miljardi dolāru kā atlīdzība par kaitējumu un 55 miljoni dolāru kā kompensācija.

«Zvērināto tiesa pati redzēja iekšējus uzņēmuma dokumentus, kuri pierāda to, ka »Monsanto« jau no pirmās dienas nebija nekādas intereses noskaidrot, vai »Roundup« ir drošs,» sacīja sūdzētāja advokāts Brents Visners.

«Tā vietā, lai ieguldītu līdzekļus saprātīgā zinātnē, viņi ieguldīja miljonus, lai uzbruktu zinātnei, kas apdraudēja viņu biznesa darba kārtību.»

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānijas «Bayer» akcijas vērtība pirmdien piedzīvojusi strauju kritumu saistībā ar nelabvēlīgo ASV tiesas lēmumu tikko iegādātajam uzņēmumam «Monsanto».

«Bayer» akcijas cena dienas vidus tirdzniecības sesijā nokritusies par 11,5% - līdz 82,6 eiro, uzņēmuma tirgus vērtībai samazinoties par aptuveni desmit miljardiem dolāru.

Akciju cenas lejupslīde skaidrojama ar investoru bažām, ka lēmums tiesas prāvā, kurā vēža slimnieks bija iesniedzis prasību pret «Bayer» nesen iegādāto «Monsanto», varētu izraisīt vairākus dārgus tiesas procesus.

Zvērināto tiesa ASV Kalifornijas štata Sanfrancisko pilsētā piektdien nolēma, ka «Monsanto» ir jāsamaksā 289 miljoni ASV dolāru bijušajam dārzniekam, kurš saslimis ar vēzi pēdējā stadijā herbicīda «Roundup» lietošanas dēļ.

Džonsons ir viens no vairākiem simtiem vēža slimnieku, kuri iesūdzējuši tiesā «Monsanto», un zvērināto tiesas piektdienas lēmums var kļūt par precedentu citām lietām pret šo firmu.

ASV tiesa secinājusi, ka viens no pasaulē izplatītākajiem nezāļu iznīcinātājiem Roundup vērtējams kā būtisks faktors, kas vīriešiem izraisa vēzi, raksta BBC.

Līdzekļa ražotājs Bayer gan noraidījis šos apvainojumus, tomēr šis gadījums ir tikai otrs no aptuveni 11200 prasībām pret Roundum, kas tiks izskatītas ASV Veicot izpēti, konstatēts, ka līdzeklis kādam Kalifornijas iedzīvotājam Edvīna Hārdmanam izraisījus Hodžina limfomu. Nākamajā tiesas sēdē tiks spriests par Bayer saistībām un radītajiem zaudējumiem. Tiek plānots, ka tajā arī Hārdmana advokāti prezentēs pierādījumus, ka Bayer centies ietekmēt zinātniekus, uzraugus un sabiedrību par to ražoto produktu drošību.

Vācijas kompānija, kas pēc 66 miljardu dolāru vērtā Monsanto iegādes darījuma saņēma arī Roundup, sacīja, ka ir vīlusies par tiesas sākotnējo lēmumu. «Mēs esam pārliecināti, ka otrais etaps parādīs, ka Monsanto pārbaudes ir bijušas atbilstošas, un kompānija nav atbildīga par Hārdmana vēzi,» norāda uzņēmums.

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija «Bayer» ceturtdien paziņoja, ka pēc apvienošanās ar ASV lauksaimniecības uzņēmumu «Monsanto» īstenos vērienīgu restrukturizāciju, kuras laikā tiks likvidēti 12 000 darbvietu.

Uzņēmums norāda, ka šie pasākumi tam nodrošinās iespēju no 2022.gada ietaupīt 2,6 miljardus eiro gadā.

Plānotā darbvietu likvidēšana ietekmēs aptuveni katru desmito no grupas 118 200 strādājošajiem.

«Bayer» jūnijā pārņēma «Monsanto», īstenojot vienu no Vācijā visu laiku lielākajiem pārņemšanas darījumiem, tā summai veidojot 63 miljardus dolāru.

Paziņojot par restrukturizāciju, «Bayer» pavēstīja, ka plāno likvidēt dzīvnieku veselības aprūpes biznesu, lai resursus koncentrētu uz pamata biznesiem, tostarp farmāciju, cilvēku veselības aprūpi un augkopības zinātni.

Tāpat uzņēmums plāno atteikties no «Coppertone» sauļošanās līdzekļu zīmola un «Dr. Scholl's» pēdu kopšanas līdzekļu līnijas.

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

2017. gads metīs investētājiem nopietnu izaicinājumu, finanšu tirgos šis būs sarežģīts gads, iezīmīgs ar nestabilitāti un ļoti lielu politisko notikumu, tā saukto „melno gulbju”, iespaidu. D. Trampa prezidentūras sākums un joprojām neparedzamā ASV politika attiecībā uz brīvo tirdzniecību, Ķīnas valdības centieni iegrožot valsts ekonomikas pārkaršanu, OPEC vienošanās stabilizēt naftas cenas, vēlēšanas svarīgākajās ES ekonomikās – Vācijā, Francijā, Itālijā, referendums Nīderlandē, Brexit process – tie visi ir notikumi, kas 2017. gadā pilnīgi noteikti šūpos finanšu tirgus.

„Aktīvam investētājam tirgus nenoteiktība paver lielākas iespējas, tāpēc 2017. gads būs patiesi interesants, un investētāji var gūt labu peļņu. Mēs esam sagatavojuši perspektīvāko 2017. gada investīciju virzienu prognozes ikvienam kapitāla veidam – valūtām, akcijām, indeksiem, obligācijām un izejvielām. Pērn mūsu analītiķu komandai izdevās precīzi paredzēt tirgus virzienu visos kapitāla veidos, bet investētāji, kas izmantoja rekomendācijas par FTSE 100 indeksu, sojas cenas perspektīvām un Apple akcijām, ieguva labu investīciju atdevi, jo šo pozīciju izmaiņas sasniedza pat 12-16%. Kredītpleca iespējas izmantojušo investētāju peļņa attiecīgi bija vēl lielāka,” – aktīviem investētājiem domāto 2017. gada prognožu paketi piedāvā uzņēmuma TMS Brokers analītikas nodaļa .

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija Bayer pirmdien paziņoja, ka tā piedāvājusi 62 miljardus dolāru (55 miljardus eiro) par ASV lauksaimniecības uzņēmuma Monsanto iegādi.

Šis darījums varētu radīt pasaulē lielāko sēklu, pesticīdu un ģenētiski modificētas labības piegādātāju.

Bayer cer, ka abu uzņēmumu apvienošanās pēc trīs gadiem nodrošinās gada ietaupījumus aptuveni 1,5 miljardu dolāru apmērā.

Kompānija pagājušajā ceturtdienā paziņoja, ka veic pārrunas par iespējamu Monsanto iegādi.

Pēdējās nedēļās jau vairākkārt izskanējušas spekulācijas par šo abu kompāniju iespējamu apvienošanos.

Laikraksts Wall Street Journal norāda, ka abi uzņēmumi kopīgi veidos aptuveni 28% no pesticīdu un herbicīdu globālā pārdošanas apjoma.

Monsanto ir lauksaimniecības sēklu un herbicīdu ražotājs, tas nodarbina aptuveni 20 000 cilvēku un ir viens no pasaulē vadošajiem biotehnoloģiju uzņēmumiem.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

ASV zvērināto tiesa trešdien nolēma, ka agroķīmijas uzņēmumam «Monsanto» ir jāsamaksā 81 miljons ASV dolāru amerikāņu pensionāram, kura saslimšanu ar vēzi ir veicinājis šī uzņēmuma ražotais herbicīds «Roundup».

Zvērināto tiesa Sanfrancisko pilsētā konstatēja, ka šī firma bijusi «nolaidīga, neizrādot saprātīgu piesardzību», lai brīdinātu par šī produkta riskiem.

Tiesa nosprieda, ka «Monsanto» vajag samaksāt 70 gadus vecajam Edvīnam Hardemenam 75 miljonus dolāru kā atlīdzību par kaitējumu, 5,6 miljonus dolāru kā kompensāciju un 200 000 dolāru par ārstēšanās izdevumiem.

Zvērināto tiesa arī konstatēja, ka «Roundup» dizains bija ar defektiem un ka šim produktam nebija pietiekamu brīdinājumu par potenciālu risku.

Tā pati zvērināto tiesa 19.martā konstatēja, ka Hardemena pakļautība «Roundup» iedarbībai, viņam 25 gadus smidzinot šo herbicīdu savā īpašumā, bija «būtisks faktors» viņa saslimšanā ar ne-Hodžkina limfomu. «Roundup» svarīga sastāvdaļa ir pretrunīgi vērtētā ķimikālija glifosāts.

Apvienojot biroju ēkas Skanstes ielā (iepriekš zināmas kā «SWH biroju centrs») un Duntes ielā (iepriekš «Duntes nami») nekustamā īpašuma fonds «SG Capital» izveidojis darījumu apkaimi «Skanstes City».

Biroju ēku rekonstrukcijā un modernizēšanā investēti 13,6 milj. eiro. «Skanstes City» izīrējamo telpu kopējā platība sasniedz teju 50 000 m². Nomai pieejamas A un B klases biroju telpas platībās no 130 m².

«Ņemot vērā mūsu nomnieku darbības specifiku un vēlmes, pielāgojam telpas viņu vajadzībām un domu lidojumiem. Šobrīd esam noslēguši nomas līgumus par 90% platību un mūsu telpas jau tagad apdzīvo vietēja un starptautiska mēroga uzņēmumi, piemēram, «Krassky», «Mintos», «Bayer», «Containerships», «Kapitel», «Moller Baltic Import», Latvijas Republikas Valsts kontrole un citi,» norāda «SG Capital» valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgiem izvērtējot dažādus ekonomikas datus un sarunu turpināšanos par ASV ekonomikas stimulu paketes pieņemšanu, bet naftas cenas kritās bažās par mazu pieprasījumu.

Investori iepazinās ar dažādiem ekonomikas datiem pirms piektdien gaidāmas ASV nodarbinātības datu publicēšanas, kas būs pēdējā pirms ASV prezidenta vēlēšanām 3.novembrī.

Starp ceturtdien publicētajiem bija ASV Nodarbinātības ministrijas dati, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā samazinājies par 36 000, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā sarucis līdz 837 000 salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas koriģētajiem datiem 873 000 apmērā. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā samazināsies līdz 850 000, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļās sākotnēji lēstajiem 870 000.

Eiropas Savienība (ES) veiks izmeklēšanu attiecībā uz ietekmi, ko uz Eiropas tirgu varēt radīt Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānijas Bayer iecerētā ASV lauksaimniecības uzņēmuma Monsanto pārņemšana, ceturtdien paziņoja amatpersonas.

Darījums, par kuru tika paziņots trešdien, radīs pasaulē lielāko sēklu, pesticīdu un ģenētiski modificētas labības piegādātāju.

Darījuma summa veidos 66 miljardus dolāru (58,8 miljardus eiro), tam kļūstot par visu laiku lielāko pārņemšanas darījumu, kādu īstenojusi Vācijas kompānija.

ES konkurences komisāre Margarēta Vestagere norādīja, ka ES nepieciešams pārliecināties, ka šī vērienīgā apvienošanās, kurai nepieciešams saņemt regulatoru apstiprinājumus, neradīs monopolu, kas negatīvi ietekmēs lauksaimniekus un patērētājus.

Paredzams, ka darījums tiks pabeigts līdz 2017.gada beigām.

Ringier AG turpina paplašināt darbību Austrumeiropā un palielina savu starptautisko portfeli digitālo mediju un sludinājumu portālu jomā, šim nolūkam iegādājoties visas Axel Springer akcijas Ungārijā, Serbijā, Slovākijā, kā arī Baltijas valstīs Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Slovākijā uzņēmuma dibinātājs joprojām saglabās mazākuma akcijas. Citās valstīs Ringier grupai turpmāk piederēs 100 procenti akciju. Atbilstoši savai izaugsmes stratēģijai Axel Springer fokusējas uz digitālā biznesa attīstību lielos stratēģiskajos tirgos. Uzņēmuma lielākās investīcijas tiks novirzītas uz Vāciju, ASV un Poliju. Tādēļ veiksmīgais Ringier un Axel Springer kopuzņēmums Polijā saglabāsies bez izmaiņām.

Latvijā daļa no "Ringier Axel Springer Media AG" kopuzņēmuma ir darba portāls "cvmarket.lv".

Kopš Ringier Axel Springer Media AG dibināšanas 2010. gada jūlijā Ringier AG un Axel Springer SE kopuzņēmums ir attīstījies par vienu no lielākajiem un modernākajiem mediju uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā ar aptuveni 3100 darbiniekiem. Portfelī ietilpst vairāk nekā 200 digitālie un drukātie produkti.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Krievijas invāzija Ukrainā un sekojošās 10 sankciju paketes ir ierobežojušas, bet vairākos segmentos pilnībā paralizējušas darījumus ar Krieviju, tomēr medikamentu segmentā, kas pagaidām nav ticis pakļauts sankcijām, kaimiņvalsts tirgū Eiropas un ASV lielās farmācijas kompānijas sekmīgi turpina savu produktu realizāciju.

Lai arī kopš pērnā gada 24. februāra ir bijuši daudzi aicinājumi pilnībā pārtraukt jebkāda veida darījumu attiecības ar Krievijas kompānijām, tādējādi ne tikai vājinot tās ekonomiskās iespējas, bet arī radot produktu, tehnoloģiju iztrūkumu daudzu būtisku sfēru sekmīgā funkcionēšanā, tomēr kara gadadiena rāda, ka darījumi ar Krieviju notiek un no šīs valsts joprojām tiek saņemta nauda par precēm, kuru tirdzniecība nav pakļauta sankcijām.

Viena situācija, ja Krievijas tirgū radušos deficītu savā labā cenšas izmantot to valstu kompānijas, kuras nepievienojās ES un ASV noteiktajām sankcijām, bet tomēr citāda ir situācija, ja šo izmanto sankciju ieviesējvalstu kompānijas. Nenoliedzami, ka no biznesa skatupunkta viss ir loģiski un saprotami — tirdzniecība ar Krieviju notiek tikai tajās preču grupās, uz kurām sankcijas neattiecas. Tomēr sīvas konkurences apstākļos, šķiet, daudzās sfērās vismaz pašlaik nav panākta vienota pozīcija, tāpēc, piemēram, Latvijas uzņēmēju aiziešana no Krievijas tirgus, ja tajā turpina strādāt Eiropas un ASV kompānijas, nekādu būtisku ļaunumu kaimiņvalstij neradīs.

Eiropas Savienības (ES) Vispārējā tiesa ceturtdien atcēlusi Eiropas Komisijas (EK) 2013.gadā noteikto daļējo aizliegumu insekticīda fipronila izmantošanai, apmierinot Vācijas ķīmijas giganta BASF sūdzību.

Vienlaikus tiesa atstājusi spēkā EK noteikto daļējo aizliegumu izmantot trīs neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļus - tiametoksamu, imidakloprīdu, klotianidīnu, kas tiek vainoti par bišu populāciju nogalināšanu. Tomēr attiecībā uz šiem līdzekļiem ES jau spērusi radikālāku soli, aprīļa beigās vienojoties pilnībā aizliegt to lietošanu ārtelpās. Sūdzību par šo līdzekļu daļēju aizliegšanu bija iesniegušas Vācijas ķīmijas kompānijas «Bayer» un «Syngenta».

Attiecībā uz fipronilu tiesa nolēma, ka EK nav pilnībā novērtējusi sekas tā daļējam aizliegumam, kad pieņēma attiecīgo lēmumu 2013.gadā.

Tiesas lēmums atceļ ierobežojumus fipronilu lietot tikai siltumnīcās un uz augiem, kas tiek novākti pirms ziedēšanas, tādiem kā puravi un sīpoli.

Aerones ir atzīts par galvenās - Zelta godalgas ieguvēju šī gada Vācijas-Baltijas Biznesa balvu pasniegšanas ceremonijā, kas šā gada 18.aprīlī norisinājās Rostokā, Vācijā.

Vācijas uzņēmējdarbības balvu "Zaļais inovators 2024" šogad saņem Latvijas robotizētās vēja turbīnu apkopes uzņēmums Aerones. Otrajā vietā ierindojās Latvijas nanopārklājumu un citu jauno materiālu izstrādātājs zaļā ūdeņraža ražošanai "Naco Technologies", bet trešajā vietā – Lietuvas biotehnoloģiju uzņēmumam "Nando".

Balva tiek piešķirta Baltijas valstu uzņēmumiem, kas demonstrē izcilu iniciatīvu un inovācijas zaļo, videi draudzīgo tehnoloģiju un ilgtspējības jomās.

Balvai pieteiktos uzņēmumus un to inovācijas vērtēja kompetenta žūrija, kuras sastāvā bija augsta ranga nozares pārstāvji no Vācijas, kas pārstāvēja tādus uzņēmumus kā Bayer, DHL, Schwenk, Siemens un citus.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Augusta beigās Ekonomikas ministrijas (EM) publicētajā sarakstā ar uzņēmumiem, kas 2024.gada jūnijā veikuši preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, ir iekļauti attiecīgi 128 un 73 uzņēmumi no dažādām nozarēm.

Pusgada laikā kopš iepriekšējā saraksta publicēšanas to skaits ir nedaudz sarucis. Centrālās statistikas dati rāda, ka eksporta apjomi šogad, salīdzinot ar 2023.gada pirmajiem pieciem mēnešiem, uz Krieviju un Baltkrieviju turpina pakāpeniski kristies, kamēr imports no Baltkrievijas pat pieaudzis. Vienlaikus, kamēr preču eksportētāji jau ilgstoši dažādos formātos saņem publisko kaunināšanu un tiek publicēti īpašos sarakstos, oficiāls pakalpojumu eksportētāju un dažādo importētāju saraksts šajā laikā tā arī nav tapis, lai arī importētāji lielā mērā ir tie, kuri pērk preces un pakalpojumus un maksā līdzekļus Krievijas un Baltkrievijas ekonomikām.

Pasaules biržu indeksu dinamikā ceturtdien bija dažādas tendences, tirgus dalībniekiem turpinot izvērtēt ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela mājienu, ka procentlikmju turpmākais pieaugums var nebūt sevišķi liels. ASV biržu indeksi kritās, bet Eiropas biržu indeksi lielākoties pieauga.

Naftas cenas palielinājās pēc ziņām, ka Krievija varētu pievienoties jēlnaftas ieguves samazināšanai Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) sanāksmē 6.decembrī Vīnē.

Spēcīgs jēlnaftas piedāvājums un globālās ekonomikas nākotnes perspektīvas vājināšanās bija negatīvi ietekmējuši naftas cenas kopš oktobra sākuma.

Analītiķi turpina uzskatīt naftas cenas par viegli ievainojamām, un daži skeptiski uztver iespējamību, ka OPEC rīcība būtu pietiekami būtiska, lai kāpinātu naftas cenas.

«Ir skaidrs, ka naftas tirgus nav par 100% pārliecināts par to, ka OPEC+ nākamnedēļ samazinās piedāvājumu, tomēr spiediens noteikti pastiprinās, jo cenas turpina kristies, pastāvot bažām par pārmērīgu piedāvājumu un zemāku pieprasījumu,» sacīja Forex.com analītiķis Favads Razakzada.

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I KS ir iegādājies SWH Biroju centru Rīgā Skanstes ielā 50, informē uzņēmums.

Biroju centrs sastāv no 8 ēkām ar kopējo iznomājamo platību 40 tūkstoši kvadrātmetru un 850 autostāvvietām. Īpašuma nomnieku vidū ir daudzi pasaulē un Latvijā zināmi uzņēmumi, to vidū, Bayer, AstraZeneca, Ergo, Evry, Webhelp, Inspecta, Merks, Mogo, Citadele filiāle, Valsts Kontrole un daudzi citi.

«Iegādātais īpašums sekmīgi papildina fonda īpašumā esošo Duntes Nami biroju īpašumu (7300m2), kas atrodas blakus. Kopumā tas veido lielāko biroju kompleksu Skanstes ielā un Rīgā kopumā, ar ļoti teicamu infrastruktūru un papildus attīstības iespējām vairāk kā 25,000 kvadrātmetru platībā. Mēs plānojam veikt ievērojamus ieguldījumus biroju centra tālākā darbībā, uzlabojot mūsu nomnieku ērtības un īpašuma kopējo ilgtspēju (BREEAM sertifikācija),» saka Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs.

Jauni partneri, līgumi un sadarbības iespējas Vācijā, ar šādiem rezultātiem šonedēļ noslēdzies pirmais Vācijas-Baltijas Digitālais samits Dīseldorfā, informē tā rīkotāja Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

Pasākums, kurā galvenie akcenti tika likti uz aktualitātēm e-pārvaldes, kiberdrošības un tā dēvēto Viedo Pilsētu jomā, pulcēja vairāk nekā 250 dalībniekus, no kuriem ievērojams vairākums bija Vācijas uzņēmumu, iestāžu un institūciju pārstāvji.

Baltijas valstu panākumus digitālajā jomā atzina arī Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs Andreass Pinkvarts, kurš kopā ar AHK prezidentu Tomasu Šēlkopfu atklāja samitu.

«Baltijas valstis uzņēmējdarbībā un pārvaldē veiksmīgi soļo uz digitālo nākotni. Par to es pārliecinājos pagājušajā gadā vizītes laikā Igaunijā, kur ieguvu daudz noderīga mūsu projektiem Ziemeļreinā-Vestfālenē. Esmu gandarīts, ka Ziemeļreinā-Vestfālenē uzņēmumiem un iestādēm tagad ir arī iespēja Vācijas-Baltijas Digitālajā samitā tieši iepazīties ar šo progresīvo paraugreģionu pārstāvjiem un gūt impulsus digitālajam attīstībai,» atzina Ziemeļreinas-Vestfālenes ekonomikas ministrs.