ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.
ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.
Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.
Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.
Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.
FRS piesardzība «rada bažas par to, ko tā reāli nozīmē globālās ekonomikas perspektīvai», sacīja analītiķis. Viņš teica, ka tā pieļauj iespējamību, «ka ASV ekonomika pievils», un piebilda, ka zemas procentlikmes var mazināt banku kreditēšanu.
FRS lēmums arī izraisīja ASV dolāra vērtības samazināšanos pret eiro un jenu.
Lielbritānija trešdien lūdza Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto «Breksitu» līdz 30.jūnijam. Premjerministre Terēza Meja par to informēja vēstulē Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam.
Tusks paziņoja, ka ES dalībvalstu līderi varētu piekrist neilgai «Breksita» atlikšanai, ja Lielbritānijas parlaments beidzot apstiprinātu divreiz noraidīto premjerministres Terēzas Mejas noslēgto vienošanos par izstāšanos no bloka.
Lai «Breksitu» varētu atlikt, tam jāpiekrīt visām pārējām 27 bloka dalībvalstīm, un paredzēts, ka ES līderi par to lems ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā.
Britu mārciņas perspektīva «turpina būt satraucoša, jo ES gatavojas bezvienošanās «Breksita» iespējamībai un cirkulē baumas par Mejas iespējamu atkāpšanos», sacīja «BK Asset Management» analītiķe Keitija Liena.
Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānijas «Bayer» akcijas vērtība trešdien piedzīvoja strauju kritumu par apmēram 10% saistībā ar jau otro nelabvēlīgo ASV tiesas lēmumu nesen iegādātajam uzņēmumam «Monsanto».
«Tas var atvērt slūžas tālākām [tiesu] lietām, un grupai varbūt vajadzēs atlikt malā lielas naudas summas potenciālām lietām,» sacīja «CMC Markets» analītiķis Deivids Medens.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga, britu mārciņas kurss pret dolāru kritās, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien pieauga par 0,80 dolāriem līdz 59,83 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,89 dolāriem līdz 68,50 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» trešdien kritās par 0,6% līdz 25 745,67 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» saruka par 0,3% līdz 2824,23 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 0,1% līdz 7728,97 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 0,5% līdz 7291,01 punktam, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 1,6% līdz 11 603,89 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,8% līdz 5382,66 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien pieauga no 1,1352 līdz 1,1412 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kritās no 1,3268 līdz 1,3189 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 111,39 līdz 110,70 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,56 līdz 86,52 pensiem par eiro.