Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, ko noteica investoriem labvēlīgi ASV un Ķīnas izteikumi par tirdzniecību pirms G20 samita un Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums, kurā dots mājiens par procentlikmju samazināšanu.
Cerības uz to, ka ilgajās tirdzniecības sarunās starp Vašingtonu un Pekinu var tikt panākta vienošanās, raisīja ASV prezidenta Donalda Trampa teiktais, ka viņam bijusi «laba» saruna ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un ka viņi sarīkos «paplašinātu tikšanos» G20 samita laikā Japānā šomēnes.
Sji sacīja, ka Ķīna un ASV «abas iegūs ar sadarbību un zaudēs ar kaušanos".
Volstrītas indeksi tirdzniecības sesijas sākumā pieauga pēc entuziasma par centrālās bankas paziņojumiem, un pieaugumu kāpināja Trampa izteikumi par gaidāmo G20 samitu.
Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par apmēram 2%, ko īpaši veicināja ECB prezidenta Mario Dragi solījums par tālāku rīcību, ja ekonomikai būtu vajadzīgs straujāks pieaugums.
«Tālāki procentlikmju samazinājumi un mīkstinoši pasākumi jebkādu blakusefektu ierobežošanai vēl arvien ir daļa no mūsu instrumentiem,» Dragi paziņoja ECB ikgadējā ekonomikas sanāksmē Portugāles pilsētā Sintrā.
«Super Mario ir atgriezies!» pavēstīja «IG» analītiķis Kriss Bošāns.
«Lai gan viņam palikuši tikai daži mēneši amatā, ECB vadītājs [..] atstāj durvis atvērtas vairāk QE (kvantitatīvās mīkstināšanas stimuliem) un atjaunotām negatīvām [procent]likmēm ECB, lai mēģinātu vēlreiz dot startu eirozonas ekonomikai.»
Dragi izteica komentārus laikā, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) sāka divu dienu sanāksmi savas politikas noteikšanai.
Lai gan nav gaidāms, ka FRS trešdien samazinātu procentlikmes, investorus ir iedrošinājuši centrālās bankas pārstāvju pēdējā laika izteikumi un viņi analizēs FRS vadītāja Džeroma Pauela paziņojumus, meklējot norādes uz tālākiem soļiem, kuri, cerams, signalizēs par skaidru gatavību veicināt ekonomikas pieaugumu.
Tramps ir vairākkārt kritizējis FRS un mudinājis Pauelu samazināt procentlikmes. Otrdien viņš kritizēja Dragi paziņojumus, sakot, ka ECB procentlikmju samazināšana «negodīgi» kaitētu ASV precēm, konkurējot ar lētāku eiro.
Pēc Dragi izteikumiem ASV dolāra vērtība pieauga pret eiro, bet kritās pret britu mārciņu un Japānas jenu.
«Boeing» akcijas cena pieauga par 5,4% pēc uzņēmuma paziņojuma par 200 lidmašīnu «737 MAX» pārdošanu «International Airlines Group".
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru pieauga, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena otrdien pieauga par 1,97 dolāriem līdz 53,90 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 1,20 dolāriem līdz 62,14 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» otrdien pieauga par 1,4% līdz 26 465,54 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 1,0% līdz 2917,75 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 1,4% līdz 7953,88 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 1,2% līdz 7443,04 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 kāpa par 2,0% līdz 12 331,75 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 2,2% līdz 5509,73 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru otrdien kritās no 1,1218 līdz 1,1202 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pieauga no 1,2534 līdz 1,2558 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 108,54 līdz 108,43 jenām par dolāru.