ASV biržu indeksi ceturtdien pārsvarā pieauga, ko veicināja optimisms par ASV-Ķīnas tirdzniecības attiecībām, bet Eiropas biržu indeksu dinamikā bija dažādas tendences pēc bažām par ekonomikas izaugsmi.
Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien nedaudz samazinājās, tomēr janvāra gaitā tas ir pieaudzis par 7,2%, kas ir labākais gada sākums pēdējos 30 gados.
Indeksi «Standard & Poor's 500» un «Nasdaq Composite» solīdi pieauga, Volstrītai turpinot priecāties par Federālās rezervju sistēmas (FRS) apdomīgo nostāju monetārās politikas jomā, kas bija ieskicēta trešdien.
ASV uzņēmumu akcijas tirdzniecības sesijas noslēgumā pieauga arī pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atzinīgi izteicās par «milzu» progresu ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās, kas pēdējās divas dienas notikušas Vašingtonā.
Londonas un Parīzes biržu indeksi nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Milānas biržu indeksi kritās pēc «Eurostat» publicētiem datiem, ka eirozonas ekonomika 2018.gadā pieaugusi par 1,8% salīdzinājumā ar 2,4% 2017.gadā.
Šie dati arī parādīja, ka Itālijas ekonomika pērnā gada pēdējā ceturksnī samazinājusies par 0,2%, bet trešajā ceturksnī – par 0,1%.
«Kopaina vēl arvien ir tāda, ka šis gada noslēgums radīja vilšanos (..) perspektīvas šī gada pirmajam ceturksnim pašlaik neizskatās labāk,» sacīja «Capital Economics» ekonomists Endrū Keningems.
Itālijas ekonomika ir sarukusi divus ceturkšņus pēc kārtas, un tas atbilst recesijas tehniskajai definīcijai. Itālijas ekonomika ir trešā lielākā eirozonā pēc Vācijas un Francijas.
«Recesijas risks eirozonā tagad ir plaši apspriests vairākas nedēļas, tomēr ziņa, ka Itālija ir ieslīgusi tehniskā recesijā, tomēr ir trieciens šim reģionam,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.
«Tai var sekot arī citas valstis, jo Vācijas ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī bija negatīva. Tas dabiski ietekmē noskaņojumu,» brīdināja Erlams.
Naftas cenas kritās Ņujorkas biržā, bet pieauga Londonas biržā.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās, britu mārciņas kurss pret dolāru saruka, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 0,44 dolāriem līdz 53,79 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,24 dolāriem līdz 61,89 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien kritās par 0,1% līdz 24 999,67 punktiem, indekss «Standard & Poor's 500» kāpa par 0,9% līdz 2704,10 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» palielinājās par 1,4% līdz 7281,74 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien pieauga par 0,4% līdz 6968,85 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,1% līdz 11 173,10 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 0,4% līdz 4992,72 punktiem. Milānas biržas indekss kritās par 0,2% līdz 19 730,78 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien kritās no 1,1480 līdz 1,1447 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,3116 līdz 1,3108 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 109,04 līdz 108,82 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 87,53 līdz 87,31 pensam par eiro.