Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs kļuvis par Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāju un prezidentu.

Tallijs stājas amatā Zintas Jansones vietā, kura šī mēneša sākumā paziņoja, ka atstās amatu gan Ellex Kļavins, gan attiecīgi arī AmCham valdē, lai pievērstos citiem izaicinājumiem.

AmCham valdē iecelts Ellex Kļaviņš asociētais partneris un zvērināts advokāts Sarmis Spilbergs.

“AmCham ir pastāvīgi iestājusies par investīciju klimata uzlabošanu Latvijā. Esmu priecīgs un pagodināts turpināt iesākto darbu, veicinot ciešāku sadarbību starp ASV un Latviju un strādājot kopā ar AmCham biedriem, lai panāktu, ka Latvija kļūst par uzticamu starptautiskā biznesa galamērķi,” komentē Dž.Tallijs.

Džons pievienojās AmCham valdei 2020. gadā. Viņš strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un bija viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Džons ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Zvērinātu advokātu birojs "Ellex Kļaviņš" kļuvis par Sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā, informē Nasdaq.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj "Ellex Kļaviņš" konsultēt uzņēmumus Latvijā, kuri vēlas uzsākt tirdzniecību Nasdaq Baltijas alternatīvajā tirgū First North. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī pēc tā iekļaušanas First North tirgū.

"Esam patiesi gandarīti par jauniegūto First North Sertificētā konsultanta statusu. Tas ir likumsakarīgs solis gan visa mūsu biroja, gan banku darbības un finanšu prakses ietvaros. Vienmēr tiecamies uz augstākās kvalitātes standartiem un esam gatavi sniegt papildu pievienoto vērtību mūsu klientiem," komentē Ellex Kļaviņš asociētais partneris Valters Diure.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Latvia Sotheby’s International Realty, nekustamo īpašumu zīmola Sotheby’s International Realty pārstāvis Latvijā, paziņojis par nozīmīgu un uz attīstību vērstu darījumu Rīgas nekustamo īpašumu tirgū ar kādreizējās dzērienu rūpnīcas Veldze teritoriju un ēkām - Matīsa ielā, Rīgā.

“Lai vērienīgais darījums notiktu, iepriekš bija jāveic īpašuma pirms pārdošanas restrukturizācijas process un jārisina dažādi jautājumi, kas saistīti ar pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas apbūvi un izmantošanu,” norāda Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko. “Mūsu uzņēmuma vadībā veiksmīgi veicinājām ieinteresēto pušu sadarbību un savstarpējo viedokļu apmaiņu. Ieguldītais darbs sekmēja to, ka darījums Rīgas nekustamo īpašumu tirgū noslēdzās ar rezultātu, kas, manuprāt, būs vērtīgs ieguvums gan Rīgas pilsētai, gan tās iedzīvotājiem un viesiem.”

Darījuma veiksmīgo gaitu un nonākšanu līdz sekmīgam iznākumam veicināja vairāki iesaistītie palīgi un konsultanti - juristi, arhitekti, pilsētplānotāji un citi. Advokātu birojs ZAB “Ellex Kļaviņš” konsultēja Igaunijas un Latvijas investorus par multifuncionālā īpašuma iegādi Latvijā.

Vēsturiski ir iegājies, ja uzņēmējam ir nepieciešamība pēc naudas biznesa attīstībai, tas primāri vēršas pie savas bankas. Taču šodien finansējuma iespējas ir daudz plašākas, un ne velti citviet Eiropā un pasaulē banku izsniegtais finansējums pret alternatīvo finansētāju aizdevumu apjomiem uzņēmumiem ir liekams vienādos svaru kausos.

To ietekmē finansējuma pieejamības ātrums, regulatoru prasību izpilde un citi faktori, kas nosaka - kad piemērotāks ir banku un kad nebanku finansējums.

Izpratne par finansējuma piesaistes iespējām ārpus bankām lēnām, bet pieaug arī Latvijā. Arvien biežāk uzņēmumu vadītāji saprot, ka ir jāmāk labi orientēties arī banku finansējuma alternatīvās. Šāds alternatīvais finansējums sevī ietver, piemēram, obligāciju laidienus, ko ir izmantojuši tādi pašmāju uzņēmumi kā Storent, Elko Group, Eco Baltia, akciju pārdošanu biržā, kur kā piemēri minami Madara Cosmetics, Virši, Delfingroup, un alternatīvie aizdevumu sniedzēji, ko izmantojuši tādi uzņēmumi kā Pure Chocolate, Peruza, Gandrs un citi.

Šā gada 17.jūlijā notika AS "Latvijas Gāze" un AS "Eesti Gaas" darījuma noslēgums, kurā abi darījuma partneri veica visas darbības, lai "Eesti Gaas" iegūtu īpašumā visas dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" akcijas un kļūtu par tā vienīgo akcionāru, informēja advokātu birojā "Ellex Kļaviņš".

Izmantojot zīmolu "Elenger", "Eesti Gaas" darbojas vairākos ārvalstu tirgos - Latvijā, Lietuvā, Somijā un Polijā. Kopumā uzņēmumam ir 50 000 klientu. Igaunijā "Eesti Gaas" klientiem dabasgāzi piegādā pa cauruļvadiem, kā arī saspiesto un sašķidrināto dabasgāzi un pārvalda valstī lielāko gāzes sadales tīklu.

Klientu "Eesti Gaas" konsultēja "Ellex Latvija" ekspertu komanda, tostarp vecākais partneris Raimonds Slaidiņš, asociētais partneris Māris Brizgo, zvērināta advokāte Iveta Ceple, juristes Ineta Kaņepe un Gabriela Fomina, kā arī "Ellex" Igaunijā.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāze" aprīļa vidū parakstīja galīgo vienošanos par "Gaso" pārdošanu "Eesti Gaas". Aprīļa beigās "Eesti Gaas" paziņoja, ka vērsusies ar iesniegumu arī Ministru kabinetā par atļauju no "Latvijas gāzes" iegādāties "Gaso", jo "Gaso" ir nacionālajai drošībai nozīmīga komercsabiedrība.

Septembrī vadošais Latvijas alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia novērojis nozīmīgu interesi par kapitāla piesaisti no uzņēmumiem.

Pieprasījums pēc finansējuma kopumā pieaudzis par 10%, salīdzinot ar augustu. Vislielāko interesi izrādījuši tieši lauksaimniecības un mežizstrādes izņēmumi. Kopumā septembrī Capitalia finansēja 18 uzņēmumus par kopējo summu 1,919 miljoni eiro.

“Pēc gausas vasaras, daudziem uzņēmumiem rudens ir attīstības un izaugsmes laiks, kad atkal ieguldīt jaunās iekārtās un sistēmās, lai sagatavotos nākamajai aktīvajai sezonai. Tāpat Capitalia klientu lokā novērojam, ka pastiprināti palielinās uzņēmumu skaits, kas finansējumu izmanto ilgtermiņa plānu realizācijai. Savukārt tie biznesi, kuru pieprasījums strauji palielinās ziemas sezonas ietekmē, ķer pēdējos mirkļus krājumu palielināšanai, lai klientiem sniegtu nepieciešamo pakalpojumu. Attiecīgi papildu finansējums var noderēt, lai iegādātos lielāku krājumu apjomu vienā piegājienā,” stāsta Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Latvijas finanšu tirgus reformas vērtējamas pozitīvi, tomēr saglabājas satraukums un ir daudz ar banku klientu novērtēšanas procesu saistītu neskaidrību, diskusijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāju Santu Purgaili atzina ārvalstu investori un uzņēmēji.

Diskusijas vadītājs, zvērinātu advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" asociētais partneris Andris Lazdiņš uzsvēra, ka Latvijas finanšu nozares kapitālais remonts, ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu un cīņu pret terorismu un ieroču izplatīšanas finansēšanu, ir bijusi Latvijas valdības galvenā prioritāte 2019. gadā. Latvija ir pielikusi ievērojamas pūles, lai progresētu ceļā uz starptautisko standartu ievērošanu un novērstu nepilnības, uz kurām norādījuši ārvalstu sadarbības partneri, piemēram, "Moneyval".

Vairāki diskusijas dalībnieki norādīja uz ļoti ilgu banku klientu izvērtēšanas procesu. Piemēram, Latvijā strādājošam ārvalstniekam nav iespējams īsā laikā atvērt kontu, tas aizņem vairākus mēnešus. Sarežģīti Latvijā uzsākt darbību un atvērt bankas kontu ir uzņēmumiem, kuriem ir partneri ārpus Eiropas Savienības. Šī iemesla dēļ kompānijas mēdz izvēlēties Igauniju.

"Dienas Bizness" paplašina sadarbību ar ZAB "Ellex Kļaviņš", kas kļūst par rokasgrāmatas "Darba likuma komentāri" līdzautoriem.

Līdz šim ZAB "Ellex Kļaviņš" ir veidojis "Personāla vadības rokasgrāmatas" nodaļu par personālvadības juridiskajiem aspektiem.

Saistībā ar "Darba likuma komentāriem" sadarbība tiek sākta par starptautisko darba tiesību jautājumiem.

"Starptautisko darba tiesību jautājumi mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi. Tāpēc komentāros par Darba likuma 12. un 13. pantu tiek skaidrotas ne tikai šīs tiesību normas, bet arī to vieta citu normatīvo tiesību aktu, kuri regulē starptautisko darba tiesību jautājumus, hierarhijā," aktualitāti skaidro zvērināta advokāta palīgs Ints Skaldis.

Vēršot uzmanību būtiskākajam saistībā ar Darba likuma 12. un 13. pantu, autori norāda:

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Latvijas lielākie tirdzniecības centri ir sagatavojuši pieteikumu Satversmes tiesai, un kā pirmais šo pieteikumu 26.maijā ir iesniedzis Latvijā lielākais reģionālais tirdzniecības centrs “Valleta” (Valmiera), informē Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansē (NĪAA).

Pieteikumā tirdzniecības centri apstrīd Ministru kabineta noteikumu regulējumu, kas jau no 7. aprīļa rada nevienlīdzīgu situāciju starp tirdzniecības nozares spēlētājiem un negatīvi ietekmē tirgotājus, telpu iznomātājus, valsts tautsaimniecību un noteiktas sabiedrības grupas. Pieteikumā iesniedzēji norāda uz šī tirdzniecības aizlieguma neatbilstību Satversmē garantētajām personas tiesībām uz īpašumu un vienlīdzību likuma priekšā un lūdz Satversmes tiesu atzīt to par spēkā neesošu.

Šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu „Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” 24.18 apakšpunkts kopš 7.aprīļa paredz būtiskus darbības ierobežojumus tiem tirdzniecības centriem Latvijā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 m2. Šādos tirdzniecības centros atļauts darboties tikai atsevišķu preču grupu tirgotājiem un veikaliem ar atsevišķu ārējo ieeju, bet visiem pārējiem veikaliem strādāt ir liegts. Savukārt visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem var darboties brīvi, ievērojot drošas tirdzniecības prasības. Tirdzniecības centri jau vairākkārt norādījuši, ka šādi nozarē tiek radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija, un tagad šo jautājumu nodots risināt Satversmes tiesai.

Jau drīzumā tiek plānota higiēnas preču ražotāja iCotton obligāciju slēgta emisija, kas cita starpā izceļas ar divām lietām. Pirmkārt, iCotton būs viens no nedaudzajiem Latvijas ražotājiem, kas emitēs obligācijas, otrkārt, obligāciju emisijas mērķis ir divu valstu banku kredītu refinansēšana, izmainot finansējuma struktūru un atbrīvojot papildu apgrozāmos līdzekļus.

Par uzņēmumu, par izaicinājumiem un to, kas mudinājis tieši šobrīd veikt obligāciju emisiju, Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma iCotton padomes locekli Jāni Bormani. Materiāls tapis sadarbībā ar Signet Bank.

Pastāstiet par pirmsākumu, kā radās iCotton ideja un kam?

Uzņēmuma patiesā labuma guvējs un īpašnieks ir Marelbeks Gabdsattarovs. Viņš, būdams Kazahstānas pilsonis no Vidusāzijas reģiona, kur kokvilna kā produkts ir plaši izplatīts, biznesu bija izveidojis šā gadsimta sākumā, iegūstot dažādu pazīstamu higiēnas preču zīmolu izplatīšanas tiesības NVS valstīs. Viņš sāka ar higiēnas preču izplatīšanu un tad attīstību turpināja ar to ražošanu. 2011.gadā, būdams ambiciozs un moderni domājošs, viņš savlaicīgi saprata, ka: 1) ir nepieciešams diversificēt naudas plūsmas riskus un strauji attīstīt biznesu Eiropā, 2) ja ir vēlme tirgot preces Eiropā, tad arī ražotnēm jābūt šeit, turklāt arī NVS valstīs/Āzijā un citos reģionos Eiropā ražotai precei ir augstāks emocionāls novērtējums un attiecīgi arī lielāks uzcenojums . Tāpēc varam šo nosaukt par Rietumu tirgu «iekarošanas» plāna sākumu un viņš meklēja vietu šī plāna realizācijai. Lai arī Latvija kopumā daudzām ražošanas nozarēm nav interesanta zemā iedzīvotāju skaita un darbaspēka trūkuma dēļ, tieši šai nozarei, kas ir ar augstu automatizācijas pakāpi, Latvija savas ģeogrāfiskās lokācijas dēļ bija un ir piemērota.

Cilvēku stresa līmenis ir mazinājies, un ļaudis cerīgāk un mierīgāk lūkojas nākotnē, liecina finanšu tehnoloģiju un auto kreditēšanas uzņēmuma Mogo Finance statistika.

Neraugoties uz pandēmijas otro vilni, uzņēmums šā gada 9 mēnešus noslēdzis ar labiem rezultātiem. Mogo Finance ir viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem, kas pārstāvēts ne vien Nasdaq Riga tirgū, bet arī starptautiskajā Frankfurtes fondu biržā.

Par Mogo Finance izaugsmi, auto tirgus finansēšanu un izmaiņām nākotnē, kas saistītas ar Eiropas Zaļo kursu, kā arī par pārstāvniecību starptautiskā investīciju vidē Dienas Bizness aicināja stāstīt Mogo Finance grupas izpilddirektoru Modestu Sudņu (Modestas Sudnius).

Kāds ir Mogo Finance stāsts? Zināms, ka tā pirmsākums ir Latvijā, tagad esat 14 pasaules valstīs. Kā sākāt biznesu, un kāds ir tieši Latvijas pienesums nu jau starptautiskā uzņēmumu grupā?

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar CBRE Baltics un nekustamo īpašumu tirgus ekspertiem rīko konferenci Jauno nekustamo īpašumu tirgus un attīstība.

Nekustamā īpašuma tirgus ir lielu pārmaiņu priekšā, tāpēc šobrīd notiekošās aktivitātes ir dinamiskas, un to ietekmē dažādi faktori – gan pandēmijas radītie ierobežojumi un sekas, gan tehnoloģiju attīstība, finansējuma pieejamība, tāpat arī demogrāfiskais aspekts un ekonomiskā situācija valstī, kā arī politiskie lēmumi.

Covid-19 krīze ir būtiski paātrinājusi izmaiņas, kas jau bija iesākušās noteiktos nekustamo īpašumu tirgus segmentos. Fiziskie ierobežojumi arī negatīvi ietekmējuši tirdzniecības centrus un viesnīcas, saasinot diskusijas publiskajā telpā par ierobežojumu samērīgumu, valsts atbalstu un līdzšinējā biznesa modeļa maiņu industrijā. Tajā pat laikā ir pieaudzis pieprasījums pēc privātmāju un nelielu dzīvokļu īres.

SIA "Mikrotīkls" līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs uzsācis darbu Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (ATPL) valdē, aizstājot "Radisson Blu Elizabete" un "Radisson Blu Rīdzene" viesnīcu vadītāju Džordžu Miu.

Dž. M. Tallijs amatā stājas nekavējoties un to ieņems līdz 2022.gada martam.

Dž. Miu, beidzoties saviem darba amata pienākumiem Latvijā, atstāja darbu valdē.

Dž. M. Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus. Viņš ir SIA "Latnet Serviss" līdzdibinātājs, kas bija viens no interneta pamatlicējiem Latvijā. Šobrīd Dž. M. Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Mikrotīkla devums vēža pacientiem - apliecinājums cilvēcīgumam 

Bioinformātika, mākslīgais intelekts un BIO bankas, datu krātuves mainīs cilvēku uztveri par...

"Es vēlos veicināt sadarbību starp gēnu un bioinformātikas pētniekiem un ASV tehnoloģiju uzņēmumiem, lai sekmētu veselības aprūpes un precīzijas medicīnas attīstību Latvijā, īpaši bērnu ļaundabīgo audzēju ārstēšanas jomā. Latvijas izglītības sistēma un izcili sasniegumi matemātikā un ģenētikā liecina par daudzsološām nākotnes iespējām," pauž Dž. M. Tallijs.

AmCham valdes priekšsēdētāja un prezidente Zinta Jansone akcentē: "Viņa pieredze un zināšanas tehnoloģiju, zinātnes un veselības aprūpes jomās ir liels ieguvums ATPL."

ATPL valdē turpina darbu valdes priekšsēdētāja un "Ellex Klavins" nodokļu konsultante Zinta Jansone, "Nasdaq Riga" valdes locekle Liene Dubava, "Encompass Digital Media Latvija" vadītājs Roberts Melbārdis, individuālais biedrs Pauls Miklašēvičs, Rīgas Juridiskās augstskolas direktore Ieva Rācenāja, "Microsoft" vadītāja Baltijā Renāte Strazdiņa, "Novartis Baltics" sabiedrisko attiecību un pacientu vadītāja Dita Sīle un ATPL izpilddirektore Līga Smildziņa-Bērtulsone.

"Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs atkārtoti ievēlēts Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) valdes priekšsēdētāja un prezidenta amatā.

Dž.Tallijs pilda AmCham prezidenta pienākumus kopš 2021. gada un strādā AmCham valdē kopš 2020.gada. AmCham gadskārtējā biedru pilnsapulcē valdē tika ievēlēti Liene Dubava, Edgars Labsvīrs, Dita Erna Sīle un Džons Martins Tallijs.

Tallijs ir strādājis Latvijas IT nozarē kopš deviņdesmito gadu vidus un ir bijis viens no SIA "Latnet Serviss" dibinātājiem. Šobrīd Dž.Tallijs ir datortīklu aprīkojumu ražotāja SIA "Mikrotīkls" valdes priekšsēdētājs.

Pēc atkārtotas ievēlēšanas amatā Dž.Tallijs sacīja: "Šajā ģeopolitiskās krīzes laikā AmCham misija ir vēl svarīgāka nekā jebkad iepriekš – turpināt stiprināt ekonomiskās un biznesa saites ar ASV. Kā Amerikas un starptautiskās uzņēmējdarbības pārstāvji esam vienoti stabilitātes un ekonomiskās drošības uzturēšanā Latvijā. Mūsu kopienas spēks ir kļuvis vēl nozīmīgāks šajos apstākļos, kad notiek karadarbība Ukrainā. Mēs esam kopā ar Ukrainas tautu un apņemamies palīdzēt, cik ir mūsu spēkos."

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegusi apelāciju Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumam par sankciju atcelšanu Pēterim Avenam un Mihailam Fridmanam. Tomēr eksperti Latvijas izredzes panākt šī sprieduma atcelšanu vērtē kā samērā vājas, vēsta portāls la.lv.

Eiropas Savienības Vispārējā Tiesa, norādot, ka neviens no sākotnējos tiesību aktos ietvertajiem pamatiem nav pietiekami argumentēts, šā gada aprīlī apmierināja Latvijas pilsoņa P.Avena un M.Fridmana prasības atcelt viņiem 2022.gada 28.februārī noteiktās ES sankcijas. Lai arī Latvija lūdza ES Padomi iesniegt apelāciju par šo spriedumu, gan Padome, gan citas ES dalībvalstis pēc ES Padomes Juridiskā dienesta rekomendācijām izlēma to nedarīt. La.lv vēsta - kā iepriekš norādīja P.Avena pārstāvis “Jāņa Kārkliņa advokātu biroja” vadošais partneris, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš: “Spriedums ir absolūti juridiski korekts un pilnīgi iznīcinošs. Tikpat labi ES Padome var pieņemt lēmumu, ka nevēlas otrajā instancē vēlreiz ciest pazemojumu.”

Nekustamā īpašuma fonds SG Capital Partners Fund I sadarbībā ar Swedbank ir iegādājies 90 tūkstošu kvadrātmetru plašo loģistikas kompleksu Rīgā-Dreiliņos, izpērkot visas kapitāldaļas no SIA Beinits un SIA Balt Cargo Solutions.

Swedbank šajā darījumā sniegusi finansiālo atbalstu 30 miljonu eiro apmērā, kamēr pārējā darījuma summa ir SG Capital pašu ieguldījums. Loģistikas centrs ir pilnībā iznomāts vietējiem un starptautiskiem nomniekiem, piemēram tādiem uzņēmumiem, kā Depo, Latvijas Balzams, Via 3L, Tamro, TOP u.c.

“Mēs esam ļoti apmierināti ar šo investīciju, jo tā sniegs labu papildinājumu mūsu pārvaldītājam fondam un tā investoriem. Loģistikas centra izmērs un atrašanās vieta padara to par ļoti pievilcīgu ne tikai no loģistikas, bet arī no centrā strādājošo darbinieku puses,” uzsver SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs Harijs Švarcs.

"Ssadarbība ar SG Capital fondu ir nozīmīga, jo gan mēs, gan citi investori novērtē ne tikai īpašuma komerciālo vērtību un nākotnes atdevi, bet pievērš arī lielu uzmanību korporatīvajai atbildībai. Ir svarīgi investēt īpašumā, kas rada labākus darba apstākļus nomniekiem un rūpējas par savu nekustamo īpašumu vides aspektiem – ieguldot, piemēram, energoefektivitātes veicināšanā,” piebilst Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis.

Stājoties spēkā jaunajam īres regulējumam, ir paredzamas gan nekustamā īpašuma attīstītāju, gan ieguldījumu fondu investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā, kopējam investīciju apjomam sasniedzot līdz pat 100 miljoniem eiro gadā, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) biedru apkopotie dati.

Likums stāsies spēkā š.g. 1. maijā, taču, lai nodrošinātu jaunā īres likuma pilnvērtīgu darbību, vēl nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā un Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī trīskārt palielināto zemesgrāmatu nodevu samazināšana juridiskām personām, kas iegādājas dzīvokļa īpašumu.

Saeima galīgajā lasījumā pieņem jauno īres regulējumu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Dzīvojamo telpu īres likuma grozījumus, kas paredz...

Jaunais Dzīvojamo telpu īres likums un grozījumi Civilprocesa likumā ļaus īres tirgum Latvijā kļūt ievērojami aktīvākam un ieviesīs reālas pārmaiņas ekonomikā. Līdz ar jauno regulējumu būs lielākas iespējas apkarot ēnu ekonomiku īres tirgū un būs publiski pieejama ticama informācija par noslēgtajiem īres līgumiem. Tāpat jaunais regulējums nodrošinās sabalansētākas īrnieku un izīrētāju attiecības – nepieciešamības gadījumā strīdus varēs izšķirt saprātīgā termiņā, tāpat paredzami būtiski mazāki riski investoriem, kā arī lielāka mājokļu pieejamība īrniekiem, norāda NĪAA.

“Iepriekšējais īres likums tika pieņemts 1993. gadā un bija neglābjami novecojis. Tas kavēja jaunu īres namu attīstību un investīciju fondu, tostarp pensiju fondu, ilgtermiņa investīcijas īres namos. Līdz ar jauno īres regulējumu ir sagaidāmas nozīmīgas investīcijas jaunu īres namu būvniecībā un vēsturisku namu atjaunošanā,” paredz NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Aktīvi iesaistoties likumprojekta izstrādes procesā, bija iespēja dalīties ar praktiskajā darbā gūto pieredzi jaunu un mūsdienīgu risinājumu rašanā. Ir sagaidāms, ka jaunais regulējums ne tikai veicinās investīciju pieaugumu īres fonda attīstībā, bet arī noņems ilgus gadus pastāvošo spriedzi īrnieku un izīrētāju starpā. Pastāvot skaidram regulējumam, gan īrnieki, gan izīrētāji darbosies kā līdzvērtīgi darījuma partneri,” norādīja zvērinātu advokātu biroja “Ellex Kļaviņš” partnere, zvērināta advokāte Inita Jurka.

Ieguvēji no jaunā īres regulējuma, kas pilnvērtīgi sāks darboties līdz ar Civilprocesa likuma grozījumiem, būs gan izīrētāji, gan īrnieki. Sabalansētas īrnieku un izīrētāju attiecības, kas ietver ātrāku un vienkāršāku strīdu risināšanu, ierobežotus līguma termiņus un skaidrus nosacījumus par iespējām palielināt īres maksu, u.c. būtiskus punktus, ļaus īres tirgum kļūt ievērojami aktīvākam. Termiņa izbeigšanās un īres maksas nemaksāšanas gadījumā telpu atbrīvošanas jautājumus tiesas izskatīs nevis 5 gadus, bet gan pusgada laikā. Turklāt tikai zemesgrāmatā reģistrēti īres līgumi būs saistoši nākamajam īpašniekam, kā arī īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā būs paredzēta atvieglota kārtība.

Nekustamā īpašuma attīstītājs AS "Baltic RE Group" no "Orkla Eiendom" iegādājies vēsturisko "Rīgas melnā balzama" un AS "Rīgas raugs" rūpnīcu Pulkveža Brieža ielā 27, Rīgā, informēja attīstītāja pārstāvji.

Uzņēmums darījuma summu neatklāj.

Teritorijā, kuras platība ir vairāk nekā 1,5 hektāru, atrodas vairākas ēkas kopumā 17 000 kvadrātmetru platībā, tostarp īpašumā ir piecstāvu rūpnīcas ēka.

"Baltic RE Group" dibinātājs un izpilddirektors Džovanni dalla Dzonka norāda, ka vecā rūpnīca labi iekļaujas jaunajā rajonā ap Skanstes ielu, kur top Rīgas darījumu un biznesa centrs.

Minētā ēka celta 1847.gadā pēc projekta, kura izstrādē iesaistījās tādi arhitekti kā Gustavs Vinklers, Karls Felsko un Vilhelms Bokslafs. Ēkā Alberts Volfšmits izveidoja "Volfšmita degvīna un rauga fabriku", un šajā ēkā tika sākta "Rīgas melnā balzama" ražošana.

Pēckara laikā rūpnīca pilnībā pārgāja uz rauga ražošanu, un darbojās visus padomju varas gadus. 2008.gada vasarā rauga ražošana tika pārtraukta un rūpnīca tika slēgta.

AS "Amber Latvijas balzams" noslēgusi darījumu ar SIA "ZAB Ellex Kļaviņš", kas rīkojas kā nodrošinājumu aģents, sniedzot galvojumu 30 miljonu eiro un blakus prasījumu apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums veikts, lai nodrošinātu ar "Amber Latvijas balzams" vienā grupā ietilpstošās kompānijas "Amber Beverage Group Holding" saistību izpildi, kas izriet no obligāciju emisijas.

Ziņojumā norādīts, ka darījuma ietekme uz "Amber Latvijas balzams" komercdarbību ir vērtējama pozitīvi. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka darījums pozitīvi ietekmēs arī "Amber Latvijas balzams" akcionārus, kas minētajā darījumā nav uzskatāmi par saistītajām pusēm, jo "Amber Latvijas balzams" saņems papildus ienākumus.

Par darījumu ir saņemts Revīzijas komitejas viedoklis.

"Amber Latvijas balzams" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 108,129 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 37,7% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa saruka par 27,5% un bija 6,332 miljoni eiro.

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) biedru sanāksmē darbam organizācijas valdē ievēlēti divi jauni valdes locekļi – Īans Kenedijs (Iain Kennedy) un Ilze Zoltnere.

Īans Kenedijs ir apdrošināšanas kompānijas Balta valdes priekšsēdētājs. Viņam ir vairāk nekā 15 gadus ilga pieredze apdrošināšanas jomā, strādājot Latvijā, Polijā, Saūda Arābijā, Čehijā un Lielbritānijā. Ī. Kenedijs ir ieguvis augstāko izglītību biznesa vadībā Lielbritānijā, Liverpūles Džona Mūra universitātē (Liverpool John Moores University).

Ilze Zoltnere vada Luminor bankas Korporatīvo departamentu un atbild par bankas biznesa klientu apkalpošanu. Ilzei ir augstākā līmeņa vadības pieredze vairākos autoindustrijas uzņēmumos, finanšu jomā, telekomunikācijās, kā arī mediju nozarē. I. Zoltnere ir absolvējusi Rīgas Biznesa skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadībā (MBA).