Pašvaldībām turpmāk tiks dota iespēja ierosināt un noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā vai tās daļā.

Saeima otrajā lasījumā izskatījusi un akceptējusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kurā noteikta pašvaldību iespēja noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma grozījumu projektā noteikts, ka pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

«Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi dos iespēju jebkurai no pašvaldībām noteikt aizliegumu savā teritorijā audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus, ja kaut vai tikai viens pagasta iedzīvotājs šādu iesniegumu iesniegs un pašvaldība nesaņems iebildumus no saviem lauksaimniekiem. Ja šo iespēju izmantos pilnīgi visas Latvijas pašvaldības, tad visa Latvijas teritorija iegūs ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizlieguma zonas statusu,» skaidro ZM Pārtikas departamenta direktore Arlita Sedmale.

Latvijā netiek ražota pārtika no ģenētiski modificētiem organismiem, tācū šāda pārtika tiek ievesta. Tas, cik daudz Latvijā šādu pārtiku importē, valsts līmenī skaitīts netiek, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

"Latvijā neuzskaita to, cik daudz tiek ievests ģenētiski modificēto produktu, jo ne ES tiesību akti, ne Latvijas normatīvie akti nenosaka šādu kritēriju. Galvenais, ko skatās, – tā ir atbilstība marķējumam, vai šo produktu drīkst ievest ES vai nedrīkst, un izlases kārtā tiek ņemti paraugi un veikta pārbaude akreditētās laboratorijās. Līdz šim nav konstatētas nekādas neatbilstības vai pārkāpumi," skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Pārtikas departamenta biotehnoloģijas un jaunās pārtikas nodaļas vecākā referente Everita Kalvāne.

Ar mūsdienu metodēm nav izdevies neapstrīdami pierādīt, ka ģenētiski modificēta pārtika ir pilnīgi nekaitīga cilvēku veselībai, bet nav pierādīts arī pretējais.

Latvija un Grieķija iegūst tiesības neuzņemt savā teritorijā ASV uzņēmuma Monsanto ģenētiski modificēto kukurūzu, vēsta aģentūra Reuters.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) martā apstiprinātajām regulām atsevišķas valstis var pieprasīt, lai tās netiek iekļautas kompāniju pieteikumos ģenētiski modificēto kultūraugu atļaujas iegūšanai.

Ģenētiski modificētie kultūraugi tiek plaši audzēti Amerikās un Āzijā, bet Eiropā vienīgā audzētā šķirne ir Monsanto pret kaitēkļiem noturīgā MON810 kukurūza, turklāt ES valda atšķirīga nostāja pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem.

Francija un Vācija iebilst pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, savukārt Lielbritānija atbalsta, bet Skotijas valdība - neatbalsta.

ES jaunās regulas ir izraisījušas neapmierinātību ģenētiski modificēto augu industrijā un ASV, kas vēlas, lai Eiropa pilnībā atver savas durvis ASV ģenētiski modificētajiem augiem, un gribētu iekļaut šādu punktu topošajā ES un ASV brīvās tirdzniecības likumā.

Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomi vadīs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, bet vietniece būs Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

To šodien lēma valdība, apstiprinot Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu „Par Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sastāvu”. Padome ir MK izveidota konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir koordinēt nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicinās sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā. Tāpat arī Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes darbība sekmēs ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu.

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja, informē Saeimas Preses dienests.

Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus „Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība”.

Noteikumi nosaka ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) ierobežotās izmantošanas atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī uzraudzības un kontroles institūciju pienākumus un tiesības. Tāpat noteikumi nosaka zinātniskās institūcijas, kas nodarbojas ar ĢMO izpēti, pienākumus, tiesības un atbildību, kā arī ĢMO ierobežotās izmantošanas riska novērtēšanu. Noteikumi nosaka arī ģenētiski modificēto organismu nekaitīguma kritērijus un vispārīgos principus darbā ar ģenētiski modificētajiem organismiem, Db.lv informē Zemkopības ministrijas

Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa.

Zinātniskajai institūcijai pirms ĢMO izmantošanas pētījumos Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) jāiesniedz paziņojums par darbavietu un par paredzēto ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darbību. Zinātniskā institūcija arī ir atbildīga par ĢMO ierobežotās izmantošanas radīto kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību.

Rimi Latvia paziņojusi, ka savu veikalu plauktos vairs netirgos pārtikas produktus, kas satur ģenētiski modificētus organismus (ĢMO). Savukārt Maxima Latvija pārstāve Viktorija Gulbe, gan Stockmann pārstāvis Juris Prančs Db.lv norādīja, ka šo veikalu sortimentā nav ĢMO saturošu produktu, un tos netiek plānots ieviest. «Tādu produktu tirdzniecību mēs neatbalstām, un par mūsu mērķi ir uzstādīts, lai arī turpmāk mūsu veikala sortimentā nebūtu ĢMO saturošas pārtikas,» pauda J. Prančs.

Rimi Latvia atteikusies no augu eļļas tirgošanas, kas ražota no ĢMO saturošām izejvielām - trīs dažāda tilpuma pudelēs tirgoto Virtuosso eļļu. Tā tiks aizstāta ar vienu Virtuosso eļļu viena litra pudelē, un šai eļļai būs jauna receptūra.

Lēmumu atteikties no eļļas, kuras ražošanā izmantota ĢMO izejviela, Rimi pieņēma jau pagājušā gada nogalē, uzsākot pakāpenisku pāreju no esošās eļļas tirdzniecības uz jauna produkta ieviešanu. Jaunā eļļa bez ĢMO veikalu plauktos būs šovasar, skaidrots Rimi Latvia paziņojumā.

Šobrīd lielāko Rimi veikalu sortimentā ir vairāk nekā 40 tūkst. produktu vienību, un arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, bijis neliels - tie bija četri produkti: zivju barība un trīs veidu augu eļļas, norādīts kompānijas paziņojumā.

Daļa Latvijas pašvaldību ĢMO aizlieguma noteikšanu joprojām uzskata par lozungu lēmumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojumus audzēt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugus pašvaldības var noteikt pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus un nosakot aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

Šobrīd lielākā daļa Latvijas pašvaldību aizliegušas savās teritorijās audzēt ĢMO kultūraugus. «Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē šādus saistošos noteikumus un sniedz atzinumus atbilstoši likuma Par pašvaldībām regulējumam. Nekādu uzskaiti, kādās teritorijās šādi aizliegumi ir noteikti, VARAM neveic,» informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone. Vēlāk, precizējot sniegto informāciju, VARAM pārstāve norāda, ka ir šādas pašvaldības, kas nav nekad noteikušas ĢMO aizliegumu, – Babītes, Engures, Mārupes, Saulkrastu, Strenču novadi.

No 2009. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka regulējumu ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanai Latvijā. Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pārstāvji ir satraukti ne vien par to, kā ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) pārtikā ietekmēs cilvēku veselību un apkārtējo vidi, bet arī par bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšanu gadījumā, ja Latvijā atļaus audzēt arī citus ĢM kultūraugus.

"Kā zināms Latvijā pēdējos gados veiksmīgi ir attīstījusies bioloģiskā lauksaimniecība, kuras ietvaros tiek ražota ekoloģiski tīra pārtika, domājot par cilvēku veselību un apkārtējās vides saglabāšanu. Ja Latvijā sāks audzēt ĢMO augus, tad visas bioloģiskās saimniecības būs lemtas izzušanai, jo ĢMO augiem ir tieksme nomākt un iznīcināt mazāk spējīgos parastos augus. Amerika to jau ir pieredzējusi," uzsver Dzidra Kreišmane, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētāja.

Turklāt jau līdz šīm pastāvēja reālas iespējas, ka ģenētiski modificēto augu sēklas atceļo arī līdz Latvijas laukiem un iesējas šeit, ne ražotājam, ne arī patērētājam par to pat nenojaušot. Kā zināms ĢMO augi ir izplatīti ne tikai Amerikā, bet arī Krievijā un Āzijā. Līdz ar putekšņiem, putniem, bitēm un citu nejaušību rezultātā šie augu var nonākt arī Latvijas laukos un nomākt šeit augošos augus.

Priekules, Dundagas, Jēkabpils un Atašienes novadi izrādījuši iniciatīvu zonu pasludināšanā, kurās nebūs iespējams audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus.

Tāda informācija izskanēja Vides ministrijā notiekošajā seminārā par ģenētiski modificēto organismu brīvo zonu izveidi Latvijā. Pašlaik Eiropas Savienības likumdošana neparedz iespēju, ka kāda dalībvalsts varētu sevi pilnībā pasludināt par ģenētiski modificēto kultūraugu (ĢMK) brīvo zonu, toties Latvijas likumdošana kopš šī gada 23. jūlija paredz, ka to var darīt atsevišķas pašvaldības. «Ja Latvija arī turpmāk grib sevi pozicionēt kā bioloģiskās lauksaimniecības zemi, par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO) ir jāaizmirst, jo tie vairāk attiecas uz lauksaimniecības lielražotājvalstīm,» teica vides ministrs Raimonds Vējonis. Tomēr, lai arī Latvijā pašlaik nekur oficiāli netiek audzēti ģenētiski modificēti kultūraugi, kārdinājums tos ieviest īpaši ekonomiski spiedīgos apstākļos varētu būt ļoti liels, jo ĢMK ir ļoti spēcīgi lobiji pasaules lielāko «zaļās gēnu tehnoloģijas» jomā strādājošo uzņēmumu vidū, izskanēja seminārā. Db.lv 28.augustā jau rakstīja, ka, piemēram, ķīmijas koncerns BASF iecerējis tuvākajos gados kāpināt savu apgrozījumu līdz 1 miljardam eiro tieši uz ĢMO bāzes, jo ģenētiski modificētajiem kultūraugiem paredz lielu noietu.

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās.

Kā norāda LLKA valdes loceklis un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, ģenētiski modificētu augu audzēšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.

«Pirmkārt, mani un arī citus lauksaimniekus satrauc tas, ka ĢMO nav līdz galam izpētīti, un arī esošie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi. Otrkārt, būsim godīgi, ĢMO atļaušana tos, kuri audzēs drošus un ar ĢMO nepiesārņotus augus, nostādīs nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Sanāk, ka mēs ēdīsim no Eiropas nākušu, ar ĢMO piesārņotu pārtiku, kamēr paši audzēsim drošu. Vienīgais pozitīvais aspekts, kuru saredzu šai ziņai par Eiropas plāniem atļaut ĢMO – patērētājs varbūt beidzot sāks daudz vairāk dot priekšroku vietējām, ar ĢMO nepiesārņotām pārtikas precēm!» saka Bēča.

Zemkopības ministrija (ZM) noraida internetā izplatīto informāciju, ka ministrija atbalsta ģenētiski modificētu augu audzēšanu valstī.

ZM neatbalsta ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanu Latvijas teritorijā, un Eiropas Komisijas (EK) darba grupās balsotu pret ĢM kultūraugu audzēšanu, ja šāds jautājums tiktu izskatīts, informē ministrija. ZM atzīmē, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) neviens EK lēmums par atļaujas izsniegšanu kāda ĢM kultūrauga audzēšanai ES teritorijā nav ticis izskatīts. Ministrija arī norāda, ka interneta portālos izplatītā informācija un uzsāktā ažiotāža, ka ZM cenšas panākt, lai Latvijā sāktu audzēt ĢM kultūraugus, ir nepatiesa. ZM, pēc 2008.gada vasarā Latvijā uzsāktās politiskās diskusijas, pašreiz EK darba grupās atturas balsojumā par ĢM pārtikas un ĢM dzīvnieku barības izplatīšanu tirgū, tā ministrija.

Patlaban ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumus savā teritorijā noteikuši 104 novadi no 110, pieci novadi nav noteikuši aizliegumu, savukārt Salaspils novads publicējis nodomu par aizliegumu, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Tā kā daudzās pašvaldībās patlaban beidzas iepriekšējie lēmumi par aizliegumu audzēt ģenētiski modificētus kultūraugus, tad 17 novadi ir informējuši Zemkopības ministriju par nodomu uzturēt spēkā aizliegumu audzēt minētos kultūraugus.

Aizliegums ir spēkā Raunas, Krimuldas, Vecumnieku, Salas, Carnikavas, Viļakas, Vaives, Jēkabpils, Kandavas, Ikšķiles, Iecavas, Alūksnes, Priekules, Ilūkstes, Mālpils, Auces, Tērvetes novadā.

Savukārt līdz šim aizliegums audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus vēl nav noteikts Engures, Babītes, Mārupes, Strenču un Saulkrastu novadā.

Kā ziņots, Jaunpils novada pašvaldība 4.aprīlī izsludinājusi sabiedrisko apspriešanu par nodomu noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai pašvaldības administratīvajā teritorijā, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

ASV Pārtikas un medikamentu uzraugs patlaban nopietni apsver, vai atļaut gēnu inženierijas rezultātā izaudzēta laša tirdzniecību, raksta New York Times.

Ģenētiski modificēto lašu audzētājs AquaBounty Technologies jau desmit gadus cenšas iegūt atļauju šīs zivs, kas gēnu inženierijas rezultātā ir aptuveni divas reizes lielāks nekā dabīgais lasis, tirdzniecībai.

Tagad kompānija pārtikas tirgus uzraugiem iesniegusi gandrīz visu, ja ne pat visu, informāciju par ģenētiski radīto lasi, lai varētu pārbaudīt, vai šos lašus ir droši ēst, vai uzturvielas tajos ir līdzvērtīgas dabīgajam lasim un vides drošību, šo zivi ražojot masveidā.

Ja šādā veidā audzēta laša tirdzniecība tiks apstiprināta, tam pretosies gan patērētāju grupas, gan vides aizstāvji. Pat Pārtikas un medikamentu administrācijas vidū valda šaubas par to, vai, šādam produktam nonākot tirgū, nebūtu nepieciešama speciāla etiķete, kas informē patērētāju, ka konkrētais produkts ir ģenētiski modificēts. Produktiem, kas satur ģenētiski modificētus augus, uz iepakojuma šāda informācija netiek drukāta.

Lauksaimnieki bažījas par rosinātajām izmaiņām valdības noteikumos par Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli. Lai arī Zemkopības ministrija (ZM) plāno padarīt stingrāku ĢMO kontroli, bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem par to pārliecības nav. Ražotāji satraucas, ka, iespējams, steigas dēļ noteikumu grozījumos ieviestas normas, kas rada bažas par noteikumu atvieglošanu potenciālajiem ĢMO izplatītājiem un ražotājiem.

Valdības noteikumu par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu grozījumos paredzēts iestrādāt normu, ka ĢMO uzraudzības padomei ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma un atzinuma saņemšanas par sabiedrības viedokli jāiesniedz BIOR institūtam rekomendējoša rakstura priekšlikums par atļaujas izsniegšanu konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pauž satraukumu par šo traktējumu, jo tas faktiski jau nosaka atļaujas izsniegšanu.

«Veicot šos grozījumus valdības noteikumos, paredzēts nomainīt kompetento ĢMO kontroles iestādi, taču tam līdzi nāk virkne atvieglotu prasību. Uzskatu, ka Zemkopības ministrijai ĢMO riskus vajadzētu izvērtēt plašāk un padziļināti, nevis vienkāršojot šos noteikumus,» skaidro G. Norkārklis. Arī citi laukos saimniekojošie zemnieki iebilst pret prasību vienkāršošanu.

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Eiropas Komisijai ir jāatsauc izsniegtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni NK603xT25, kas ir noturīga pret glifosāta herbicīdiem, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules veselības organizācija glifosātu klasificējusi «varbūtēji kancerogēnu», un mudina Komisiju pārtraukt izsniegt atļaujas ģenētiski modificētām sugām, kamēr nav uzlabota ES atļauju izsniegšanas procedūra.

Eiropas Parlaments norāda, ka, neraugoties uz tā paustajām bažām par ES ģenētiski modificētās pārtikas un barības autorizēšanas procedūras nepilnībām, Komisija 4.decembrī ir atļāvusi lietot kukurūzu NK603xT25 pārtikā un dzīvnieku barībā.

EP deputāti rezolūcijā min, ka Pasaules Veselības organizācijas vēža izpētes aģentūra šā gada martā norādījusi, ka glifosāta herbicīdi, pret kuriem NK603xT25 kukurūza ir noturīga, ir «varbūtēji kancerogēni» cilvēkiem.

Valdība šodien apstiprinājusi noteikumu projektu, kas nosaka valsts nodevas apmēru par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu un tās samaksas kārtību.

Zemkopības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz valsts nodevas apmēru par riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu par ĢMO ierobežotu izmantošanu laboratorijās, ĢMO izmēģinājuma lauku izveidi, ĢM kultūraugu audzēšanu un arī ĢMO produktu tirdzniecību. Paredzēts, ka par ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu laboratorijās būs jāmaksā 1083 Ls, par ģenētiski modificētu organismu izmēģinājuma lauku izveidi - 1513 Ls, bet par ģenētiski modificētu produktu tirdzniecību - 2438 Ls. Tāpat noteikumi nosaka valsts nodevas samaksas kārtību - tā būs jāsamaksā pirms attiecīgā riska novērtējuma atzinuma sagatavošanas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) konstatējis ģenētiski modificētu soju Polijas uzņēmuma SBP PASZE SP.Z.O.O. ražotā dzīvnieku barībā, kas paredzēta bioloģiski turētu dējējvistu ēdināšanai.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bioloģiski turētu dzīvnieku ēdināšanai paredzētas dzīvnieku barības ražošanā nedrīkst būt izmantoti ģenētiski modificēti organismi, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

Ja šī dzīvnieku barība būtu paredzēta ne bioloģiski turētu putnu barošanai, tad ģenētiski modificētas sojas klātbūtne barībā būtu pieļaujama. Latvijā no Polijas ievests neliels daudzums – 275 kg neatbilstošās dzīvnieku barības un to iegādājusies viena no Latvijas bioloģiskajām putnkopības saimniecībām, kas nodarbojas ar bioloģiski ražotu olu iegūšanu. Šīs saimniecības saražoto olu marķējumā turpmāk nedrīkst būt norāde, ka olas ražotas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumā.

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Radikāli nekas nav mainījies: Rīgas šprotes, Melnais balzams, Allažu ķimelis, Lāču maize, sieriņš Kārums un kārtīgs krējums, nevis krējuma izstrādājums – lūk, Latvijas eksportpreces, ko nosauca Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kuram gandrīz vienmēr pa rokai ir fotoaparāts.

Sievietes esot viņam pozējušas aktiem turpat, Zemkopības ministrijas ēkā, fotostudijā, par kuras esamību Mārtiņš Roze runā nelabprāt. Viņš strikti nodala sevi ministra lomā un ārpus tās. Šīs lietas nedrīkst maisīt kopā, citādi būsiet auzās – Numuru draudīgi pamāca ministrs.

Latvija vēsturiski vienmēr bijusi agrāra valsts, tādēļ, šķiet, jums būtu jājūtas kā galvenajam valsts ministram?

Eiropas Parlaments trešdien noraidīja likumprojektu, kas mainītu pašreizējo ģenētiski modificētas pārtikas vai barības pārdošanas un lietošanas regulējumu un ļautu ES dalībvalstīm savās teritorijās ierobežot vai aizliegt ES līmenī atļautas ĢMO pārtikas un barības pārdošanu un lietošanu, informē EP.

EP deputāti pauduši bažas, ka šis tiesību akts varētu nebūt īstenojams praksē vai arī novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm. Viņi aicina Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu.

«Šīsdienas balsojums ir nepārprotams signāls Eiropas Komisijai. Ja šis priekšlikums būtu kļuvis par tiesību aktu, tā darbotos pretī visam, ko mēs esam sasnieguši attiecībā uz vienoto tirgu un muitas savienību,» teica EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via (EPP, Itālija), kura ieteikums noraidīt priekšlikumu tika pieņemts ar 577 balsīm par, 75 pret un 38 atturoties.

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

2010. gada 7. janvārī Priekules novada iedzīvotājiem paredzēta sabiedriskā apspriešana par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegšanu Priekules novada teritorijā.

Līdzīgus lēmumus jau pieņēmuši vairāki Latvijas novadi - aizvadītā gada nogalē Valmieras novada domes sēdē nolēma pasludināt Valmieras novada teritoriju par brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), nosakot 30 dienas viedokļu izteikšanai par lēmumu. Līdz 15. janvārim šādas iespējas apspriešana notiek Grobiņas novadā. Iedzīvotāji pērn novembrī mudināja šādu lēmumu pieņemt Beverīnas novada domi, arī Rēzeknes novada dome novembrī saņēma iesniegumu, kuru parakstījuši 16 novada iedzīvotāji, ar lūgumu Rēzeknes novadu noteikt par teritoriju brīvu no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), tāpat aktivitāti izrādījuši Mārupes iedzīvotāji.

Rucavas novada teritorijā tiek plānots noteikt no ĢMO brīvu zonu, informē pašvaldība savā mājaslapā. Aktīvākie ĢMO pretinieki ir bioloģiskie lauksaimnieki. ĢMO kultūraugu ieviešanā varētu būt ieinteresēti biogāzes ražotāji, kas izmanto kukurūzas zaļmasu kā izejvielu.