Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Rīgā «Park&Ride» (P&R) autostāvvietu izveidē ir nepieciešama sadarbība ar lielveikaliem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR).

Viņš norādīja, ka iedzīvoti neizmanto šobrīd pieejamās autostāvvietas, priekšroku dodot lielveikalu autostāvvietām, jo šādā gadījumā pēc darba ir iespējams lielveikalā iegādāties nepieciešamo produktus. «Cilvēkiem nepatīk, ka ir jānovieto mašīnu vienā vietā (..), bet pēc tam vēl jābrauc uz veikalu iepirkties,» teica Ameriks.

Tostarp viņš minēja, ka pie Atgāzenes stacijas ir izveidota autostāvvieta, kurā tiek turētas vien dažas automašīnas.

«Nākotnē ir jāskata tās vietas, kur blakus ir arī citi pakalpojumi,» uzsvēra Ameriks.

Viņš arī norādīja, ka tostarp ir jāmeklē sadarbības iespējas ar lielveikaliem. «Noteikti arī ar lielveikaliem ir jāmeklē sadarbība, jo arī lielveikaliem tas ir izdevīgi,» teica Ameriks.

Ekonomikas ministrija (EM) ir izvērtējusi iespēju noteikt tirgus dalībniekiem maksimālās tirgus daļas samazinājumu un neatbalsta to kā piemērotu konkurences veicināšanas pasākumu situācijas uzlabošanai.

Tā teikts Ekonomikas ministrijas (EM) valdībai iesniegtajā ziņojumā par konkurences situāciju pārtikas preču mazumtirdzniecībā, šodien ziņo Latvijas Avīze (LA). Šāda ziņojuma sagatavošanu nu jau demisionējušās valdības ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam paģērēja sagatavot premjers Ivars Godmanis, atgādina laikraksts. Ideju par lieltirgotāju tirgus daļu samazināšanu līdz 10% izteica satiksmes ministrs Ainārs Šlesers zemniekiem tik būtiskajā 3. februāra valdības sēdē, kad tika lemts par atbalstu piena nozarei. Ideja tika izteikta pēc tam, kad a/s Rīgas piena kombināts nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Henrijs Fogelis žēlojās par lieliem siera uzkrājumiem noliktavās, ko lielveikali neņemot pretī. Par lielveikalu neģēlīgo attieksmi pret vietējiem ražotājiem kuluārsarunās gatavs vaimanāt teju vai katrs lielāks vai mazāks ražotājs. Brīdī, kad ražotājs tiek aicināts protestus izteikt publiski, atsaucības nav. Iemesls – ar lieltirgotāju noslēgtais līgums liedz atklāt tā detaļas, precīzāk – publiska "veļas mazgāšana" var beigties ar līguma laušanu, kas ražotājam nav izdevīgi. Latvijā ražotājiem ir skaidrs – "ja tevis nav lielveikalā, tevis nav vispār". Šā iemesla dēļ arī Konkurences padomei nav viegli pierādīt, ka lieltirgotāji ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo ietekmi tirgū, norāda LA. Lai darbs tomēr izskatītos padarīts, EM rosina īstenot citus pasākumus, kas veicinātu Latvijā ražotu preču tirdzniecību. Pirmkārt, nedaudz pielabos Konkurences likumu, lai lielveikaliem būtu tos grūtāk apiet, gatavojot līgumus ar ražotājiem.

Atbalstot Slow Food kustību Latvijā, pie iepirkšanās centra Sky&More katru piektdienu notiks Slow Food zemnieku bioloģiski audzētās produkcijas tirdziņi. Zemnieku tirdziņi, kā Db.lv jau ziņoja, notiks arī pie citiem lielveikaliem.

Sākot ar 24. aprīli, iepirkšanās centra Sky&More 2. stāva stāvvietā, katru piektdienu no plkst. 14:00 līdz 20:00 norisināsies Slow Food Zemnieku tirdziņš, kurā zemnieki piedāvās iegādāties augstvērtīgu un plašu ekoloģisko produktu klāstu no Latvijas bioloģiskajām lauksaimniecībām. Tirdziņos savu ražoto un audzēto produkciju tirgos vairāk nekā 25 zemnieku, piedāvājot gan dažādus pārtikas produktus – gaļu, maizi, zivis, augļus, dārzeņus, pienu, sieru, eļļas un etiķus, lauku tējas, gan ekoloģisko kosmētiku un citus produktus.

Db.lv jau vēstīja, ka biedrība Zemnieku saeima (ZSA) kopīgi ar Rimi veikalu tīklu arī tieši no piektdienas, 24. aprīļa, rīko zemnieku tirdziņus pie pieciem Rīgas lielveikaliem. Tirdzniecība plānota piektdienu pēcpusdienās, sestdienās un svētdienās. Visvairāk zemnieku plāno tirgoties pie tirdzniecības centra Alfa, kur tirdziņš tiks atklāts šo piektdien plkst. 16.00. Taču svaigu pienu un arī citus lauksaimniecības produktus piektdien no pieciem pēcpusdienā līdz astoņiem vakarā, sestdienās un svētdienās no plkst. 10.00 rītā līdz sešiem vakarā varēs nopirkt arī Molā, Dolē, Origo un Galerijā Centrs.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji šodien ikmēneša sēdē pauda neapmierinātību, ka juridiskajām personām kā SIA ienākuma nodoklis (IN) par subsīdijām nebūs jāmaksā, bet vairumam zemnieku saimniecību, kas veic saimniecisko darbību kā fiziskas personas, – būs.

Kā Dienai skaidroja Finanšu ministrijas (FM) speciālists Artis Birums, uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības firma ir SIA, ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāji, bet likumā par šo nodokli nav paredzēts ES un valsts subsīdijas aplikt ar UIN.

«Kurš politiskais breksis to izdomāja, ka mazie maksā, bet lielie nemaksā,» neizpratni pauda LOSP pārstāvis Valdis Dzenis. FM pārstāve Daina Robežniece skaidroja: «Ja nebūtu Zemkopības ministrijas piekrišanas, tad šis jautājums nebūtu aizgājis.» Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve sanāksmē sacīja, ka ZM un FM vienojušās: subsīdijas netiks apliktas ar UIN pie nosacījuma, ja netiks palielināti UIN atvieglojumi par apstrādātās zemes hektāru no pašreizējiem Ls 10 līdz Ls 30, kā bija iecerēts.

Lauksaimnieki ar traktoriem trešdien nobloķējuši daļu no Parīzes apvedceļa, protestējot pret ierobežojumu pastiprināšanu pesticīdu izmantošanai, neizdevīgajiem noteikumiem tirdzniecībā ar lielveikalu ķēdēm un citām problēmām.

Lauksaimnieki ieradušies Parīzē ar aptuveni 1000 traktoriem, un līdzīgas protesta akcijas sarīkotas arī vairākās citās Francijas pilsētās, radiostacijai RTL pavēstīja lauksaimnieku federācijas FNSEA vadītāja Kristiāna Lambēra.

Elizejas laukos zemnieki nobloķējuši ielu ar siena ķīpām.

Daudzi zemnieki uzskata, ka kļuvuši par mērķi nesaprātīgiem ierobežojumiem pesticīdu un insekticīdu izmantošanai, kā arī vegānu aktīvistu kritikai par mājlopu skaita palielināšanu.

Lauksaimnieki arī iebilst pret brīvās tirdzniecības līgumiem ar valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā (ES), jo šie līgumi pieļauj lētāku pārtikas produktu importēšanu.

"Mums ir iespaids, ka visi grib mūs mācīt, kā darīt mūsu darbu, lai gan zemnieki nenopelna pietiekami iztikai," sacīja Lambēra.

Lai dibinātu jaunus sadarbības kontaktus un iegūtu jaunu pieredzi, 23 jaunie zemnieki no visas Latvijas sadarbībā ar biedrību Latvijas Jauno zemnieku klubs (JZK) pieredzes apmaiņas braucienā apmeklēja Lietuvu, Šauļu rajonu.

Lietuvā Latvijas Jaunos zemniekus viesmīlīgi uzņēma Šauļu rajona Jauno zemnieku kluba vadītājs Ritas Kvietkus. Tika apskatītas jaunākās tehnoloģijas, kādas viņš izmanto zemeņu (4 ha platībā) un aveņu (2 ha platībā) stādījumos savā saimniecībā.

Zemnieki apmeklēja V. Plakys saimniecību, kas nodarbojas ar graudu (600 ha), rapša un cukurbiešu audzēšanu. Zemnieki uzzināja, ka saimniecībā jau tiek lietota krāsotā degviela vairākus gadus, kā arī valsts atbalsts ir lielāks nekā Latvijā. Ar jaunu un lietotu tehniku lauku darbiem zemnieki iepazinās UAB Litsoft. Apmeklēta arī P. Barista saimniecība, kur šogad patentēta pārvietojama kūts gaļas liellopiem. Uzņēmums nodarbojas ar gaļas lopkopību un maizes klaipu cepšanu.

«Situācijā, kad Finanšu ministrija aizliegusi izmantot atlaides dīzeļdegvielai, esam pataisīti par grēkāžiem,» pauž organizācijas Zemnieku saeima (ZSA) pārstāvji.

Kā ziņots, vakar Finanšu ministrija paziņoja, ka zemnieki, kas nolems doties palīgā sniega izvešanā un seku novēršanā, degvielu ar akcīzes atvieglojumu izmantot nevarēs. To, vai tiek ievērots šis nosacījums, īpaši kontrolēs Valsts Ieņēmumu dienests. Likumdošana paredz, ka akcīzes nodoklis nav jāmaksā par degvielu, kuru izmanto tikai lauksaimniecības darbos, un sniega izvešana uz to neattiecas, tāpēc zemnieki nevarēs izmantot degvielu, kas pirkta ar atlaidēm, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, akcentējot, ka nepieciešamo degvielu zemniekiem var nopirkt arī pašvaldība, kurai palīgā tie dodas.

Sagaidāms, ka martā piena iepirkuma cena būs atpakaļ vismaz decembra līmenī, ja ne pat nedaudz augstāka, tomēr nozarē problēmu netrūkst

Tā DB intervijā stāsta Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pieninieki negrib attapties panikas lēkmē, tāpēc nekavējoties pieprasa pārstrādātājiem pieejamu atbalstu, nediskriminējot nevienu no iesaistītajiem posmiem.

Piena nozare grīļojas uz kraujas malas. Kas īsti bijuši lielākie grūdieni?

Latvieši ir izturīga tauta, bet pašlaik mūsu nozarē visas nelaimes sanākušas vienkopus. Jau pagājušā gada maijā bija pirmās piezīmes, ka eiforijai jābeidzas, jo cenu kāpums industriālajiem produktiem apstājās un sāka kristies – sausajam vājpienam, sausajam pilnpienam, sūkalu pulverim, industriālajiem sieriem un arī sviestam, kas ir sausā vājpiena ražošanas blakusprodukts. Tajā pašā laikā ziemeļu puslodē pieauga piena ražošanas apjoms, jo nāca vasara. Tas bija vēl pirms embargo. Visi grib teikt, ka embargo bija vienīgais, kas noveda piensaimniekus krīzē, bet nebūt ne. Krievija nav tik stipra, lai sašūpotu visu pasauli, vēl jo vairāk – piena nozarē. Nekādi. Vienlaikus embargo nenoliedzami bija kārtīgs spēriens Baltijai un Polijai. 2013. gadā uz Krieviju aizvedām produkciju par 25,4 milj. eiro, bet pērn tikai pirmajā pusgadā – par 24,5 milj. eiro. Tikpat, cik iepriekš gada laikā. Galvenokārt pateicoties Food Union aktivitātēm un īpašnieku struktūrai. Mūsu piena produktiem Krievija zuda, izņemot atsevišķas sīkas produktu kategorijas. Un saldējumu, kam vismaz šobrīd durvis nav ciet, tomēr rubļa devalvācija ir novedusi pie tā, ka mūsu saldējums Krievijā kļuvis konkurētnespējīgs.

Plānotais tabakas izstrādājumu izvietošanas aizliegums mazumtirdzniecības vietās radīs konkurences priekšrocības tirdzniecības centriem un lielveikaliem, ir pārliecināti nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Savukārt Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija norāda uz Saeimā atbalstītā priekšlikuma izskatīšanas procedūras iespējamo neatbilstību Eiropas Savienības normām.

Saeima marta sākumā otrajā lasījumā atbalstīja Tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kurā iekļauts arī aizliegums tabakas izstrādājumus un to preču zīmes mazumtirdzniecības vietās izvietot redzamā veidā, kas nozīmē, ka pircējiem būtu pieejama vien cenu lapa ar produktu nosaukumiem. Ierobežojumi tomēr neattieksies uz tirdzniecības vietām, kuru pamatnodarbošanās ir šo izstrādājumu tirdzniecība un kuros var ieiet pa atsevišķu ieeju, kā arī tabakas izstrādājumi nav redzami ārpus tirdzniecības vietas. Jaunais likums nepieciešams, lai pārņemtu Eiropas Komisijas Tabakas izstrādājumu direktīvu, kas dalībvalstīm jāizdara līdz šā gada 20. maijam.

Rīgas policisti aizturējuši organizētu noziedznieku grupu, kas aptuveni pusgada garumā varētu būt veikuši vairākas zādzības no lielveikaliem, kopumā tirgotājiem radot aptuveni 10 000 latu zaudējumus. Starp nozagtajām precēm bijušas arī ziedojumu kastītes.

Pagājušās trešdienas naktī Rīgas Kriminālpolicijas darbinieki saņēma informāciju par to, ka vienā no Nīcgales ielas lielveikaliem ir uzlauztas durvis un notiek zādzība. Notikuma vietā policisti aizturēja trīs vīriešus, kuri vēl nebija paspējuši pamest veikala telpas, bet bija jau sakrāmējuši dažādas mantas promnešanai – dārgus alkoholisko dzērienus, cigarešu blokus un ziedojumu kastītes.

Vēlāk izmeklētāji noskaidroja, ka divi no aizturētajiem – 1982. un 1976. gados dzimušie – jau agrāk ir tiesāti par zādzībām, taču trešais, kurš dzimis 1984. gadā, nav agrāk tiesāts. Izmeklēšanas gaitā kriminālpolicijas darbinieki noskaidroja, ka aizturētie varētu būt vainojami vēl vismaz sešās līdzīgā veidā pastrādātās zādzībās, kurās laika posmā no janvāra līdz jūlijam pa nakti, uzlaužot durvis, apzagti lielveikali dažādās Rīgas vietās.

Veiksmīgākie tirdzniecības centri pērn spējuši saglabāt vai palielināt apgrozījumu.

Vērtējot tirdzniecības centru darbību pērn, jāņem vērā kopējās mazumtirdzniecības tendences valstī – mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pērn, neskaitot auto degvielas tirdzniecību, sasniedzis 2,9 mljrd. Ls, kas ir par 3% mazāk nekā 2009. gadā. Līdz ar to tirdzniecības centru, kuri pērn spējuši saglabāt vai palielināt apgrozījumu, darbība jāvērtē kā veiksmīga, un saskaņā ar Dienas biznesa apkopoto informāciju par TOP tirdzniecības centriem tas izdevies lielākai daļai. Plašāk lasiet laikraksta Dienas bizness publikācijā jūlijā.

Db.lv jau ziņoja, ka ambiciozi šajā lauciņā sevi pieteicis jauns spēlētājs RetailBaltic («Lai piesaistītu investorus, apkopos datus par Rīgas lielveikaliem» http://www.db.lv/tirdznieciba/lai-piesaistitu-investorus-apkopos-datus-par-rigas-lielveikaliem-241339), kas plāno apkopot svarīgākos datus par visiem šobrīd Rīgā esošajiem iepirkšanās centriem un iegūtie dati tiks izmantoti, lai izveidotu pārskatu potenciālajiem ārvalstu investoriem. Turklāt tiek apgalvots, ka šāda mēroga apkopojums Latvijā vēl ne reizi nebūšot veikts. RetailBaltic (īstajā vārdā SIA Tosun Consulting) būs pamatīgi jāpiestrādā, lai pierādītu sevi šajā lauciņā.

Rīgas dome (RD) ir uzsākusi sarunas ar Zemnieku Saeimu un izvērtē iespējas piesaistīt sniega tīrīšanas darbiem zemniekus, kuriem ir nepieciešamā tehnika, paziņojis mērs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs).

Provizoriski sniega izvešanu zemnieki varētu uzsākt jau piektdien, DB sacīja Zemnieku Saeimas (ZSA) priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Jau tuvākajā laikā pašvaldība izsūtīšot sarakstu ZSA ar objektiem, kur jāizved sniegs un pēc to apsekošanas, kas varētu notikt ceturtdien, un izvērtēšanas zemnieki varētu uzsākt darbu. Jo ir dažas īpatnības – iekšpagalmi, bērnudārzi, skolas, bet mēs esam pieraduši pie lielām platībām, skaidroja J. Lazdiņš, piebilstot, ka tīrīt iekšpagalmu nav tas pats, kas tīrīt pagasta centru. Līgumu par sniega izvešanu RD, visticamāk, slēgs ar kādu no organizācijām, kuras vārdu J. Lazdiņš vēl nenosauca, un zemnieki tiks ņemti kā apakšuzņēmēji. Arī iespējamā cena netiek nosaukta. Mums ir iespējas un resursi, bet Rīgas Domei vajadzība un tagad atliek vienoties par pakalpojuma cenu, teica Juris Lazdiņš. ZSA šajā procesā esot tikai sarunu vedējs, viņš piebilda.

Grieķijas zemnieku organizācijas uzsākušas pret taupības režīmu vērstu protesta akciju, kuras ietvaros katru dienu uz vienu stundu ar lauksaimniecības tehniku tiks bloķēti valsts galvenie autoceļi.

Pirmdien grieķu zemnieki jau bloķēja valsts galvenās transporta artērijas Grieķijas ziemeļos un centrālajā daļā. Zemnieki pirmdien uz stundu bloķējuši arī Grieķijas – Bulgārijas robežšķērsošanas punktu.

Grieķijas zemniekus saniknojis arī valdības lēmums atcelt nodokļu atvieglojumus ienākumiem no lauksaimniecības un atteikties no degvielas kompensācijas. Tāpat grieķi ir neapmierināti ar lauksaimniecības subsīdiju izmaksu kavēšanos.

Aizvadītās nedēļas nogalē Komunistu partiju atbalstošiem Grieķijas zemnieki jau sarīkoja protesta akciju Salonikos, kuras ietvaros pilsētas ielās ieradās lauksaimniecības tehnika, bet zemnieki iedzīvotājiem bez maksas izdalīja savus ražojumus.

Faktiski jau tradiocionāli tā īsti netiekot galā ar ziemas atnākšanu un tam sekojošo sniegu, šogad Rīgas dome izšķīrās par visnotaļ saprātīgu soli - aicināt talkā zemniekus ar savu tehniku, tādējādi ļaujot viņiem arī nopelnīt. Acīmredzot, vienojoties par šādu sadarbību, ne vienai, ne arī otrai pusei pat prātā neienāca, ka Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tādā veidā ir radīta vismaz viena ideja, lai cīnītos ar pelēko ekonomiku valstī.

Nav jau joka lieta - valdība tomēr ir apņēmusies šā gada laikā no ēnu ekonomikas nodokļu veidā atgūt 60 milj. Ls, lai gan ir skaidrs, ka teju nevienam no ministriem nav sapratnes, kā to izdarīt. Taču tagad nu ir tāda «iespēja» - zemnieki Rīgā!

Proti, VID ir apņēmības pilns kontrolēt lauksaimniekus, lai viņi, veicot sniega tīrīšanas darbus galvaspilsētā, neizmantotu bez akcīzes nodokļa iegādāto degvielu. Absurds! Protams, ir taisnība, ka sniega tīrīšana nav tas pats, kas lauka aršana, bet Linezera iela Rīgā nav lauksaimnieciski izmantojama teritorija. Tāpat var teikt, ka zemnieku palīdzība ir vajadzīga Rīgai, tāpēc lai arī šī pašvaldība domā, kā norēķināties ar lauksaimniekiem gan par pašu pakalpojumu, gan arī degvielu. Tomēr acīmredzot Andra Vilka (PS) vadītajai Finanšu ministrijai būtu jāatgādina, ka arī Rīga ar visu attiecīgās ministrijas ēku atrodas šīs valsts teritorijā. Kā jau minēts, savlaicīga sniega novākšana Rīgā allaž ir bijusi problēma. Un nevar būt tā, ka kādam tiek lūgta palīdzība, vienlaikus radot viņam papildu izdevumus.

Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, ar šādiem saukļiem īsu brīdi pirms oficiālās protesta akcijas sākšanās pie Eiropas Komisijas (EK) mājas pulcējušies apmēram 150 lauksaimnieki. Piketa dalībnieku vidū ir galvenokārt vidēja gadagājuma cilvēki, tomēr ir arī daudz jauniešu.

Piketa dalībniekiem rokās ir plakāti ar uzrakstiem: Par Latvijas lauksaimniecību!, Eiropa, kur tavi vienādie saimniekošanas nosacījumi?, Nedaliet Eiropas zemniekus - nedaliet Eiropu, kā arī daudz attiecīgu plakātu angļu valodā. Vairākiem zemniekiem rokās ir grozi ar zaļumiem - pētersīļiem, seleriju, dillēm, kā arī šķīvji ar sieru, kas tiek piedāvāts garāmgājējiem.

Skaļi saucieni nav dzirdami, piketētāji mierīgi sarunājas ar garām ejošajiem cilvēkiem, savukārt piketu uzrauga vismaz 50 Valsts policijas darbinieku.

Zemnieki piketa laikā EK pārstāvjiem plāno iesniegt 12 nevalstisko organizāciju parakstītas deklarācijas, kas aicina pārskatīt tiešo maksājumu sadales principus un balstīt tos uz vienlīdzīgiem nosacījumiem visās dalībvalstīs.

Čiekurkalna tirgus teritorijā 4. jūnijā pilnībā tiks atvērts Latvijā vienīgais Zemnieku tirdzniecības centrs.

Šī tā saucamā zaļā tirgus, kur tieši no saimniecībām produkciju piedāvā Latvijas zemnieki, pirmā kārta tika atklāta jau februārī, bet tagad ekspluatācijā tiek nodota arī 2. un 3. kārta, tādējādi centrs ir ieguvis savu galīgo veidolu.

Zemnieku tirdzniecības centra Čiekurkalnā kopplatība ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis kvadrātmetru un tajā pastāvīgi «saimnieko» vairāk nekā 50 Latvijas zemnieku saimniecības, kas gatavas rīdziniekiem tiešā veidā tirgot savu produkciju. Lai atzīmētu tirdzniecības centra pabeigšanu, zemnieki nolēmuši par godu šim notikumam atvērt Zemeņu tirgu un nosvinēt šo notikumu ar trīs dienu ilgu Zemnieku maratonu.

«Čiekurkalna tirgus bija Rīgas pastāvīgo zaļo tirgu jaunatklājējs, jo līdz šim pilsētā vienīgi gadatirgos un atsevišķās nelielās vietās varēja iegādāties zemnieku produkciju, bet mēs bijām pirmie, kas zaļo tirgu padarīja par pastāvīgu tirgošanās vietu,» stāsta AS «Čiekurkalns» ģenerāldirektors Juris Āzers. Tirgus vadītājs atgādina, ka zemniekiem par samazinātām cenām tiek piedāvātas īpašas tirdzniecības vietas, bet apmaiņā pret šo tirgus pretimnākšanu zemnieki piedāvāja maznodrošinātajiem rīdziniekiem savu produkciju par ievērojami pazeminātām cenām. 4. jūniju var uzskatīt par Zemnieku tirdzniecības centra dzimšanas dienu, jo beidzot pilnībā nododam šo kompleksu ekspluatācijā un zemnieki ir ieguvuši mūsdienīgas un labiekārtotas tirdzniecības telpas, tā J. Āzers.

Zemnieki nav apmierināti ar šīs dienas valdības ārkārtas sēdes rezultātiem un visticamāk, ka rītdien protesta akcijas notiks atkal.

J. Lazdiņš uzskata, ka esošais lauksaimniecības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji.

Premjerministrs Ivars Godmanis pēc tikšanās atklāja, ka nozarei paredzētās summas vēl tiks precizētas. Sākotnējās aplēses liecina, ka valdība rīt varētu lemt par papildus 17 miljonus Ls atvēlēšanu piena nozares glābšanai. Par to, vai rītdien notiks protesta akcijas, lauksaimnieku organizācijas paziņos tuvākajā laikā.

SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos

Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.

Katram četras paciņas

Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Autovadītāji sestdien izrādījuši lielu interesi par bezmaksas auto pārbaudēm pie trīs lielveikaliem Maxima, un kopumā pārbaudītas gandrīz 100 automašīnas, Db pavēstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Auto pārbaudes veic Gros Auto un Getz Bros & Co Ltd. servisa speciālisti. Autovadītājiem piedāvāts veikt dažādas pārbaudes, tostarp bremžu šķidruma kvalitātes pārbaudi, riepu atbilstības un kvalitātes pārbaudi, tehnisko šķidrumu un salona gaisa filtru pārbaudi u.c.

Arī šajā sestdienā, 25. aprīlī, bezmaksas auto apskates notiks pie Maxima lielveikaliem A. Deglava ielā 67, K.Ulmaņa gatvē 88 a un Mūkusalas ielā 73. Profesionāļi ne tikai sniegs konsultācijas, bet arī bez maksas ielies vējstiklu šķidrumu.

Priekšlikums tirdzniecības vietās ierobežot tabakas izstrādājumu izvietošanu ir vērsts uz mazumtirdzniecības pārdali par labu dominējošajiem tirgotājiem, kā arī veicinās nelegālās tirdzniecības pieaugumu, uzskata nelielo tirgotāju un degvielas pārdevēju pārstāvji.

Izskatīšanai Saeimā iesniegts priekšlikums mazumtirdzniecības vietās aizliegt atklāti izvietot tabakas izstrādājumus un to preču zīmes. Šis ierobežojums attiektos arī uz augu smēķēšanas produktiem un elektroniskās smēķēšanas ierīcēm. Pircēji par produktu pieejamību un cenām tirdzniecības vietā tiktu informēti ar cenu lapas starpniecību. Ierobežojumi neattiektos uz vietām, kuru pamatnodarbošanās ir minēto izstrādājumu tirdzniecība un kurām nav atsevišķas ieejas, kā arī tirgotā prece nav redzama ārpus tirdzniecības vietas.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka šādas tirdzniecības vietas bez atsevišķas ieejas jeb tā saucamās «saliņas» dominējošie tirgotāji jau tālredzīgi izveidojuši tirdzniecības centros, bet tikai retais Latvijas tirgotājs būs spējīgs izveidot savos veikalos.

Jāspēj mainīties līdzi pieprasījuma tendencēm un jānodrošina kvalitatīvs serviss, tad apgrozījuma kāpums neizpaliks, teic SIA Arkolat prezidente Daina Pečate.

Trauku, virtuves piederumu un mājsaimniecības preču tirgotājs SIA Arkolat kāpinājis apgrozījumu no 4,6 miljoniem eiro 2009. gadā līdz 8.2 miljoniem eiro 2014. gadā, un tas iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma prezidente Daina Pečate atzīst, ka izaugsme gājusi soli solī ar Latvijas ekonomikas augšupejas tempu. Tirdzniecībā strādājošie uzņēmumi ir ļoti jutīgi. Tos ietekmē gan iekšējā tirgus klimats, gan ārējie faktori, arī ģeopolitiskie notikumi – Krievijas un Ukrainas attiecības. «Tirdzniecība attīstās ātri, un tirgus dalībniekiem strauji jāspēj mainīties un jāreaģē uz pircēju paradumu maiņu. Tā ir ļoti dinamiska nozare, kas nepelnīti netiek mīlēta, lai arī dod nozīmīgu pienesumu valsts budžetam un nodarbina daudz cilvēku. Tikai eksports mūs neglābs, jo iedzīvotājus baro iekšējā tirgus ekonomikas aktivitāte,» pārliecināta ir D. Pečate. Taujāta par uzņēmuma attīstības veiksmes atslēgām, D. Pečate kodolīgi teic, ka tas ir neatlaidīgs darbs vairāk nekā 20 gadu garumā un gatavība pārmaiņām. «Pēdējos piecos gados cītīgi esam izvērtējuši preču sortimentu, lai piedāvātu tikai klientu pieprasītas preces, rekonstruējām iepirkumu daļu, veicām kategoriju analīzi, kā arī pastāvīgi lielu vērību pievēršam darbinieku apmācībai,» viņa turpina.

Ventspilī Supernetto veikala vietā pēc rekonstrukcijas pircējiem durvis ver jauns Rimi lielveikals. Līdzās tam pircējiem ir pieejamas vēl četras tirdzniecības vietas.

Veikala ēkas kopējā platība ir vairāk nekā 1100 m2, no kuriem lielākā daļa – aptuveni 800 m2 – atvēlēti tieši Rimi Poruka veikala telpām un noliktavai.

Rimi Poruka nodrošinās visiem Rimi lielveikaliem raksturīgo preču sortimentu, vienlaikus atšķirībā no daudziem citiem jaunā tipa Rimi lielveikaliem šajā veikalā lielāks uzsvars tiek likts uz pašapkalpošanās iespējām, jo pircēji varēs daudzas svaigās pārtikas preces izvēlēties jau fasētā veidā. Veikalā būs pieejama gan svaigā pārtika – piena produkti, gaļas un zivju izstrādājumi, augļi un dārzeņi -, gan uz vietas veikalā gatavoti grila produkti, konditorejas izstrādājumi – tortes, svaiga un silta pašu ceptā maize un smalkmaizītes, kā arī kulinārija – salāti, uzkodas un citi produkti.

Uzņēmums Biograph organic sweets, kas ražo ekoloģiskus saldumus – Augļu Kubus, uzsācis sadarbību ar pārtikas lielveikaliem, informē JIC biznesa inkubatora pārstāvji.

Šobrīd Augļi Kubi nopērkami tirdzniecības centrā Stockmann, un pašlaik risinās sarunas par sadarbību ar citiem pārtikas lielveikaliem. Līdz šim Augļi Kubi bija nopērkami zaļo produktu tirdziņos, gadatirgos no pašiem ražotājiem un specializēto ekoloģisku produktu veikalos Rīgā un citās Latvijas pilsētās.

Augļu Kubi radīti pērn, Biograph organic sweets sadarbojoties ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas nozares zinātniekiem. Uzņēmums patlaban ražo trīs dažādu veidu – aveņu, melleņu un upeņu - Augļu Kubus. Saldumi saņēmuši Eiropas Savienības ekoloģiskas pārtikas sertifikātu.