SIA Kurzemes sēklas lielāko apgrozījumu nodrošina mazdārziņu īpašnieku segments, kas iegādājas sēklas mazajos iepakojumos
Šajā sezonā lielveikalos realizācijas apjoms pieaudzis par 15–17%.
Katram četras paciņas
Lielveikalu plauktos Kurzemes sēklu produkcija sezonas laikā nopērkama jau desmit gadu. «Ar sēklām nonākt lielveikalu plauktos nepavisam nebija viegls uzdevums, bet vairāku gadu laikā tas ir izdevies, un pieprasījums ir tikai audzis. Sākotnēji pat nebijām gatavi nodrošināt tik lielus produkcijas apjomus, tādēļ sēklas tirgojām pamatā mūsu firmas veikalos. Sadarbībai ar lielveikaliem ir zināma specifika, jo mūsu produkcijas realizācijas sezona ir četri līdz pieci mēneši. Pēc tam no veikalu plauktiem tā tiek izņemta, līdz ar to jāplāno loģistika un jārēķinās ar papildu izmaksām,» stāsta Kurzemes sēklu valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls. Par spīti tam, ka Latvijā vairs neesot neviens līdzīga profila uzņēmums, konkurenci uztur un veicina ārvalstīs ražota produkcija, kas plašā klāstā pieejama veikalu plauktos. «Konkurence nemitīgi liek attīstīties – domāt par sortimenta paplašināšanu un sēklu paciņu dizainu. Patlaban sortimentā ir apmēram 1000 dažādu dārzeņu, garšaugu un puķu šķirņu, un katru gadu pircējiem piedāvājam vairāk kā 30 jaunumu,» norāda A. Kiršentāls. Šajā biznesā esot jāplāno vismaz gadu uz priekšu un jāparedz, ko patērētāji pieprasīs. Kādreiz modē esot bijuši pamatā tikai gurķi, tomāti, bietes un burkāni, bet tagad pircēji kļuvuši prasīgāki un zinošāki. Meklē ko interesantu. Veselīgā dzīves veida propagandas rezultātā pēdējos gados uzvaras gājienā iet dažādu eksotiskāku dārzeņu un garšaugu sēklas.
Savulaik esot izteikta prognoze, ka attīstītajās valstīs mazo krāsaino sēklu paciņu realizācijas apjomi ievērojami samazināsies, bet šāda tendence netiekot novērota. Tieši pretēji, cilvēki iekopjot arvien vairāk mazdārziņu, kas veicina arī Kurzemes sēklu apgrozījuma kāpumu. «Paaudzes mainās, un arī jauniem cilvēkiem prātā nav tikai izpriecas. Pienāk laiks, kad cilvēks vēlas «iebāzt pirkstus zemē», jo ne par velti ir tāds teiciens, ka katrs latvietis sirdī ir zemnieks vai dārznieks. Aprēķināts, ka katrā valstī tirgus kapacitāte ir četras līdz sešas paciņas uz vienu iedzīvotāju gadā. Rēķinot gan uz maziem bērniņiem, gan uz tiem, kas dārzā «sporto» vairs tikai ar grūtībām. Latvijā šī norma tiek izpildīta,» teic uzņēmuma īpašnieks.
Kurzemes sēklām ir trīs vairumtirdzniecības bāzes – Daugavpilī, Rīgā un Talsos. Šāds risinājums dod iespēju uzturēt tiešu kontaktu ar klientiem, ātrāk tos apkalpot un nodrošināt raitāku preču piegādi. Fakts, ka uzņēmuma ražošanas telpas atrodas tieši Talsos, nav saistīts ar kādu īpaši ekonomiski izdevīgāku faktoru. Tas izveidojies vēsturiski. Tiesa, produkcijas lielākie noieta reģioni, kas saistīti ar dārzeņu audzētājām saimniecībām, ir vairāk izvietoti pie Rīgas, arī Jelgavas un Bauskas novadā. «Piegādes ātrums ir tas, ar ko varam izcelties un konkurēt ar ārvalstu ražotājiem. Mūsu lielākie konkurenti, kā jau daudzu citu preču kategorijās, ir Lietuvas un Polijas ražotāji. Tāpat zināms, ka samērā daudz cilvēku sēklas iegādājas arī internetā no citu valstu sēklu realizētājiem,» stāsta A Kiršentāls. Arī sēklu izvēlē lokālais patriotisms esot cieši saistīts ar iedzīvotāju finansiālajām iespējām.
Meklē nākotnes iespējas
Ik gadus stabilu realizācijas apjomu nodrošina arī profesionālo dārzeņu audzētāju segments – zemnieki, kas dārzeņu sēklas iegādājas lielos iepakojumos un lielos daudzumos. «Jūtams, ka Latvijā zemnieku saimniecības pamazām palielina platības, bet vienlaikus tās segmentē kultūru sortimentu. Šis tirgus apjoms gadu no gada praktiski ir nemainīgs, un profesionālie audzētāji no uzņēmuma kopējā apgrozījuma veido 40–45%,» norāda A. Kiršentāls. Darbošanās šajā segmentā gan nebeidzoties tikai ar sēklu piegādi. Zemnieki nereti vēlas saņemt konsultācijas arī sējas laikā un pēcsējas periodā. Sēklas esot dzīvs produkts, un to kvalitāte mērāma pēc daudziem faktoriem – pēc dīdzības, dīgšanas enerģijas, slimību izturības, garšas, standarta iznākuma, ražas apjoma un daudziem citiem parametriem. «Sēklas jau nav desa, kuras kvalitāte ir saredzama, saožama vai sagaršojama. Mūsu uzdevums ir nepārtraukti gadu no gada meklēt un izmēģināt jaunas, interesantas dārzeņu šķirnes un izvērtēt to kvalitāti. Tādēļ tepat blakus fasēšanas ceham atrodas arī mūsu izmēģinājumu lauks, kur audzējam un pārliecināmies par jauno šķirņu piemērotību Latvijas klimatam un tirgum,» stāsta A. Kiršentāls. Viņš dobē nolauž sparģeļa dzinumu un izsaka prognozi, ka tuvākā nākotnē Latvijā šim dārzenim jābūt pieprasījuma pieaugumam. Patlaban pie mums šo dārzeni iedzīvotāji uzturā lieto visai maz, turpretim Francijā un Vācijā, Nīderlandē sezonas laikā tas ir ļoti pieprasīts.
Mēģinās Ukrainā
Kurzemes sēklu produkcija netiek pārdota tikai Latvijā. «Strādājam visā Baltijā. Praktiski puse Igaunijas tirgus ir mūsu rokās. Lielākie konkurenti ir Lietuvā, bet Igaunijā praktiski vairs nav nevienas nopietni vērā ņemamas sēklu firmas. Tai pašā laikā Igaunijā saglabātas dārzeņu šķirņu selekcijas tradīcijas, kā rezultātā arī Latvijā iegādājamas tomātu šķirnes Terma un Vilja. Latvijā ar dārzeņu šķirņu selekciju aktīvāk nodarbojas privātie selekcionāri. Velosipēds šai biznesā ir sen izdomāts, un tas mums ir aizripojis. Lai radītu ko jaunu, nepieciešami milzu līdzekļi, kā arī noieta tirgi, bet pa kādam pārsteigumam vēl šobaltdien gadās, piemēram, mūsu krūmu diļļu šķirne Kurland, kuras sēklas jau šogad būs iegādājamas Nīderlandē un Vācijā,» pārliecināts A. Kiršentāls.
Pavasarī Kurzemes sēklas sākšot piegādāt produkciju sadarbības partnerim Ukrainā, Odesā. «Ukrainas durvīs esam mēģinājuši lauzties arī iepriekš, bet šogad iniciatīva nākusi no partneriem Ukrainā, tādēļ mēģināsim vēlreiz. Arī Rietumeiropā varam būt, bet tad jāpiedāvā kaut kas interesants un atšķirīgs,» stāsta A. Kiršentāls. Savukārt Krievija uzņēmumam vairs nešķietot pievilcīga. «Pirms 15 gadiem apdedzinājāmies, un uz šādu risku vairs neiziesim,» spriež uzņēmējs. Uzņēmuma eksports no kopējā apgrozījuma šobrīd aizņemot 3%.
Pašiem sava elektrība
Kurzemes sēklas patlaban strādā ar 75% jaudu. Aktīvākais un saspringtākais darba periods sākas rudenī (oktobrī) un ilgst līdz maijam. «Mums ir četras fasējamās mašīnas, un nepieciešamības gadījumā varam arī jaudu kāpināt,» atklāj A. Kiršentāls.
Uzņēmumā strādājot 80 cilvēku, bet saspringtās sezonas laikā pat nepieciešams pieņemt palīgus. Lai noturētos un saglabātu konkurētspēju, esot nepieciešams ik gadus atvēlēt līdzekļus attīstībai. «Katru gadu vidēji jaunās tehnoloģijās vai pamatlīdzekļu atjaunošanai investējam ap 100 tūkstošus eiro. Bez tā nevar, jo pretējā gadījumā atpaliksim,» norāda uzņēmējs. Šā gada vērienīgākā investīcija, kas būtiski samazinās uzņēmuma elektroenerģijas izmaksas – maija beigās uz jumta izvietotas saules baterijas ar jaudu 36 kilovati, kas esot pietiekami, lai nodrošinātu pašu patēriņu. «Par šo investīciju esmu patiesi lepns, jo šādi būsim zaļi ne vien domāšanā, bet arī darbos,» prieku pauž A. Kiršentāls.