Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Augstās energoresursu un apkures cenas daudzus pamudinājušas sākt plānot ēku ārsienu siltināšanu. Kādus siltināšanas materiālus izvēlēties? Akmens vate, putu polistirols un vēl citi – kurš no tiem ilgtermiņā būs labāka izvēle? Lasi un uzzini vairāk!

Fasādes siltināšana – kāpēc tā nepieciešama

Vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo ēkās, kas celtas pirms vairākām desmitgadēm un neatbilst mūsdienu energoefektivitātes rādītājiem. Samazinot siltuma zudumus, iespējams būtiski ietaupīt –, lai nodrošinātu komfortablu iekštelpu temperatūru, vajadzēs patērēt mazāk energoresursu un attiecīgi mazāk maksāt.

Siltināšanas materiālu veidi

Foto: Freepik.com

Plānojot ēkas siltināšanu, galvenais jautājums ir, kuru no siltināšanas materiāliem izvēlēties – ikvienam no tiem ir savas priekšrocības, taču ir arī trūkumi un lietošanas specifika, kas jāņem vērā.

Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) pagaidām saņēmis vien atsevišķus izsaukumus uz applūdušām teritorijām, informēja dienesta pārstāvji.

Neraugoties uz to, ka patlaban Ogres upē ceļas ūdens līmenis, pagaidām jauni izsaukumi nav saņemti. Viens izsaukums šorīt saņemts Jelgavā, kur applūdusi kāda māja un cilvēki no tās netiek ārā.

Kā informēja VUGD pārstāvji, svētdien tika saņemta informācija no Dobeles slimnīcas, kur pagrabstāvā un lifta šahtā paaugstinājies ūdens līmenis. Glābēji kopā ar Dobeles pašvaldības komunālā dienesta pārstāvjiem veikuši ūdens atsūknēšanu. Ūdens ieplūšana slimnīcas saimniecības telpās notika, jo ziemā, šķūrējot sniegu, bija aizbērta drenāža un kūstošais sniegs nevarēja aizplūst pa kanalizācijas akām, un tāpēc uzkrājās slimnīcas pagrabstāvā.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko divu gadu laikā, investējot vairāk nekā 10 miljonus eiro, plānots uzbūvēt jaunu.

Jaunais baseins, kurā plānoti astoņi 50 metrus gari peldēšanas celiņi, kā arī rehabilitācijas centrs, neliela viesnīca un kafejnīca atradīsies netālu no Ventspils Olimpiskā centra, Sporta un Kuldīgas ielas krustojumā.

Šobrīd ir noslēgts līgums ar projektētājiem, kuriem līdz šā gada beigām ir jāsagatavo būvprojekts. Plānots, ka būvniecības process ilgs divus gadus.

«Jauns baseins mums ir ļoti nepieciešams, jo peldēšana ir ļoti pieprasīta. Baseins paredzēts ar paceļamo grīdu, kas nozīmē, ka būs iespējams variēt dziļumu. Rehabilitācijas centrs būs orientēts arī uz profesionāliem sportistiem un var teikt, ka būs iespējams attīstīt medicīnas tūrismu. Šis projekts nozīmē arī aptuveni 40 līdz 50 jaunas darbavietas, investīcijas un papildus līdzekļus no tūristiem,» stāsta Ventspils Olimpiskā centra valdes priekšsēdētājs Jurģis Liepājnieks.

«Ir saprotams, un arī tika gaidīts, ka uzņēmēji, kuri darbojas šajā biznesā, iedarbinās savas PR kompānijas, lai «sirsnīgi» kritizētu Rīgas ūdens projektu, kas pat vēl nemaz nav sācis ražošanu. Tā sakot – nocirtīsim ideju jau saknē, lai pat nemēģina radīt konkurenci,» savu viedokli par sabiedriskajā telpā izskanējušajām diskusijām par Rīgas ūdens lietderību pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, norādot, ka Rīgas ūdens darbosies konkurences apstākļos, neapdraudod citus uzņēmumus.

Jau rakstīts, ka Rīgas ūdens iecerējis dibināt meitas uzņēmumu, kas ražotu un tirgotu fasēto ūdeni. Latvijas bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācija (LBDUA), savukārt, norādījusi, ka plānotais Rīgas ūdens eksports un peļņa vērtējama kā utopiska, turklāt Rīgas ūdens fasēšana «ir pakļauta brīvā tirgus kokurencei un līdz ar to nav savienojama ar PSIA Rīgas ūdens darbības pamata mērķi – ūdensapgādes un kanalizcācijas pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai, savukārt publiski izskanējušās aplēses par plānotajām investīcijām, peļņu piecu miljonu latu apmērā un plānoto eksporta apjomu 90% apjomā nav pamatotas un ir pretrunā ar komercdarbībā valdošiem noteikumiem».

Pasaules biržu operatoru milži CME un Nasdaq jau šogad plāno ieviest "rīku", kas lauksaimniekiem un finanšu jomas spekulantiem ļaus izdarīt likmi uz ūdens cenas izmaiņām, liecina pieejamā informācija.

Tādējādi tiks likti pamati pirmajam šāda veida ūdens tirgum pasaulē, un nākotnē ļoti iespējama situācija, kad šis resurss preču biržā tiek mīts līdzīgi kā, piemēram, nafta, alumīnijs vai sojas pupiņas.

"Šeit jums būs pieejama vissvarīgākā prece pasaulē. Viss pārējais, izņemot ūdeni, jau šādā veidā tiek tirgots," "The Wall Street Journal" (WSJ) teic kompānijas "Veles Water" pārstāvji, kuri paziņojuši par ūdens cenas indeksa izveidi.

WSJ vēl raksta, ka šādi nākotnes ūdens piegāžu līgumi atainos šī resursa vērtību Kalifornijas štatā. Tie tikšot cenoti ASV dolāros, un cena būs "akru pēdās", kas ir aptuveni 1233 litri. Tiek rēķināts, ka tas ir tāds ūdens daudzums, kas nepieciešams, lai ar šo resursu nosegtu akru zemes pēdas dziļumā. Šāds "instruments" ļaušot lielajiem lauksaimniekiem apdrošināties pret straujām ūdens cenas izmaiņām. Tāpat līdz ar šādu tirdzniecību tas, šķiet, būs aktīvs, ko varēs pirkt visi citi tirgus dalībnieki uz jebkādu savu pieņēmumu pamata.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis pārkāpumus saistībā ar SIA "Rīgas Ūdens" ūdens patēriņa skaitītājiem.

PTAC 2019.gadā, pamatojoties uz saņemtajām sūdzībām no SIA "Rīgas ūdens" klientiem, uzsāka ūdens patēriņa skaitītāju māju ievados izņemšanu ārpuskārtas verificēšanai. Laika posmā no 2019.gada 31.oktobra līdz 2020.gada 3.martam tika veiktas 28 skaitītāju pārbaudes, no kuriem par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām atzīti 23 skaitītāji jeb 82%.

Skaitītāji tika izņemti uz ārpuskārtas verificēšanu dažāda tipa mājās, piemēram, vienģimeņu māja, vairāku stāvu daudzīvokļu māja, uzņēmuma telpas, veikals, ražošanas uzņēmums, kā arī dažādos Rīgas mikrorajonos - Pļavniekos, Imantā, Zolitūdē, Torņakalnā, Purvciemā, Āgenskalnā un Centra rajonā.

Pēc skaitītāju noņemšanas no mājas ievada konstatēts, ka skaitītāji ir piesārņoti ar dažādiem netīrumiem un to iekšpusē konstatēti nosēdumi, taču filtrs pirms skaitītājiem nevienā gadījumā nav uzstādīts. Ārpuskārtas verificēšanas rezultātā par neatbilstošiem metroloģiskajām prasībām tika atzīta lielākā daļa no pārbaudītajiem skaitītājiem, līdz ar to secināms, ka netīrumi un nosēdumi ietekmē skaitītāju metroloģiskos parametrus. Izvērtējot ārpuskārtas verificēšanas rezultātus, PTAC secinājis, ka metroloģiskajām prasībām neatbilstošie skaitītāji nenodrošina uzticamus ūdens patēriņa mērījumus, turklāt tas, visticamāk, attiecas ne tikai uz pārbaudītajiem skaitītājiem, bet arī citiem Rīgas teritorijā esošajiem skaitītājiem, jo tos ietekmē ūdens kvalitāte.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā 17.martā notiek ikgadējā RTU Karjeras diena, kuras ietvaros SIA “Rīgas ūdens” ir uzstādījis pirmo uzņēmuma pašu darbinieku rokām radīto mobilās dzeramā ūdens stacijas prototipu jeb t.s. ūdens bāru. Šovasar plānots izveidot un izvietot Rīgā vēl septiņas šādas iekārtas.

Mobilās dzeramā ūdens stacijas augstums ir 2 metri, garums – 2,5 metri, platums – aptuveni 1,75 metri. Tā ir aprīkota ar astoņiem ūdens krāniem – četri katrā pusē. Zemākie no tiem ir 1,20 metru augstumā, lai tiem brīvi varētu piekļūt arī cilvēki ar kustību traucējumiem.

Ūdens stacija ir salīdzinoši viegla un mobila konstrukcija, kas veidota no alumīnija un apdarināta ar mitrumizturīgu saplāksni. Tai ir paredzēts vietējais pieslēgums pilsētas ūdensvada tīklam, bet ārpus telpām to var pieslēgt ugunsdzēsības hidrantiem.

Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas pašvaldības plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā “Rīgas ūdeni”, lai realizētos ideja, ka kvalitatīvs dzeramais ūdens no pilsētas ūdensvada pilsētniekiem tiek nodrošināts arī publiskos pasākumos, svētkos un koncertos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasa nekavējoties atcelt Rīgas domes lēmumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens meitasuzņēmuma AquaRiga dibināšanai fasēta dzeramā ūdens ražošanai un pārdošanai, liecina šodien Rīgas domei nosūtītā vēstule.

Tikmēr Rīgas ūdens jau ir iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus AquaRiga reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā (UR), no kura sagaida atbildi nākamās nedēļas laikā. «Tiklīdz visi dokumenti būs kārtībā, sāksim rīkoties,» aģentūrai LETA sacīja Rīgas ūdens pārstāvis Arturs Mucenieks.

Ministrija ir iepazinusies ar domes un Rīgas ūdens sniegtajiem skaidrojumiem, taču šos argumentus uzskata par neapmierinošiem.

Rīgas dome un Rīgas ūdens savos skaidrojumos norāda, ka Rīgas ūdens nevar veikt komercdarbību fasēta dzeramā ūdens ražošanas un realizēšanas nozarē, jo pastāv Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktie publiskas personas komercdarbības ierobežojumi. Rīgas pilsētas pašvaldības ieskatā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta normas attiecas tikai uz kapitālsabiedrībām, kurā valstij un pašvaldībai ir tieša līdzdalība jeb kapitāla daļas pieder tieši, bet likums neattiecas uz valsts un pašvaldību kontrolē esošo kapitālsabiedrību meitasuzņēmumiem. Līdz ar to Rīgas domes ieskatā Rīgas ūdenim kā privāto tiesību subjektam ar pašvaldības piekrišanu ir tiesības dibināt meitasuzņēmumu, tādējādi nodrošinot papildus finanšu resursus Rīgas ūdens infrastruktūras attīstības projektiem.

SIA Valmieras ūdens laboratorija apkopojusi datus par dzeramā ūdens kvalitāti, kas ņemts no lokālām ieguves vietās (akās, dziļurbumos u.c.). No 86 ūdens paraugiem tikai 15 procentos gadījumu no akām iegūtais dzeramais ūdens uzskatāms par kvalitatīvu un drošu cilvēka veselībai lietošanai ikdienā, informē SIA Valmieras ūdens pārstāve Ingrīda Kraukle.

No aprīļa mēneša SIA Valmieras ūdens akcijas ietvaros aicināja ikvienu Valmieras pilsētas iedzīvotāju bez maksas pārbaudīt ikdienā izmantotās akas vai dziļurbuma dzeramā ūdens kvalitāti. Paraugiem veica testēšanu pēc mikrobioloģiskajiem (koliformas baktērijas, Escherichia coli (E.coli) un ķīmiskajiem (amonija jonu saturs) rādītājiem. Vairāk nekā 82 procentos ūdens paraugu konstatēta baktēriju un piesārņojuma klātbūtne, tāpēc to iespējams droši lietot uzturā tikai pēc termiskas apstrādes jeb vārīšanas.

«Nekvalitatīvs dzeramais ūdens no akām saistīts ar diviem faktoriem. Akām reizi gadā būtu nepieciešams veikt profilaktiskos darbus, kas ļautu to uzturēt labā tehniskajā kārtībā, un daudzām akcijas laikā pārbaudītajām akām tas nav darīts. Akas hermetizācija un tīrība vistiešāk ietekmē dzeramā ūdens kvalitāti. Kā otrs faktors minams tas, ka minimālajam attālumam no kanalizācijas nosēdbedres līdz dzeramā ūdens ieguves akai jābūt vismaz 50 metru. Pilsētā šādu distanci ir sarežģīti nodrošināt, bet, ja abi šie objekti ir tuvāk, tad bieži vien notekūdeņi ieplūst akās un rada piesārņojumu ūdenim, jo visbiežāk arī šīs asenizācijas nosēdbedres nav hermētiski noslēgtas un bieži vien ir noplūdes. Vēl jāņem vērā, ka ūdens kvalitāte šāda veida akās var mainīties ļoti strauji, tāpēc principā vienīgā alternatīva kvalitatīva dzeramā ūdens saņemšanai pilsētā ir pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai,» skaidro SIA Valmieras ūdens tehniskais direktors Ivars Ķiksis.

Rūpniecības nozares profesionāļi aizvien vairāk atzīst CUI (korozija zem izolācijas) nopietnību, un tās radītas sekas ir pastāvīga problēma. Slapja izolācija izraisa koroziju zem izolācijas, samazina izolācijas veiktspēju, izraisa noplūdes un plīsumus, kas rada nepieciešamību veikt papildu apsekošanas darbu, palielina ekspluatācijas izmaksas un svaru. Korozija zem izolācijas būtiski samazina cauruļu un aprīkojuma kalpošanas laiku, un palielina noplūžu, darbības traucējumu un iespējamus darbinieku savainošanās riskus konkrētajā apvidū.

Korozija zem izolācijas būtībā attiecas uz jebkāda veida koroziju, kas rodas mitruma dēļ uz izolētu cauruļu un aprīkojuma ārējās virsmas. CUI rada izaicinājumus darbībām, kas veiktas gan uz sauszemes, gan jūrā, tostarp naftas ķīmijas, pārstrādes un enerģētikas nozarēs.

ExxonMobil pētījumā konstatēts, ka 40%-60% no rūpniecības cauruļu apkopes izmaksām rada CUI.

Lai aizsargātu izolētas metāla virsmas no mitruma un citu kaitīgu vielu ietekmes, svarīgi izmantot izteikti ūdens atgrūdošus, nehigroskopiskus, ķīmiski izturīgus un ilgmūžīgus izolācijas materiālus.

10 reizes mazāka ūdens absorbcija

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki izstrādājuši elektriskās dezinfekcijas iekārtu ūdens attīrīšanai, informē augstskolas Zinātnes koordinācijas un informācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Karaseva.

Ūdens attīrīšanas iekārta ar elektroķīmiskās dezinfekcijas tehnoloģijas palīdzību, pielietojot nanostrukturētu keramiku, novērš patogēno mikroorganismu atrašanos ūdens apgādes sistēmās.

Karaseva akcentē, ka ūdens dezinfekcija ir viens no svarīgākajiem posmiem ūdens izmantošanas ciklā, jo ar tās palīdzību iespējams iznīcināt gan patogēnos, gan cita veida mikroorganismus. Dezinfekcijas ceļā tiek uzlabotas ūdens garšas īpašības, novērsta iespēja inficēties ar dažādām slimībām, kā arī būtiski samazinās bioplēves veidošanās uz cauruļvadu un iekārtu virsmas dažādās ūdens apgādes inženiersistēmās.

Mūsdienās arvien lielāku popularitāti iegūst ūdens elektroķīmiskā dezinfekcija, jo, salīdzinot ar alternatīvām tradicionālām ūdens apstrādes metodēm, tā ir lēta, efektīva un videi draudzīga, turklāt to ir iespējams automatizēt.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Uzņēmums Rīgas ūdens ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli, lai piespiestu iedzīvotājus vēlreiz apmaksāt rēķinus, kurus tie jau bija samaksājuši māju iepriekšējiem apsaimniekotājiem, kas, savukārt, ar ūdensapgādes uzņēmumu nebija norēķinājušies, norāda Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.

Viņš skaidro, ka pēc tam, kad Latio namsaimnieks pārņēma apsaimniekošanā vairākas daudzdzīvokļu mājas, Rīgas ūdens dzīvokļu īpašniekiem izvirzīja prasības apmaksāt iepriekšējo apsaimniekotāju darbības laikā radušos parādus un līgumsodus. Rīgas ūdens ilgstoši nepievērsa uzmanību ienākošajiem maksājumiem un pavirši strādāja ar saviem klientiem un māju pārvaldniekiem, tādēļ par iepriekšējo periodu parādu rašanos ir atbildīgs arī pats uzņēmums, uzskata Latio namsaimnieks.

Viņš norāda, ka Rīgas ūdens vadības rīcībā ir visa informācija par Latio namsaimnieka un tā klientu norēķiniem, tādēļ izplatīto informāciju par maksājumu kavēšanu uzskata par meliem ar nolūku iebiedēt maksātājus.

Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāti pieprasa apturēt jautājumu par Rīgas pašvaldības uzņēmuma SIA Rīgas ūdens meitas uzņēmuma Aqua Riga izveidošanu līdz būs saņemti tiesībsargājošo un pašvaldības darbu pārraugošo institūciju atzinumi.

Opozīcijas deputāti plāno iesniegt priekšlikumu izņemt no Rīgas domes 12. jūnija sēdes darba kārtības jautājumu par piekrišanu SIA Rīgas ūdens līdzdalības iegūšanai SIA Aqua Riga.

«Pastāv bažas, ka Rīgas dome plāno pieņemt kārtējo prettiesisko lēmumu, tādēļ esmu lūdzis Konkurences padomi, LR Ekonomikas ministriju un VARAM izvērtēt šī lēmuma tiesiskumu un iespējamo brīvā tirgus kropļošanu,» norāda deputāts Olafs Pulks.

Viņš uzskata, ka Rīgai jārīko sabiedriskā apspriešana par šāda veida komercdarbības uzsākšanu un domes vadībai jāsniedz ekonomiskais pamatojums un riska menedžments. Pagaidām izskatoties, ka vajadzīgi 405 tūkst. Ls, lai krāna ūdeni salietu pudelēs un piešķirtu tam Rīgas nosaukumu, piebilst O.Pulks.

SIA Rīgas ūdens plāno dibināt meitas uzņēmumu kas nodarbotos ar dzeramā ūdens ražošanu. Savukārt citi ūdens ražotāji satraukušies par šādu iespējamo tirgus kropļošanu un ieceri vērtē skeptiski. Jau pirms gada DB rakstīja, ka ūdens ražotājus dara bažīgus SIA Rīgas ūdens iecere fasēt un tirgot dzeramo ūdeni.

Jautājumu, vai atļaut SIA Rīgas ūdens dibināt meitaskompāniju vēl jāpieņem Rīgas domei. Ja dome šo iniciatīvu atbalstīs, jau šā gada jūlijā tiks dibināts uzņēmums, kura sākotnējais darbības mērķis ir fasētā dzeramā ūdens ražošana un tirdzniecība Baltijas reģiona valstīs. Reāli uzņēmums varētu sākt ražošanu šā gada oktobrī. Savukārt gūto peļņu plānots novirzīt Rīgas ūdenssaimniecības attīstībai. Jāmin, ka Rīgas ūdens norāda, ka šādā veidā vēlas mērķtiecīgāk izmantot pieejamos resursus, jo pēdējo gadu laikā krities ūdens pieprasījuma apjomus un 2/3 ūdens resursu netiekot izmantotas.

Uzņēmumam ir arī tālejošāki plāno, proti, tas plāno apgūt arī to valstu tirgus, kas atrodas tūkstoš kilometru rādiusā no Rīgas. Dibināšanas pamatojumā atzīmēts, ka, palielinoties fasētā ūdens transportēšanas attālumam, attiecīgi ieaugot arī loģistikas izmaksas un to īpatsvars kopējās produktu izmaksās, tāpēc plānots, ka produkciju varētu eksportēt kopumā uz astoņām valstīm: Lietuvu, Igauniju Baltkrieviju, Krievijas ziemeļrietumiem, Somiju, Zviedriju, Dāniju un Norvēģiju.

Ekonomikas ministrija (EM) rosina veikt izmaiņas esošajā regulējumā un kā maksas aprēķina kritēriju noteikt dzīvoklī deklarēto personu skaitu, informē EM.

Izmaiņas tiek rosinātas, ņemot vērā to, ka pēc pērnā gada septembrī veiktajām izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksas noteikšanā daudziem dzīvokļu īpašniekiem, jo īpaši vientuļajiem pensionāriem, maksas apmērs palielinājies pat vairākas reizes.

Sūdzības par pērn veiktajām izmaiņām aprēķinu kārtībā ir bijušas ļoti daudz, turklāt veiktās izmaiņas pirmkārt skāra sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus - pensionārus, kas, protams, nav pieļaujams. Tāpēc EM virzīs jaunas izmaiņas, kur kā galvenais kritērijs maksas aprēķināšanai būs deklarēto iedzīvotāju skaits, norāda ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis.

AS "Balticovo", rūpējoties par ūdens kvalitāti savā olu ražotnē Iecavā, investējis vairāk nekā 500 000 eiro. Projekta laikā tika izbūvēta ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens ieguves vietas, kā arī rekonstruētas ūdens trases.

Jaunajā atdzelžošanas stacijā dienā tiek iegūts aptuveni 500 m3 liels ūdens daudzums, nodrošinot ūdeni visā uzņēmuma teritorijā. Tīro un kvalitatīvo dzeramo ūdeni izmanto darbinieki, to saņem vistas un cāļi, kā arī tas tiek lietots pārtikas ražošanas cehos šķidro un vārīto olu ražošanas procesā un visu cehu, novietņu un iekārtu mazgāšanai.

Tīram un kvalitatīvam ūdenim ir izšķiroša nozīme cāļu un vistu veselībā, labturībā un produktivitātē. Kā norāda dati, slikta ūdens kvalitāte ietekmē putnu dzīves kvalitāti un dēšanas rādītājus pat tad, ja putni ēd vislabāko barību. Ja ūdens sastāvā, piemēram, ir pārāk daudz dzelzs, tas var samazināt citu putniem svarīgo minerālvielu uzņemšanu. Parasti putni patērē 1,6 reizes vairāk ūdens nekā barību, tādēļ pastāvīga tīra ūdens piegāde putnu labturībā ir prioritāra. Ūdenim jābūt attīrītam no visām nogulsnēm, aļģēm, baktērijām, citādi tas var apdraudēt ne vien pašu vistu veselību, bet arī izdēto olu kvalitāti.

Viena no nozarēm, kurā nozīmīgas izejvielas ir tieši derīgie izrakteņi, ir būvmateriālu ražošana. Latvijā ir sastopami 13 veidu derīgie izrakteņi, kurus izmanto būvmateriālu ražošanā, – ģipšakmens, kaļķakmens, saldūdens kaļķis, šūnakmens, dolomīts, laukakmeņi, smilts, smilts–grants, māls, kvarca smilts, aleirīts, smilšmāls un mālsmilts. Visvairāk mūsu valstī ir smilts atradņu, un kopā ar prognozētajām iegulām Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra reģistrā ir reģistrētas 2023 šādas atradnes. Vismazāk reģistrēts ģipšakmens atradņu – divas, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dienas aptaujātie būvmateriālu ražotāji vienlaikus paši iegūst arī derīgos izrakteņus. To atradnes uzņēmumiem vai nu pieder, vai arī tās tiek nomātas. Kā norāda uzņēmēji, derīgo izrakteņu ieguve ir samērā dārgs un darbietilpīgs process. Šīs izmaksas, protams, atspoguļojas arī būvmateriālu cenā, tomēr, kā atzīst ražotāji, ar Rietumeiropas valstu būvmateriālu cenām Latvijā ražotie būvmateriāli droši var konkurēt. Tāpat ražotāji norāda, ka prasības, lai iegūtu licenci derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai, ir sarežģītas un laikietilpīgas, vienlaikus gan atzīst – prasības ir adekvātas, jo tās ir saistītas ne vien ar saimniecisko darbību, bet arī vides aizsardzību.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

23. novembrī tiek uzsākta pieteikšanās vienīgajai būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētai valsts mēroga skatei Gada labākā būve Latvijā 2015. Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, pasūtītāji, projektētāji un pašvaldības no 2015. gada 23. novembra līdz 2016. gada 15. janvārim var izvirzīt skatei Gada labākā būve Latvijā 2015 būves septiņās nominācijās.

«Latvijā ir daudz dārgakmeņu – tās ir mūsu izcilās būves, kas ir retums ar savu spēku un enerģiju,» uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. «Ikvienu nomināciju skatē esam nosaukuši kāda dārgakmens vārdā, kas piešķir tai savu auru,» viņš paskaidro.

Dzīvojamā jaunbūve. Pasargā no stresa, nomierina un pozitīvi uzlādē. Akmens – gaišā jašma.

Sabiedriskā jaunbūve. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Akmens – sarkanais rubīns.

Rekonstrukcija. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Akmens – dzeltenais cirkons.

Renovācija. Sargā pret pārmērībām, sniedz harmoniju un komfortu. Akmens – violetais ametists.

Rīgas ūdens izstrādājis jaunus ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus, kas nedaudz sadārdzinās pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ) izstrādājis un pagājušajā nedēļā iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunos ūdensapgādes un kanalizācijas tarifus. Tagad komisija trīs mēnešus projektu vērtēs un, ja nebūs aizķeršanās, tad jaunie tarifi pēc optimistiskās prognozes varētu stāties spēkā 1. maijā vai, vēlākais, jūnijā. Pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētājas Dagnijas Kalniņas teiktā, tarifu paaugstināšana nekādā ziņā nav saistīta ar eiro ieviešanu Latvijā no šā gada 1. janvāra. Šādai rīcībai ir citi iemesli.

RŪ prognozē, ka statistiski vidējai ģimenei, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā un patērē vidēji piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, maksājumi par kanalizāciju un ūdeni kopumā varētu pieaugt par 1,4 eiro mēnesī. Šobrīd ūdens apgādes tarifs Rīgā ir 0,361 Ls jeb 0,517 eiro par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs ir 0,359 Ls jeb 0,511 eiro par kubikmetru. Savukārt jaunais tarifu projekts paredz, ka ūdens apgādes tarifs varētu būt 0,65 eiro jeb 0,457 Ls par kubikmetru, bet kanalizācijas tarifs – 0,66 eiro jeb 0,464 Ls par kubikmetru. Jāmin, ka iepriekšējo reizi tarifi tika apstiprināti 2007. gada oktobrī un kopš tās reizes nav mainīti. Pirmo reizi Rīgas ūdens tarifus skata SPRK, iepriekš to darīja pašvaldības institūcija.