Vitol vēlas Ventspils nafta termināli izveidot par pasaules mēroga naftas produktu tirdzniecības termināli.

Vitol Group prezidents un izpilddirektors Jens R. Teilors (Ian R. Taylor) ekskluzīvā intervijā Db norāda, ka Vitol iecerējis Ventspils naftas termināli (VNT) izveidot par Ziemeļeiropā svarīgāko pasaules līmeņa termināli. Konkrēti investīciju plāni netiek atklāti, jo gan VN, gan Vitol pie tiem vēl strādā. Tikmēr VNT dalībnieku sapulce ievēlējusi jaunu uzņēmuma valdi, kurā turpmākos trīs gadus strādās divi VN un divi Vitol pārstāvji.

Kā jūs uzskatāt, vai VN akciju iegāde bija risks?

Katram biznesam ir savs riska elements. Bet VN ir ļoti labs terminālis - tam ir lieliska infrastruktūra. Tāpēc mēs uzskatām, ka VN akciju iegāde un VNT iegūšana bija un ir loģisks solis Vitol globālā tīkla attīstībai - tā, lai mēs naftas produktus varam pārkraut abos virzienos. Jau šobrīd varam būt apmierināti ar termināļa rezultātiem, jo janvārī un februārī izdevies būtiski palielināt pārkrauto kravu apjomus, kopš esam ieguvuši VNT akcijas. Mūsu plāns ir turpināt investēt terminālī un padarīt to par pasaules klases termināli. Kā jau teicu - pirmie rezultāti saistībā ar Ventspils naftas biznesu ir ļoti pozitīvi.

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

a/s Ventspils nafta (VN) valdes un padomes pārstāvji, tajā skaitā starptautiskās korporācijas Vitol Group pārstāvji iesnieguši paskaidrojumus un pierādījumus prasības lietā, kurā grupa juristu, kas pārstāv a/s Latvijas naftas tranzīts (LNT), apstrīd 49% SIA Ventspils nafta termināls (VNT) kapitāldaļu pārdošanu Vitol Group meitas uzņēmumam EurominHoldings.

Paskaidrojumus tiesai iesnieguši VN pārstāvji Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Ešlijs Nīls (Ashley Neale), Deniss Krema (Dennis Crema), Džefrijs Mārcs (Jeffrey Martz) un Pols Malholands (Paul Mulholland).

VN un Vitol pārstāvju iesniegtie paskaidrojumi un pierādījumi atspēko Mārtiņa Kvēpa vadītās LNT juristu grupas prasībā izteiktos apgalvojumus, detalizēti izskaidrojot ilgtermiņa darījuma attiecības, kas starp VN un Vitol ilgst kopš 1997.g ada, kā arī izklāstot sarunu gaitu starp VN un Vitol par ciešāku sadarbību VNT izmantošanas jautājumā, kas aizsākās vēl 2001. gadā, Db.lv informē Gundega Vārpa,

a/s Ventspils nafta sabiedrisko atiecību un reklāmas vadītāja.

A/s Ventspils nafta un starptautiskā naftas un gāzes korporācija Vitol ir

noslēgušas darījumu, kura rezultātā Vitol sabiedrība Euromin Holdings (Cyprus) Limited ir iegādājies 49% a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu, Db.lv informēja A/s Ventspils nafta preses sekretāre Gundega Vārpa.

A/s Ventspils nafta un Euromin Holdings darījums paredz, ka par SIA Ventspils

nafta termināls 49% kapitāla daļām tiek maksāti 90 miljonu ASV dolāru. Vitol no

savas puses garantē arī kravu piegādes terminālim vai finansiālu kompensāciju,

ja termināļa noslodze netiek nodrošināta nepieciešamajā apjomā, kā arī fiksētus

Ventspils naftas koncerna akcionārs Vitol Group tranzītkara dēļ ir satraucies par savu investīciju drošību Latvijā.

Galvenais iemesls, par ko esot nobažījusies Vitol Group vadība, ir t.s. Ventspils tranzītkarš un notiekošā cīņa par varu Ventspils tranzīta uzņēmumos, apstiprina premjers Aigars Kalvītis. Neoficiāli tiek norādīts, ka Vitol Group baidās, ka viņi tiks izstumti no Ventspils naftas (VN) biznesa, tāpēc kompānija labprāt iegādātos papildus VN akcijas. To gan iepriekš intervijā Db noliedza Vitol Group prezidents Jens R. Teilors (Ian R. Taylor), kurš norādīja, ka "šobrīd papildus VN akciju iegāde nav mūsu galvenais uzdevums". Vakar pēc tikšanās ar premjeru neviens no Vitol Group pārstāvjiem ar presi runāt nevēlējās.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) visus savus īpašumus esot deklarējis ikgadējā valsts amatpersonas deklarācijā, tāpēc viņu nebiedējot uzliktais pienākums ar zvērestu Anglijas un Velsas Augstākajai tiesai atklāt visus aktīvus, kas viņam pieder visā pasaulē un kuru vērtība pārsniedz 10 000 mārciņu (7970 latu).

Lembergs ir pārliecināts, ka no tiesas procesa Anglijā nekas nevar sanākt, jo viņam neesot nekāda sakara ne ar uzņēmēja Oļega Stepanova un viņa kompanjonu veiktajām «mahinācijām», ne uzņēmuma Vitol «iespējamām blēdībām» Latvijā un aiz tās robežām.

Kā paziņojumā medijiem norāda Ventspils mērs, AS Latvijas Kuģniecība (LK) starptautiskie auditori pirms vairāk nekā pieciem gadiem, veicot kompānijas ikgadējo auditu, konstatējuši, ka LK ir veikusi ar tās vadību saistītām personām darījumus par kuģu īres likmēm, kas ir ievērojami zemākas nekā tirgus likmes. Aizdomas kritušas uz tā laika vairākām vadošām LK amatpersonām - Stepanovu, Valēriju Godunovu un citiem.

Lai gan par tranzītkompānijas Ventspils nafta līdzīpašnieku nesen kļuvusī kompānija Vitol jau ir paudusi bažas premjeram A. Kalvītim par investīciju drošību Latvijā, tās nav traucējušas palielināt savu īpatsvaru minētajā koncernā no 34,75 līdz 43,06 %.

Tādējādi faktiski notiek mēģinājums panākt līdzvērtīgu situāciju ar lielāko VN akcionāru Latvijas Naftas tranzīts (LNT), kam pašreizējā brīdī pieder 42 % slēgtā un 6,89 % - publiskā piedāvājuma akciju.

Var tkai mēģināt modelēt, kādi scenāriji varētu būt gaidāmi nākotnē. Nav noslēpums, ka VN pēdējās desmitgades laikā ir nodarbojusies ne tikai ar naftas tranzīta biznesu - tai pieder arī kuģniecības kompānija, izdevniecība, nekustamie īpašumi - virkne dažādu biznesu, kas Vitol interesē stipri maz - tās vadība ir skaidri norādījusi, ka nopirka VN akcijas tikai tāpēc, lai iegūtu termināli.

Pirms AS Ventspils Nafta (VN) akcionāru sapulces, Euromin Holdings Cyprus, kas ir viena no Vitol Group kompānijām, ir palielinājis savu daļu VN kapitālā par 4.83%. Tagad Vitol Group kopā pieder 47.89% VN akciju, informē uzņēmuma pārstāvji.

Papildus akciju iegāde esot kārtējais solis, lai pildītu Vitol apņemšanos attīstīt VN tranzīta biznesu ilgtermiņā.

Db.lv jau ziņoja, ka nesen Vitol Group palielināja savu daļu VN kapitālā no 34,75 līdz 43,06%, iegādājoties 8,31% uzņēmuma akciju.

Vitol Group pārstāvis un AS Venstspils Nafta padomes loceklis Deniss Krema (Dennis Crema) apgalvo, Vitol ir Ventspilī, lai tur paliktu. D. Krema ir pārliecināts, ka Vitol spēs nodrošināt sekmīgu biznesa izaugsmi un sadarbību ar uzņēmuma partneriem, tostarp arī Krievijas naftas kompānijām.

Vitol gatavojas aktīvi piedalīties VN akcionāru sapulcē, kas notiks šī gada 27.aprīlī Ventspilī.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group veic sarunas par Pakistānā bāzētā degvielas mazumtirdzniecības un uzglabāšanas uzņēmuma Hascol Petroleum Ltd. daļu pirkšanu.

Uzņēmumi pēta iespējamu darījumu, kas varētu būt saistīts ar Vitol ieguldījumu Hascol akcijās un vienošanos par piegādes tiesībām, stāstīja Hascol pārstāvis Zīšans Ulhaks.

Uzņēmuma Hascol valdei lūgts izvērtēt potenciālo darījumu un atļaut Vitol veikt padziļinātu pārbaudi pirms darījuma slēgšanas.

Hascol uzskata, ka Vitol kā daļu turētājs uzņēmumā dos iespēju importēt degvielu par konkurētspējīgākām cenām.

Uzņēmums Hascol pārdod un uzglabā degvieleļļu, dīzeļdegvielu, benzīnu, lidmašīnu degvielu, sašķidrināto naftas gāzi un smēreļļu Pakistānā, kas ir otra lielākā Dienvidāzijas ekonomika aiz Indijas.

Kā ziņots, šī gada jūnijā Vitol kopā ar kompāniju Helios Investment Partners par 276 miljoniem ASV dolāru (256 miljoniem eiro) nopirka Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumu Oando Plc., vienojoties par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi.

Vitol būtu gatavs apspriest sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecību Latvijā, šodien raksta Dienas bizness.

To intervijā DB saka lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs. Vitol grupas uzņēmumu darbība Latvijā ritot veiksmīgi, uz kājām pamazām nostājas arī Latvijas kuģniecība. Savukārt attiecībā uz Venecuēlas naftas tranzīta piesaisti, M. Vērs neizslēdz, ka nākotnē šāda iespēja Ventspilij tomēr varētu būt.

«Vitol pieder vairāki LNG termināļi, tāpēc varu pateikt, ka tā ir ļoti dārga investīcija. Lielbritānijā LNG ir ļoti būtiska energoapgādes sastāvdaļa, vai šis risinājums ir labākais arī Latvijai, es nezinu. Vitol pašlaik neizskata iespēju par LNG termināļa būvniecību Latvijā, jāredz arī ekonomiskais pamatojums. Taču, ja Latvijas valdība mūs uzrunātu, mēs būtu ar mieru šī projekta detaļas apspriest,» tā M. Vērs.

2010. gadā Vitol Grupas tirgotie apjomi pieauga par 25% līdz aptuveni 394 miljoniem metrisko tonnu (mt), salīdzinot ar 316 miljoniem mt 2009. gadā. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja lielāki jēlnaftas, elektroenerģijas un dabas gāzes apjomi.

2010. gadā ieņēmumi sasniedza 195 miljardus ASV dolāru, kas ir par 36% vairāk salīdzinājumā ar 143 miljardiem dolāru 2009. gadā. Pieaugumu veicināja pieaugošie apgrozītie apjomi un augstāka vidējā naftas cena – 79.50 ASV dolāri par barelu salīdzinājumā ar 62 dolāriem par barelu 2009. gadā.

Papildus Vitol tirdzniecības biznesam, kas ir uzņēmuma galvenais darbības virziens, arī terminālu uzņēmums VTTI un izpētes un ražošanas nozares 2010. gadā piedzīvoja izaugsmi.

«Lai arī tirdzniecība visā 2010. gadā bija apgrūtināta, Vitol Group sniegums bija pārliecinošs. Mēs piedzīvojām tirgoto apjomu pieaugumu par 25%, un vienlaikus vērā ņemama izaugsme bija vērojama jēlnaftas, dabas gāzes un elektroenerģijas jomās. Mēs pārdevām 50% mūsu uzglabāšanas un terminālu uzņēmuma VTTI Malaizijas uzņēmumam MISC Berhad, kas sniedz mums stingru pamatu turpmākajai attīstībai. Vitol Aviation un nesen iegādātie Shell naftas pārstrādes uzņēmumi 14 Āfrikas valstīs ļauj mums pietuvoties patērētāju tirgiem, kā arī, iespējams, nākotnē izveidot papildu sinerģijas ar mūsu tirdzniecības aktivitātēm. Mēs plānojam ieguldīt abos šajos uzņēmējdarbības virzienos un attīstīt tos,» sacīja Vitol Group prezidents Īens Teilors.

AS Ventspils nafta akcionārs Vitol, kas līdz šim bija zināms kā energoresursu tirgotājs, aprīļa sākumā paziņojis par darbības uzsākšanu starptautiskajos graudu tirgos. Vitol graudu un citu lauksaimniecības produktu tirdzniecību organizēs caur Singapūru un Ženēvu, kā arī Vankūveru un Hamburgu, informē uzņēmuma pārstāvis Jānis Andžans.

«Šis solis ir dabiska mūsu biznesa paplašināšana,» komentējot jaunumus, norāda koncerna Vitol Group prezidents un vadītājs Īans Teilors (Ian Taylor).

Jau ziņots, ka a/s Ventspils nafta lielākais akcionārs šogad martā noslēdzis ilgtermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

Vitol ienākumi 2012. gadā sasniedza 303 miljardus ASV dolāru, kas bija par 6 miljardiem dolāru vairāk nekā 2011. gadā. Pagājušajā gadā pieaudzis arī Vitol naftas un naftas produktu tirdzniecības apjoms, kas 2012.gadā sasniedza 273 miljonus tonnu. Salīdzinājumam, 2011. gadā tas bija 264 miljoni tonnu. Šajā apjomā netiek iekļauta dabasgāze (1,430 teravatstundas), elektrība (178 teravatstundas), akmeņogles (25,2 miljoni tonnu), oglekļa kvotas (113,5 miljoni tonnu) un ķimikālijas.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Šobrīd vairs netiek strādāts pie uzņēmuma pārdošanas, jo Ventbunkers esot zaudējis lielu daļu vērtības.

Tā intervijā Db norāda Ventspils tranzītbiznesa kompānijas Ventbunkers viens no īpašniekiem Olafs Berķis. Tāpat O. Berķis norāda, ka tiek apsvērta iespēja piedzīt zaudējumus no Ventspils naftas, jo šīs kompānijas darbības rezultātā esot nodarīti zaudējumi Ventbunkeram. (1)

Cik tuvu jūs stāvat Ventbunkera lietām? Cik jums tas arvien ir interesanti?

Esmu Ventbunkera akcionārs. No dibināšanas brīža gandrīz 10 gadus biju šīs kompānijas prezidents. Pēc būtības, kompānijas izaugsme no tās metāllūžņu kaudzes, kāda tā bija dibināšanas brīdī 1994. gadā, līdz modernam terminālim un Latvijas lielākajam holdingam, kurā ietilpa tādi uzņēmumi kā Ventspils nafta, Preses Nams, virkne mediju un preses izdevumu, Latvijas Kuģniecība, nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā un daudz kas cits 2002.gadā, notika manā laikā. Protams, tas nav tikai mans nopelns, tas bija komandas darbs. Šī kompānija man tiešām ir tuva, un tas , kas ir noticis pēdējo gadu laikā, man sāp. Ne jau finansiālo zaudējumu dēļ. Diemžēl pēc manas aiziešanas no Ventbunkera prezidenta amata un Igora Skoka aiziešanas no Ventspils naftas prezidenta amata holdingā bija iestājusies regresija.

Šodien Vitol atklāj pārstāvniecību Baltijas valstīs un biroju Rīgā, Latvijā. Rīga kļūs par Vitol reģionālo tirdzniecības centru un pārvaldīs grupas energoproduktu plūsmu Baltijas reģionā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Roberts Kirkups (Robert Kirkup), Vitol pārstāvniecības Baltijas valstīs valdes priekšsēdētājs, sacīja: «Tas apliecina, ka Vitol uzskata Latviju par mūsu darbības svarīgu daļu, un pierāda, ka mēs ticam iespējām Latvijas enerģētikas nozarē.»

Vitol strādā enerģētikas un izejmateriālu nozarē. Uzņēmuma pamatdarbības virzieni ir tirdzniecība un loģistika, tas strādā arī tādās jomās kā naftas produktu attīrīšana, kuģniecība, termināļu bizness, izpēte un ražošana, enerģijas ražošana, ieguve un mazumtirdzniecība.

Uzņēmums ir dibināts Roterdamā 1966. gadā, un pašlaik tam ir gandrīz 40 biroju visā pasaulē. Grupas apgrozījums 2013. gadā bija 307 miljardi USD.

Ventspils naftas (VN) lielākais akcionārs Vitol ir uzņēmums, kas gūst peļņu no naftas un naftas produktu pārdošanas, veidojot savu darbību tā, lai peļņa uzkrātos Lielbritānijā, nevis Latvijā, tāpēc optimālākie VN investori būtu bijuši Krievijas transporta uzņēmumi, kuriem ir visas iespējas palielināt pārkraušanas apjomu, intervijā ziņu aģentūrai LETA norāda bijušais uzņēmuma Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Solomatins.

Viņš skaidro, ka gadījumā, ja naftas produktu pārdošanas kompānijai pieder vertikāli integrētas pārkraušanas un transporta firmas, proti, VN un LatRosTrans, tas parasti liecina par transporta struktūrvienību darbu bez peļņas vai ar pavisam nelielu peļņu.

Kompānija Vitol pelna, tirgojot naftu un naftas produktus, tā ir ieinteresēta gūt maksimālu peļņu Londonā, nevis Rīgā un vienlaikus vēlas, lai transportēšana būtu pēc iespējas lētāka, sacīja eksperts. «Transporta ķēde, kurā ir VN un LatRosTrans, ir tās struktūrvienības, ar kuru palīdzību viņi vēlas nodrošināt efektīvu darbību, minimizēt izdevumus, nevis gūt lielu peļņu, jo šeit ir jādalās ar citiem akcionāriem, kuriem pieder 50% kompānijas,» paskaidroja Solomatins.

Holdingkompānija Ventspils nafta pērn faktiski strādājusi ar vēl lielākiem zaudējumiem nekā pirms gada, bet uzrādītais peļņas uzrāviens sasniegts ar grāmatvedības trikiem.

Tā secinājuši korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars eksperti, piebilstot, ka Ventspils naftas (VN) 2007. gada pārskats neapliecina saimnieciskās darbības rezultātu uzlabošanos. «Nav nekāda pamata uzskatīt, ka 2007. gadā VN strādāja stipri labāk nekā iepriekš. Pamatdarbība palikusi tāda pati, izmaksu slogs pat pastiprinājies. Rietumu frontē bez pārmaiņām,» secina Laika stara vadošais konsultants Jānis Pinnis. Arī VN informācijā Rīgas Fondu biržai min, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju atsevišķos koncerna darbības segmentos, īpaši naftas transportēšanā pa cauruļvadu gan Latvijas, gan pēdējo divu gadu laikā - arī Lietuvas virzienā, VN finanšu rādītājus pērn pozitīvi ietekmēja VN kā koncerna centrālās holding­sabiedrības tiešo funkciju izpilde - ieguldījumu pārvalde un investīciju plānošana, rezultējoties veiksmīgajā ārvalstu investīciju piesaistes darījumā, daļu SIA Ventspils nafta termināls iegādājoties starptautiskajai Vitol Group.

Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.

Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

AS Ventspils nafta lielākais akcionārs Vitol Group (Vitol), kas arī ir, paziņojis, ka iegādāsies 50% Sargeant Marine (Sargeant) – pasaulē lielākā asfalta tirdzniecības, uzglabāšanas un transportēšanas uzņēmuma. Darījuma summa netiek atklāta, teikts paziņojumā medijiem.

Viens no Sargeant uzņēmējdarbības virzieniem ir starptautiskā tirdzniecība. Uzņēmums piegādā asfaltu klientiem visā pasaulē un diviem stratēģiski izvietotiem termināliem Nīderlandē un Rumānijā.

Paredzams, ka pēc darījuma noslēgšanas uzņēmums tirgos aptuveni 1,3 miljonus tonnu asfalta gadā. Uzņēmējdarbības centri atradīsies Floridā, Londonā un Singapūrā. Jaunā uzņēmuma rīcībā būs trīspadsmit specializētie kuģi, kas veidos pasaulē otro lielāko ISO asfalta konteineru floti. Tiks arī izmantota piekļuve Vitol asfalta ražotnēm visā pasaulē.

Komentējot darījumu, Sargeant vadītājs Daniels Seržants (Daniel Sargeant) sacīja: «Mēs priecājamies par iespēju apvienot spēkus ar Vitol. Mūsu jaunā partnerība ļaus klientiem arī turpmāk izmantot mūsu speciālistu zināšanas, turklāt viņi saņems papildu atbalstu no pasaulē vadošā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma.»

A/s Ventspils nafta lielākais akcionārs noslēdzis ilgetermiņa līgumu par jēlnaftas piegādi no Rosņeftj.

2013. gada 4. martā Rosņeftj parakstījis ilgtermiņa līgumus ar divām pasaules vadošajām tirdzniecības kompānijām Glencore un Vitol par jēlnaftas piegādi. Līgums ar Glencore paredz jēlnaftas piegādes apjomus līdz 46,9 milj. t, bet līgums ar Vitol – līdz 20,1 milj. t. Pirms piegāžu uzsākšanas Rosņeftj jāsaņem priekšapmaksa līdz 10 miljardiem ASV dolāru.

«Šie līgumi ir izdevīgi visām pusēm: tie veicina Rosņeftj resursu bāzes attīstību, garantē stabilas piegādes Glencore un Vitol, nodrošina energoresursus gala patērētājiem, un ilgtermiņā dos iespēju optimizēt pārvadāšanas un loģistikas ķēdes jēlnaftas un naftas produktu tirdzniecībā,» sacījis Rosņeftj prezidents un valdes priekšsēdētājs Igors Sečins.

Vitol Group – AS Ventspils nafta lielākais akcionārs – un Helios Investment Partners vienojušies par 60% mantisko tiesību un 51% balsstiesību iegādi 276 miljonu ASV dolāru vērtībā Rietumāfrikas naftas un gāzes uzņēmumā Oando Plc. Uzņēmuma Oando galvenā mītne atrodas Nigērijā, bet pārstrādes un tirdzniecības vietas atrodas arī Rietumāfrikā, liecina medijiem sniegtā informācija.

Mantisko tiesību un balsstiesību iegāde vēl jāapstiprina kontrolējošām un uzraudzības iestādēm, kā arī ir jāveic parastās pirkuma cenas korekcijas, tostarp attiecībā uz apgrozāmo kapitālu.

Pēc iegādes apstiprināšanas tiks izveidots jauns, neatkarīgs pārstrādes un mazumtirdzniecības uzņēmums, kurā ietilps vairāk nekā 400 degvielas uzpildes stacijas Nigērijā, kā arī noliktava, kurā būs iespējams uzglabāt kopumā 84 000 tonnu kravu. Uzņēmums paplašinās savu darbību, pārņemot daļas piegādes un beztaras izplatīšanas uzņēmumā Ganā un sniedzot sašķidrinātās naftas gāzes uzpildīšanas un izplatīšanas un smēreļļu tirdzniecības pakalpojumus.

Vitol pārvaldītā ieguldījumu sabiedrība Vitol Investment Partnership ir vienojusies par MISC Berhad (MISC) piederošo 50% VTTI BV akciju iegādi 830 miljonu ASV dolāru vērtībā. Vitol īpašumā šobrīd jau atrodas 50% VTTI BV akciju. VTTI BV turpinās darboties kā neatkarīgs uzņēmums, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Ar Vitol, pasaulē lielākā neatkarīgā enerģijas tirdzniecības uzņēmuma, atbalstu, esam spējuši izveidot neatkarīgu uzglabāšanas pakalpojumu uzņēmumu. Esam pārliecināti, ka gan mūsu piedāvājums klientiem, gan mūsu aktīvu apjoms turpinās pieaugt,» norāda Robs Nijsts (Rob Nijst), VTTI BV izpilddirektors.

Vitol prezidents un izpilddirektors Īans Teilors (Ian Taylor) uzsver: «Darbs pēdējos piecos gados kopā ar MISC ir bijis pagodinājums. Ar lielu optimismu un prieku skatāmies nākotnē un plānojam pilnībā izmantot VTTI BV potenciālu. Vadības komanda ar Robu priekšgalā ir veiksmīgi izaugusi un attīstījusi uzņēmumu visā pasaulē – šodien VTTI BV kopējā bruto uzglabāšanas ietilpība ir 54 miljoni barelu, ieskaitot nepabeigtos projektus. Termināļiem ir izcils HSE reģistrs; tie tiek strukturēti un pārvaldīti ar mērķi apmierināt enerģijas tirdzniecības nozares izvirzītās augstās prasības.»

Energoresursu tirgotājs "Vitol Group" līdz gada beigām plāno pilnībā pārtraukt Krievijas izcelsmes jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību.

"Vitol" tirgotās Krievijas naftas apmērs otrajā ceturksnī būtiski kritīsies, jo samazināsies pašreizējās līgumsaistības," norāda uzņēmuma preses pārstāvis.

Kompānija plāno pārtraukt Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību, ja vien netiks saņemti citi norādījumi, un šo procesu paredzēts pabeigt līdz 2022.gada beigām.

"Vitol" arī uzsver, ka neslēgs jaunus līgumus par Krievijas jēlnaftas un tās produktu tirdzniecību. Līdz šim uzņēmums Krievijas naftu iepircis jau esošo līgumu ietvaros.

"Vitol" grupā Latvijā ietilpst kuģu pārvaldības sabiedrība SIA "LSC", naftas terminālis SIA "Ventspils naftas termināls", cauruļvada īpašnieks SIA "LatRosTrans" un loģistikas operators SIA "Vitol Baltics".