Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Pēdējās nedēļas laikā Šveices advokāts Rudolfs Meroni cietis neveiksmi vēl divās tiesās, mēģinot panākt savas ietekmes atjaunošanu Ventbunkerā, cīnoties ar Uzņēmumu reģistru.

Administratīvā tiesa Liepājas tiesu namā 11.jūnijā un Rīgas tiesu namā 8. jūnijā lēmušas, ka R. Meroni neizdevīgo Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu darbību nav pamata apturēt, liecina Db.lv rīcībā esošie lēmumi. Tādējādi R.Meroni nav izdevies realizēt jaunu «apvērsumu» Ventbunkerā un panākt, ka uzņēmuma valdē un padomē atkal darbojas tikai R. Meroni un viņa cilvēki. Ventbunera padome un valde var turpina darbu līdzšinējā sastāvā – Ventbunkera padomi vada Olafs Berķis, bet valdi – Dzintars Kašs.

Lai gan R.Meroni dažādi cenšas atjaunot savu kontroli pār Ventbunkeru, tomēr pēdējā pusotra gada laikā dažādās tiesās gan Latvijā, gan arī Šveicē Meroni cietis sakāvi teju desmit tiesvedībās.

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

"Ārvalstu mediju vēstītais par to, ka "ByteDance" izskata iespēju pārdot "TikTok", neatbilst patiesībai," teikts paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka ""ByteDance" neplāno pārdot "TikTok"".

"TikTok" vadītājs Džou Šoudzi norādījis, ka uzņēmums jauno likumu apstrīdēs tiesā.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ir pieņēmis un prezidents Džo Baidens parakstījis likumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs "TikTok", ja "ByteDance" to nepārdos.

Likums noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš varēs tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau būs atrasts un notiks pārdošanas process.

Tiesāšanās varētu ievērojami aizkavēt Kongresa noteikto termiņu vai bloķēt likuma stāšanos spēkā.

Šodien, 22. decembrī, no Ventbunkera valdes oficiāli atsaukts tās bijušais valdes loceklis Valērijs Godunovs.

Uzņēmumu reģistrs (UR) ir piereģistrējis veiktās izmaiņas, atbilstoši Ventbunkera padomes 2009. gada 16. decembra lēmumam. V. Godunova vārds figurē vairākās skandalozās krimināllietās. Tādējādi par šobrīd leģitīmiem valdes locekļiem atzīti tie, kas ir reģistrēti komercreģistrā uz doto brīdi (Mihails Dementjevs, Alvis Hāze, Raimonds Grīniņš).

Šobrīd UR ir iesniegti dokumenti arī par R. Grīniņa atstādināšanu no amata. Savus iesniegumus UR iesniegusi arī «otra» puse, kas vēlas reģistrēt it kā 18. decembrī notikušajā akcionāru sapulcē apstiprinātos valdes un padomes locekļus. Šī situācija ir ļoti būtiska, jo šobrīd notiek varas pārdale kompānijā. Ventbunkeru saskaņā ar statūtiem var pārstāvēt kopīgi divi valdes locekļi.

Ar Baltkrievijas valsts koncerniem saistītais uzņēmums SIA Oil Logistic kļuva par straujāk augošo uzņēmumu 2007. gadā - Gazeli 2008.

Vladimirs Demidovs

IVladimirs Demidovs ntervijā Db uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Baltkrievijas pilsonis Vladimirs Demidovs stāsta par uzņēmuma darbību, Baltkrievijas konfliktu ar ASV un savu Latvijas un Baltkrievijas sadarbības redzējumu.

Kāds bija uzņēmuma darbības sākums Latvijā?

Baltkrievijai nav pieeja jūrai – citi saka, ka tas ir trūkums, es – ka tā ir priekšrocība. Trūkumus vienmēr vajag pārvērst par priekšrocībām, tā ir izdevīgāk. Mums ir iespēja izvēlēties virzienus, izvēlēties ceļus. Izvēle ir atkarīga no tā, kur ir lētāk, operatīvāk un labāk. Kad es atnācu uz koncernu, es biju speciālists vieglajā rūpniecībā, jo 28 gadus biju nostrādājis tieši šajā nozarē. Mani nosūtīja uz Latviju. Sākumā pieeja bija tāda – brauc pie jūras no Gdaņskas līdz Pēterburgai un meklē, kur mums ir visinteresantākais variants, tur arī atvērsim pārstāvniecību. Mēs izvēlējāmies Rīgu ģeogrāfiski izdevīgā stāvokļa dēļ – 300 km līdz Tallinai, 300 km līdz Klaipēdai. Rīga ir arī Baltijas finanšu centrs. Pieradu pie domas, ka te būs jāstrādā. Tagad jau ir sestais gads, kopš es te esmu. Pirmos divus gadus mēs strādājām kā pārstāvniecība un paralēli – 11 mēnešus pēc pārstāvniecības izveidošanas – izveidojām arī uzņēmumu. Belneftehim Baltic, šodien Oil Logistic principā ir Baltkrievijas valsts kompānija, kuras īpašnieki ir uzņēmumi, kuri ietilpst milzīgajā Baltkrievijas koncernā Balneftehim. Šis ir arī iemesls, kādēļ amerikāņi mums „uzbrauca”. Īpašnieki ir kompānija Belarusjkalij – 55%, pašam Belneftehim koncernam pieder 25%, bet viņi nevada uzņēmumu – viņi savas akcijas ir atdevuši Baltkrievijas naftas namam. Un pa 10% pieder Naftan, kas ir naftas pārstrādes uzņēmums Novopolockā, un naftas ieguves uzņēmumam Belorusjneftj. Principā mums nav neviens procents privātā kapitāla, jo tā ir tāda Baltkrievijas specifika. Arī man kā uzņēmuma vadītājam ir vieglāk pārstāvēt valsts intereses, cīnīties par katru santīmu. Jo es zinu, ka tā nav mana nauda, par ko es cīnos.

Gadījumā, ja starptautiskās institūcijas atteiks aizdevumu Latvijai, mums nav alternatīva turpmākās attīstības plāna. To intervijā Db atzīst Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičev­skis. Tomēr joprojām netiek sniegtas atbildes ne par to, cik īsti naudas Latvija grib aizņemties, ne arī to, cik ilgā laikā tā būs jāatdod.

Ir skaidrs, ka Latvijas valdība vēlas aizņemties vairākus miljardus eiro no SVF un citiem starptautiskajiem tirgiem. Par cik lielām summām īsti ir runa?

Esam izdarījuši pirmo darbu, uzņēmēju valodā to sauc par biznesa plānu. Esam to sagatavojuši un par to vienojušies. Naudas devēji pieņem lēmumu par to, cik liela ir šā plāna vērtība, un tikai tad, kad viņi būs pieņēmuši lēmumus par iespējamā atbalsta apjomiem un savstarpējām sakarībām starp naudas iespējamo aizdevēju listi, mēs varēsim par to runāt. Mēs esam pilnībā atvērti, ļoti labi zinām, kādas ir mūsu vajadzības, kuras no tām ir primārās, kuras - sekundārās.

Miljardieris Grigorijs Lučanskis meklē iespējas iegūt Latvijas pilsonību, turklāt dara to ar politisko aprindu palīdzību, atsaucoties uz labi informētiem avotiem vēsta Neatkarīgā.

Par šo pakalpojumu G. Lučanskis solot nodrošināt labus biznesa kontaktus ar Kazahstānu, ar kuras prezidentu Nursultanu Nazarbajevu viņam ir senas draudzīgas attiecības.

Mēģinot šai informācijai rast oficiālu apstiprinājumu vai noliegumu, Neatkarīgā uzzināja pavisam citu negaidītu informāciju par pasaulē skandalozi slavenā uzņēmēja pēdējā laika gaitām Latvijā. Kāds avots minēja, ka G. Lučanskim Kurzemes jūrmalā tiekot celta māja, kuras būvdarbus pieskatot viņa draugs uzņēmējs Viktors Brods. Nepārprotami zināms, ka pēdējā miljardiera vizīte Latvijā saistīta ar skumju notikumu – agrofirmas Ādaži bijušā priekšsēdētāja Alberta Kaula bērēm, ziņo Neatkarīgā.

Tranzītuzņēmuma Ventbunkers akcionāru strīdi, kas turpinās jau vairākus gadus, rezultējas ne vien ar jaunām prasībām tiesā, bet ar vairāku miljonu eiro pārskaitīšanu no uzņēmuma uz kādu citu, ar akcionāru saistītu uzņēmumu.

Publiskā attiecību noskaidrošanā iesaistījies Šveices advokāts Rudolfs Meroni, kam uzticēts pārvaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, un uzņēmējs Olafs Berķis, kas ir viens no tiešajiem Ventbunkera akcionāriem. Abi kungi periodiski nonāk Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatos pēc tam, kad Uzņēmumu reģistrs (UR) ir piereģistrējis vienu vai otru dažādu akcionāru sapulču ievēlētām padomēm vai valdēm. Vismaz otru gadu pēc kārtas kāda no šīm «vadībām» atklāj, ka otras «vadības» laikā no Ventbunkera izpumpēti naudas līdzekļi uz aizdomīgām kompānijām, uz aizdomīga pamatojuma.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Trešdien vakarā arestēts a/s Ventbunkers valdes loceklis Alvis Hāze, ceturtdien no rīta paziņojis pats uzņēmums. Ventbunkers to vērtē kā atklātu provokāciju un apgalvo, ka aresta pamatojums ir safabricēts, ziņo Diena.lv.

Aizturēšana esot veikta brīdī, kad A.Hāze tikās ar apsardzes firmas TM Security pārstāvi Mareku Varneli, lai pārrunātu iespējas, kādā veidā šī kompānija mierīgā ceļā varētu atkāpties no Ventbunkers biroja telpām Ventspilī. Ventbunkers norāda, ka apsardzes firma vairākus mēnešus pretlikumīgi neielaižot birojā uzņēmuma valdi.

Iespēju tikties ar Ventbunkera valdi pēdējā laikā esot meklējis pats M.Varnelis. Policija esot arestējusi A.Hāzi brīdī, kad M.Varnelis negaidīti pasniedzis viņam aploksni ar nezināmu saturu, apgalvojot, ka tajā esot dokumenti.

Uzņēmums noskaidrojis, ka TM Security pārstāvis ir uzrakstījis iesniegumu ar uzņēmuma vērtējumā apmelojošu apgalvojumu, ka A.Hāze esot centies no TM Security izspiest naudu.

Izmaiņas tūrisma likumā, kas vērstas uz klienta drošības palielināšanu, nozares sakārtošanu, var nesasniegt cerēto – apdrošināšanas prasības neesot gana drošas lielajiem spēlētājiem, bet mazos izstumj no tirgus.

Šobrīd maza tūrisma firma ar nelielu apgrozījumu un liels operators sniedz vienāda apjoma drošības garantijas, kaut arī potenciālais risks ir būtiski atšķirīgs, saka ceļojumu aģentūras A–Sono valdes locekle Iveta Vanaga.

Austrieši nolūko Ventspils tranzītbiznesu

Šveices advokāts Rudolfs Meroni atzīst, ka darījums varētu notikt tuvākā pusgada laikā un Austrijas investoriem esot interese ne tikai par Ventspils naftu, bet arī Ventbunkeru.

Investors

Krievijā kāpums var turpināties

Jūlijā Krievijas akciju tirgus piedzīvoja būtisku pieaugumu, MMVB indeksam palielinoties par 6,7%, bet RTS indeksam – par 10,4%. Tomēr tas nenozīmē, ka kāpums apstāsies, un tiek prognozēts, ka augšupejošā tendence var turpināties.

Ventspils tranzītbiznesa kompānijā AS Ventbunkers vadību atkal pārņēmuši Šveices advokāta Rūdolfa Meroni oponenti, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft dati.

Šī ir trešā vadības maiņa kompānijā pēdējā laikā. R. Meroni piekritēji Ventbunkera vadībā atradās tikai divas dienas - no 2. līdz 4.janvārim, un vakar uzņēmuma vadošajos amatos atkal reģistrēti R. Meroni oponenti. Uzņēmumu reģistrs konstatējis pārkāpumus akcionāru sapulces, kas tika sasaukta Meroni piekritēju pozīciju nostiprināšanai Ventbunkerā, norisē un atcēlis iepriekš reģistrētās izmaiņas kompānijas vadībā.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs kopš vakardienas atkal ir Olafs Berķis, padomes priekšsēdētāja vietnieki - Jānis Junkers un Ovads Aleksejs, bet padomes loceklis - Gatis Klimass. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bet valdes locekļi - Valērijs Godunovs, Raimonds Grīniņš un Andrejs Piņkovs.

No tranzītuzņēmuma Venbunkers izpumpēti miljoniem latu, nobēdzināti dokumenti un kopumā samazināta kompānijas vērtība, akcionāriem nodarot teju 50 miljonus latu zaudējumus – tas tiek pārmests Ventbunkera iepriekšējai vadībai ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni priekšgalā.

Db.lv rīcība esošie dokumenti liecina, ka par, iespējams, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu pret Ventbukeru Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde šogad 3. jūlijā sākusi kriminālprocesu pret R. Meroni un vēl 12 personām

Ventbunkera pašreizējā valdes priekšsēdētāja Dzintara Kaša parakstītais pieteikums policijai liecina, ka aizdomās turētas Ventbunkera bijušās augstākās vadības personas, tajā skaitā R.Meroni, Alvis un Jānis Hāzes, Gints Laiviņš – Laivenieks, Aivis Landmanis, Aivars Gobiņš, Diāna Jukna, Mihails Dementjevs, Daimārs Škutāns, Aleksandrs Popovs.

Austrijas investoriem ir interese par naftas pārkraušanas aktīviem Ventspilī, tātad ne tikai par Ventspils naftu, bet arī Ventbunkeru (VB). To Db apliecināja gan Ventbunkera viena no patiesā labuma guvējiem Oļega Stepanova pārstāvis Aleksandrs Niklass, gan Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kurš saskaņā ar Ģenerālprokuratūras 2007. gada 18. decembra lēmumu iecelts par A.Lemberga arestēto īpašumu, tostarp daļas Ventbunkera, pārvaldnieku.

Tas, vai realizēsies darījumi, esot atkarīgs no tā, cik saskaņoti darbosies visi akcionāri, teicis O. Stepanovs. VB, kas kontrolē Ventspils naftas otru lielāko akcionāru Latvijas Naftas Tranzīts, pārdošanas darījuma summa tiek lēsta 450-500 miljonu eiro apjomā, liecina Db rīcībā esošā neoficiālā informācija.

«Atbilst patiesībai tas, ka pašlaik notiek diskusijas ar Austrijas investoru grupu, kas ir ieinteresēta iespējamā Ventbunkers, Ventspils nafta (VN) un Latvijas Kuģniecības (LK) akciju iegādē,» Db atzina R. Meroni.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kuram uzticēts pārvaldīt arestētās 3/7 Ventbunkers akciju daļas, šobrīd pretēji patieso īpašnieku - Igora Skoka un Genādija Ševcova - gribai «pārvalda» vēl 2/7 daļas.

Viņi apliecina, ka Ventbunkers, kuras īpašnieki nemainīgi vairākus gadus «esam mēs un Lembergu ģimene», kopš 2010. gada faktiski atrodas bez vadības, jo valsts atbildīgās institūcijas nespēj nodrošināt ātru noziegumu izmeklēšanu, kuriem pateicoties Ventbunkers institūcijās pretēji īpašnieku gribai tika nelikumīgi ieceltas R. Meroni uzticamas un nekompetentas personas.

Lembergu ģimene un divi no citiem minētajiem īpašniekiem savas tiesības akciju sabiedrībā realizēja ar juridisku personu starpniecību, kuras par labu īpašniekiem, saskaņā ar īpašnieku instrukcijām un uz īpašnieku rēķina, ilgu laiku pārvaldīja R. Meroni un viņa kontrolētas personas, minēts paziņojumā. Tajā atgādināts, ka 2007. gadā minētais advokāts sniedza liecību krimināllietā pret savu klientu, bet tūlīt pēc tam viņa pārvaldībā nonāca par labu valstij arestētās klientam piederējušās 3/7 daļas.

Viens no Ventbunkera akciju īpašniekiem Olafs Berķis šobrīd vairs nedomā, ka tuvākajā laikā varētu pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, viņš atzina intervijā Db.lv.

Ventbunkers 1/7 daļu patiesais īpašnieks O.Berķis apliecināja, ka pirms pāris gadiem izskanējušā informācija par plāniem pārdot Ventbunkers bijusi patiesa, turklāt sarunas bijušas pietiekami nopietnas. «Bija sagatavota dokumentu pakete, var teikt līgums parakstīts. Es procesā iesaistījos, lai nebūt jāiet cauri tam, kam esam izgājuši šajos gados. Es jau nojautu, ka būs domstaprības, kā rezultātā Ventbunkera aktīvi zaudēs vērtību,» viņš atzina.

Jautāts, vai šobrīd būtu gatavs pārdot savas daļas, O. Berķis nedaudz ironozējot, atzina: tā kā šīs cīņas kļuvušas par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, domāju, kā bez tā dzīvošu, tāpēc tagad neesmu gatavs pārdot. O. Berķis, kurš Ventbunkeru sāka vadīt 1994. gadā, arī atzina, ka šobrīd joprojām Ventbunkers ir naudu nesošs uzņēmums. «Manā skatījumā tā vēl būs daudzus gadus, neraugoties uz, piemēram, Krievijas ostu attīstību. Nu negribas man tagad paņemt un «nokaut vistu, kas dēj katru dienu pa oliņai»,» tā O. Berķis.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmumam Litasco radušās problēmas ar mazuta transportēšanu no Ventbunkera termināļa rezervuāriem, kas traucē darbu arī Latvijas Dzelzceļam (LDz).

Uzņēmums informē, ka Ventbunkera rezervuāri patlaban sasnieguši maksimālo iespējamo kapacitāti, bet vairāk nekā papildu 1700 dzelzceļa vagonu ar 100 000 metrtonnu Litasco naftas produktu jau nogādāti Latvijas teritorijā. Ventbunkers termināļa rezervuāros uzglabāti 120 000 metrtonnu.

LDz apstiprināja, ka «kravas vagonu daudzums, kas uzkrājas Latvijā sakarā ar to neizkraušanu, rada nopietnas problēmas LDz darbībai. Šāda vagonu aizturēšana kavējot kravas vilcienu satiksmi un ievērojami apgrūtina manevru darbu, tomēr LDz turpināšot pieņemt Latvijā ienākošos vagonus ar kravām un nodrošinās kravu apriti».

Lukoil meitas­uzņēmums Litasco 2011. gadā nevarēs izmantot Ventbunkera termināli, jo zaudējis konkursā.

Litasco esot apsteidzis Krievijas izcelsmes Ženēvā reģistrētais koncerns Mercuria, kas piedāvājis gan par 30% lielāku cenu, gan garantējis lielākus apjomus, DB skaidroja Ventbunkera komunikāciju daļas direktors Aivars Gobiņš, piebilstot, ka Ventbunkera konkursā, kas tiekot rīkots katru gadu, kopumā piedalījās sešas kompānijas, tostarp arī Litasco. Tādējādi Litasco, kas ar Ventbunkeru sadarbojās vismaz iepriekšējos divus gadus, nav izredzes izmantot Ventbunkera termināli 2011. gadā.

Tomēr par to, ka Litasco varētu vispār pārtraukt sadarbību ar Latviju A.Gobiņš nebija pārliecināts, jo uzskata, ka Ventbunkers bijis ļoti izdevīgs Litasco.

Nespēja Ventspilī vienoties par vienu naftas tranzīta «tehnisku jautājumu» draud ar to, ka Lukoil var izvēlēties citu tranzīta ceļu.

Tas izskanēja DB sarunā ar Lukoil meitas uzņēmuma Litasco izpilddirektoru Sergeju Čapliginu. «Nav tā, ka mēs pašlaik būtu nolēmuši apturēt Lukoil naftas produktu kravas caur Latviju. Mēs ļoti ceram, ka izdosies vienoties ar Ventbunkeru par problēmas risinājumu. Šo jautājumu esmu apspriedis arī Latvijas valdības līmenī. Es norādīju, ka mēs ļoti negribētu, lai mēs būtu spiesti pārskatīt savu tranzīta ceļu. Tam nav nekādu politisku iemeslu, ir runa tikai par tīri tehnisku jautājumu komerciāliem risinājumiem,» piebilda S. Čapligins.

DB jau rakstīja, ka ap 1 700 naftas cisternu kopš pērnā gada decembra beigām turpina bloķēt Latvijas dzelzceļu un Ventbunkera termināli. Šī konflikta laikā Ventbunkera pārstāvji jau vairākkārt pauduši savu viedokli, vainojot Litasco tranzīta ceļa bloķēšanā un savas pasūtītās mazuta kravas nepieņemšanā.

Nav normāli, ka nozīmīgu uzņēmumu vadībā kā AS Ventbunkers bija izbijis kazino krupjē, profesionāls dejotājs, parādos iestidzis caurkritis aktieris, daži apšaubāmas reputācijas advokāti, viņu sievas un citi radi, kam nav ne mazākās nojēgas par loģistiku, termināliem un tamlīdzīgām lietām.

Tā norāda uzņēmuma padomes loceklis Olafs Berķis, komentējot oponenta Rūdolfa Meroni «nometnes» kadru izvēli.

Viņš arī noraida viedokli, ka nesaskaņas Ventbunkerā saistītas ar vienkāršu naudas pārdali starp akcionāriem, nevis uzņēmējdarbību. «Tās ir pilnīgas muļķības. Protams, cilvēki ar uzņēmējdarbību nodarbojas tāpēc, ka vēlas pelnīt un nodrošināt sev labklājību,» uzsver Berķis.

Viņš arī skaidro, ka attiecībā uz investīcijām šogad Ventbunkerā nekas liels netiek plānots, lai gan nevarot teikt, ka nebūtu ko Ventbunkerā uzlabot. Potenciāli vajadzētu dubultot noliešanas jaudas, jāatjauno kuģu bunkurēšana, bet patlaban esot jātiek skaidrībā, kādas vispār būs kompānijas finansiālās iespējas pēc Meroni komandas vadīšanas «ballītes».

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmums Litasco bijis palicis parādā Ventbunkeram 23 miljonus eiro, bet šobrīd šo parādu, kā arī soda naudas un maksājumu kavējumus piedzīt vairs neizdošoties.

Tas tāpēc, ka ar pašreizējā Venbunkera padomes priekšsēdētāja un viena no akcionāriem Olafa Berķa ziņu Litasco nodoti 47 tūkstoši tonnu mazuta, kurus Ventbunkeram bija tiesības paturēt kā nodrošinājumu nesamaksātajam parādam, Db.lv skaidroja Šveices advokāts, bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni.

Viņš par šā gada sākumā atdoto mazutu Litasco uzzinājis no Krievijā pārstāvētās enerģētikas un preču aģentūras Argus, kuras pārstāvis Denis Varaksin e-pasta sarakstē Ventbunkera bijušajam padomes loceklim Aivaram Gobiņam uzdevis nevanīgu jautājumu par to, vai Ventbunkeru atstājušajā kuģī Britu Ērglis aptuveni 47 tūkstoši tonnu mazuta no Litasco bijuši vecie krājumi, Db.lv atklāja A. Gobiņš, skaidojot informācijas avotu par izvestajām mazuta kravām.

Tas, kas šobrīd notiek mūsu valsts tautsaimniecībā, ir tikai loģiski, ņemot vērā norises pasaulē un Eiropā. Var teikt, ka augusta mēnesī Eiropa aizgāja atvaļinājumā, bet pēc tā atgriezās pilnīgi citā ekonomiskajā un finanšu vidē. Tur notiekošās negatīvās norises, protams, atspoguļojas arī pie mums.

Šodien visi redz, ka ienākumu līmenis samazinās gan valsts, gan privātajā sektorā, kā arī pieaug bezdarbs un bezdarbības risks, un krasi samazinās cilvēku vēlme patērēt. Bet mūsu ekonomika ir patērētāju ekonomika, ražošanas sektors aizņem tikai 8% no tās. Nekustamā īpašuma nozare un celtniecība pirms gada aizņēma 25%, un līdz ar tās sarukumu neviens sektors nevar šo tukšo vietu aizpildīt. Runāt par to, ka mēs šeit tagad attīstīsim kaut kādu ražošanu un jaunas tehnoloģijas — tas ir bezcerīgi, jo prasa ļoti lielu ieguldījumu: infrastruktūru, izglītību un vēl ļoti daudz citu faktoru. Tāpēc ir jāārstē arī nekustamo īpašumu segments. To nedarot, mēs nonāksim vēl dziļākā krīzē.

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.