Litasco (Lukoil meitas uzņēmums) šobrīd cenšas piespiest AS Ventbunkers (VBU) parakstīt jaunu līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā, attsakoties pieņemt mazuta piegādes, kas šobrīd tiek uzglabātas Ventbunkers terminālī.

Par to Db.lv informēja Ventbunkers preses dienests, norādot, ka tādējādi tiek izraisīts haoss un postījumi Latvijas dzelzceļa sistēmai un radīti miljoniem latu zaudējumus gan Litasco, gan citām kompānijām, jo mazuta eksports caur Latviju šobrīd ir būtiski ierobežots.

Litasco, kas nosūtītīja naftas produktus uz Ventbunkers termināli iepildīšanai un izkraušanai kuģos, esot iesniegusi fiktīvu prasību pret VBU par to, ka degvielas kvalitāte neatbilst viņu klienta specifikācijām. «Saprotams, ka šis apgalvojums ir absurds. Pirms viņi nosūta produktu mums, tas ir viņu pienākums precīzi zināt, ko viņu klients sagaida un kādas specifikācijas ir nepieciešamas. Mēs esam atbildīgi, lai pārvietotu klienta - Litasco – iekrauto kravu no punkta A līdz punktam B. Līdz ko produkts ir novadīts un uzglabāts objektā, jau ir par vēlu veikt kādas izmaiņas. Vienīgais šādas rīcības mērķis ir bloķēt Ventbunkers termināli,» komentē a/s Ventbunkers valdes loceklis Alvis Hāze.

Situācija a/s Ventbunkers birojā pagājušās nakts laikā saasinājusies un draud kļūt nekontrolējama, preses paziņojumā pauž Rūdolfa Meroni puses pārstāvis Aivars Gobiņš. Savukārt Ventspils policija norāda, ka abas puses ir brīdinātas par sekām, ja konfliktu neatrisinās mierīgā ceļā.

«Nakts laikā biroja ēkas teritorijā patvaļīgi un pretlikumīgi iekļuvušas apsardzes kompānijas TM Security formas tērpos tērptas personas – kopskaitā vismaz 20 cilvēki. Precīzs šo cilvēku skaits nav zināms, tomēr kopējais nelikumīgi teritorijā esošo cilvēku skaits varētu sasniegt pat 40,» teikts paziņojumā. Jau naktī teritorijā iekļuvušie TM Security darbinieki sākuši provokācijas pret a/s Ventbunkers teritorijas apsargiem no kompānijas Koblenz Drošība – pret viņiem esot rīdīti suņi, apsargi aplieti ar ūdeni un veikti arī citi mēģinājumi apsargus fiziski ietekmēt, lai tos provocētu.

Ventbunkers, kam nupat mainīta valde, bijušās valdes pārstāvji pārmet Mārtiņa Kvēpa juristu firmai dokumentu viltošanu par Ventbunkers akcionāru sapulci, kas nekad nav notikusi, kā arī izsaka aizdomas, ka aiz šiem procesiem stāv Aivars Lembergs.

«2011. gada 20. decembrī M. Kvēpa juristu firma kārtējo reizi iesniedza Uzņēmumu Reģistrā (UR) rupji viltotus dokumentus par akcionāru sapulci, kas nekad nebija notikusi un pat nekad netika sasaukta. Šis ir jau piektais mēģinājums, kad bēdīgi slavenais Kvēps cenšas nelegāli pārņemt kontroli pār Ventbunkers, kas ir viena no vadošajām naftas tranzīta kompānijām Ventspils ostā,» Db.lv informēja Ventbunkers preses dienesta pārstāvis Aivars Gobiņš. M. Kvēps šos apgalvojumus pagaidām nekomentē.

A. Gobiņš skaidro, ka 2011. gada 27. jūnijā likumīgā Ventbunkers valde sasauca akcionāru sapulci, kam bija jānotiek 2011. gada 20. decembrī un tā arī tika noturēta pēc visiem standartiem. Vairāk nekā 70% akcionāru tika pārstāvēti šajā legālajā akcionāru sapulcē. Rezultāti tika iesniegti UR nākamajā dienā.

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Līdzīgi kā 2010. gadā mikroautobusā noturētā Latvijas kuģniecības akcionāru sapulce, arī šodien iepriekš sasaukto Ventbunkers sapulci tās vairākuma akcionāriem nācās noturēt aiz žoga pie akcionāru sapulces norises vietas, kas bija Kālija parka teritorija.

Pie ieejas Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kotrolētā Kālija parka teritorijā bija izvietoti apsardzes darbinieki ar privātpersonu sarakstu, kuras aizliegts ielaist uzņēmuma teritorijā. Šo personu skaitā bija arī Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis, kā arī citi uzņēmuma vairākuma akcionāru pārstāvji, Db.lv zināja stāstīt Ventbunkers preses pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Viņš arī minēja apsargu teikto, ka R. Meroni atrodoties Kālija parka teritorijā, lai gan, pēc M. Krastiņa uzsvērtā, zināms, ka R. Meroni neatrodas Latvijā.

Tomēr neskatoties uz R. Meroni grupējuma centieniem liegt Ventbunkers akcionāriem piedalīties šodien sasauktajā uzņēmuma akcionāru kopsapulcē, akcionāru vairākums kopsapulci ir noturējis un pārvēlējis līdzšinējo uzņēmuma padomi. Kopsapulcē lemtais tiks nekavējoties iesniegts reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā, tā M. Krastiņš.

Šveices advokāts Rudolfs Meroni mēģina pārskaitīt 29 miljonus ASV dolāru (ap 14,5 milj. Ls) a/s Ventbunkers meitas uzņēmuma Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kreditoru līdzekļus personīgajā kontā, Lihtenšteinas bankā.

Saistībā ar notikušo tuvākajā laikā tiks iesniegts pieteikums kriminālprocesa uzsākšanai, Db.lv informēja Ventbunkerss akcionāru vairākuma preses pārstāvis

Mārcis Krastiņš. Proti, R. Meroni kādam lielam LNT debitoram, kura vārdu M. Krastiņš vēl nevarēja atklāt, šogad novembrī aicinājis veikt maksājumu nevis uz LNT, bet advokāta personisko kontu.

Ventbunkers vairākuma akcionāri piesaistījuši vienu no pasaulē vadošajām auditorkompānijām, lai veiktu visaptverošu auditu un novērtētu zaudējumus, ko R.Meroni un tam lojālie cilvēki radījuši Ventbunkers un uzņēmuma akcionāriem. Ņemot vērā, ka Ventbunkers akcionāru starpā ir Aivars Lembergs, kura arestētos īpašumus pārvalda R.Meroni, pastāv liela iespēja, ka nozīmīgi zaudējumi ir nodarīti arī Latvijas valstij, tā M. Krastiņš.

AS Ventbunkers akcionāri kategoriski iebilst pret uzņēmuma vārda nelikumīgu izmantošanu aizturētā Alvja Hāzes un citu Rudolfa Meroni pietuvināto personu dalībnieku privāto un savtīgo interešu realizācijā, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Ceturtdien R.Meroni pārstāvis Aivars Gobiņš ir izplatījis paziņojumu, kurā ir saistījis cita sava grupējuma dalībnieka – A. Hāzes, aizturēšanu ar AS Ventbunkers akcionāriem. Šādi publiski paziņojumi ir melīgi un bezatbildīgi,» uzsver Ventbunkers pārstāvji.

Ventbunkera akcionāri ir saņēmuši informāciju par Alvja Hāzes aizturēšanas iemesliem. A. Hāze esot pieprasījis no AS Ventbunkers fiziskās apsardzes pakalpojumus sniedzošā uzņēmuma naudas līdzekļus 10 tūkstošu eiro apmērā par Kurzemes reģiona pārvaldē ierosinātā kriminālprocesa izbeigšanu.

«A. Hāze saskaņā ar sniegto informāciju sarunas par šo nelikumīgo darījumu bija vedis, ierodoties pie apsardzes uzņēmuma amatpersonas mājās. Šādi darbības principi AS Ventbunkers pastāvēšanas vēsturē nekad nav bijuši pieņemami un nav raksturīgi Latvijas komercdarbības videi vispār,» uzsver uzņēmums.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Rudolfam Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas Ventbunkera padomes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās a/s Ventbunkers valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, 29.jūnijā lēmusi Rīgas apgabaltiesa.

Lēmums, kas izpildāms nekavējoties un nav pārsūdzams, attiecas gan uz pašu Meroni, gan Jāni un Alvi Hāzēm, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi, Diānu Juknai, Mārtiņu Bunku, Mihailu Dementjevu, Deividu Gaju Anstisu, SIA IAG un IAG Industrieanlagen GmbH.

Tāpat Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem Ventbunkers statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu u.tml. bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies Ventbunkers akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.

A/s Ventbunkers šā gada jūlijā pārkrāvis trīs reizes vairāk naftas produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada jūlijā termināls strādājis ierastā režīmā, un tā pārkraušanas apjomus kāpināt vēl ir iespējams, ko uzņēmums tuvākajā laikā arī cer panākt, norādīja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums pārkrauto naftas produktu apjomu palielinājis par 45%. Šogad pārkrauti gandrīz 1,8 milj. tonnu naftas produktu. Mazuta pārkraušanas apjomi šogad palielinājušies divas reizes. Pārkraušanas apjoma kāpums uzņēmumā vērojams kopš šā gada sākuma.

Jāatgādina, ka 2010. un 2011. gadā a/s Ventbunkers kontrolēja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, un šajā sakarā ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Ventspils ostas uzņēmums Ventbunkers šā gada 10 mēnešos pārkrāvis 2.44 miljoni tonnu kravu, kas ir ievērojami vairāk kā 2011.gadā kopā, kad uzņēmums pārkrāva 2,3 miljonus tonnu.

Šā gada 10 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pērn, uzņēmuma pārkraušanas apjomi palielinājušies par 32%.

Oktobrī uzņēmums pākrāvis gandrīz 200 tūkst. tonnu naftas produktu, un īpaši veiksmīgs mēnesis bijis tumšo naftas produktu pārkraušanā, informē a/s Ventbunkers pārstāvis Mārcis Krastiņš. Tumšo naftas produktu pārkraušana šā gada 10 mēnešos palielinājusies par 61%.

Uzņēmums šogad ievērojami uzlabojis darbības rādītājus, tomēr vēl ir liels potenciāls, atzīst a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Viņš norāda, ka nākas strādāt ļoti sīvas konkurences apstākļos, konkurējot gan ar kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, gan arī Krievijas ostām. Cerības gan vieš Krievijas salīdzinoši nesenā pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai, kas varētu Latvijas ostas un visu tranzīta koridoru padarīt pievilcīgāku Krievijas partneru acīs.

Trešdien vakarā arestēts a/s Ventbunkers valdes loceklis Alvis Hāze, ceturtdien no rīta paziņojis pats uzņēmums. Ventbunkers to vērtē kā atklātu provokāciju un apgalvo, ka aresta pamatojums ir safabricēts, ziņo Diena.lv.

Aizturēšana esot veikta brīdī, kad A.Hāze tikās ar apsardzes firmas TM Security pārstāvi Mareku Varneli, lai pārrunātu iespējas, kādā veidā šī kompānija mierīgā ceļā varētu atkāpties no Ventbunkers biroja telpām Ventspilī. Ventbunkers norāda, ka apsardzes firma vairākus mēnešus pretlikumīgi neielaižot birojā uzņēmuma valdi.

Iespēju tikties ar Ventbunkera valdi pēdējā laikā esot meklējis pats M.Varnelis. Policija esot arestējusi A.Hāzi brīdī, kad M.Varnelis negaidīti pasniedzis viņam aploksni ar nezināmu saturu, apgalvojot, ka tajā esot dokumenti.

Uzņēmums noskaidrojis, ka TM Security pārstāvis ir uzrakstījis iesniegumu ar uzņēmuma vērtējumā apmelojošu apgalvojumu, ka A.Hāze esot centies no TM Security izspiest naudu.

Šodien, atsaucoties uz AS Ventbunkers paziņojumu par gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, notikušas pirmās sarunas starp AS Ventbunkers un AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Šādu informāciju sniedza Edgars Ciniņš, AS Ventbunkers valdes loceklis.

Sarunu laikā abas puses vienojušās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības airBaltic attīstībā. Sarunu laikā konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu netika nosaukta.

E. Ciniņš komentē: «Mēs šobrīd piedāvājam alternatīvu iespēju, lai airBaltic būtu iespēja izvērtēt un pieņemt maksimāli izdevīgāko investora piedāvājumu.»

Skaidrojot Ventbunkers interesi par airBaltic, E. Ciniņš norāda, ka šis ir pārdomāts uzņēmuma akcionāru lēmums, kas nav pieņemts vienas dienas laikā. Lai netiktu radīta lieka ažiotāža, par Ventbunkers lēmumu un iespējamām investīcijām airBaltic netika paziņots agrāk, taču to veicinājusi valdības krišana.

Ventbunkera un Litasco konflikta dēļ Krievijas un Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcām nākas samazināt ražošanas apjomus.

Par to Db.lv informēja Ventbunkers komunikāciju daļas direktors Aivars Gobiņš. Starp abām konfliktējošām pusēm Šveicē notikušas jau divas tikšanās, taču nekādu risinājumu nav izdevies rast un mazuts turpina bloķēt Ventbunkera termināli. Ventbunkers prasa kompānijai Litasco izvest mazutu no termināļa un atklāt 20 miljonu eiro atrašanās vietu par jau sniegtajiem Ventbunkers pakalpojumiem Litasco. Turklāt Ventbunkers nāca klajā ar iniciatīvu abām pusēm censties atrisināt visas radušās domstarpības, kā arī iesniegt Starptautiskās Tirdzniecības palātas šķīrējtiesā Parīzē visus tos jautājumus, kurus abas puses nevar atrisināt savstarpējās vienošanās ceļā. Šādā veidā mazuta eksports caur Latviju atkal īsā laikā tiktu atjaunots, kā arī ik dienu nebūtu jācieš milzīgi zaudējumi. Taču abu pušu nostājas ir tik pretrunīgas, ka nav izdevies pagaidām rast izlīgumu. DB jau rakstīja, ka pēdējo nedēļu laikā abu kompāniju savstarpējās problēmas sasniedza augstāko punktu, kad kuģis, kurā bija plānots pārkraut 120 tūkstošus metrisko tonnu Litasco piederošā mazuta, neieradās Ventbunkers terminālī, kā tas bija plānots – 2010. gada beigās. Tas izraisīja ķēdes reakciju. Latvijas dzelzceļš tika pārslogots ar tūkstošiem dzelzceļa cisternu papildu mazuta, kas bija nosūtītas pārkraušanai Ventbunkeram.

AS Ventbunkers akcionāri, SIA Kement valdes loceklis Olafs Berķis un AS Topmar Baltic Investments pilnvarotais pārstāvis Aleksejs Ovods, vērsušies ar iesniegumu Valsts policijāun lūdz uzsākt kriminālprocesu, saistībā ar 23.marta notikumiem AS Ventbunkers.

Iesniegumā ir prasīts atzīt par cietušajiem TM Security apsargus un Ventbunkers darbiniekus, izņemt no policijas darbiniekiem notikumu video ierakstu, kas esot pretlikumīgi atņemts, un pievienot kā pierādījumu kriminālprocesa materiāliem.

Kriminālprocesa materiāliem lūgts pievienot arī internetā nopublicētās fotogrāfijas, kuros atspoguļotas atsevišķas uzbrukuma epizodes, kā arī pievienot medicīnisko dokumentāciju.

DB jau ziņoja, ka 23.martā bruņoti Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes pārstāvji kopā ar trim privātpersonām ielauzušies Ventbunkers birojā. Pēc aculiecinieku teiktā, policisti šāvuši gaisā un pielietojuši asaru gāzi pret biroja apsargiem.

Atkal Ventbunkers akcionāri sarīkojuši vienlaicīgi divas akcionāru sapulces. Abas notikušas Ventspilī Dzintaru ielā, bet atšķirīgās vietās. Viena no pusēm paziņojusi, ka Ventbunkers padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā, savukārt otra puse, ka padome atcelta, tās vietā apstiprināta jauna, par kuras padomes priekšsēdētāju kļuvis Rūdolfs Meroni.

Par viņa vietniekiem ievēlēti Aivars Gobiņš un Gints Laiviņš Laivenieks, bet par padomes loceklēm - Arita Linde un Diāna Jukna. Statūtos izmaiņas neesot veiktas, lai gan dienas kārtība paredzējusi veikt izmaiņas, lai akcionāru sapulces varētu notikt ārpus Latvijas. Šī padome esot iecēlusi arī jaunu uzņēmuma valdi. Deivids Anstis ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, bet Alvis Hāze, Jānis Hāze, Aivis Landmanis par valdes locekļiem. Kopumā sapulcē esot pārstāvēti 71,38% akcionāru.

Savukārt otrā sapulces norises vietā Dzintaru ielā 92, kur atrodas uzņēmuma birojs, padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā un par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis, DB informēja uzņēmuma preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Uzņēmuma padomē turpinās darboties arī Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Gatis Klimass un Genadijs Ševcovs.

AS Ventbunkers gatavojas pārvietot naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Litasco naftas produktus uz peldošu noliktavu, kā tas ir noteikts līgumiskajās tiesībās, savukārt Litasco izdarot spiedienu uz Latvijas valdību, lai tas tā nenotiktu, informēja AS Ventbunkers.

Ventbunkera pārstāvji uzskata, ka tikai tāpēc, ka kompānija gatavojas naftas produktus pārvietot, Litasco cenšoties izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, lai apturētu «šo pilnīgi tiesisko rīcību».

Litasco pārstāvji neesot tikušies ar Ventbunkers vadību, jo «nolēmuši runāt ar presi un ikvienu politiķi, kurš uzklausītu viņu stāstus».

Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni (attēlā, avots: LETA) uzskata, ka «Čapliginam un viņa komandai neizdevās iedzīt mūs stūrī tikšanās laikā Cīrihē».

A/s Ventbunkers šā gada pirmajos trīs ceturkšņos kāpinājis pārkraušanas apjomus par 35%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Īpaši veiksmīgs uzņēmumam bijis septembris, kad pārkauts gandrīz 300 tūkst. tonnu un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir bijis 54% kāpums. Kopumā šogad uzņēmumā pārkrauti 2,25 miljoni tonnu naftas produktu.

Šis gads uzņēmumam bijis īpaši veiksmīgs tumšo naftas produktu pārkraušanā, norāda a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Gaišo naftas produktu pārkraušana šogad palielinājusies par 5%, savukārt tumšo naftas produktu pārkraušana pieaugusi pat par 66%.

Septembrī uzņēmumā notika ugunsdrošības kompleksā pārbaude, kuru veica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Pārbaudē piedalījās VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes, Rūpniecisko avāriju riska un sevišķi svarīgo objektu nodaļas, Civilās aizsardzības pārvaldes un Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas darbinieki. Šāda veida pārbaudes, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, periodiski tiek veiktas sevišķi svarīgos objektos. Pārbaudes laikā tika veikta a/s Ventbunkers darbības atbilstības novērtēšana ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. Pārbaude konstatēja, ka Ventbunkers darbojas atbilstoši tiem stingrajiem ugunsdrošības kritērijiem, kas jāiztur šāda tipa objektu ekspluatācijā.

Krievijas naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmumam Litasco radušās problēmas ar mazuta transportēšanu no Ventbunkera termināļa rezervuāriem, kas traucē darbu arī Latvijas Dzelzceļam (LDz).

Uzņēmums informē, ka Ventbunkera rezervuāri patlaban sasnieguši maksimālo iespējamo kapacitāti, bet vairāk nekā papildu 1700 dzelzceļa vagonu ar 100 000 metrtonnu Litasco naftas produktu jau nogādāti Latvijas teritorijā. Ventbunkers termināļa rezervuāros uzglabāti 120 000 metrtonnu.

LDz apstiprināja, ka «kravas vagonu daudzums, kas uzkrājas Latvijā sakarā ar to neizkraušanu, rada nopietnas problēmas LDz darbībai. Šāda vagonu aizturēšana kavējot kravas vilcienu satiksmi un ievērojami apgrūtina manevru darbu, tomēr LDz turpināšot pieņemt Latvijā ienākošos vagonus ar kravām un nodrošinās kravu apriti».

Mainījusies a/s Ventbunkers padome – to pametis Aleksandrs Popovs un viņa vietā stājies kādreizējais uzņēmuma valdes loceklis Voldemārs Škutāns, liecina Lursoft pieejamā informācija.

A/s Ventbunkers valdes locekļi ir rīdzinieki Mihails Dementjevs, Alvis Hāza un Jānis Hāze, kā arī Austrijā dzīvojošais Francs Harrands. Uzņēmumu vada arī tā padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni, padomes priekšsēdētāja vietnieki Daimārs Škutāns un Gints Laiviņš-Laivenieks, un padomes locekļi Arita Linde, Diāna Jukna, Valdis Škutāns un jaunieceltais Voldemārs Škutāns.

Voldemārs Škutāns no 2010. gada 26. janvāra līdz 2010. gada 1. martam darbojies uzņēmuma valdē, pildot valdes locekļa amata pienākumus.

A/s Ventbunkers revidents ir SIA Ernst&Young Baltic.

Db.lv jau rakstīja, ka a/s Ventbunkers kravu apgrozījums gada pirmajā ceturksnī samazinājies teju par pusi (43,83%), salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.