Ķīnas tirgus paviršības nepiedod.

Ja uzņēmums izlemj tajā ienākt, ir jābūt uzmanīgam jau no pirmās e-pasta vēstules. Pastāv dažādi riski, bet ar lielu pacietības devu tos iespējams pārvarēt. Veiksmīgi ceļu sev izsituši Latvjas zivjrūpnieki, piensaimnieki, kā arī kokrūpnieki. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības vadītājs Šanhajā un Ningbo Kaspars Rožkalns norāda, ka Ķīnā vēl ir citas nišas, kurās plašais tirgus mūs spētu uzņemt. Varētu sarosīties, piemēram, medus ražotāji.

Fragments no intervijas:

Kādi ķīnieši ir kā uzņēmēji? Kādas ir viņu biznesa manieres kā sadarbības partneriem?

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Vecumnieku novada iedzīvotāji bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā konstatējuši mazuta noplūdi, vēstīja TV3 raidījums Bez tabu. Pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš otrdien, 11. martā, informējis, ka mazuta noplūde vēl nav novērsta.

Par to informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Mazuta noplūde radusies bijušās Nelss logu rūpnīcas teritorijā. Pēc rūpnīcas likvidācijas daļu ēkas vēl aizvien izmanto, bet daļa ir pamesta. Bijušās kurtuves teritorijā, kas tagad ir Nelss meitas uzņēmuma SIA Vecumnieku projekts īpašums, mazuts glabājas mucās un pamazām izdalās apkārtējā vidē. To pamanījuši apkārtējie iedzīvotāji, kas uzaicinājuši raidījumu Bez tabu.

Vides inspektors Edmunds Jakubonis raidījumam atzinis, ka bez pārbaudēm nevar noteikt, cik dziļš ir mazuta piesārņojums gruntī. Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Rihards Melgailis paudis, ka novada amatpersonas informējušas uzņēmuma vadību un Jelgavas Reģionālo vides pārvaldi.

Litasco (Lukoil meitas uzņēmums) šobrīd cenšas piespiest AS Ventbunkers (VBU) parakstīt jaunu līgumu par pakalpojumu sniegšanu 2011. gadā, attsakoties pieņemt mazuta piegādes, kas šobrīd tiek uzglabātas Ventbunkers terminālī.

Par to Db.lv informēja Ventbunkers preses dienests, norādot, ka tādējādi tiek izraisīts haoss un postījumi Latvijas dzelzceļa sistēmai un radīti miljoniem latu zaudējumus gan Litasco, gan citām kompānijām, jo mazuta eksports caur Latviju šobrīd ir būtiski ierobežots.

Litasco, kas nosūtītīja naftas produktus uz Ventbunkers termināli iepildīšanai un izkraušanai kuģos, esot iesniegusi fiktīvu prasību pret VBU par to, ka degvielas kvalitāte neatbilst viņu klienta specifikācijām. «Saprotams, ka šis apgalvojums ir absurds. Pirms viņi nosūta produktu mums, tas ir viņu pienākums precīzi zināt, ko viņu klients sagaida un kādas specifikācijas ir nepieciešamas. Mēs esam atbildīgi, lai pārvietotu klienta - Litasco – iekrauto kravu no punkta A līdz punktam B. Līdz ko produkts ir novadīts un uzglabāts objektā, jau ir par vēlu veikt kādas izmaiņas. Vienīgais šādas rīcības mērķis ir bloķēt Ventbunkers termināli,» komentē a/s Ventbunkers valdes loceklis Alvis Hāze.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Noslēgusies Latvijas energokompānijas Latvenergo TEC-2 avārijas kurināmā saimniecības rekonstrukcija, kas kopumā izmaksāja 4,142 miljonus eiro, informē AS Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa.

Rekonstrukcijas laikā tika veikta divu no četrām esošajām mazuta uzglabāšanas rezervuāru pārbūve dīzeļdegvielas uzglabāšanai, pārbūvēta esošā dzelzceļa cisternu noliešanas estakāde dīzeļdegvielas pieņemšanai, izbūvēta jauna dīzeļdegvielas sūkņu stacija, pārbūvēta esošā ugunsdzēsības sistēma, kā arī izbūvēti jaunie tehnoloģiskie cauruļvadi no dzelzceļa estakādes līdz uzglabāšanas rezervuāriem un no rezervuāriem līdz esošai ūdens sildīšanas katlu mājai.

Kompānijā skaidro, ka iekārtu modernizācija Latvenergo koncernā ir aktuāla gan no efektivitātes, gan vides aizsardzības viedokļa. Ņemot vērā tehniskos, ekonomiskos un vides aizsardzības aspektus, Latvenergo koncerns rekonstruēja Rīgas TEC-2 avārijas kurināmā saimniecību un mazuta (rezerves kurināmā) izmantošanu aizvietoja ar videi draudzīgāku kurināmo - dīzeļdegvielu. Rekonstrukcijas būtiskākie ieguvumi - mazāka Rīgas TEC-2 piesārņojošo vielu emisija gaisā rezerves kurināmā izmantošanas laikā, kā arī resursu patēriņš kurināmā saimniecības uzturēšanai.

Saistībā ar valūtu attiecību izmaiņām, kā arī mazuta cenu pieaugumu, no 1. jūlija mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei, tarifs pieaugs par 5%, bet gāzei, kas tiek izmantota plītīs, dabasgāzes tarifs pieaugs par 3%. Tarifi būs spēkā līdz gada beigām.

Rūpnieciskajiem klientiem jūlijā tiek prognozēts tarifu pieaugums par vidēji 8%, kas arī ir saistīts ar valūtu attiecību un mazuta cenu izmaiņām.

Latvijas gāze skaidro, ka dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas un dabasgāzes tarifi vasarā Latvijā ir atkarīgi no naftas produktu (mazuta un dīzeļdegvielas) cenām pasaules biržās. Apkures sezonā, kad dabasgāze Latvijas patērētājiem tiek piegādāta no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, dabasgāzes tarifi ir atkarīgi arī no tā, par kādu cenu daļa uzkrātās dabasgāzes ir nopirkta vasarā, kad to sūknēja krātuvē. Līdz 2009. gadam un 2010. gadā piedzīvotie tarifu pieaugumi lielākoties ir saistīti ar naftas un attiecīgi tās produktu cenu pieaugumu. 2008. gada otrajā pusē gan naftas, gan naftas produktu cenas samazinājās, tādēļ 2009. gadā samazinājās arī dabasgāzes iepirkuma cena no Krievijas un tarifi Latvijā.

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 6,2% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 7,1% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Kopumā 2020.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā ievesti 93,447 miljoni litru motorbenzīna un 482,3 tūkstoši tonnu dīzeļdegvielas.

Benzīns šogad pirmajos piecos mēnešos Latvijā importēts 26,77 miljonu eiro apmērā, kas ir par 29,9% mazāk nekā 2019.gada pirmajos piecos mēnešos, savukārt dīzeļdegviela importēta 184,201 miljona eiro apmērā, kas ir par 20,7% mazāk nekā gadu iepriekš.

Visvairāk benzīnu un dīzeļdegvielu Latvijā ieveda no Lietuvas.

No Lietuvas pirmajos piecos mēnešos Latvijā ieveda 66,197 miljonus litru benzīna, kas ir 70,8% (gadu iepriekš - 62,9%) no kopējā importētā benzīna apmēra, bet no Somijas - 24,8 miljonus litru jeb 26,5%. Salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem no Lietuvas ievestā benzīna apmērs ir pieaudzis par 5,7%, savukārt no Somijas ievestā benzīna daudzums ir samazinājies par 27,3%.

Veicot SIA Mālpils piensaimnieks katlu mājas remontdarbus, Sudas upē ieplūdis mazuts. Avārija notikusi strādnieku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Veicot remontdarbus pienotavas katlu mājā, naftas produkti nonākuši pienotavas attīrīšanas iekārtās un plūduši uz upi. Kopējais upē nonākušā mazuta apjoms – 100 litri, informē Valsts vides dienesta (VVD) pārtsāve Jūlija Ņikitina.

Par vides avāriju Mālpils pašvaldībai ziņojuši vietējie iedzīvotāji. VVD Lielrīgas reģionālā vides pārvalde uzsākusi administratīvo lietvedību par upes piesārņošanu un negadījuma neziņošanu atbildīgajiem dienestiem. SIA Mālpils piensaimnieks uzdots veikt upes attīrīšanas darbus. Upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Pārbaudes brīdī SIA Mālpils piensaimnieks direktors informēja, ka mazuta sūkņu telpā šā gada 30.jūnijā tika veikta filtra nomaiņa, tā kā mazuta sūkņu telpa ir tehniski saistīta ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, tad mazuts ir nonācis attīrīšanas iekārtās ar izvadi Sudas upē. Pienotavas vadība VVD Lielrīgas RVP informēja, ka Sudas upē varētu būt nonākuši aptuveni 100 l mazuta. Mazuts sastājies upes krastos, kā arī nosēdies tās gultnē. VVD Lielrīgas RVP uzdevis SIA Mālpils piensaimnieks veikt vides piesārņojuma savākšanu un bīstamos atkritumus nodot attiecīgajam atkritumu apsaimniekotājam. Vides pārvalde ir uzsākusi lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā par vides piesārņošanu un piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumu neievērošanu. Pēc VVD speciālistu domām, šis piesārņojums ir būtisks un atstās sekas uz upes ekosistēmu, tāpēc Sudas upes zivju resursu zaudējuma aprēķināšanai VVD Lielīrgas RVP piesaistīs Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūtu BIOR.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā sākuma preču un pakalpojumu imports no Krievijas un Baltkrievijas uz Igauniju ir samazinājies gandrīz desmitkārtīgi, savukārt eksports ir pieaudzis, teikts Igaunijas parlamenta paspārnē esošā Attīstības uzraudzības centra ziņojumā.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma un sankciju ieviešanas imports no Krievijas un Baltkrievijas Igaunijā strauji samazinājās. 2021.gada ceturtajā ceturksnī imports no agresorvalstīm veidoja 393 miljonus eiro jeb 4,7 % no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2024.gada pirmajā ceturksnī tas samazinājās līdz 40,5 miljoniem eiro jeb 0,4% no IKP. Turpretī Igaunijas eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pieauga no 1,2% no IKP 2021.gada pēdējos trīs mēnešos līdz 1,5% šā gada janvārī-martā.

Attīstības uzraudzības centra pētījumu vadītājs Uku Varblane norādīja uz vēsturisko svārstīgumu tirdzniecībā ar Krieviju politisku, regulatīvu un ekonomisku iemeslu dēļ. Pirms visaptverošā kara Krievija bija nozīmīgs Igaunijas importa partneris. Tomēr 2022.gadā Igaunija no Krievijas un Baltkrievijas importēja par 1,9 miljardiem eiro mazāk preču nekā vidēji 2019.-2021.gadā, viņš teica.

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.

Pēc aprīlī sasniegtā spēcīgā pieauguma maijā Latvijas eksporta apjomi atkal piedzīvojuši nelielu kritumu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju tie samazinājušies par 2,8%. Atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad galvenais eksportu samazinošais faktors bija krītošais pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, maijā kopējo eksporta samazināšanos noteicis galvenokārt koka un koka izstrādājumu eksporta kritums, vērtējot šodien publiskotos Centrālās statistikas pārvaldes datus norāda Finanšu ministrija (FM).

Neskatoties uz joprojām augošajiem ražošanas apjomiem koksnes un koka izstrādājumu ražošanā Latvijā, maijā koka un koka izstrādājumu eksports naudas izteiksmē, salīdzinot ar pagājušā gada maiju krities par 10,4%. Tik straujš samazinājums šajā preču grupā pēckrīzes laikā vēl nebija fiksēts. Tas kontrastē ar divos iepriekšējos mēnešos sasniegto divciparu procentos mērāmo pieaugumu.

No citām preču grupām būtiskākais samazinājums maijā bijis satiksmes līdzekļu eksportā - par 32,6%. Tikmēr pārtikas un lauksamniecības preču eksports vairs neuzrāda būtisku kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties vairs tikai par 4,4%. Galvenokārt tas saistīts ar graudaugu eksporta spēcīgo pieaugumu - par 10 miljoniem eiro jeb vairāk nekā četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada maiju.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

AS Ventbunkers gatavojas pārvietot naftas kompānijas Lukoil meitasuzņēmuma Litasco naftas produktus uz peldošu noliktavu, kā tas ir noteikts līgumiskajās tiesībās, savukārt Litasco izdarot spiedienu uz Latvijas valdību, lai tas tā nenotiktu, informēja AS Ventbunkers.

Ventbunkera pārstāvji uzskata, ka tikai tāpēc, ka kompānija gatavojas naftas produktus pārvietot, Litasco cenšoties izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, lai apturētu «šo pilnīgi tiesisko rīcību».

Litasco pārstāvji neesot tikušies ar Ventbunkers vadību, jo «nolēmuši runāt ar presi un ikvienu politiķi, kurš uzklausītu viņu stāstus».

Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni (attēlā, avots: LETA) uzskata, ka «Čapliginam un viņa komandai neizdevās iedzīt mūs stūrī tikšanās laikā Cīrihē».

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2018.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 18,1%, mērenāk pieauga imports – par 7,9%. Līdz ar to būtiski uzlabojās tirdzniecības bilance, norāda Ekonomikas ministrija.

Janvārī eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja straujš mehānismu un ierīču eksporta pieaugums. Būtiski pieauga arī dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājumi bija vērojami farmācijas produktu, stikla un tā izstrādājumu, kā arī krāsu un laku eksporta grupās.

2018.gada janvārī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga mērenāk nekā kopējais eksports – par 10,3%. Būtiski eksports pieauga uz Igauniju, Zviedriju, Lietuvu un Somiju, bet samazinājās uz Nīderlandi.

Janvārī eksports pieauga arī uz NVS valstīm – par 9,9% (tai skaitā uz Krieviju – par 3,2%), kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Ievērojami eksports pieauga uz Ukrainu un Uzbekistānu.

Latvijas tekošā konta deficīts 2023. gada 4. ceturksnī bija 1.6 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ekonomikā no citu valstu rezidentiem ieplūstot par 176 miljoniem eiro mazāk, nekā tika samaksāts par darījumiem uz citām valstīm. 2023. gadā kopumā Latvijas tekošā konta deficīts bija 1.6 miljardu eiro apmērā jeb 4 % no IKP.

Tādējādi tekošajā kontā pēc lielāka deficīta 2022. gadā notikusi atgriešanās pie 2021. gadam līdzīga līmeņa.

Eiropā 2023. gads pavadīts stagnācijas zīmē – virkne Latvijai svarīgu tirdzniecības partneru piedzīvoja recesiju, īpaši nozīmīga ir Vācijas tautsaimniecības bremzēšanās. Ieilgušas ir arī Igaunijas ekonomikas nedienas, vājš sniegums bijis arī Zviedrijas un Lietuvas tautsaimniecībām. Tomēr pozitīvāku skatu uz 2024. gadu sniedz pagājušā gada nogale – Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums pērn 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni pat nedaudz pieauga. Šī gada laikā Eiropa varētu sagaidīt straujāku ekonomikas atgūšanos – inflācijas savaldīšana veicinās patērētāju pirktspējas atgūšanos, savukārt gaidāmā procentu likmju samazināšana ļaus augt investīcijām, kopumā veicinot ārējā pieprasījuma atgūšanos.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%.

Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.

Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.

Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām - minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada janvārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, informē Ekonomikas ministrija.

Preču importa vērtība šogad janvārī gada griezumā bija par 15,3% mazāka kā pirms gada. Tādējādi, pirmo reizi kopš 1995.gada preču eksporta vērtība pārsniedza importu un tirdzniecības saldo janvārī attiecīgi sastādīja 1,2%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir saistāms ar cenu samazinājumu, kā arī bāzes efektu. Pēdējo mēnešu attīstības tendences rāda, ka eksporta krituma tempi samazinās.

Janvārī gada griezumā, jau vienpadsmito mēnesi, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība. Šis samazinājums būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī elektroierīču un iekārtu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās dzērienu, eļļas augu sēklu un mēbeļu eksports. Savukārt pieauga graudaugu kultūru, organisko ķīmisko savienojumu, farmācijas produktu, lidaparātu, to daļu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports.

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

2015. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās palielinājās par 3,8%, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 1,6% un importa – par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 810,5 milj. eiro apmērā, bet importēja par 1040,6 milj. eiro. Neskatoties uz to, ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 43,8% (2015. gada maijā – 44,7%).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju:

- koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās par 13,1 milj. eiro jeb 9,5%,

- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports pieauga par 9,4 milj. eiro jeb 17,3%,

- optisko ierīču un aparatūras (ieskaitot medicīnisko), pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports palielinājās par 6,8 milj. eiro jeb 43,4%,

- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 11,6%,