Preču eksports pērnā gada novembrī nedaudz nokrita un var redzēt, ka Krievijas ekonomikas vājums arvien izteiktāk atspoguļojas arī Latvijas eksporta ciparos, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Novembrī eksports uz Krieviju bija par 18% un 11 mēnešos par 3.5% mazāks nekā pirms gada. Ņemot vērā strauju rubļa vērtības kritumu decembrī un prognozējamo dziļo recesiju Krievijā, tuvākajā laikā šis kritums vēl padziļināsies. No Skandināvijas valstīm preču eksports auga tikai uz Zviedriju, lai arī pēdējos pāris mēnešos arī eksports uz Dāniju sāka uzlaboties. Tajā pat laikā strauji auga eksports uz Lielbritāniju, Čehiju, Turciju (11 mēnešos virs 30% salīdzinājumā ar pērna gadu). Eksports uz Spāniju un Ungāriju gada laika vairāk nekā dubultojies. Tāpēc kopējais preču eksports novembrī bija vien par 0.8% mazāks nekā pirms gada un 11 mēnešos vēl arvien vērojama 2% izaugsme.
No galvenajām preču grupām eksporta ciparus uz leju velk pārtika, galvenokārt piena, zivju un gaļas produkti. Daļēji tas ir saistīts ar Krievijas embargo augustā, iespējams, vairāk uz zemāku cenu rēķina, ne tik daudz apjomu krituma. Novembrī krita arī metālapstrādes un mašīnbūves produkcijas eksports, tomēr 11 mēnešos šī nozare vēl arvien ir augoša. Līdzīgi ar ķīmisko rūpniecību - novembrī to negatīvi ietekmēja farmācijas produktu eksporta kritums. Turpina krist tekstilizstrādājumu un apģērbu eksporta kritums. Tajā pašā laikā turpinās laba eksporta izaugsme kokrūpniecībā, kā arī papīra un plastmasas izstrādājumiem.
Gaidāms, ka Latvijas eksports uz Krieviju šogad ievērojami samazināsies un kritums būs mērojams divciparu skaitļiem, tomēr kopējais preču eksports, iespējams, vēl arvien būs mazos plusos (jo īpaši ja Liepājas Metalurgs atsāks eksportu). Mūsu eksportētāju cīņa par jauniem noieta tirgiem gan Eiropā, gan tālākās valstīs turpināsies.
Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce uzsver, ka Latvijas eksportētāji Krievijas rubļa un vājās ekonomikas radīto problēmu kontekstā reaģē dažādi - vieni aktīvi meklē jaunus noieta tirgus, piemēram, Food Union grupas uzņēmums Rīgas Piena kombināts cer jau no šā gada marta sākt eksportēt pienu un saldējumu uz Ķīnu, arī gaļas liellopu audzētāji turpmāko divu gadu laikā plāno sākt eksportu uz Vidusāzijas valstīm un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Daļa eksportējošo uzņēmumu savelk ciešāk jostas un turpina strādāt kaut ar zaudējumiem un gaida brīdi, kad situācija normalizēsies. Citi, piemēram,
Ventspils Zivju konservu kombināts ieņem nogaidošu pozīciju un produkcijas ražošanu samazina līdz minimumam. Savukārt citi izmanto šo laiku, lai modernizētu un celtu jaunas ražotnes, piemēram, SIA Nordic Plast, SIA Polipaks NT. Ir kompānijas, kas investē jaunās ražošanas iekārtās, piemēram, Latvijā lielākais saldumu ražotājs Laima plāno iegādāties jaunas konfekšu ražošanas iekārtas par vairāk nekā 3 milj. eiro. Lai arī vairāki zivju pārstrādes uzņēmumi atzīst, ka rubļa valūtas krīze Krievijā tiem ir krietni kaitējusi, tomēr šīs ekonomiskās grūtības Eiropā paver zivju produkcijas eksportā arī jaunas iespējas, piemēram, Skandināvijas un citu valstu ražotāji pie augstām ražošanas izmaksām meklē iespējas dārgus zīmolu zivju konservus aizstāt ar alternatīviem un lētākiem produktiem. Tas paver iespējas Latvijas zivrūpniekiem izvērsties Rietumu valstu tirgos.
Šie procesi kopumā palīdz uzturēt labas prognozes par eksporta apjomiem arī 2015. gadā. Pasaulē ir daudz un dažādu nišu, kurās mūsu ražotāji ir pietiekami konkurētspējīgi un kur mēs savu eksportspēju varam tikai kāpināt. Eksportā turpmāk gaidāma intensīva jaunu noieta tirgu apguve, tas palīdzēs audzēt eksporta apmērus Eiropā, Tuvajos Austrumos, ASV, kā arī, vairāk nekā līdz šim, koncentrēties uz Āzijas valstu tirgiem. Lai arī 2015. gadā straujš eksporta pieaugums pret pašreizējo līmeni nav sagaidāms, Latvijas eksportētāju pūles preču diversifikācijā un eksporta piedāvājuma dažādošanā, kā arī tirgus daļu palielināšanā palīdzēs noturēt šobrīd sasniegto un novērsīs eksporta apjomu krišanu.