Tuvākajos gados brīvībā varētu nokļūt pirmie Latvijā ar mūža ieslodzījumu notiesātie, jo būs apritējis termiņš, kad šīs personas var lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu.

Šobrīd trīs Latvijas cietumos - Jelgavā, Daugavpilī un Iļģuciemā - atrodas 55 vīrieši un viena sieviete, kuri notiesāti ar mūža ieslodzījumu, liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) aģentūrai LETA sniegtā informācija. Iespējams, viņu skaits palielināsies, jo astoņiem vīriešiem tiesa ir piespriedusi mūža ieslodzījumu, taču tiesas process vēl nav noslēdzies.

Notiesātie cietumā sodu izcieš trijās režīma pakāpēs - zemākajā, vidējā un augstākajā. Katrā pakāpē ir jāpavada konkrēts laiks, un pāreja uz katru nākamo pakāpi nozīmē, ka ieslodzītais cietumā ievērojis disciplīnu un aktīvi iesaistījies resocializācijas pasākumos. Pārejai uz katru nākamo pakāpi var sekot dažādu privilēģiju piešķiršana, piemēram, biežākas tikšanās ar radiniekiem, brīvāka pārvietošanās cietuma teritorijā vai pārvietošana uz kameru, kur atrodas ieslodzītie ar mazākiem brīvības atņemšanas soda termiņiem.

Zviedrijas kronas vērtība samazinājusies līdz zemākajam līmenim kopš finanšu krīzes, liecina Blomberg dati.

Tādējādi centrālajai bankai varētu būt pienācis brīdis, kad jāsāk celt bāzes procentu likmes. Zviedrijas centrālās bankas Riksbank vadītājs Stefans Ingvess un citas amatpersonas šonedēļ, 6.septembrī, tiksies, lai apspriestu lielākās Ziemeļvalstu ekonomikas monetāro politiku. Visi 24 Bloomberg aptaujātie eksperti prognozē, ka centrālā banka šoreiz likmi atstās esošajā līmenī – mīnus 0,5%, taču visdrīzāk komentāros par nākotni šī tēma varētu tikt apspriesta.

«Krona šobrīd ir tik vāja, ka šis faktors komentāros tiks iekļauts,» prognozē Nordea AB galvenā ekonomiste Annika Vintša. Tajā pašā laikā viņa arī piebilst, ka inflācija ir vāja, tādēļ šonedēļ likmes netiks celtas.

Nekustamo īpašumu nozarei kopā ar atbildīgajām ministrijām jāizstrādā vienota stratēģija nozares konkurētspējas celšanai un investīciju piesaistei ar mērķi līdz 2020. gadam ievērojami palielināt privāto investīciju apjomu nekustamo īpašumu nozarē.

Pie šāda kopsaucēja nozares un ministriju pārstāvji nonāca Ekonomikas ministrijas (EM) un Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) organizētajā atklātajā diskusijā, informē alianses pārstāvji.

Diskusijas dalībnieki konstruktīvas sarunas laikā bija vienisprātis, ka nekustamo īpašumu nozare ir viena no būtiskākajām sfērām Latvijas ekonomikai, tāpēc pie nepieciešamajām izmaiņām ir jāstrādā steidzami. Dalībnieki vērsa uzmanību uz aktuālajiem izaicinājumiem investīciju piesaistē nekustamo īpašumu attīstībai, teritorijas plānošanai un būvniecības procesam, kā arī analizēja nekustamā īpašuma un būvniecības nozares regulējumu.

Latvijā šā gada maijā bezdarba līmenis bija 7,4%, un tas bija augstāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati, kas apkopoti par 24 bloka dalībvalstīm.

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis maijā bijis Spānijā - 15,8%, Itālijā - 10,7%, Francijā - 9,2%, Horvātijā - 8,9%, Kiprā - 8,4%, Somijā - 7,9%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis maijā reģistrēts Čehijā - 2,3%, Vācijā - 3,4% un Polijā - 3,8%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada piektajā mēnesī bija 6,8%.

ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, maijā veidoja 7%, tam saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada augusta. 2017.gada maijā bezdarba līmenis ES bija 7,7%.

Eirozonas dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis maijā bija 8,4%, tam arī saglabājoties nemainīgam salīdzinājumā ar aprīli un zemākajā līmenī kopš 2008.gada decembra.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Šobrīd būvniecības nozares pastāvēšana ir apdraudēta, ja steidzami netiks veikts aktīvs darbs pie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanas nākošajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam, uzskata būvniecības un apdares materiālu vairumtirgotāja SIA EBS valdes priekšsēdētājs Dzidris Augustinovičs.

Uzņēmējs norāda, ka šobrīd nozare stagnē un šī gada būvniecības un būvmateriālu tirgotāju apgrozījuma kritums varētu būt vidēji 15-30% apmērā, kas daļai uzņēmumu varētu nozīmēt arī bankrotu. Tādējādi pastāv būtiskas bažas par jaunu būvniecības nozares krīzi, kas varētu negatīvi ietekmēt arī valsts kopējo tautsaimniecības attīstību.

Kopumā Latvijai nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadam no Eiropas Savienības fondiem piešķirts 4,4 miljardus eiro liels finansējums. Šobrīd ir noslēgti līgumi tikai par 5,4%, bet par pārējo nav sagatavoti atbilstoši Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šo naudas izmantošanu.

Emigrācija un ar to izraisītais kvalificēta personāla trūkums turpinās kāpināt darbaspēka izmaksas, padarot Latvijas ekonomiku aizvien nekonkurētspējīgāku

Ja esi kvalificēts sava aroda pratējs un šī profesija ir pieprasīta, atrast darbu bieži vien nav nekādu problēmu, un, ja tas neizdodas Latvijā, tad droši var cerēt uz panākumiem ārvalstīs. Šajā gadījumā runa vairs nav par tādām tradicionālām valstīm kā Lielbritānija un Īrija, bet daudz tuvākām iespējām Ziemeļu valstīs, kad darba nedēļa tiek pavadīta ārpus Latvijas, bet brīvdienas mājās. Tāpat arī Vācijas darba tirgus ir ieinteresēts strādniekos no Baltijas. Šobrīd ir grūti pat iedomāties, ka kādreiz darba meklēšana ārvalstīs notika slepus, bailēs no deportācijas. Diemžēl labvēlīgā tirgus konjunktūra ārzemēs ne tik labi ietekmē uzņēmējdarbību Latvijā.

Pensiju pārvaldes uzņēmums IPAS Indexo (Indexo), kas kopš pagājušā gada vidus strādā pie jaunas bankas projekta, ir gandrīz noslēdzis bankas izveides sagatavošanas darbu.

Pirms licences saņemšanas un bankas darbības uzsākšanas, Indexo plāno jaunā akciju emisijā piesaistīt 12,5 miljonus eiro kapitāla, lai nodrošinātu kreditēšanai, rezervēm un darbības izaugsmei nepieciešamos ieguldījumus. Paredzams, ka jaunā akciju emisija tiks īstenota šī gada decembrī un noslēgta nākamā gada sākumā, akcijas cena tiks noteikta diapazonā no 11 līdz 15 eiro.

Indexo šobrīd ir iesniedzis pilnu bankas licencēšanas pieteikuma dokumentu paketi Latvijas Bankā, kas sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku to šobrīd izskata. Pēc licences saņemšanas Indexo sāks piedāvāt pakalpojumus privātpersonām, un tas varētu notikt pavisam īsi pēc licences saņemšanas – provizoriski nākamā gada pirmajā ceturksnī. Pakalpojumi uzņēmumiem sekos no 2025. gada.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Padziļinātās sadarbības programmā varētu iesaistīties aptuveni 2300 līdz 3000 uzņēmumu, pašlaik tiem būs nodokļu administrācijas priekšrocības, taču tādas piedāvājot arī citas valsts iestādes, piemēram, CFLA un PMLP.

Šādu ainu iezīmēja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas jautājumos Jana Salmiņa. Viņa atzina, ka no 2019. gada sākusi darboties jaunā Padziļinātās sadarbības programma (PSP) un šis gads ir uzskatāms par sava veida pārejas posmu. Tagad tajā ir trīs līmeņi – bronzas, sudraba un zelta (kurā var iekļūt visi iepriekšējās programmas dalībnieki), vienlaikus šo līmeņu jaunajiem pretendentiem būs jāizpilda noteikti kritēriji. DB jau 07.01.2019. vēstīja par to, ka Baltajam sarakstam sākas cita dzīve.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Šodien pensiju sistēmas “panelī” deg vairākas “sarkanās lampiņas”. Tā vietā, lai mēs stiprinātu pensiju otro līmeni un palielinātu iemaksas līdz sākotnēji plānotajiem 10%, mēs liekam papildu slodzi pensiju pirmajam līmenim. Tā teikt, esam bedres malā, bet plānojam izrakt vēl vienu lāpstu dziļāk, jo ignorējam demogrāfijas prognozes. Kādi būtu situācijas risinājumi?

Lasot Labklājības ministrijas mājas lapu, redzam, ka stabilai pensiju sistēmai nepieciešami trīs pensiju līmeņi. Tā kā pirmā pensiju līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas (tā sauktā pensiju otrā līmeņa) – finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa – pensionāru labklājības – īstenošanu.

Citējot Labklājības ministriju, valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus. Šajā teikumā vairs ne miņas no demogrāfijas risku izbalansēšanas uzdevuma, vien nopelnīt vairāk par inflāciju, jo tieši tā ir pamatā pensiju pirmā līmeņa indeksācijai. Tas nekas, ka pensiju otrā līmeņa ieguldīšanas nosacījumi šādu iespēju pavēra vien 2018. gadā, kad atļāva vismaz 50% no pensiju plāna līdzekļiem ieguldīt akcijās. Līdz tam tas būtu kā lūgt peldētājam ar sasietām rokām un kājām piedalīties olimpiskā peldējuma sacensībās. Stāsts par to, ka pirmā pensiju līmeņa aizvietojums kritīsies un to kompensēs otrā pensiju līmeņa pieaugums, Labklājības ministrijas mājas lapā netiek atspoguļots.

Bezdarba līmenis 2. ceturksnī saglabājās nemainīgs - 6,4%, bet gada laikā tas saruka par 0,2 procentpunktiem. Nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,7 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits par 7,2 tūkstošiem. 2. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 887,6 tūkstoši jeb 64,4% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2023.gada otrajā ceturksnī bija 60 600 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 28200 mazāk nekā pirms gada, bet par 800 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Šogad otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (6,7%), bet augstāks nekā Lietuvā (6%).

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka ekonomikas izaugsmes impulss gada otrajā pusē joprojām būs vājš. "Pirktspējas atjaunošanās stabilizēs privāto patēriņu, taču ar grūtībām saskarsies apstrādes rūpniecība un eksports. Satricinājumi darba tirgū izpaliks, tomēr joprojām daudz negatīvie faktori norāda uz iespējami nelielu bezdarba pieaugumu gada beigās, tai skaitā sezonālo darbu noslēgšanās dēļ. Arējā vide, piemēram, Zviedrijas būvniecības un nekustamā īpašuma sektora problēmas Latviju skar mazāk, nekā abas kaimiņvalstis, kur tiek ziņots par darbinieku skaita samazināšanu kokrūpniecībā un mēbeļu ražotnēs. Tomēr atsevišķi uzņēmumi var būt spiesti rīkoties līdzīgi. Līdz šim ekonomiskās sadarbības korekcijas ar Krieviju ir bijušas nenozīmīgas. Un spiediens ierobežot sadarbību pastiprināsies, kas nozīmēs arī darbinieku skaita pārskatīšanu. Šādas korekcijas nebūs masveidīgas, lai arī jauna darba atrašana varētu prasīt vairāk laika nekā iepriekš. Tomēr iespējas joprojām būs," norāda ekonomists. Viņaprāt, darba devēji būs piesardzīgāki, bet izaugsmes plāni virzīsies uz priekšu. Tādēļ, lai arī par kādu grādu darba tirgus atdzisīs, tas joprojām būs gana silts. Primārais uzdevums ir un būs celt nodarbinātību. Tas nozīmē aktīvāk iesaistīt tos potenciālos darbiniekus, kuri šobrīd ir izvēlējušies būt ekonomiski neaktīvi.

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Iecere mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī būtu ļoti nepareizs lēmums, sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš skaidroja, ka pensiju otrais līmenis ir radīts saistībā ar demogrāfiskajiem izaicinājumiem, kas gaida nākotnē. "Pēdējos gados darba tirgū ienākuši daudzi jauni cilvēki, bet tas arī ir maksimums un tā īsti ar sabiedrības novecošanu saskarsimies nākamajos gados. Demogrāfiskās problēmas kļūs izteiktākas un pensiju otrajam līmenim būs svarīga loma, lai saglabātu pensiju sistēmas stabilitāti," teica Rutkaste.

Aizvietošanas koeficients pensija pret ienākumiem darba dzīvē jau patlaban ir aptuveni 40%, bet nākotnē tas tikai kritīsies un ap 2040.-2050.gadu būs ap 20%, skaidroja ekonomists.

"Līdz ar to pensiju otrā līmeņa pienesums kopējā pensijas apmērā pieaugs. Arī ar esošo sistēmu novecošanās problēmu dēļ nākotnes pensijas draud būt ļoti zemas, tāpēc priekšlikumi pārdalīt iemaksas pensiju otrajā līmenī ir sistēmas drupināšana un pirmsvēlēšanu mēģinājumi finansēt neatliekamās vajadzības uz nākotnes rēķina un iegūt kādas vēlētāju balsis," sacīja Rutkaste.

Efektīvs finanšu sektors ir nozīmīgs faktors tautsaimniecības attīstībai, lai spētu novirzīt finansējumu tiem uzņēmumiem, kuri ir labi kapitalizēti, pārvaldīti un godprātīgi veic savu darbību, un vienlaikus stimulētu arī uzkrājumu veidošanu, dodot iespēju brīvajiem līdzekļiem pelnīt.

Ņemot vērā faktisko situāciju Latvijas ekonomikā, var secināt, ka šobrīd Latvijas finanšu sektora spēju šo funkciju veikt nevar novērtēt kā pilnīgi efektīvu.

Nozīmīga loma Latvijas finanšu sektorā ir kredītiestādēm, kuras citastarp ir atbildīgas šīs funkcijas veikšanā. Galvenokārt tas skaidrojams, ka tās joprojām ir galvenais finansējuma avots, kamēr citi alternatīvi finansējuma avoti ir mazāk attīstīti. Tādējādi, neskatoties uz samērā lielo kredītiestāžu skaitu, Latvijas banku sektoram ir iespējas uzlabot savu darbību, lai nodrošinātu uzlabojumus finanšu sektorā kopumā.

Turklāt Krievijas iebrukums Ukrainā ir aktualizējis dažādas ekonomiskās neatkarības dimensijas, piemēram, enerģētikā un arī finanšu jomā. Esošā politiskā situācija ir parādījusi, ka mums ir vajadzīgs efektīvs, neatkarīgs vietējais finanšu tirgus, kas sargātu Latvijas tirgu no ārējiem satricinājumiem un ļautu tautsaimniecībai pilnībā izmantot tās potenciālu. Ekonomiski spēcīga valsts var arī labāk gādāt par savu drošību.

Baltijas valstu ekonomikas jau vairākus gadus bauda strauju izaugsmi. Savukārt ekonomikas aktivitātes radītais pieprasījums arvien vairāk deldē darbaspēka rezerves. Darbaroku trūkums veicina strauju vidējās algas pieaugumu, raisot diskusijas sabiedrībā par iespējamu ekonomikas pārkaršanu.

Swedbank ekonomikas uzkaršanas indekss rāda, ka silstošais darba tirgus vēl nav radījis būtiskas sabalansētības problēmas ekonomikā un ietekme uz inflāciju ir mērena. Lai gan ekonomika vēl nepārkarst, temperatūra ar katru straujās izaugsmes gadu kāpj augstāk. Visaugstākais pārkaršanas risks ir Lietuvai, bet tas briest arī Latvijā un Igaunijā. Ekonomikas politikas veidotājiem jāsaglabā vēss prāts un jāīsteno piesardzīga politika, lai izvairītos no ekonomikas drudža un iespējamām komplikācijām.

2008.-2009. gadā piedzīvotā krīze Baltijā bija sāpīgāka nekā daudzviet citur. Atskatoties tagad uz pirmskrīzes periodu, nepatikšanas šķiet acīmredzamas. Algu izaugsme pirms krīzes Baltijā sasniedza prātam neaptveramus 20‑30%. Mājokļu cenas, kuru pieaugumu veicināja nepamatots optimisms par nākotnes izaugsmi un straujš saistību pieaugums, auga vairāk nekā divtik strauji kā algas. Tekošā konta bilance, kuru galvenokārt veido eksporta un importa starpība, bija dziļos mīnusos, norādot uz būtisku sabalansētības trūkumu ekonomikā. Pasaules finanšu un ekonomikas krīzes ledainais vilnis pārvēlās pāri pārkarsušajai Baltijas ekonomikai, radot aukstuma šoku un pamatīgus krampjus. Sekas bija smagas. Ekonomikas apjoms samazinājās par 15-20%, algas krita, bet bezdarba līmenis uzleca līdz turpat 20%, daudzi emigrēja. Ja vien pirmskrīzes gados ekonomikas temperatūrai nebūtu ļauts uzkāpt tik augstu un tiktu novērsta nekustamā īpašuma cenu burbuļa veidošanās, tad globālās krīzes vilnis būtu daudz mazāk jūtams.

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Iedzīvotāju gaidas attiecībā uz ienākumiem pensijas vecumā būtiski atšķiras no tā, kas viņus sagaida realitātē, secināts SEB bankas veiktajā pētījumā Pensometrs.

Vājās zināšanas un pārspīlētas cerības uz dažiem alternatīvajiem ienākumu avotiem neļauj cerēt uz vēlmju piepildījumu vecumdienās.

Lai nodrošinātu sev papildu ienākumus pensijā, 77% šodienas darba ņēmēju gatavojas strādāt arī vecumdienās, lai gan strādājošie savās atbildēs uzsver, ka vēlētos sākt baudīt vecumdienas agrāk, nekā viņiem pienāktos, kas ir pretrunā ar strādāšanu pensijas vecumā. 44% strādājošo paļaujas uz bērnu un ģimenes locekļu finansiālo palīdzību, bet 38% - plāno ienākumus no privātas uzņēmējdarbības, lai gan pēdējo 2 gadu laikā pensionējošos iedzīvotāju realitāte liecina, ka vien 5% no viņiem gūst papildu ienākumus. Šogad iezīmējās arī jauna tendence – 45% iedzīvotāju sagaida, ka papildu uzkrājumus pensijai viņiem nodrošinās darba devējs.

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

No vienas puses stagnē, no otras – sakarst - tas ir visprecīzākais Baltijas ekonomikas raksturojums šobrīd, jaunākajā ekonomikas apskatā norāda Nordea bankas eksperti.

Pēckrīzes periodā eksporta izaugsme ir vāja, taču iekšzemes ekonomika turpina pārkarst. Iekšzemes patēriņa galvenais ietekmējošais faktors – strauji augošais algu līmenis - šobrīd sasniedzis 5 līdz 7% atzīmi visās Baltijas valstīs. Papildu tam krītošais bezdarba līmenis, mērena inflācija un stabila patērētāju pirktspēja, ļauj iekšējām patēriņam būt galvenajam ekonomikas dzinulim Baltijā. Lietuva šobrīd ir vadošā privātā patēriņa pieaugumā (+5,3%), kurai cieši seko Igaunija (+5,1%) un tikai pēc tam – Latvija (+3,4%).

Eksperti paredz, ka spēcīgs privātā patēriņa pieaugums Latvijā un Lietuvā saglabāsies gan 2016. un 2017. gadā, kamēr situācija Igaunijā stabilizēsies. Pretēji pēc krīzes periodam 2016. un 2017. gados Baltijā prognozēta vidējo ienākumu līmeņa izlīdzināšanās. Taču jāņem vērā, ka šobrīd vidējais algu līmenis Lietuvā sasniedz 740 eiro, Latvijā - 830 eiro, bet Igaunijā par 30% vairāk – 1050 eiro.

Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums.

Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša, – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.

Bankas ir ieinteresētas ekonomikas attīstībā, tomēr kļūdaini būtu domāt, ka ekonomikas attīstība primāri ir atkarīga no bankām – tās ir gatavas finansēt jaunus projektus un idejas tad, ja paši uzņēmumi ir ieinteresēti kreditēšanā un saskata attīstības iespējas, kā arī tiem ir priekšnoteikumi aizdevumu saņemt. Tāpat bankām ir visai stingras prasības attiecībā uz riskiem, kas var rasties, piešķirot aizdevumus – lielākās bankas Latvijā bez vietējā regulatora uzrauga arī Eiropas Centrālā banka (ECB). Tomēr arī tad, ja nekādas banku uzraudzības nebūtu vispār, bankas nevarētu sākt aizdot, piemēram, nodokļu nemaksātājiem vai uzņēmumiem bez skaidra un pamatota redzējuma par finansējuma mērķi, uzņēmumiem ar necaurskatāmu īpašnieku struktūru, kur var iestāties sankciju pārkāpumu riski.

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.