Sagaidāms, ka arī atlikušajos šā gada mēnešos preču eksportam būs fiksēts kritums, aģentūrai LETA prognozēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
FM norāda, ka atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada augustā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 1,451 miljardu eiro, kas bija par 2,1% mazāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Lai arī šis preču eksporta kritums ir mazāks nekā iepriekšējos šā gada mēnešos, aktuālākie ārējās tirdzniecības dati joprojām liecina par vājo ārējo pieprasījumu, ko nosaka vārga ekonomiskā attīstība galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.
Vērtējot preču eksporta pārmaiņas pa grupām, FM secina, ka šā gada augustā eksporta kritums bija fiksēts lielākajai daļai no eksporta precēm. Lielāko negatīvo devumu kopējā preču eksporta samazinājumā noteica metālu un metālu izstrādājumu preču eksporta samazinājums par 20,8%. Kritumu šajā preču grupā noteica mazāks neapstrādāta čuguna, dzelzs atkritumu un lūžņu, kā arī metālkonstrukciju un to detaļu eksports.
Būtisks eksporta kritums tika fiksēts arī mehānismiem un elektroiekārtām. Preču eksporta vērtība šajā preču grupā samazinājās par 7,3% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Eksporta struktūra šajā preču grupā ir diezgan diversificēta, un kritumu noteica vairākas mehānisko un elektroiekārtu apakšpozīcijas, tajā skaitā automātiskās datu apstrādes iekārtas, diski, kasetes un viedkartes, radiofonijas un televīzijas raidaparatūra, elektriskai kontrolei paredzētās pultis. Lielākoties augstākminētās preces tiek reeksportētas, nevis ražotas Latvijā, atzīmē FM pārstāvji.
Preču eksporta kritums 13,3% apmērā tika fiksēts arī ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, samazinoties farmaceitisko produktu un mēslošanas līdzekļu eksportam. Savukārt transportlīdzekļu eksporta kritumu par 8% noteica visu transporta līdzekļu veidu eksporta samazinājums, tajā skaitā dzelzceļa, automašīnu un gaisa kuģu un detaļas.
Augustā datos ir vērojamas arī pozitīvas tendences, norāda FM, pieblistot, ka lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta vērtība gada laikā pieauga par 19,1%, ko lielā mērā noteica graudaugu eksporta kāpums par 45,7 miljoniem eiro jeb gandrīz četras reizes, salīdzinot ar pērnā gada augustu. Graudaugu eksportam ir svarīga loma kopējā preču eksportā, jo tikai šī preču grupa vien pērn veidoja gandrīz 4% no kopējā preču eksporta. Šā gada astoņos mēnešos graudaugu eksporta vērtība bija par 3,5% zemāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Lai arī augustā tika fiksēts straujš kāpums, tomēr nevar droši apgalvot, ka tāds pieaugums turpināsies arī atlikušajos šā gada mēnešos, prognozē ministrija. Tradicionāli lielākie graudaugu apjomi tika eksportēti gada nogalē. Pērnā gada pēdējos četros mēnešos vidēji vienā mēnesī graudaugu eksports veidoja gandrīz 90 miljonus eiro. Šā gada augustā graudaugu eksports veidoja 57,7 miljonus eiro. Tādējādi, lai sasniegtu graudaugu eksporta pieaugumu gadā kopumā, atlikušajos mēnešos vajadzētu būtiski kāpināt graudaugu eksportu.
Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums gan pērnajā gadā, gan šogad ir vērojams visā pasaulē, tostarp arī Eiropas Savienībā (ES) jeb galvenajā Latvijas preču eksporta tirgū. Vārgā ekonomikas izaugsme ES, ko vienlaicīgi negatīvi ietekmēja gan augstā inflācija, gan augstās procentu likmes, gan citi ekonomiskie un ģeopolitiskie faktori, būtiski mazināja ekonomisko aktivitāti. Tā rezultātā Latvijas eksportētājiem mazinājies arī ārējais pieprasījums nozīmīgākajos ES noieta tirgos. ES preču eksporta vērtība šā gada pirmajā pusē samazinājās par 2,9%. Savukārt Igaunijā, Lietuvā, Īrijā, Kiprā, Ungārijā, Nīderlandē, Austrijā un Somijā preču eksporta kritums bija straujāks gan kā ES, gan kā Latvijā.
Jau ziņots, ka Latvija šogad astoņos mēnešos eksportēja preces 12,189 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 3,4% jeb 430,8 miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 14,383 miljardiem eiro, kas ir kritums par 7,7% jeb 1,206 miljardiem eiro.
Tādējādi 2024.gada astoņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 26,572 miljardi eiro, kas ir par 5,8% jeb 1,637 miljardiem eiro mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.
