Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 14,4%, tajā skaitā preču eksporta vērtība saruka par 13% un importa vērtība – par 15,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Janvārī Latvija eksportēja preces 711 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 820,8 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 46,4% (2015. gada decembrī – 45,7%).
2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, samazinājās pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (par 34,3 milj. eiro jeb 40,5%), mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (par 26 milj. eiro jeb 19,2%), augu valsts produktu eksports (par 18,2 milj. eiro jeb 22,1%) un optisko ierīču un aparatūras (ieskatot medicīnisko); pulksteņu; mūzikas instrumentu eksports (par 12,1 milj. eiro jeb 51,7%). Turpretī koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 6,5 milj. eiro jeb 5%.
Janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada decembri mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports samazinājās par 39,8 milj. eiro jeb 19,2%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports – par 27,4 milj. eiro jeb 33%, pārtikas rūpniecības ražojumu imports – par 22,5 milj. eiro jeb 25,6%, un augu valsts produktu imports – par 10,3 milj. eiro jeb 22,7%. Apavu un galantērijas izstrādājumu imports palielinājās par 2,7 milj. eiro jeb 55,2%.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar ES valstīm bija Lietuva (16,9 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,8 %), Vācija (8,1 %) un Zviedrija (6,3 %), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,0 % no importa kopapjoma), Vācija (10,4 %), Polija (9,8 %) un Igaunija (8,2 %).
Eksporta samazināšanos visvairāk ietekmēja kritums tirdzniecībā ar trešajām valstīm, no kurām nozīmīgākais partneris bija Krievija. Tās īpatsvars Latvijas kopējā eksportā janvārī saruka līdz 5,2% (2015. gada decembrī – 9,7%), visvairāk samazinoties stipro alkoholisko dzērienu eksportam – par 15,5 milj. eiro jeb 70,4%. Tajā pašā laikā Krievijas īpatsvars importā pieauga līdz 12,5% (2015. gada decembrī – 10,6%), īpaši palielinoties dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam – par 11,1 milj. eiro jeb 28,2%.
2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, preču eksporta vērtība samazinājās par 10,9% un importa vērtība – par 12,2%. Dzelzs un tērauda eksports samazinājās par 58,3 %, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 26,2 milj. eiro jeb 96,4%. Elektroierīču un elektroiekārtu eksports saruka par 34,9%, minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports – par 38,1%.
Graudaugu produktu eksports 2016. gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri pieauga par 59,2%, tā palielināšanos ietekmēja eksporta pieaugums kviešiem, kviešu un rudzu maisījumam par 27,3 milj. eiro jeb 3,1 reizi.
Alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa palielināšanos 2016. gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri par 19,9% ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu importa pieaugums par 3,1 milj. eiro jeb 55,6%. Savukārt elektroierīču elektroiekārtu importa samazinājumu par 30,4 % visvairāk ietekmēja mobilo telefonu importa kritums par 20,3 milj. eiro jeb 44,5%.