Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Latvijas Saeimu, iespējams, ir sašķēlis kāds spriedums Cūgas kantona tiesā Šveicē. Advokāts Rūdolfs Meroni tajā ir zaudējis prāvā par mantas izšķērdēšanu uzņēmumā Ost Service AG, un spriedums ir stājies spēkā 26.oktobrī.

Uzņēmums Ost Service AG ir viens no tiem, kura akcijas ir arestētas tā saucamajā Aivara Lemberga lietā, bet Rūdolfs Meroni ir valsts ieceltais mantas glabātājs šajos uzņēmumos. Šveices tiesas lēmums ir izvirzījis vissmagāko jautājumu, kas var kļūt liktenīgs Rūdolfam Meroni, proti, vai ar Šveices tiesas lēmumu atzīts mantas izšķērdētājs var turpināt būt mantas glabātājs Latvijas valsts arestētajos Ventspils uzņēmumos? Tomēr tas vēl ir mazākais jautājums. Jūs taču saprotat, ka mantas izšķērdēšana lielos apjomos ir kriminālnoziegums, par kuru draud cietums.

Latvijas valsts institūcijas nezināmu iemeslu dēļ gadiem ilgi ir pievērušas acis uz Meroni rīcību arestētajos uzņēmumos. Savā DB rakstā 2017.gada 27.maijā Valsts nekontrolē Meroni rīcību atklāju faktu, ka Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta no valsts puses. Kā zināms, preses rīcībā jau sen ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, visticamāk, paša Meroni personīgajām vajadzībām iegādājoties pat helikopteru, jahtu un villu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības osta, AS Kālija parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Nav normāli, ka nozīmīgu uzņēmumu vadībā kā AS Ventbunkers bija izbijis kazino krupjē, profesionāls dejotājs, parādos iestidzis caurkritis aktieris, daži apšaubāmas reputācijas advokāti, viņu sievas un citi radi, kam nav ne mazākās nojēgas par loģistiku, termināliem un tamlīdzīgām lietām.

Tā norāda uzņēmuma padomes loceklis Olafs Berķis, komentējot oponenta Rūdolfa Meroni «nometnes» kadru izvēli.

Viņš arī noraida viedokli, ka nesaskaņas Ventbunkerā saistītas ar vienkāršu naudas pārdali starp akcionāriem, nevis uzņēmējdarbību. «Tās ir pilnīgas muļķības. Protams, cilvēki ar uzņēmējdarbību nodarbojas tāpēc, ka vēlas pelnīt un nodrošināt sev labklājību,» uzsver Berķis.

Viņš arī skaidro, ka attiecībā uz investīcijām šogad Ventbunkerā nekas liels netiek plānots, lai gan nevarot teikt, ka nebūtu ko Ventbunkerā uzlabot. Potenciāli vajadzētu dubultot noliešanas jaudas, jāatjauno kuģu bunkurēšana, bet patlaban esot jātiek skaidrībā, kādas vispār būs kompānijas finansiālās iespējas pēc Meroni komandas vadīšanas «ballītes».

Līdzīgi kā 2010. gadā mikroautobusā noturētā Latvijas kuģniecības akcionāru sapulce, arī šodien iepriekš sasaukto Ventbunkers sapulci tās vairākuma akcionāriem nācās noturēt aiz žoga pie akcionāru sapulces norises vietas, kas bija Kālija parka teritorija.

Pie ieejas Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kotrolētā Kālija parka teritorijā bija izvietoti apsardzes darbinieki ar privātpersonu sarakstu, kuras aizliegts ielaist uzņēmuma teritorijā. Šo personu skaitā bija arī Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis, kā arī citi uzņēmuma vairākuma akcionāru pārstāvji, Db.lv zināja stāstīt Ventbunkers preses pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Viņš arī minēja apsargu teikto, ka R. Meroni atrodoties Kālija parka teritorijā, lai gan, pēc M. Krastiņa uzsvērtā, zināms, ka R. Meroni neatrodas Latvijā.

Tomēr neskatoties uz R. Meroni grupējuma centieniem liegt Ventbunkers akcionāriem piedalīties šodien sasauktajā uzņēmuma akcionāru kopsapulcē, akcionāru vairākums kopsapulci ir noturējis un pārvēlējis līdzšinējo uzņēmuma padomi. Kopsapulcē lemtais tiks nekavējoties iesniegts reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā, tā M. Krastiņš.

Šveices advokāts Rudolfs Meroni mēģina pārskaitīt 29 miljonus ASV dolāru (ap 14,5 milj. Ls) a/s Ventbunkers meitas uzņēmuma Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kreditoru līdzekļus personīgajā kontā, Lihtenšteinas bankā.

Saistībā ar notikušo tuvākajā laikā tiks iesniegts pieteikums kriminālprocesa uzsākšanai, Db.lv informēja Ventbunkerss akcionāru vairākuma preses pārstāvis

Mārcis Krastiņš. Proti, R. Meroni kādam lielam LNT debitoram, kura vārdu M. Krastiņš vēl nevarēja atklāt, šogad novembrī aicinājis veikt maksājumu nevis uz LNT, bet advokāta personisko kontu.

Ventbunkers vairākuma akcionāri piesaistījuši vienu no pasaulē vadošajām auditorkompānijām, lai veiktu visaptverošu auditu un novērtētu zaudējumus, ko R.Meroni un tam lojālie cilvēki radījuši Ventbunkers un uzņēmuma akcionāriem. Ņemot vērā, ka Ventbunkers akcionāru starpā ir Aivars Lembergs, kura arestētos īpašumus pārvalda R.Meroni, pastāv liela iespēja, ka nozīmīgi zaudējumi ir nodarīti arī Latvijas valstij, tā M. Krastiņš.

Šveices advokāts Rūdolfs Meroni šodien pēc pirmās slēgtās tiesas sēdes, kurā viņš tika pratināts tā dēvētajā Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietā, aģentūrai LETA atteicās izpaust, par kādiem notikumiem viņš sniedzis liecības, turpretim Lembergs norādīja, ka tiesas procesam vajadzētu būt atklātam, lai žurnālisti varētu objektīvi atspoguļot sēžu zālē runāto un notikušo.

Šodien Rīgas apgabaltiesā liecinieka statusā uzklausītais Šveices advokāts pēc tiesas sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka, ņemot vērā slēgto procesu, viņš nav tiesīgs izpaust informāciju par sēdes laikā runāto. Aizbildinoties ar to pašu argumentu, Meroni neatbildēja arī uz jautājumu, vai savulaik viņš kā advokāts ir sniedzis juridisko palīdzību Lembergam.

Pēc tiesas sēdes uz jautājumiem par Meroni liecībām pēc būtības neatbildēja arī Ventspils mērs, tomēr viņš ar pārliecību pauda, ka Latvijā visiem tiesas procesiem, ieskaitot šo, vajadzētu būt atklātiem, lai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tiesas prāvas varētu translēt tiešraidē visai sabiedrībai, tādējādi objektīvi atspoguļojot sēžu zālē notikušo.

Šobrīd no Ventbunkers un Latvijas naftas tranzīta izbalsotā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni agrāk noslēgtie mandāta līgumi par klientu pārstāvību Ventbunkerā jau vairākus gadus nav spēkā, nelokāmi lēmusi Šveices Federālā tiesa.

Līdz ar to R. Meroni nelikumīgajiem mēģinājumiem uzdoties par Ventbunkera akcionāru vairākuma pārstāvi jau sen nav nekāda pamata, Db.lv informēja Ventbunkera preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Proti, līdz šim R. Meroni uzdevās par 2/7 Ventbunkers daļu patieso īpašnieku – Genādija Ševcova un Igora Skoka – pārstāvi, ilgstoši balsojot ar šīm daļām Ventbunkers un līdz ar to arī Latvijas naftas tranzīta akcionāru sapulcēs un nosakot attiecīgi šo uzņēmumu padomes un valdes sastāvu.

Šā gada 23.janvārī Šveices Federālā tiesa (Bundesgericht) pilnībā noraidīja R. Meroni iesniegtās sūdzības par diviem jau 2011. gadā divu Latvijas fizisko personu labā taisītiem Cīrihes Tirdzniecības palātas šķīrējtiesas spriedumiem Ventbunkera akciju turējuma izbeigšanas lietā, informēja M. Krastiņš, norādot, ka šis tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Vienlaikus tiesa no R. Meroni kā zaudētāja ir piedzinusi prasītāju labā 44 tūkstošus Šveices franku tiesāšanās izdevumu segšanai.

A/s Ventbunkers šā gada jūlijā pārkrāvis trīs reizes vairāk naftas produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada jūlijā termināls strādājis ierastā režīmā, un tā pārkraušanas apjomus kāpināt vēl ir iespējams, ko uzņēmums tuvākajā laikā arī cer panākt, norādīja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums pārkrauto naftas produktu apjomu palielinājis par 45%. Šogad pārkrauti gandrīz 1,8 milj. tonnu naftas produktu. Mazuta pārkraušanas apjomi šogad palielinājušies divas reizes. Pārkraušanas apjoma kāpums uzņēmumā vērojams kopš šā gada sākuma.

Jāatgādina, ka 2010. un 2011. gadā a/s Ventbunkers kontrolēja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, un šajā sakarā ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Pēdējās nedēļas laikā Šveices advokāts Rudolfs Meroni cietis neveiksmi vēl divās tiesās, mēģinot panākt savas ietekmes atjaunošanu Ventbunkerā, cīnoties ar Uzņēmumu reģistru.

Administratīvā tiesa Liepājas tiesu namā 11.jūnijā un Rīgas tiesu namā 8. jūnijā lēmušas, ka R. Meroni neizdevīgo Uzņēmumu reģistra (UR) lēmumu darbību nav pamata apturēt, liecina Db.lv rīcībā esošie lēmumi. Tādējādi R.Meroni nav izdevies realizēt jaunu «apvērsumu» Ventbunkerā un panākt, ka uzņēmuma valdē un padomē atkal darbojas tikai R. Meroni un viņa cilvēki. Ventbunera padome un valde var turpina darbu līdzšinējā sastāvā – Ventbunkera padomi vada Olafs Berķis, bet valdi – Dzintars Kašs.

Lai gan R.Meroni dažādi cenšas atjaunot savu kontroli pār Ventbunkeru, tomēr pēdējā pusotra gada laikā dažādās tiesās gan Latvijā, gan arī Šveicē Meroni cietis sakāvi teju desmit tiesvedībās.

Pirms vairāk nekā simts gadiem komunistu vadonis Ļeņins plānoja revolūciju no Šveices. Izskatās, ka šodien Latvijas ārkārtas vēlēšanas turpat gatavo šveiciešu advokāts Rūdolfs Meroni. Šis kungs jau labu laiku nav redzēts Latvijā, jo, iespējams, baidās, ka Rīgas lidostā varētu tūlīt pat tikt arestēts.

Problēmas Latvijā nav atrisināmas vienkāršā veidā. Meroni sagrābtos Ventspils uzņēmumus draud atņemt, jo faktiski viņš ir tikai valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tajos. Latvijā beigu fāzē ir izmeklēšana, bet Šveicē Meroni ir zaudējis tiesu par mantas izšķērdēšanu vienā no viņam uzticētajiem uzņēmumiem. Kā var izglābt situāciju?

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa līdz pirmdienai paņemtā pauze atklāj acīmredzamu faktu – pašlaik valdību nav iespējams izveidot. Saeimā pastāv divi pretēji bloki, un nevienam no tiem nepietiek balsu valdības izveidošanai. KPV LV un JKP blokā ir 32 deputāti, bet NA, Attīstībai/Par!, JV un ZZS kopā ir 45 balsis. Tas ir strupceļš.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Rudolfam Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas Ventbunkera padomes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās a/s Ventbunkers valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, 29.jūnijā lēmusi Rīgas apgabaltiesa.

Lēmums, kas izpildāms nekavējoties un nav pārsūdzams, attiecas gan uz pašu Meroni, gan Jāni un Alvi Hāzēm, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi, Diānu Juknai, Mārtiņu Bunku, Mihailu Dementjevu, Deividu Gaju Anstisu, SIA IAG un IAG Industrieanlagen GmbH.

Tāpat Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem Ventbunkers statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu u.tml. bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies Ventbunkers akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.

Ventspils tranzītbiznesa kompānijā AS Ventbunkers vadību atkal pārņēmuši Šveices advokāta Rūdolfa Meroni oponenti, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA Lursoft dati.

Šī ir trešā vadības maiņa kompānijā pēdējā laikā. R. Meroni piekritēji Ventbunkera vadībā atradās tikai divas dienas - no 2. līdz 4.janvārim, un vakar uzņēmuma vadošajos amatos atkal reģistrēti R. Meroni oponenti. Uzņēmumu reģistrs konstatējis pārkāpumus akcionāru sapulces, kas tika sasaukta Meroni piekritēju pozīciju nostiprināšanai Ventbunkerā, norisē un atcēlis iepriekš reģistrētās izmaiņas kompānijas vadībā.

Ventbunkera padomes priekšsēdētājs kopš vakardienas atkal ir Olafs Berķis, padomes priekšsēdētāja vietnieki - Jānis Junkers un Ovads Aleksejs, bet padomes loceklis - Gatis Klimass. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bet valdes locekļi - Valērijs Godunovs, Raimonds Grīniņš un Andrejs Piņkovs.

Iepriekšējo pāris gadu laikā no Ventbunkera, iespējams, izpumpēti gandrīz četri miljoni eiro uz Šveices advokāta Rūdolfa Meroni firmām.

DB rīcībā esošie dokumenti liecina, ka 2010. gada un 2011. gada laikā 800 tūkst. eiro vairākos maksājumos aizskaitīti ārzonas kompānijai Eurocom International, kuru pārstāv R. Meroni, bet teju 3 milj. eiro pārskaitīti Eurocom 100% piederošai kompānijai Latvijā - SIA Airtech, kuras valdē šobrīd darbojas Diāna Jukna (nu jau bijusī Ventbunkera padomes locekle), bet iepriekš šī uzņēmuma valdē bija Ventbunkera bijušais valdes loceklis un R. Meroni uzticības persona Alvis Hāze. Savukārt vēl teju 380 tūkst. eiro aizskaitīti vairākām ārzonas sabiedrībām, DB skaidroja Ventbunkera līdzīpašnieks Olafs Berķis.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Pretrunīgi vērtētais Šveices advokāts Rudolfs Meroni pauž aizdomas, ka pret viņu sākta nomelnojoša kampaņa, lai tiesa izlemtu par Aivara Lemberga arestētās mantas pārvaldītāja maiņu.

Rudolfs Meroni jau piecus gadus ir par labu valstij arestētās, Aivara Lembergam slēpti piederošās mantas pārvaldītājs. Tieši ar Lemberga un viņa sabiedroto interesēm iespaidot Rīgas apgabaltiesu, lai tā izlemtu par arestētās mantas pārvaldītāju maiņu Rudolfs Meroni saista pret viņu vērstos melu kampaņu, teikts izplatītajā paziņojumā medijiem. Proti, viņš par melīgiem nodēvēja Latvijas medijos izskanējušo informāciju par to, ka it kā pret R. Meroni celta apsūdzība saistībā Dītera Bēringa lietu.

R. Meroni apgalvo, ka Šveices tiesībsargājošās iestādes nav cēlušas apsūdzību. «Šveices laikrakstā Neue Zurcher Zeitung ne ar vienu vārdu nav teikts, ka Rudolfs Meroni vai kāds cits Bēringa lietā ir apsūdzēts. Neue Zurcher Zeitung ir tikai informējis, ka Bēringa lieta, kurā Rudolfs Meroni bija liecinieks, pēc astoņus gadus ilgas izmeklēšanas, pagaidām ir bez rezultāta, un ka tiek cerēts, ka varbūt pēc izmeklēšanas beigām kāds varētu tiks apsūdzēts,» norādīt paziņojumā.

Šveices advokātam Rudolfam Meroni piecu gadu laikā valsts nav prasījusi atskaitīties par uzticēto vairāk nekā 100 miljonu USD vērto aktīvu pārvaldi. Šobrīd nav zināms, vai aktīvi zaudējuši savu vērtību.

Krimināllietas ietvaros R. Meroni kopš 2007. gada uzticēts pārvaldīt Aivaram Lembergam arestēto uzņēmuma kapitāldaļas Latvijas valsts interesēs, tajā skaitā 2/7 Ventbunkera (VB) daļas. Prognozes liecina, ka mantas glabātāja statusā viņš varētu būt vēl vismaz pāris gadus – tik ilgi pat R. Meroni Db.lv prognozēja termiņu, kad varētu būt A.Lemberga krimināllietā notiesājošs spriedums. Pats viņš nedomā no šī «amata» atkāpties, «jo man patīk pēc labākās sirdsapziņas pabeigt darbu, kas man ir uzticēts».

Lai gan A. Lembergam pieder nosacīti 29% VB daļu, tomēr to vērtība atkarīga no sarežģītas akcionāru suktūras, saskaņā ar kuru R. Meroni faktiski piederot gala vārds visos lēmumos, kas attiecas uz 58% VB daļu. To gan savukārt apstrīd pārējie VB akcionāri. R. Meroni pastāv uz to, ka, ja tiek mainīta šī struktūra, tad par labu valstij arestētās A.Lemberga mantai sarūk vērtība par 50 – 60 miljoniem USD, kas ir cenas atšķirība, ja nav kontroles. Proti, ja pieņem, ka VB vērtība ir 500 miljoni USD, tad normāli, ka vairākuma paketes vērtība ir par 30% lielāka nekā mazākuma pakete. Ja tā tiek «salauzta», tad nosacīta A.Lemberga akcija zaudētu 30% savas vērtības. Tiesa, neesot tāda oficiāla A. Lemberga daļas vētējuma, bet minētās vērtības izriet no sarunām ar VB pārdošanu pirms dažiem gadiem.

Atkal Ventbunkers akcionāri sarīkojuši vienlaicīgi divas akcionāru sapulces. Abas notikušas Ventspilī Dzintaru ielā, bet atšķirīgās vietās. Viena no pusēm paziņojusi, ka Ventbunkers padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā, savukārt otra puse, ka padome atcelta, tās vietā apstiprināta jauna, par kuras padomes priekšsēdētāju kļuvis Rūdolfs Meroni.

Par viņa vietniekiem ievēlēti Aivars Gobiņš un Gints Laiviņš Laivenieks, bet par padomes loceklēm - Arita Linde un Diāna Jukna. Statūtos izmaiņas neesot veiktas, lai gan dienas kārtība paredzējusi veikt izmaiņas, lai akcionāru sapulces varētu notikt ārpus Latvijas. Šī padome esot iecēlusi arī jaunu uzņēmuma valdi. Deivids Anstis ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, bet Alvis Hāze, Jānis Hāze, Aivis Landmanis par valdes locekļiem. Kopumā sapulcē esot pārstāvēti 71,38% akcionāru.

Savukārt otrā sapulces norises vietā Dzintaru ielā 92, kur atrodas uzņēmuma birojs, padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā un par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis, DB informēja uzņēmuma preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Uzņēmuma padomē turpinās darboties arī Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Gatis Klimass un Genadijs Ševcovs.

Ventspils ostas uzņēmums Ventbunkers šā gada 10 mēnešos pārkrāvis 2.44 miljoni tonnu kravu, kas ir ievērojami vairāk kā 2011.gadā kopā, kad uzņēmums pārkrāva 2,3 miljonus tonnu.

Šā gada 10 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pērn, uzņēmuma pārkraušanas apjomi palielinājušies par 32%.

Oktobrī uzņēmums pākrāvis gandrīz 200 tūkst. tonnu naftas produktu, un īpaši veiksmīgs mēnesis bijis tumšo naftas produktu pārkraušanā, informē a/s Ventbunkers pārstāvis Mārcis Krastiņš. Tumšo naftas produktu pārkraušana šā gada 10 mēnešos palielinājusies par 61%.

Uzņēmums šogad ievērojami uzlabojis darbības rādītājus, tomēr vēl ir liels potenciāls, atzīst a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Viņš norāda, ka nākas strādāt ļoti sīvas konkurences apstākļos, konkurējot gan ar kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, gan arī Krievijas ostām. Cerības gan vieš Krievijas salīdzinoši nesenā pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai, kas varētu Latvijas ostas un visu tranzīta koridoru padarīt pievilcīgāku Krievijas partneru acīs.

Šodien, atsaucoties uz AS Ventbunkers paziņojumu par gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, notikušas pirmās sarunas starp AS Ventbunkers un AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Šādu informāciju sniedza Edgars Ciniņš, AS Ventbunkers valdes loceklis.

Sarunu laikā abas puses vienojušās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības airBaltic attīstībā. Sarunu laikā konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu netika nosaukta.

E. Ciniņš komentē: «Mēs šobrīd piedāvājam alternatīvu iespēju, lai airBaltic būtu iespēja izvērtēt un pieņemt maksimāli izdevīgāko investora piedāvājumu.»

Skaidrojot Ventbunkers interesi par airBaltic, E. Ciniņš norāda, ka šis ir pārdomāts uzņēmuma akcionāru lēmums, kas nav pieņemts vienas dienas laikā. Lai netiktu radīta lieka ažiotāža, par Ventbunkers lēmumu un iespējamām investīcijām airBaltic netika paziņots agrāk, taču to veicinājusi valdības krišana.

Arī Augstākās tiesas Senāts atzīst Steropes Limited un Gyges Limited kā Ventbunkers akcionārus, jo neredz pamatu ierobežot šo akcionāru tiesības piedalīties uzņēmuma sapulcēs.

Proti, arī Augstākās tiesas Senāts noraidīja Šveices advokāta Rudolfa Meroni pieteikumu par aizlieguma noteikšanu Ventbunkers akcionāriem piedalīties akcionāru sapulcēs, Db.lv informēja tiesas procesa atbildētāju preses pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Pēc viņa sniegtās informācijas, šogad 24. februārī Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments vērtēja, vai ir nepieciešams R. Meroni opozīcijā esošajiem Ventbunkera akcionāriem – sabiedrībām Steropes Limited un Gyges Limited, noteikt aizliegumu piedalīties un balsot Ventbunkera akcionāru sapulcēs.

Šodien AS Ventspils nafta (VN) akcionāru sapulcē pārvēlēta jauna padome un tajā vairs nedarbosies Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un viņa nometnes pārstāvji, savukārt tajā ievēlēts ir Olafs Berķis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

VN padomē ievēlēti Vladimirs Egers, Kristofers Teopanis Matsakos, Mihails Dvoraks, Javeds Ahmeds, Rubils Jilmazs, Marks Morrels Vērs, kā arī no jauna ievēlētie Oļegs Stepanovs, Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Olafs Berķis un Ivars Bērziņš.

Padomē vairs nav ievēlēti Davids Anstis, Meroni, Jānis Hāze, Aivars Gobiņš un Davids Aleksandrs Šlafs.

Meroni nometnes pārstāvis Aivars Gobiņš pauda viedokli, ka izmaiņas VN padomē liecina, ka starptautiskais koncerns Vitol ir pakļāvies «Latvijas oligarhu interesēm» un ka šis uzņēmums esot gatavs iesaistīties no likumības viedokļa apšaubāmos darījumos, kādu uzņēmums esot īstenojis jau 2006.gada rudenī, «slēdzot slepenu vienošanos ar tiesājamā Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītu personu grupu par VN privatizāciju».

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.