Ventbunkers, kam nupat mainīta valde, bijušās valdes pārstāvji pārmet Mārtiņa Kvēpa juristu firmai dokumentu viltošanu par Ventbunkers akcionāru sapulci, kas nekad nav notikusi, kā arī izsaka aizdomas, ka aiz šiem procesiem stāv Aivars Lembergs.

«2011. gada 20. decembrī M. Kvēpa juristu firma kārtējo reizi iesniedza Uzņēmumu Reģistrā (UR) rupji viltotus dokumentus par akcionāru sapulci, kas nekad nebija notikusi un pat nekad netika sasaukta. Šis ir jau piektais mēģinājums, kad bēdīgi slavenais Kvēps cenšas nelegāli pārņemt kontroli pār Ventbunkers, kas ir viena no vadošajām naftas tranzīta kompānijām Ventspils ostā,» Db.lv informēja Ventbunkers preses dienesta pārstāvis Aivars Gobiņš. M. Kvēps šos apgalvojumus pagaidām nekomentē.

A. Gobiņš skaidro, ka 2011. gada 27. jūnijā likumīgā Ventbunkers valde sasauca akcionāru sapulci, kam bija jānotiek 2011. gada 20. decembrī un tā arī tika noturēta pēc visiem standartiem. Vairāk nekā 70% akcionāru tika pārstāvēti šajā legālajā akcionāru sapulcē. Rezultāti tika iesniegti UR nākamajā dienā.

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Līdzīgi kā 2010. gadā mikroautobusā noturētā Latvijas kuģniecības akcionāru sapulce, arī šodien iepriekš sasaukto Ventbunkers sapulci tās vairākuma akcionāriem nācās noturēt aiz žoga pie akcionāru sapulces norises vietas, kas bija Kālija parka teritorija.

Pie ieejas Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kotrolētā Kālija parka teritorijā bija izvietoti apsardzes darbinieki ar privātpersonu sarakstu, kuras aizliegts ielaist uzņēmuma teritorijā. Šo personu skaitā bija arī Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis, kā arī citi uzņēmuma vairākuma akcionāru pārstāvji, Db.lv zināja stāstīt Ventbunkers preses pārstāvis Mārcis Krastiņš.

Viņš arī minēja apsargu teikto, ka R. Meroni atrodoties Kālija parka teritorijā, lai gan, pēc M. Krastiņa uzsvērtā, zināms, ka R. Meroni neatrodas Latvijā.

Tomēr neskatoties uz R. Meroni grupējuma centieniem liegt Ventbunkers akcionāriem piedalīties šodien sasauktajā uzņēmuma akcionāru kopsapulcē, akcionāru vairākums kopsapulci ir noturējis un pārvēlējis līdzšinējo uzņēmuma padomi. Kopsapulcē lemtais tiks nekavējoties iesniegts reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā, tā M. Krastiņš.

Šveices advokāts Rudolfs Meroni mēģina pārskaitīt 29 miljonus ASV dolāru (ap 14,5 milj. Ls) a/s Ventbunkers meitas uzņēmuma Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kreditoru līdzekļus personīgajā kontā, Lihtenšteinas bankā.

Saistībā ar notikušo tuvākajā laikā tiks iesniegts pieteikums kriminālprocesa uzsākšanai, Db.lv informēja Ventbunkerss akcionāru vairākuma preses pārstāvis

Mārcis Krastiņš. Proti, R. Meroni kādam lielam LNT debitoram, kura vārdu M. Krastiņš vēl nevarēja atklāt, šogad novembrī aicinājis veikt maksājumu nevis uz LNT, bet advokāta personisko kontu.

Ventbunkers vairākuma akcionāri piesaistījuši vienu no pasaulē vadošajām auditorkompānijām, lai veiktu visaptverošu auditu un novērtētu zaudējumus, ko R.Meroni un tam lojālie cilvēki radījuši Ventbunkers un uzņēmuma akcionāriem. Ņemot vērā, ka Ventbunkers akcionāru starpā ir Aivars Lembergs, kura arestētos īpašumus pārvalda R.Meroni, pastāv liela iespēja, ka nozīmīgi zaudējumi ir nodarīti arī Latvijas valstij, tā M. Krastiņš.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

A/s Ventbunkers šā gada jūlijā pārkrāvis trīs reizes vairāk naftas produktu nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šā gada jūlijā termināls strādājis ierastā režīmā, un tā pārkraušanas apjomus kāpināt vēl ir iespējams, ko uzņēmums tuvākajā laikā arī cer panākt, norādīja a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis.

Kopumā šā gada pirmajos septiņos mēnešos uzņēmums pārkrauto naftas produktu apjomu palielinājis par 45%. Šogad pārkrauti gandrīz 1,8 milj. tonnu naftas produktu. Mazuta pārkraušanas apjomi šogad palielinājušies divas reizes. Pārkraušanas apjoma kāpums uzņēmumā vērojams kopš šā gada sākuma.

Jāatgādina, ka 2010. un 2011. gadā a/s Ventbunkers kontrolēja Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, un šajā sakarā ierosināti vairāki kriminālprocesi.

Ventspils ostas uzņēmums Ventbunkers šā gada 10 mēnešos pārkrāvis 2.44 miljoni tonnu kravu, kas ir ievērojami vairāk kā 2011.gadā kopā, kad uzņēmums pārkrāva 2,3 miljonus tonnu.

Šā gada 10 mēnešos, salīdzinot ar atbilstošu laika posmu pērn, uzņēmuma pārkraušanas apjomi palielinājušies par 32%.

Oktobrī uzņēmums pākrāvis gandrīz 200 tūkst. tonnu naftas produktu, un īpaši veiksmīgs mēnesis bijis tumšo naftas produktu pārkraušanā, informē a/s Ventbunkers pārstāvis Mārcis Krastiņš. Tumšo naftas produktu pārkraušana šā gada 10 mēnešos palielinājusies par 61%.

Uzņēmums šogad ievērojami uzlabojis darbības rādītājus, tomēr vēl ir liels potenciāls, atzīst a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Viņš norāda, ka nākas strādāt ļoti sīvas konkurences apstākļos, konkurējot gan ar kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, gan arī Krievijas ostām. Cerības gan vieš Krievijas salīdzinoši nesenā pievienošanās Pasaules tirdzniecības organizācijai, kas varētu Latvijas ostas un visu tranzīta koridoru padarīt pievilcīgāku Krievijas partneru acīs.

Šodien, atsaucoties uz AS Ventbunkers paziņojumu par gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, notikušas pirmās sarunas starp AS Ventbunkers un AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu.

Šādu informāciju sniedza Edgars Ciniņš, AS Ventbunkers valdes loceklis.

Sarunu laikā abas puses vienojušās izskatīt dažādus iespējamās sadarbības modeļus un detalizētāk iepazīties ar uzņēmuma operatīvās darbības rādītājiem, vēlāk atgriežoties pie iespējamās sadarbības sarunām un investīciju iespējām lidsabiedrības airBaltic attīstībā. Sarunu laikā konkrēta summa par investīciju iespējamo apjomu netika nosaukta.

E. Ciniņš komentē: «Mēs šobrīd piedāvājam alternatīvu iespēju, lai airBaltic būtu iespēja izvērtēt un pieņemt maksimāli izdevīgāko investora piedāvājumu.»

Skaidrojot Ventbunkers interesi par airBaltic, E. Ciniņš norāda, ka šis ir pārdomāts uzņēmuma akcionāru lēmums, kas nav pieņemts vienas dienas laikā. Lai netiktu radīta lieka ažiotāža, par Ventbunkers lēmumu un iespējamām investīcijām airBaltic netika paziņots agrāk, taču to veicinājusi valdības krišana.

Rudolfam Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas Ventbunkera padomes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās a/s Ventbunkers valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, 29.jūnijā lēmusi Rīgas apgabaltiesa.

Lēmums, kas izpildāms nekavējoties un nav pārsūdzams, attiecas gan uz pašu Meroni, gan Jāni un Alvi Hāzēm, Aivaru Gobiņu, Aritu Lindi, Diānu Juknai, Mārtiņu Bunku, Mihailu Dementjevu, Deividu Gaju Anstisu, SIA IAG un IAG Industrieanlagen GmbH.

Tāpat Meroni un viņa pārstāvjiem aizliegts pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas par grozījumiem Ventbunkers statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu u.tml. bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies Ventbunkers akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Atkal Ventbunkers akcionāri sarīkojuši vienlaicīgi divas akcionāru sapulces. Abas notikušas Ventspilī Dzintaru ielā, bet atšķirīgās vietās. Viena no pusēm paziņojusi, ka Ventbunkers padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā, savukārt otra puse, ka padome atcelta, tās vietā apstiprināta jauna, par kuras padomes priekšsēdētāju kļuvis Rūdolfs Meroni.

Par viņa vietniekiem ievēlēti Aivars Gobiņš un Gints Laiviņš Laivenieks, bet par padomes loceklēm - Arita Linde un Diāna Jukna. Statūtos izmaiņas neesot veiktas, lai gan dienas kārtība paredzējusi veikt izmaiņas, lai akcionāru sapulces varētu notikt ārpus Latvijas. Šī padome esot iecēlusi arī jaunu uzņēmuma valdi. Deivids Anstis ievēlēts par valdes priekšsēdētāju, bet Alvis Hāze, Jānis Hāze, Aivis Landmanis par valdes locekļiem. Kopumā sapulcē esot pārstāvēti 71,38% akcionāru.

Savukārt otrā sapulces norises vietā Dzintaru ielā 92, kur atrodas uzņēmuma birojs, padome pārvēlēta līdzšinējā sastāvā un par padomes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts uzņēmuma līdzīpašnieks Olafs Berķis, DB informēja uzņēmuma preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Uzņēmuma padomē turpinās darboties arī Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Gatis Klimass un Genadijs Ševcovs.

A/s Ventbunkers šā gada pirmajos trīs ceturkšņos kāpinājis pārkraušanas apjomus par 35%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.

Īpaši veiksmīgs uzņēmumam bijis septembris, kad pārkauts gandrīz 300 tūkst. tonnu un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir bijis 54% kāpums. Kopumā šogad uzņēmumā pārkrauti 2,25 miljoni tonnu naftas produktu.

Šis gads uzņēmumam bijis īpaši veiksmīgs tumšo naftas produktu pārkraušanā, norāda a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis. Gaišo naftas produktu pārkraušana šogad palielinājusies par 5%, savukārt tumšo naftas produktu pārkraušana pieaugusi pat par 66%.

Septembrī uzņēmumā notika ugunsdrošības kompleksā pārbaude, kuru veica Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Pārbaudē piedalījās VUGD Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes, Rūpniecisko avāriju riska un sevišķi svarīgo objektu nodaļas, Civilās aizsardzības pārvaldes un Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas darbinieki. Šāda veida pārbaudes, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, periodiski tiek veiktas sevišķi svarīgos objektos. Pārbaudes laikā tika veikta a/s Ventbunkers darbības atbilstības novērtēšana ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā. Pārbaude konstatēja, ka Ventbunkers darbojas atbilstoši tiem stingrajiem ugunsdrošības kritērijiem, kas jāiztur šāda tipa objektu ekspluatācijā.

No a/s Ventbunkers valdes locekļa amata atbrīvots Mihails Dementjevs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Ieraksts par izmaiņām Ventbunkera valdē veikts 23. novembrī. Uzņēmuma padomi vada šveicietis Rudolfs Meroni, padomes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Aivars Gobiņš, bet padomes locekļi ir Diāna Junka, Gints Laiviņš-Laivenieks un Arita Linde.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada septembra sākumā a/s Ventbunkers valdē tika iecelts jauns valdes priekšsēdētājs – Lielbritānijā dzīvojošais Deivids Gajs Enstis (David Guy Andtis), tāpat uzņēmuma valdi papildinājis jauns valdes loceklis Aivis Landmanis. Šā gada septembrī valdē darbojās arī Alvis un Jānis Hāzas.

44% a/s Ventbunkers pieder Lielbritānijas Sappo Company Ltd., 30% akciju sabiedrības ir Latvijā reģistrētā SIA Venoil īpašumā, ceturtdaļa – a/s Ventspils Nafta īpašumā, bet 1% a/s Ventbunkers atrodas uzņēmuma rezervē.

Nav normāli, ka nozīmīgu uzņēmumu vadībā kā AS Ventbunkers bija izbijis kazino krupjē, profesionāls dejotājs, parādos iestidzis caurkritis aktieris, daži apšaubāmas reputācijas advokāti, viņu sievas un citi radi, kam nav ne mazākās nojēgas par loģistiku, termināliem un tamlīdzīgām lietām.

Tā norāda uzņēmuma padomes loceklis Olafs Berķis, komentējot oponenta Rūdolfa Meroni «nometnes» kadru izvēli.

Viņš arī noraida viedokli, ka nesaskaņas Ventbunkerā saistītas ar vienkāršu naudas pārdali starp akcionāriem, nevis uzņēmējdarbību. «Tās ir pilnīgas muļķības. Protams, cilvēki ar uzņēmējdarbību nodarbojas tāpēc, ka vēlas pelnīt un nodrošināt sev labklājību,» uzsver Berķis.

Viņš arī skaidro, ka attiecībā uz investīcijām šogad Ventbunkerā nekas liels netiek plānots, lai gan nevarot teikt, ka nebūtu ko Ventbunkerā uzlabot. Potenciāli vajadzētu dubultot noliešanas jaudas, jāatjauno kuģu bunkurēšana, bet patlaban esot jātiek skaidrībā, kādas vispār būs kompānijas finansiālās iespējas pēc Meroni komandas vadīšanas «ballītes».

Teju pēc divu gadu garām cīņām par varu a/s Ventbunkers ir reģistrēta jauna valde un padome.

To liecina Uzņēmumu reģistra (UR) dati. Šobrīd ir grūti prognozēt, vai šī jaunās valdes un padomes sastāva reģistrācija tiks apstrīdēta, tomēr par to jau tiek pausta publiska neapmierinātība. A/s Ventbunkers padomes priekšsēdētājs tagad ir Olafs Berķis, bez viņa padomē vēl ir Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Genādijs Ševcovs un Gatis Klimass. Savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Dzintars Kašs, bez viņa valdē darbosies arī R. Grīniņš, A. Piņkovs un V. Godunovs. Izmaiņas Ventbunkerā varētu būt signāls tam, ka gaidāmi jaunumi arī Ventspils tranzītbiznesa nākamajos posmos - Latvijas naftas tranzītā, Ventspils naftā utt., ja vien oponentu aktīvas pretdarbības rezultātā nesekos kādi liegumi vai kārtējās tiesāšanās.

Viens no Ventbunkera akciju īpašniekiem Olafs Berķis šobrīd vairs nedomā, ka tuvākajā laikā varētu pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas, viņš atzina intervijā Db.lv.

Ventbunkers 1/7 daļu patiesais īpašnieks O.Berķis apliecināja, ka pirms pāris gadiem izskanējušā informācija par plāniem pārdot Ventbunkers bijusi patiesa, turklāt sarunas bijušas pietiekami nopietnas. «Bija sagatavota dokumentu pakete, var teikt līgums parakstīts. Es procesā iesaistījos, lai nebūt jāiet cauri tam, kam esam izgājuši šajos gados. Es jau nojautu, ka būs domstaprības, kā rezultātā Ventbunkera aktīvi zaudēs vērtību,» viņš atzina.

Jautāts, vai šobrīd būtu gatavs pārdot savas daļas, O. Berķis nedaudz ironozējot, atzina: tā kā šīs cīņas kļuvušas par neatņemamu dzīves sastāvdaļu, domāju, kā bez tā dzīvošu, tāpēc tagad neesmu gatavs pārdot. O. Berķis, kurš Ventbunkeru sāka vadīt 1994. gadā, arī atzina, ka šobrīd joprojām Ventbunkers ir naudu nesošs uzņēmums. «Manā skatījumā tā vēl būs daudzus gadus, neraugoties uz, piemēram, Krievijas ostu attīstību. Nu negribas man tagad paņemt un «nokaut vistu, kas dēj katru dienu pa oliņai»,» tā O. Berķis.

Uzņēmums AS Ventbunkers šorīt izplatījis paziņojumu, kurā pauž gatavību investēt Latvijas nacionālajā aviokompānijā airBaltic, aicinot AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu un uzņēmuma padomi, kā arī Latvijas Republikas Satiksmes ministriju pārrunāt investīciju iespējas lidsabiedrības airBaltic attīstībā.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, paziņojumā skaidro: «Ventbunkers kā viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem ar stabilu finansiālo pamatu ir ieinteresēts pārrunāt investīciju iespējas nacionālajā aviokompānijā airBaltic. Uzskatu, ka ir svarīgi atbalstīt vietējās izcelsmes uzņēmumus, lai tiem būtu iespēja augt, attīstīties un radīt jaunas darba vietas tepat Latvijā. Līdz ar to, neskatoties uz jau uzsākto Vācijas investora piesaistes procesu, mēs esam gatavi sniegt aviokompānijai nepieciešamo atbalstu un pārrunāt investīciju iespējas airBaltic attīstībai.»

2014. gadā uzņēmuma apgrozījums veidoja 54 milj. EUR, uzņēmuma tīrā peļņa bija gandrīz 17 milj. EUR. 2014. gadā uzņēmumā ir pieaudzis pašu kapitāls un stiprinājušies likviditātes rādītāji, uzsver E. Ciniņa.

Latvijas tranzītnozares uzņēmuma a/s Ventbunkers peļņa šā gada pirmajos četros mēnešos sasniegusi 1,6 milj. Ls, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz iepriekšējā gada rezultātus attiecīgajā laika posmā. Tāpat šogad uzņēmumā paredzēts ieguldīt aptuveni trīs reizes vairāk līdzekļu nekā pēdējo gadu laikā.

Uzņēmuma vadība apkopojusi arī a/s Ventbunkers pārkraušanas rezultātus 2012. gada pirmajos piecos mēnešos. Salīdzinot ar 2011. gada attiecīgo periodu, visstraujāk augusi mazuta kravu apkalpošana - par 68%. Pārkrautās dīzeļdegvielas apjoms ir tāds, kā 2011. gadā noslēgtajā līgumā - kopumā tas palielinājies par 15%. Kopumā šā gada pirmajos piecos mēnešos a/s Ventbunkers pārkrāvis 1,23 miljonus tonnu kravas, salīdzinājumā ar 1,06 miljoniem tonnu pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos.

Šogad uzņēmuma darbībā un konkurētspējas palielināšanā paredzēts ieguldīt aptuveni divus miljonus latu, kas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados, informē uzņēmuma pārstāvji. 2010. un 2011. gadā kopumā uzņēmumā investīcijas tika veiktas 1,2 miljonu latu apmērā, kas nozīmē, ka investīciju apjomu tiek plānots palielināt aptuveni trīs reizes.

A/s Ventbunkers valdē notikušas izmaiņas – valdei pievienojies Lielbritānijā dzīvojošais Deivids Gajs Enstis (David Guy Anstis), kas kopš šī gada 8. septembra ir kļuvis par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, uzņēmuma valdi papildinājis arī jauns valdes loceklis Aivis Landmanis, liecina informācija Lursoft.

A/s Ventbunkers valdē darbu turpina arī rīdzinieki Mihails Dementjevs, Alvis Hāza un Jānis Hāza.

Db.lv jau vēstīja, ka šī gada beigās izmainījās a/s Ventbunkers padome – to pameta padomes loceklis Aleksandrs Popovs un viņa vietā stājās kādreizējais uzņēmuma valdes loceklis Voldemārs Škutāns.

Uzņēmuma padomē turpina darboties tās priekšsēdētājs Rudolfs Meroni, priekšsēdētāja vietnieki Daimārs Škutāns un Gints Laiviņš-Laivenieks, kā arī padomes locekļi Valdis Škutāns, Arita Linde un Diāna Jukna.

44% uzņēmuma pieder Lielbritānijas Sappo Company Ltd., 30% - Latvijā reģistrētajam uzņēmumam SIA Venoil, 25% - a/s Venstspils Nafta un 1% uznēmuma atrodas rezervē.

Pēc vairāku gadu nepārtrauktiem kašķiem, Latvijā lielākā naftas produktu tranzīta uzņēmuma a/s Ventbunkers akcionāri salīguši mieru. Uzņēmuma padomē ievēl abu iepriekš karojošo akcionāru pārstāvjus.

Pirmdien, 11.februārī Ventspilī, Ventbunkera telpās notika uzņēmuma ārkārtas akcionāru sapulce, kurā piedalījās visi lielākie uzņēmuma īpašnieki, pārstāvot gandrīz 100% Ventbunkera kapitāla, liecina Ventbunkera informācija presei. Vienīgais īpašnieks, kas neieradās uz uzņēmuma sapulci, bija Aivars Lembergs un viņa ģimenes locekļi, kuriem pieder ap 0,3% uzņēmuma akciju.

Līdz ar akcionāru sapulcē nolemto, Ventbunkera padome paplašināta līdz septiņiem padomes locekļiem. Lēmums par jauno Ventbunkera padomi pieņemts, par to balsojot visiem lielākajiem uzņēmuma akcionāriem, to vidū uzņēmumiem Yelverton

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde sākusi kriminālprocesu pēc pašreizējā Ventbunkers valdes priekšsēdētāja iesnieguma saistībā ar aizdomām par naudas «izpumpēšanu» un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ko veikusi iepriekšējā, ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni atbalstu ieceltā valde.

Db.lv rīcībā esošie dokumenti liecina, ka pašreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājs Dzintars Kašs VID paziņojis par konstatētiem finanšu pārskaitījumiem ļoti lielos apmēros no Ventbunkers uz SIA Airtech un Britu Virdžīnu salās reģistrēto ofšoru Eurocom International, ko realizējusi iepriekšējā valde, tajā skaitā Deividd Gajs Anstiss (David Guy Anstis), Alvis Hāze, Jānis Hāze un Aivis Landmanis (kurš cita starpā šobrīd plānotās Latvijas ostu reformas ietvaros tiek virzīts darbam Ventspils brīvostas valdē).

Proti, noskaidrots, ka no Nordea bankas laikā no 2010. gada 3.marta līdz 2011. gada 29.decembrim veikti vairāki pārskaitījumi bez ekonomiska un tiesiska pamatojuma, tajā skaitā uz Eurocom, kura pilnvarotais pārstāvis ir bijušais Ventbunkera padomes priekšsēdētājs R. Meroni, pārskaitīts 1,1 miljons eiro, bet uz Airtech (kura īpašnieks ir uz Eurocom, bet valdes loceklis bijis Alvis Hāze) kontu Swedbank pārskaitīti 2,64 miljoni eiro. Ir aizdomas, ka minētie maksājumi, kā arī šo maksājumu pamatojumā norādītie dokumenti ir fiktīvi darījumi. Fiktīvo maksājumu patiesais mērķis ir bijis izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi samazinot ar uzņēmuma ienākuma, sociālā un iedzīvotāju ienākuma nodokļiem apliekamo ienākuma bāzi, un tādējādi nodarot zaudējumus valstij un Ventbunkeram, minēts iesniegumā VID. Tajā arī nav izslēgts, ka notikusi Ventbunkera finanšu līdzekļu piesavināšanās.

Stepanovs atzīst savstarpējo strīdu neauglīgumu un zaudējumus.

Domāju, ka tie jau ir beigušies, par tā dēvētajiem Ventspils tranzīta kariem saka SS&F Group padomes priekšsēdētājs Oļegs Stepanovs, kuram joprojām saglabājušās intereses vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos. Viņš pats gan labprātāk runā par transporta, loģistikas, terminālu un stividoru pakalpojumu jomu, jo vārdam «tranzīts» esot negatīva pieskaņa. Savstarpējie uzņēmēju strīdi, kam pamatā bijusi Lemberga nespēja pieņemt citu uzņēmēju pēkšņo nepaklausību, kā arī pēdējo karstasinība, dārgi maksājusi visiem iesaistītajiem, kuriem pēdējais laiks sēsties pie sarunu galda.

Kādas šobrīd ir jūsu biznesa intereses un kas ir palicis pāri pēc teju 30 gadiem, kopš esat saistīts ar Ventspili, kā vērtējat savu situāciju?

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

Šobrīd no Ventbunkers un Latvijas naftas tranzīta izbalsotā Šveices advokāta Rūdolfa Meroni agrāk noslēgtie mandāta līgumi par klientu pārstāvību Ventbunkerā jau vairākus gadus nav spēkā, nelokāmi lēmusi Šveices Federālā tiesa.

Līdz ar to R. Meroni nelikumīgajiem mēģinājumiem uzdoties par Ventbunkera akcionāru vairākuma pārstāvi jau sen nav nekāda pamata, Db.lv informēja Ventbunkera preses pārstāvis Mārcis Krastiņš. Proti, līdz šim R. Meroni uzdevās par 2/7 Ventbunkers daļu patieso īpašnieku – Genādija Ševcova un Igora Skoka – pārstāvi, ilgstoši balsojot ar šīm daļām Ventbunkers un līdz ar to arī Latvijas naftas tranzīta akcionāru sapulcēs un nosakot attiecīgi šo uzņēmumu padomes un valdes sastāvu.

Šā gada 23.janvārī Šveices Federālā tiesa (Bundesgericht) pilnībā noraidīja R. Meroni iesniegtās sūdzības par diviem jau 2011. gadā divu Latvijas fizisko personu labā taisītiem Cīrihes Tirdzniecības palātas šķīrējtiesas spriedumiem Ventbunkera akciju turējuma izbeigšanas lietā, informēja M. Krastiņš, norādot, ka šis tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. Vienlaikus tiesa no R. Meroni kā zaudētāja ir piedzinusi prasītāju labā 44 tūkstošus Šveices franku tiesāšanās izdevumu segšanai.