Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības «airBaltic», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam «Latvijas Krājbankas» lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku «Investbank», kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo «airBaltic» akcionāri SIA «Baltijas aviācijas sistēmas» (BAS) un «airBaltic» kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) aģentūrai LETA apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no «airBaltic» un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.

Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.

Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Lidostas Rīga straujāku izaugsmi varētu garantēt vien liela partnera piesaiste, piemēram, no Āzijas

Tā sarunā ar DB norāda starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Lidosta joprojām apkalpo pusi no Baltijas aviopārvadājumu tirgus.

Aktīvāki tranzītā

Atrauti no valsts un tūrisma industrijas lidosta var neierobežoti attīstīties tikai tranzīta virzienā, kas šobrīd veido ap 30,5% kopējā pasažieru skaita, bet lidojumos no viena punkta uz otru attīstība iet roku rokā ar kopējām aktivitātēm valstī, cilvēku migrāciju u.tml. No tranzīta lidosta iegūst arī vairāk galamērķu, un nākotnē šis skaitlis varētu pieaugt, domā A. Mūrnieks. Runa esot par potenciāluĀzijas tranzīta centru, kam, protams, vajadzīgs spēcīgs partneris, lidsabiedrība, kura gribētu uz tranzīta centra principa vest pasažierus tālajos lidojumos uz šejieni. Un tad pasažieru tālāka apkalpošana Baltijas reģionā varētu notikt, izmantojot nacionālo aviosabiedrību.

Pasaulē populārās spēles "Fortnite" izstrādātājs "Epic Games" sūdz tiesā tehnoloģiju kompānijas "Google" un "Samsung", apsūdzot tās par nelikumīgu sadarbošanos, lai bloķētu konkurentus lietotņu veikalam "Samsung" ierīcēs.

ASV bāzētās kompānijas vadītājs Tims Svīnijs pirmdien paziņoja, ka "Epic Games" ar prasību vērsīsies ASV federālajā tiesā Kalifornijā, kur pērn uzņēmums uzvarēja gadiem ilgušajā tiesvedībā pret "Google".

Svīnijs solīja, ka uzņēmums ir gatavs nepieciešamības gadījumā vērsties atbildīgajās institūcijās Eiropā un Āzijā, lai turpinātu ilgstošo cīņu nolūkā panākt, ka "Apple" un "Google" savos viedtālruņos ļauj izmantot citus lietotņu veikalus.

"Šī ir liela globāla cīņa, kas beigās ir par patērētāju tiesībām saņemt visus ieguvumus no konkurences un brīvi izvēlēties, ar ko vēlas iesaistīties darījumos," Svīnijs teica žurnālistiem.

Jaunākajā tiesvedībā galvenā uzmanība pievērsta "Samsung" automātiskās bloķēšanas funkcijai "Auto Blocker".

Administratīvā apgabaltiesa 7.aprīlī vienā no izdalītajām lietām atcēla Konkurences padomes (KP) lēmumu daļā par soda piemērošanu automašīnu Volkswagen oficiālo dīleru un importētāju strīdā saistībā ar aizliegtu vienošanos.

Konkrētā lieta tika izdalīta un ierosināta, pamatojoties uz "Harald A.Moller AS", "Moller Auto Baltic AS" un "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikumu par KP 2014.gada 15.decembra lēmuma atcelšanu daļā.Minētajā lietā ar Administratīvās apgabaltiesas 7.aprīļa spriedumu apmierināts "Harald A.Moller AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru pieteicējam uzlikts naudas sods 2 079 813 eiro solidāri ar SE "Moller Baltic Import".Tāpat apmierināts "Moller Auto Baltic AS" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru uzņēmumam uzlikts naudas sods 4825,99 eiro apmērā solidāri ar SIA "Moller Auto Krasta", 1025 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Ventspils" un 1 216 738 eiro solidāri ar SIA "Moller Auto Latvia".Tāpat tiesā apmierināts "Heinz Wilke Autohandel GmbH" pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu KP lēmums daļā, ar kuru "Heinz Wilke Autohandel GmbH" uzlikts naudas sods 960 371 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Krasta" un 204 078 eiro apmērā solidāri ar "Moller Auto Ventspils".

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest" (BDI), ar kuru 27.aprīļa naktī nepilnu diennakti no amata atsauktā Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča steidza parakstīt Olainfarm akciju pārdošanas līgumu, jau cietis sakāvi sešos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, informē "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš norāda, ka BDI sūdzības par Valsts policijas darbu, izmeklējot šo iespējamo noziegumu, seko nu jau kārtējam BDI nelabvēlīgajam tiesas nolēmumam - 2021.gada 30.jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja BDI blakus sūdzību pret SIA Olmafarm, ar kuru BDI centās aizliegt izmaksāt dividendes no Olainfarm un nomainīt uzticību zaudējušo padomi. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

"BDI nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir BDI apgalvojumi par Olainfarm akciju iegādi. Milana Beleviča nekad nav saņēmusi mandātu īstenot akciju pārdošanu BDI, jo tas neatbilst līdzmantinieču gribai. Tieši acīmredzamie likuma pārkāpumi un ar akcionāru interesēm nesavienojami piedāvājumi bija par iemeslu, kādēļ līdzmantinieces vienbalsīgi vienojās par Milanas Belevičas atcelšanu, un 26.jūlijā par to tika informēta arī pati Beleviča, ko viņa cenšas slēpt," norāda P.Rubenis.

Čehijas uzņēmums "Black Duck Invest", kas apgalvo, ka aprīlī kļuvis par SIA "Olmafarm" piederošo 42,5% zāļu ražotāja AS "Olainfarm" īpašnieku, ir zaudējis astoņos atsevišķos tiesu procesos Latvijas un Čehijas tiesās, pavēstīja "Olmafarm" valdes loceklis Pēteris Rubenis.

Viņš piebilda, ka manipulācijas "Black Duck Invest" apgalvojumos par akciju pirkuma līguma slēgšanas apstākļiem izgaismojuši arī divi starptautiski uzņēmumi - auditorkompānija "PriceWaterhouseCoopers" un zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

Rubenis pavēstīja, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 30.augustā noraidīja "Black Duck Invest" pieteikumu atcelt par labu "Olmafarm" piemērotos pagaidu aizsardzības līdzekļus. "Līdz ar to "Black Duck Invest" vairākkārtējie mēģinājumi ietekmēt "Olmafarm" rīcību un traucēt tai piederošo balsstiesību izmantošanu kārtējo reizi ir izrādījušies nesekmīgi. Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams," informēja Rubenis.

Viņš arī pauda viedokli, ka "Black Duck Invest" nelabvēlīgie tiesas nolēmumi konsekventi apliecina, cik apšaubāmi ir "Black Duck Invest" apgalvojumi par "Olainfarm" akciju iegādi, taču nu tiesu nolēmumiem pievienojušies arī divu starptautiski atzītu uzņēmumu atzinumi, kas apgāž "Black Duck Invest" pārstāvja Vojteha Kačenas 2021.gada 4.augustā preses konferencē un paziņojumā medijiem klāstīto, ka "Olainfarm" akciju iegādes darījuma sagatavošana bijis ilgs process, kurā "Olmafarm" pārstāvējis "PriceWaterhouseCoopers", Čehijas banku - "Sorainen", bet "BHM Group" kompāniju "Black Duck Invest" - "Walles" juridiskie eksperti.

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Diskusijas par tiesu sistēmas efektivitāti un lietu izskatīšanas ātrumu nerimst jau kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tomēr tiesu noslogotība un lielais izskatāmo lietu daudzums ir tikai viena medaļas puse. Izmantojot Civilprocesa likuma dotās iespējas, civiltiesisko strīdu izskatīšanu tiesā nereti apzināti vilcina viena no strīdā iesaistītajām pusēm. Kā piemēru minēšu ASV ārzonas uzņēmuma Menard Port LLC darbības skaļu rezonansi guvušajā tiesvedībā pret Nordic Partners grupas uzņēmumiem.

Kopš Menard Port LLC prasības iesniegšanas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā drīz būs pagājis gads, tomēr līdz lietas skatīšanai pēc būtības tiesa vēl nav tikusi. Teju gada garumā risinājušās peripetijas ap prasības nodrošinājuma piemērošanu vairāk kā divdesmit ar minēto lietu nesaistītiem NP grupas uzņēmumiem un tā atcelšanu, tomēr kārtējās tiesai iesniegtās Menard Port LLC prasības draud kļūt par to klupšanas akmeni, kas tiesvedībai var likt ievilkties neprognozējamā garumā. Tiesvedības «ievilkšanas» shēma īsumā izskatās šādi: 2014. gada 29. septembrī Menard Port LLC iesniedza prasības pieteikuma grozījumus un papildinājumus, prasot vairāk kā 5 miljonu eiro lielo prasījuma summu palielināt vēl par vairāk kā 2,7 miljoniem eiro. Ņemot vērā, ka daļai atbildētāju lietā prasības nodrošinājums ir atcelts, Menard Port LLC 21. oktobrī iesniedz pieteikumu par prasības nodrošinājuma apmēra grozīšanu, to solidāri sadalot starp četriem atbildētājiem.

Administratīvā rajona tiesa nolēmusi apturēt tiesvedību Dānijas kapitāla cūkaudzēšanas SIA Nygaard International prasībā pret Aizputes novada domi par labvēlīga administratīvā akta izdošanu.

Tiesvedība apturēta, jo Nygaard International iesniegusi Satversmes tiesā (ST) prasību izvērtēt Aizputes novada teritorijas plānojuma atbilstību Satversmei. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu rajona tiesai ir pienākums apturēt tiesvedību, līdz lēmumu pieņems ST.

Teorētiski iespējams, ka abas puses vienosies par mierizlīgumu, db.lv pieļāva Aizputes domes pārstāvis tiesā Edgars Štāls. Pašvaldība ir sākusi risināt sarunas ar uzņēmumu un gatava uzklausīt tā piedāvāto risinājumu. Ja abām pusēm izdosies nonākt pie kompromisa, mierizlīgums ir iespējams, atzina E. Štāls. Ar Nygaard International pārstāvi Andreju Voroncovu db.lv sazināties neizdevās.

Latvijā tapis likumdošanas priekšlikums, kuru realizējot faktiski tiktu advancēts pašreizējais maksātnespējas process. Precīzāk sakot – brīdis, kad tiesā ir iesniegts maksātnespējas pieteikums, bet lieta vēl nav sākta skatīt. Proti...

Līdz šim ir ierasta prakse, kad, piemēram, uzņēmums var iesūdzēt savu darījumu partneri tiesā, prasot atzīt tā maksātnespēju, laikus nenomaksāta parāda dēļ. Ja parādnieks nevar un negrib neko maksāt, tiesa parasti ātri vien to atzīst par maksātnespējīgu, uzsākot tam atbilstošu procedūru. Savukārt, ja parādnieks parādu samaksā, tiek panākts mierizlīgums un visi atkal var justies laimīgi: viens ir saņēmis savu naudu, bet otrs – ticis vaļā no tiesvedības un maksātnespējas draudiem. Viss ir beidzies, neraugoties uz to, ka parādnieks, iespējams, nav norēķinājies ar vēl vairākiem darījumu partneriem, kā arī nav samaksājis valstij tai pienākošos nodokļus. Lai to novērstu, tik virzīta norma, kas paredz, ka arī gadījumos, kad tiek panākts mierizlīgums, tiesai būtu jāvērtē, vai personai, pret kuru celta apsūdzība, gadījumā nav arī nodokļu parādi.

Decembra nogalē tiks atsākta tiesvedība Augstākajā tiesā par Konkurences padomes piemēroto sodu Maxima Latvija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šī gada 26.novembrī Eiropas Savienības tiesa (EST) pasludināja spriedumu lietā par Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu vairāk nekā 35 000 eiro apmērā lielveikalam Maxima. Tagad Latvijas Augstākajai tiesai, ņemot vērā šo EST spriedumu, būs jālemj par KP lēmuma atcelšanu, ar kuru Maxima Latvija tika piemērots administratīvais sods par slēgtajiem tirdzniecības telpu nomas līgumiem.

«Eiropas tiesa savā lēmumā ņēmusi vērā Maxima Latvija viedokli, norādot, ka minētais punkts ir jāvērtē pēc tā, vai tas ir ticis izmantots un vai ietekmējis konkurences apstākļus. Secīgi 2015.gada 29.decembrī tiks atsākta tiesvedība kasācijas instancē (Augstākajā tiesā),» DB sacīja Maxima Latvija pārstāvis Jānis Beseris. Savukārt Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova skaidro, ka «EST nav pieņēmusi spriedumu, bet gan sniegusi atzinumu Latvijas Augstākajai tiesai, kas šobrīd izvērtē Latvijas KP lēmumu. Ar lūgumu pēc atzinuma EST vērsās Augstākā tiesa. Attiecīgi šobrīd tiesvedība Latvijā turpinās un KP vēl ir iespēja aizstāvēt un pamatot savu lēmumu.» Advokāts, zvērinātu advokātu biroja Borenius partneris Indriķis Liepa skaidro, ka «Eiropas Savienības tiesības nosaka to, ka dalībvalstu tiesām ir tiesības vērsties EST ar jautājumiem, lai saņemtu prejudiciālus nolēmumus». Viņš uzskata, ka nav būtisks jautājums, kā katra iesaistītā puse to nosauc, bet tas, ka minētais dalībvalstīm ir jāņem vērā. «Būtiskais šajā spriedumā ir tas, ka ir svarīgi izvērtēt nevis katra šāda līguma mērķi jeb burtu, bet to, kādas ir iestājušās sekas,» saka I.Liepa.

Rīgas apgabaltiesā februārī izbeigta tiesvedība nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) prasībā pret SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas (BAS) un likvidējamo Latvijas Krājbanka (Krājbanka) par kapitalizācijas atzīšanu. Arī šī ir kārtējā prasība, kas saistīta ar 2011.gada 3.oktobra vienošanos par airBaltic glābšanu.

Kā aģentūru LETA informēja apgabaltiesas preses sekretārs Aigars Bērziņš, tāds lēmums tika pieņemts saskaņā ar Civilprocesa likuma 223.panta 2.punkts, kas paredz, ka lietā tiesvedība ir izbeidzama, ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības.

Par minēto lēmumu ir iesniegta blakus sūdzība, tomēr tā vēl nav pieņemta, jo šodien tika skatīts airBaltic lūgums par atbrīvošanu no naudas soda. Kā sacīja Bērziņš, tas šodien tika noraidīts.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka «minētā tiesvedība ir daļa no airBaltic pagātnes jautājumiem, kas tiek risināti ar juridisku mehānismu palīdzību».

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērnā gada 30.novembrī lēma izbeigt tiesvedību daļā, kurā ASV pilsonis Aleksandrs Šustorovičs lūdza atzīt viņa īpašuma tiesības Jūrmalas īpašumam "Villa Marta", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā informē, ka uzņēmējs atteicās no prasības daļā par īpašuma tiesību atzīšanu, tāpēc šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Tiesa lēma daļēji apmierināt uzņēmēja prasību par drošības naudas, līgumsoda piedziņu un paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar ko no bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka dēla Georgiju un meitu Aleksandru ir lemts piedzīt solidāri drošības naudu 250 000 eiro apmērā.

Kā izriet no Tiesu Informatīvajā sistēmā reģistrētās informācijas, spriedums šobrīd nav stājies spēkā, jo lietā tika iesniegtas trīs apelācijas sūdzības.

Pērnā gada 28.decembrī divas apelācijas sūdzības tika atstātas bez virzības līdz šī gada 24.janvārim, bet vienu sūdzību nolemts nepieņemt.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Dānijas kapitāla cūkaudzēšanas SIA Nygaard International vienojusies ar Aizputes novada domi par turpmāko sadarbību, liecina informācija Satversmes tiesas spriedumā. Tiesa 6.martā saņēmusi uzņēmuma iesniegumu ar lūgumu izbeigt tiesvedību lietā.

SIA Nygaard International vērsās Satversmes tiesā, lai tā izvērtētu Aizputes novada teritorijas plānojuma atbilstību Satversmei. SIA Nygaard International savā pieteikumā tiesai norādīja, ka Aizputes novada Lažas pagastā veic komercdarbību, kura saistīta ar cūku audzēšanu un plāno attīstīt komercdarbību, paplašinot fermas. Pieteikumā tika norādīts, ka Aizputes novada dome nepamatoti cenšoties ierobežot pieteikuma iesniedzējas uzņēmējdarbību, proti, ar prasību izstrādāt detālplānojumu tiekot likti šķēršļi uzņēmējdarbības paplašināšanai.

Savukārt Aizputes novada dome norādījusi, ka prasība izstrādāt detālplānojumu lielfermu būvniecībai esot izvirzīta ar mērķi plānošanas un projektēšanas stadijā vispusīgi izvērtēt iespējamās problēmas un rast tām kompleksus risinājumus. Detālplānojums esot viens no galvenajiem instrumentiem, kuri nodrošina sabiedrības un valsts interešu saskaņošanu ar pieteikuma iesniedzējas interesēm.

Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) saistībā ar tiesvedību Anglijas tiesā cer no prasītājiem saņemt tiesāšanās izdevumu un zaudējumu kompensāciju vairāku simtu tūkstošu sterliņu mārciņu apmērā.

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmumam par kompensācijas apmēru vajadzētu būt zināmam aptuveni desmit dienu laikā pēc 19.jūnija, kad Anglijas un Velsas Apelācijas tiesa noraidīja Antonio Gramsci Shipping Corporation un 29 citu AS Latvijas kuģniecība (LK) meitassabiedrību iesniegto apelācijas sūdzību strīdā ar Lembergu par frakts līgumu, atkārtoti apstiprinot, ka pret viņu celtā prasība ir nepamatota un izbeidzama Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ.

«Pirmās instances tiesā es uzvarēju kompāniju Vitol šajā prasībā, viņi tiesas lēmumu pārsūdzēja apelācijas instances tiesā, un apelācijas instances tiesa arī viņu apelācijas sūdzību noraidīja. Jāsaka, ka tiesa bija plānota divas dienas, bet notika dažas stundas. Apelācijas instances tiesa trīs tiesnešu sastāvā pēc tam, kad bija noklausījusies prasītāju argumentus, noklausīšanos pārtrauca, jo uzskatīja par bezjēdzīgu tērēt laiku un klausīties vēl manus advokātus. Tiesa uzreiz turpat tiesas zālē pieņēma lēmumu, ka apelācijas sūdzība tiek noraidīta. Tas, protams, prasītājam bija milzīgs šoks, jo viņi domāja, ka divas dienas varēs skalot smadzenes tiesnešiem, bet no tā nekas neiznāca,» norādīja Lembergs.

Nodokļu strīdu risināšanā Latvijai būtu jāizmanto ārvalstu pieredze nodokļu mediācijā, tādējādi strīdus ar nodokļu administrāciju risinot ātrāk, nekā tiesājoties, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šādu iniciatīvu jau pavasarī Ārvalstu investoru padome Latvijā piedāvāja tikšanās laikā ar Latvijas valdību, tomēr tā paliks jaunās valdības un Saeimas lemšanai, jo pašlaik ir idejas līmenī. Nodokļu administrācijas un nodokļu maksātāju strīdi ir aizvēruši ne tikai nelielus un vidējus, bet arī Latvijas apstākļiem lielākus uzņēmumus, jo tiesvedība ilgst gadiem. Tādējādi nodokļu maksātājam, cenšoties pierādīt savu taisnību, ir «jāspēj nodzīvot», līdz tiesa Latvijā ir pieņēmusi galīgo lēmumu, vēl jo vairāk, ja uzrēķins ir jāsamaksā nekavējoties, nevis tad, kad spēkā stājas galīgais tiesas lēmums. Tas nozīmē, ka miljonu eiro uzrēķinu gadījumos izdzīvot var tikai retais vai arī tas, kuram ir finansiāli spēcīga «mamma».

Tavex Grupas meitas uzņēmums Zviedrijā Tavex AB ir uzvarējis tiesvedībā, kas ilga vairāk nekā 5 gadus, informē uzņēmuma pārstāvji.

Sākotnēji Zviedrijas prokuratūra ierosināja krimināllietu un pieprasīja sodīt Tavex ar 3 miljoniem Zviedrijas kronu (323 000 EUR). Prokuratūra izvirzīja apsūdzību, balstoties uz viedokli, ka Tavex grāmatvedības dokumenti kārtoti neatbilstošā veidā. Pagājušā gada novembrī jau pirmās instances tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzskatīja apsūdzību par nepamatotu, taču prokurors virzīja lietas izskatīšanu arī otrajā instancē.

«Manuprāt, jau sākotnēji bija skaidrs, ka lietas ierosināšanai nav pamata. Tiesai tika iesniegti visu oriģinālie dokumenti un paskaidrojumi, un tā apsūdzību ir uzskatījusi par nepamatotu. Kāpēc prokurors pieņēma lēmumu izskatīt lietu atkārtoti? Kas varētu parādīties jauns lietā, kur viss ir kā uz delnas? Atzīšu, bija bažas par to, vai pret mums kā pret uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu netiks izvirzītas kādas neobjektīvas prasības,» komentē Alars Tammings (Alar Tamming), Tavex Grupas īpašnieks.

Saeima pirmajā lasījumā pieņēmusi lēmumu par gāzes tirgus liberalizāciju Latvijā no 2015. gada 1. janvāra. Skan, protams, skaisti, taču loģiku šādam solim atrast tikpat grūti kā Sniegbaltīti vasaras vidū.

Vispirms jau jāmin fakts, ka savulaik noslēgtais līgums ar šobrīd vienīgo dabasgāzes piegādātāju mūsu valstij – a/s Latvijas gāze (LG) – paredz šai kompānijai monopoltiesības līdz 2017. gada aprīlim. Tātad iznāk, ka mūsu politiķi ir apņēmības pilni minēto līgumu neņemt vērā.

Varbūt kāds šādu soli sauks par drosmīgu, taču var arī teikt, ka tas ir muļķīgs bez gala. Šajā kontekstā vien jāatgādina, ka savulaik LG tika atteikts apstiprināt gāzes cenu palielināšanas procesu, un jau nākamajā brīdī valsts bija ierauta starptautiskajā tiesvedībā, uzradās ekonomikas teorijās grūti sastopams termins «saprātīgā negūtā peļņa», un tiesa nosprieda, ka Latvijas nodokļu maksātājiem «jāsamet» vairāki miljoni latu, ko kompensācijas veidā pārskaitīt LG. Kādas ir izredzes, ka, liberalizējot gāzes tirgu Latvijā divarpus gadus pirms monopollīguma beigām, LG vēlreiz neaizspersies uz tiesu? Vispār nekādas! LG jeb tās akcionāriem E.ON Ruhrgas International AG, Gazprom un Itera Latvija būs dota ideāla iespēja mēģināt nopelnīt ne vienu vien miljonu eiro nevis reāli piegādājot gāzi, bet gan iesniedzot pieteikumu tiesā. Grūti iedomāties, kuram varētu ienākt prātā šādu iespēju palaist garām. Savukārt, zinot Latvijas līdzšinējo pieredzi starptautiskajā tiesvedībā, var prognozēt, ka mūsu izredzes nav īpaši spožas. Protams, būs speciālisti, kas norādīs, ka gāzes tirgus liberalizāciju noteiktā termiņā mums prasa veikt Eiropa. Iespējams, taču arī tādā gadījumā jāņem vērā pāris būtiski aspektu.

2015.gadā Konkurences padome (KP) konstatēja astoņus konkurences tiesību pārkāpumus, par kuriem 29 uzņēmumiem piemēroja naudas sodus 1 042 440 eiro apmērā, šodien žurnālistus informēja KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Savukārt valsts budžetā pērn ieskaitīti KP iepriekš piemērotie naudas sodi 1 052 030 eiro apmērā. Sodus uzņēmumi nomaksā, kad noslēdzas tiesvedība par KP lēmumu, ja tas ir bijis pārsūdzēts.

Visas piecas no pērn KP konstatētajām aizliegtajām vienošanām bija karteļu shēmas starp iepirkumu pretendentiem - kopumā 26 uzņēmumiem. Vēl 23 uzņēmumiem KP izteica brīdinājumus par dalību desmit līdzīgos, tikai mazāka mēroga un nozīmes pārkāpumos. Attiecīgi cietēji no šiem pārkāpumiem bija valsts un pašvaldību iestādes un kapitālsabiedrības, kas rīkoja iepirkumus 15 dažādās nozarēs.

Pēc KP rīkotajām apmācībām pērn dubultojies iesniegumu skaits, ko iestāde saņēma no iepirkumu rīkotājiem, kas saskatījuši karteļu pazīmes. Tas norāda, ka iepircēji ir kļuvuši zinošāki, atbildīgāki un spējīgāki aizsargāt valsts budžeta līdzekļus no karteļu radīta kaitējuma. Vienlaikus KP savās izmeklēšanās bieži saskaras ar situācijām, kad pastāv aizdomas par korupciju, pasūtītājam vienojoties ar vēlamo uzvarētāju un pieaicinot citus pretendentus iesniegt fiktīvus piedāvājumus.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.