Valsts institūciju neizdarības dēļ lauksaimniecības zemes aizaug. Ar to saskārusies Beverīnas novadā saimniekojošā z/s Mazputniņi, kas ilgstošas tiesvedības dēļ nevar izmantot lauksaimniecības zemi, uz kuras atrodas liellopu ferma.
Strīdus iemesls – 121,9 ha liels nekustamais īpašums Ķiguļi, kas sastāv no 94,3 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes un 13,7 ha meža, kā arī uz zemes esoša namīpašumu. Šobrīd tas pēc dokumentiem pieder SIA Latvijas mežs, taču Mazputniņi ir apstrīdējuši zemes iegādes darījumu, kas liedzis saimniecībai iespēju iegādāties šo zemi lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Pirmās instances tiesa apmierinājusi z/s Mazputniņi prasību, bet nākamā tiesas sēde notiks tikai 2015. gadā, lielākā daļa zemes ir aizaugusi un neviens to neizmanto.
Eksperti norāda, ka zeme ir ražošanas resurss, kas jāizmanto racionāli, tāpēc nepieciešamas izmaiņas likumos, lai sekmētu šī mērķa sasniegšanu.
Ilgstoša tiesvedība
Savulaik nacionalizācijas rezultātā šo zemi īpašumā atguva ASV dzīvojošie latvieši, taču uz tās atrodas padomju laikā celta ferma. Lai arī Mazputniņi izteica vēmi pirkt šo zemes gabalu, īpašumu ar divām domājamām daļām no trimdas tautiešu pārstāvjiem iegādājās SIA Latvijas mežs, neskatoties uz to, ka pirmpirkuma tiesības būtu jāpiedāvā z/s Mazputniņi. Vēlāk – 2011. gada jūlijā – Mazputniņi noslēdza pirkuma – pārdevuma līgumu ar SIA Latvijas mežs par Ķiguļu iegādi un tika iemaksāta rokasnauda 10 tūkstošu Ls apjomā, taču darījums nenotika. Rokasnaudas līgumā arī bija paredzēts, ka trīs dienu laikā Mazputniņiem jāpārskaita nauda par darījumu, taču vēlāk SIA Latvijas mežs pārstāvji mainījuši darījuma nosacījumus un tas nenotika. Mazputniņi vērsās tiesā par rokasnaudas līguma izpildi un īpašuma tiesību atzīšanu uz nekustamo īpašumu. Vidzemes apgabaltiesa apmierināja Mazputniņu prasību, taču tiesas lēmums ir pārsūdzēts, un nākamā tiesa nozīmēta tikai 2015. gadā. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem, šobrīd uz īpašumu Ķiguļi nostiprināta hipotēka uz SIA Pata AB vārda par kopējo summu 85 tūkstoši Ls, kā arī nostiprinātas zemes nomas tiesības līdz 2042. gadam uz SIA Confortech vārda.
Zeme kā resurss
Šo zemi saimniekošanai uzskatām par ļoti svarīgu, jo tā atrodas zem fermas un ir tai pieguļoša, skaidro Jānis Freimanis.
Mazputniņi apsaimnieko padomju laika standarta govju kompleks, kas paredzēts 600 govīm. Šobrīd tajā mitinās ap 180 liellopu, no tiem 60 ir slaucamas govis. Blakus esošajā fermas ēkā lopiem izveidots pastaigu jeb rotaļlaukums, jo tās nav iespējams vest ganībās zemes trūkuma dēļ. Mazputniņu mērķis ir turpināt nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu, stāsta saimnieks Jānis Freimanis.
«Graudkopība attīstās. Arī piena izslaukums kāpj – 2008. gadā vidējais izslaukums bija pieci tūkstoši kg no govs gadā, bet pērn jau tas sasniedzis septiņus tūkstošus. Tur ir sakārtota ferma. Pamazām to kārtojam cerībā uz labvēlīgu tiesas iznākumu. Ferma aprīkota ar mēslu transportieri, mehanizēta barības padeve,» uzsver Jāņa māte Rasma Freimane, kas organizē darbu govju kompleksā. Saimniecība realizējusi vairākus projektus, modernizējot ražošanu, izmantojot ES finansējumu. Šogad apgrozījums plānots ap 300 tūkstošu Ls apjomā, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, kad apgrozījums bija 210 tūkstoši Ls. Apgrozījums audzis ievērojami, jo, piemēram, krīzes kāpuma gadā – 2009. – ieņēmumi bija tikai ap 50 tūkstošiem Ls. Šobrīd saimniecība specializējusies uz piena lopkopību, nobarojamiem jaunlopiem un graudkopību.
Spēkā ierobežojumi
Tā kā notiek tiesvedība, uz saimniecību attiecas vairāki ierobežojumi. Jānis Freimanis stāsta, ka šīs situācijas dēļ Mazputniņi nevar startēt uz ES finansējuma piesaisti mēslu novietnes izveidei, jo būvatļauju var iegūt tikai zemes īpašnieks. Jāatgādina, ka nākamgad stāsies spēkā nosacījums – pie katras fermas jābūt izveidotai mēslu krātuvei, taču šī nosacījuma izpildi Mazputniņi nevarēs nodrošināt, kamēr notiek tiesāšanās. Tāpat ES naudu nevar piesaistīt arī citiem projektiem.
Savulaik ferma tikusi privatizēta, un visu saimniekošanu vadīja tēvs, taču 2008. gadā viņš aizgāja aizsaulē. Pēc tam saimniekošanu uzņēmās dēls Jānis, un ģimene vēlējās sakārtot īpašumtiesības ar zemi. Jāņa brālis Māris Freimanis tagad atzīst, ka šī iecere bijusi pareiza, jo šobrīd zemes nomas maksa jau sasniegusi 50–60 Ls/ha un, augot platībmaksājumiem, arī nomas maksa palielināsies. «Šobrīd viss, kas nav īpašumā, agri vai vēlu zemniekus nospiedīs līdz ar zemi. Zemes īpašnieki uzskata, ka maksājumi ir viņu, lai tie zemnieki strādā,» tā Māris Freimanis.
Ilgstošs process
Mazputniņiem šobrīd ir divas tiesvedības – viena par rokasnaudas līguma atzīšanu par spēkā esošu un pirkuma līguma atzīšanu, bet otra – par pirmpirkuma tiesībām. Pirmajā tiesvedībā tiesa apmierinājusi Mazputniņu prasību, bet otrajā tiesā par pirmpirkuma tiesībām pirms tiesvedības sākšanas saimniecībai Valsts kasē jāiemaksā 126 tūkstoši Ls. Jānis Freimanis to uzskata par absurdu, jo līdzīgos gadījumos šādas summas nebūtu pa kabatai nevienam no mazajiem lauksaimniekiem. Līdzīgu viedokli DB pauda arī citi nozares eksperti.
Mazputniņu saimnieki uzskata, ka tiesvedība nedrīkst būt ilgāka par divām tiesas sēdēm, lai viss process neievilktos garumā, jo ražošana tiek bremzēta. Rasma Freimane brīdina, ka līdzīga situācija varētu skart daudzas saimniecības Latvijā: «Ferma ir mūsu, bet zeme pieder citam.»
Mazputniņi piedāvājuši arī mierizlīgumu Latvijas mežam, taču kompānija nav piekritusi. Tiesvedība nav bijusi par šķērsli, lai jaunais zemes īpašnieks zemi iznomātu citai kompānijai līdz 2042. gadam. Jānis Freimanis pieļauj – ja arī vinnēsim tiesu, tad nākamā tiesa būs ar jauno zemes nomnieku un laiks būs zaudēts, jo process ilgst gadiem. Viņaprāt, tā jau kļuvusi par sistēmu arī citos gadījumos, kad tiek piedāvāts zemi atpirkt pat par trīs reizes augstāku cenu, ja ne, tad tā tikšot pārdota kādam citam. Mazputniņu saimnieks apelē pie atbildīgajām institūcijām, kam vajadzētu iesaistīties likumu izmaiņās un ražošanas resursu nonākšanā pie pašmāju ražotājiem.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas izpilddirektore Evija Gunika pieļauj, ka z/s Mazputniņi gadījums nav vienīgais, kad zeme aizaug un ražotājs to nevar izmantot ražošanas vajadzībām. Asociācija gan nav veikusi aptauju, tāpēc nav zināms konkrēts šādu gadījumu skaits.
E. Gunika aicina izvērtēt likumus un valdības noteikumus, veicot nepieciešamos grozījumus, lai zemi varētu izmantot pašmāju ražotāji, to apsaimniekojot un radot pievienoto vērtību, jo «mēs kā valsts nevaram pastāvēt bez lauksaimniecības zemes».
Jāatgādina, ka šobrīd notiek diskusijas par grozījumiem likumā par zemes privatizāciju lauku apvidos. Grozījumu mērķis ir veicināt zemes resursu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām, priekšroku zemes iegādē dodot lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma jau izteikusies, ka kritēriji zemes iegādei varētu būt pat stingrāki nekā līdzšinējie ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties lauksaimniecības zemi, kas būs spēkā līdz nākamā gada 1. maijam. To, ka investori aktīvi interesējas par lauksaimniecības zemi, iepriekš atzina arī Swedbank lauksaimniecības konsultants eksperts Raimonds Miltiņš. Viņš paredz, ka zemes cenu kāpums turpināsies un tā lētāka nekļūs.
#1/10
#2/10
#3/10
#4/10
Jānis un Rasma Freimaņi
#5/10
J. Freimanis
#6/10
#7/10
J. Freimanis
#8/10
#9/10
