Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.
Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?
Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.
Mūsdienu augu aizsardzības sistēma izveidojās 20. gadsimtā, kad tika izgudroti sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi. Taču būtiski saprast, ka sintētisks nenozīmē uzreiz ko sliktu. Starp citu, dabā kaitīgākie toksīni ir dabiskas izcelsmes. Šodien zinām ļoti daudz par bioķīmiskajiem procesiem augos un dzīvniekos, zinātnieki spēj radīt vielas, kas ir efektīvākas un selektīvākas –iedarbojas uz konkrētu kaitēkli vai slimību, ātri sadalās, neradot riskus videi vai cilvēku veselībai.
Tā ir ļoti delikāta sistēma, jo katra viela, ko mūsdienās lietojam lauksaimniecībā, ir izgājusi garu pētniecības un reģistrācijas procesu. Saimniecības agronomam ir jāorientējas situācijā uz lauka un jāizvēlas pareizais aizsardzības veids. Un te atgriežamies pie VAAD pamata uzdevuma – nodrošināt, ka lauksaimniecībā izmantotie augu aizsardzības paņēmieni ir droši gan no pārtikas ražošanas, gan apkārtējās vides un cilvēku veselības aizsardzības skatupunkta.
Latvija, tostarp Eiropa turpina virzību uz videi draudzīgu saimniekošanu, un dienas kārtībā ir ES apņemšanās līdz 2050. gadam sasniegt pilnīgu klimatneitralitāti. Un šīs ambīcijas tiešā mērā skar augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas paradumus, proti, līdz 2030. gadam plānots samazināt par 50% AAL izmantošanu un par 20% mēslošanas līdzekļu patēriņu. Tas vienmēr bijis strīdus objekts starp lauksaimniekiem un vides aizstāvjiem. Kāda ir VAAD loma šajā procesā?
VAAD uzrauga AAL apriti atbilstoši spēkā esošajām ES prasībām šajā jomā, kas, starp citu, ir vienas no stingrākajām pasaulē. Tieši patlaban ES līmenī notiek atļauto AAL saraksta pārskatīšana, kas ir plašs process, jo konkrētās vielas sarakstos iekļauj uz 10-15 gadu termiņu, vadoties pēc zinātnes jaunākajiem atklājumiem un drošības prasībām attiecībā uz vidi un cilvēku veselību. Patlaban vērojama tendence, ka jauni ķīmiski produkti tirgū ienāk salīdzinoši maz, jo komersantiem, AAL ražotājiem, kļūst aizvien grūtāk izpildīt arvien striktākas ES prasības, līdz ar to atļauto un lietoto vielu klāsts samazinās. Tas liek domāt par alternatīviem risinājumiem, piemēram, mikrobioloģiskiem preparātiem, tādējādi atgriežoties pie dabiskas izcelsmes līdzekļiem. Tomēr skaidrs, ka ķīmiskie preparāti ir efektīvāki. Katru gadu pasaulē aptuveni 40% ražas tiek zaudēts kaitēkļu apdraudējuma dēļ, tāpēc efektīva un stabila kaitēkļu un slimību kontrole ir būtiska, lai pārtikas ķēde būtu stabila. Īpaši šobrīd, kad Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir sarežģījusies pārtikas nozares aprites sistēma.
Runājot par gaidāmajām izmaiņām AAL apritē – patlaban ir izveidojusies situācija, kad ļoti strauji un savā ziņā diezgan radikāli jāpārskata gan AAL lietošanas, gan lauksaimnieciskās ražošanas sistēmu kopumā, jo reāli ir palikuši astoņi gadi, kuru laikā AAL apjoms jāsamazina par 50%, Tas ir nopietns izaicinājums, jo ir rūpīgi jāizvērtē, kā šo samazinājumu īstenot pragmatiski, lai būtiski neapdraudētu lauksaimniecisko ražošanu. VAAD uzdevums ir palīdzēt lauksaimniekiem pāriet uz alternatīvām augu aizsardzības metodēm. Patlaban vērojams, ka tirgū aizvien vairāk pieaug mikrobioloģiskie jeb dzīvos organismus saturošie AAL, tomēr skaidrs, ka arī turpmāk paliks noteikta daļa ķīmisko AAL, ko turpinās ES valstīs lietot, tāpēc jau šodien jādomā, kā tos lietot mazāk un efektīvāk.
Un šeit ir būtiska integrētās augu aizsardzības principu ievērošana – mērķēta rīcība, lai ierobežotu kaitīgos organismus, taču sākotnēji izvēloties citas aizsardzības metodes un AAL, pielietojot tikai galējas nepieciešamības situācijā.
Latvijā šī sistēma darbojas jau kopš 2014. gada, taču tā jāattīsta, tāpēc patlaban izstrādājam elektronisku AAL uzskaites sistēmu, kurā vienkopus būs pieejami dati gan par Latvijā ievestajiem un realizētajiem AAL apjomiem, gan to reālo pielietojumu, tostarp spēsim analizēt AAL lietošanas tendences un pamatotību. Viena no sistēmas komponentēm būs kaitīgo organisku (slimības izraisītāju un kaitēkļu) novērošana, ko VAAD jau veic. Taču elektroniskā datu sistēma nākotnē ļaus prognozēt kaitēkļu potenciālo izplatību, kas savukārt lauksaimniekiem ļaus pieņemt uz datiem balstītus, efektīvākus lēmumus. Protams, tas nenozīmē, ka lauksaimniekam vairs nebūs pašam jāapseko lauki, jo situāciju konkrētā saimniecībā nosaka dažādi faktori, piemēram, vai iepriekš jau lietoti AAL.
Parasti ir dilemma – ja tiks samazināts atļautais lietojamo AAL apjoms, pieaugs risks, ka raža būs daudz mazāka. Tajā pašā laikā vides aktīvisti īpaši iestājas pret ķīmisko AAL lietošanu vispār. Tad vēl ir graudkopju un biškopju konflikti. Kā to sabalansēt?
Valsts meklē risinājumus, lai sadarbība starp biškopi un augkopi notiktu kvalitatīvi. Ir pagaidu risinājumi, kas ļauj vienam otru redzēt. Jaunajā sistēmā būs informācija arī par abu uzņēmēju blakus pastāvēšanu (cik tālu viens no otra atrodas), kas attiecīgi ļaus sabalansēt AAL lietošanu ar biškopības specifiku. Protams, ir konfliktsituācijas, bet, jau reģistrējot AAL, tiek novērtēta to ietekme uz vidi un kukaiņiem, piemēram, bitēm. Attiecīgi ir atsevišķi AAL, ko drīkst lietot tikai nakts laikā. Tā ir savstarpējā sadarbības un līdzāspastāvēšanas kultūra, abiem ievērojot toleranci vienam pret otru.
Augkopjiem ir svarīgi sekot līdzi situācijai un saprast, vai kaitēkļu apjoms ir tik liels, ka ir vērts tērēt degvielu un arī AAL, pie tam šo resursu cenas ir pieaugušas. Būtībā pašreizējā situācija liek lauksaimniekiem rēķināt, vērtēt, izmantot augu aizsardzības speciālistu konsultācijas.
Šķiet, vēl jau ir izaicinājums panākt, lai samazinājums visām ES valstīm būtu vienāds, lai nebūtu tā, ka Latvija ierasti izpilda visu perfekti, bet citi kādas nianses apiet un beigās mēs atkal zaudējam konkurences cīņā.
Šis process dos iespēju īstenot sava veida eksperimentu visā ES – cik daudz lauksaimnieki būs gatavi samazināt AAL lietošanu, zaudējot daļu ražas, vienlaikus rēķinoties ar ienākumiem no pārtikas cenu pieauguma.
Taču piekrītu – visiem jādarbojas kopā un prasības par AAL samazināšanu jāizpilda godprātīgi. Jo pretējā gadījumā, ja, piemēram, Nīderlande vai cita lielā ES lauksaimniecības valsts turpina saimniekot pa vecam, loģiski, ka Latvijas lauksaimnieks vairs nespēs veikalā konkurēt ar savu preci. Tas ir ES līmeņa izaicinājums, par ko notiek aktīvas diskusijas ES vadības līmenī. Pagājušajā nedēļā Briselē piedalījos ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē, kurā diskutējām par jaunās AAL ilgtspējīgas lietošanas regulas priekšlikumu, ar ko EK plānojusi AAL lietošanas samazinājumu ES par 50%, bet Latvijai pat vēl vairāk, kaut gan faktiski uz hektāru lietojam divas reizes mazāk nekā vidēji ES. Uzskatām, ka priekšlikumā vēl jāiegulda daudz darba, lai tas kļūtu taisnīgāks – tā domā vēl 18 citas ES dalībvalstis, kuras par šo EK priekšlikumu izteicās kritiski, norādot, ka nevar piekrist šādam EK noteiktam mērķim.
Kopumā Latvija atbalsta to, ka ES līmenī ir nepieciešams meklēt risinājumus ilgtspējīgai AAL lietošanai. Tomēr EK ir nākusi klajā ar kardinālu AAL lietošanas samazināšanas priekšlikumu, kas nozīmīgi samazinās lauksaimniecības ražu. Tas nav tālredzīgi apstākļos, kad redzam, cik trauslas patiesībā ir globālās pārtikas ķēdes. Pārtikas pietiekamība ir stratēģiska ilgtermiņa prioritāte. Latvijai ir jāspēj nodrošināt savus iedzīvotājus ar Latvijā audzētu kvalitatīvu pārtiku. Redzēsim, kāds būs beigu projekts šai iniciatīvai.
Taču visam klāt nāk vēl viens stratēģisks jautājums – ja ES kopumā ir apņēmusies samazināt AAL lietojumu, kādus nosacījumus piemēros importam no trešajām valstīm, kurās nav AAL izmantošanas ierobežojumu. Pirmkārt, vai esam gatavi patērēt produkciju, kuras ražošanā ilgtspēja nav bijis svarīgs faktors? Otrkārt - labības, augu eļļu un citu produktu tirgus ir sašūpojies, daudzas valstis izvēlas apturēt vai ierobežot pārtikas produktu eksportu. Ja mēs būtu atkarīgi no importa, šobrīd nonāktu nepatīkamā situācijā. Tādēļ ES ir jādomā, kā nodrošināt savu tirgu ar pietiekamu pārtikas daudzumu. Jo skaidrs, ka līdz ar AAL lietošanas samazināšanu ražas apjomi kritīsies. Tikpat grūti prognozēt arī lauksaimnieciskās produkcijas gala cenas, jo patlaban grūti novērtēt ietekmi, kā AAL ierobežošana ietekmēs lauksaimniecisko struktūru, jo AAL ražotāji arī pielāgosies jaunajai situācijai – viņi ES tirgū arī turpmāk piedāvās AAL, taču līdz ar 50% samazinājumu šis tirgus būs mazāks un attiecīgi cenas var būt augstākas. Izaicinājumu ir ļoti daudz.
Kāpēc lieto AAL?
Tāpat kā cilvēkus, arī augus skar dažādas slimības un kaitēkļi. Ja ar tiem necīnās, ir būtiski ražas zudumi un bojāta raža var būt bīstama patēriņam pārtikā. Tātad arī priekš augiem jānodrošina atbilstoša higiēna, īpaši ja augus audzē lielākās platībās.
Pēc FAO (ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija) aplēsēm ik gadu kaitēkļu dēļ tiek zaudēti 40% ražas.
Vai AAL ir droši?
ES ir noteikusi stingras prasības – tirgū nonāk tikai pārbaudīti un reģistrēti AAL. Riskus novērtē Eiropas pārtikas nekaitīguma iestāde, kas balstās uz lielu pētījumu apjomu. AAL tiek reģistrēts – ja ar pētījumiem ir pierādīts, ka tas nerada draudus cilvēku veselībai vai videi.
AAL lieto apmācītas personas, kas zina likumdošanas prasības, kā līdzekļus lietot pareizi un droši. Katram AAL ir marķējums, kurā ir pareizas lietošanas norādes un drošības nosacījumi.
AAL lietošanas kontrole
VAAD kontrolē AAL tirdzniecību un lietošanu visā Latvijā.
Latvijā gadā veic vairāk nekā 1800 pārbaužu. Salīdzinoši – Lietuvā ar uz pusi lielāku lauksaimniecībā izmantojamo zemes apjomu pārbaužu ir mazāk nekā 2000, Francijā uz 15 reizes lielāku lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību tiek veiktas tikai 5500 pārbaužu gadā.
