AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētā neto peļņa 2007.gadā sasniegusi 49,6 miljonus latu, liecina a/s Ventspils nafta koncerna auditētais konsolidētais 2007.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta koncerna neto apgrozījums 2007.gadā pārsniedzis 82 miljonus latu, un tas ir par 12 miljoniem latu vairāk nekā 2006.gadā.

„2007.gads bija sava veida pārejas periods, kas pierādīja, ka, neskatoties uz ievērojamajiem darbības mērogiem, a/s Ventspils nafta vadība un darbinieki spēj uzsākt un īstenot dinamiskas pārmaiņas, lai nodrošinātu uzņēmuma veiksmīgu darbību ilgtermiņā,” uzsver a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētājs Vladimirs Solomatins.

Uz pārmaiņām koncerna attīstībā norāda arī a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone: „2007.gads ir spilgti iezīmējies ar to pozitīvo pārmaiņu turpinājumu, kas saistāmas ar a/s Ventspils nafta līdzīpašnieka starptautiskā naftas un gāzes transportēšanas konsorcija Vitol Group iesaistīšanos koncerna pārvaldē un attīstībā kopš 2006.gada rudenī notikušās Latvijas valsts rīkotās publiskās tai piederējušo a/s Ventspils nafta akciju izsoles.” Pagājušais a/s Ventspils nafta koncernam izvērsies par nākotnē orientētu pārmaiņu gadu, kurā definēti a/s Ventspils nafta attīstības virzieni, nodrošināta augsta starptautiska līmeņa profesionāļu klātbūtne a/s Ventspils nafta pārvaldes institūcijās un jaunu elpu ieguvusi koncerna tranzīta nozare, norāda O.Pētersone.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna neauditētā konsolidētā neto peļņa 2008. gada deviņos mēnešos pārsniedz 13.9 miljonus latu, savukārt koncerna konsolidētais neto apgrozījums veido 58,6 miljonus latu, liecina kompānijas paziņojums Rīgas Fondu biržai.

2008.gada augustā tika oficiāli atklāta a/s Ventspils nafta meitas uzņēmuma Baltijā lielākā poligrāfijas koncerna a/s Preses nams jaunuzceltā grāmatu ražotne Jāņsili. Jaunās rūpnīcas izveidē tika investēti 13.5 miljoni latu. Jaunās ražotnes jaudas tuvākajos gados ļauj palielināt grāmatu druku pat dubultā apjomā: no 250 000 - 350 000 grāmatu mēnesī līdz pat 500 000 - 700 000 grāmatu mēnesī.

A/s Ventspils nafta ir daudznozaru koncerna centrālā holdingsabiedrība, kuras darbības uzdevums ir ieguldījumu pārvalde vairākās meitas sabiedrībās. A/s Ventspils nafta koncerna darbība vērsta šādos virzienos: naftas un naftas produktu pārkraušana; naftas un naftas produktu transportēšana pa cauruļvadiem; nekustamo īpašumu pārvalde un apsaimniekošana; poligrāfija un izdevējdarbība; kuģošanas bizness.

Ventspils nafta 2008. gadā strādājusi 40.2 miljonus latu lielu peļņu, ko lielā mērā izdevies sasniegt pateicoties aktīvu pārdošanai, kas nav saistīti ar tranzītbiznesu.

Par šīs peļņas izlietojumu, kurā atspoguļojas arī a/s Ventspils nafta koncerna restrukturizācijas rezultātā īstenotā pārdošanas darījuma ieņēmumi, a/s Ventspils nafta akcionāriem jālemj akcionāru kārtējā sapulcē. Db jau vēstīja, ka Ventspils nafta pārdeva praktiski visus savus nekustamos īpašumus, poligrāfijas biznesu u.c. aktīvus savai meitas kompānijai Latvijas kuģniecība – šis darījums finanšu ekspertos un ar nozari saistītos uzņēmējos izraisīja izbrīnu un neizpratni.

a/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā peļņa atbilstoši a/s Ventspils nafta neauditētajam 2008.gada pārskatam pēc nodokļu nomaksas pārskata periodā veido 20.8 miljonus latu, un tas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā a/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā budžeta prognozēs 2008.gadam, kur tā tika plānota 5,3 miljonu latu apjomā. A/s Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums pārskata periodā saskaņā ar neauditēto 2008.gada pārskatu sasniedzis 78,5 miljonus latu, un tas ir par 18,5 miljoniem latu vairāk, nekā iepriekš plānotajā a/s Ventspils nafta konsolidētajā 2008.gada budžetā.

Pagājušajā gadā AS Ventspils nafta meitassabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Tradicionāli lielāko kravu īpatsvaru veido pa dzelzceļu un naftas produktu cauruļvadu piegādātā dīzeļdegviela – 8.7 miljoni tonnu, pa dzelzceļu transportētais dažādu marku benzīns – 1.4 miljoni tonnu un naftas un naftas produkti, kas pieņemti no jūras, - 1.1 miljons tonnu.

«Globālās ekonomikas notikumi, pēdējo mēnešu nelabvēlīgā pasaules naftas tirgus konjunktūra un starptautiskā konkurence tranzīta nozarē, protams, ir ietekmējusi un turpina ietekmēt SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus, taču uzņēmums pērn spējis nodrošināt stabilu naftas un naftas produktu pārkraušanas apjoma līmeni virs desmit miljonu tonnu atzīmes - 2006.gadā tas sasniedza tikai 5.7 miljonus tonnu, bet no biznesa viedokļa īpaši veiksmīgajā 2007.gadā – 13.3 miljonus tonnu,» uzsver SIA Ventspils nafta termināls valdes loceklis un ģenerāldirektors Ronalds Okers. SIA Ventspils nafta termināls darbības rezultātus 2008.gadā vairāku mēnešu garumā ietekmēja arī maģistrālā naftas produktu cauruļvada Polocka-Ventspils remonts Baltkrievijas teritorijā, kā rezultātā samazinājās dīzeļdegvielas plūsma Ventspils virzienā.

AS Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 40.7 miljonus latu, un neto peļņa – 7.8 miljonus latu, liecina sabiedrības šā gada pirmā pusgada neauditētie finanšu rezultāti Rīgas Fondu biržā.

Kaut arī minētie rādītāji pārsniedz Ventspils naftas iepriekš publiskotās šā gada budžeta prognozes, pasaules un Latvijas ekonomiskās norises 2008.gada pirmajos sešos mēnešos ir apliecinājušas Ventspilsnaftas piesardzīgo prognožu pareizību, plānojot ārējo faktoru potenciālo ietekmi uz vairāku koncerna meitas sabiedrību darbību – tajā skaitā valūtas kursa svārstības, kuru rezultātā koncerns zaudējis kopumā vairāk nekā četrus miljonus latu.

Ventspils naftas vadība jau iepriekš uzsvēra, ka 2008.gads Ventspils naftai un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē. Būtisku daļu Ventspils naftas konsolidētā apgrozījuma veido ieņēmumi ASV dolāros, ko gūst, piemēram, koncerna tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls un naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā SIA LatRosTrans. Tādējādi šo rādītāju jūtami skāra ASV dolāra/lata kursa ievērojamais kritums par 13 % salīdzinājumā ar 2007.gada analogo periodu.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētā neto peļņa 2008.gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 3,3 miljonus latu, neskatoties uz tādiem ārējās ietekmes faktoriem kā ievērojamais ASV dolāra kursa kritums un augstais inflācijas līmenis Latvijā. A/s Ventspils nafta budžetā apstiprinātā un iepriekš publiskotā konsolidētās neto peļņas prognoze visam 2008.gadam ir 5.5 miljoni latu. A/s Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2008.gada pirmajos trīs mēnešos bija 22.25 miljoni latu.

„Kā prognozējām jau iepriekš, šis gads a/s Ventspils nafta un tās koncerna uzņēmumiem ir ļoti sarežģīts gan globālo apstākļu, gan Latvijas iekšējās ekonomiskās situācijas ietekmē,” uzsver a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone. A/s Ventspils nafta finanšu rādītājus 2008.gada janvārī-martā būtiski skāra ASV dolāra/lata kursa kritums par vēl 12,4% salīdzinājumā ar 2007.gada attiecīgo periodu. Vairāki a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmumi - tranzīta jomā strādājošās meitas sabiedrības SIA Ventspils nafta termināls un SIA LatRosTrans, kā arī asociētā sabiedrība a/s Latvijas kuģniecība - ieņēmumus gūst ASV dolāros, un šis fakts kursa krituma kontekstā atstāja jūtamu ietekmi arī uz konsolidēto apgrozījumu. A/s Ventspils nafta koncerna zaudējumi no valūtas kursa svārstībām šā gada pirmajā ceturksnī sasniedz 4,3 miljonus latu.

Šā gada piecos mēnešos akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis vairāk nekā 5.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu jeb par 0.1 miljonu tonnu vairāk nekā analogā periodā 2007.gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Šā gada piecos mēnešos SIA Ventspils nafta termināls pārkrauto kravu struktūrā 4.4 miljonus tonnu veido pa naftas produktu cauruļvadu un dzelzceļu piegādātā dīzeļdegviela, 0.6 miljonus tonnu - pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un 0.5 miljonus tonnu - nafta un naftas produkti, kas atvesti pa jūras ceļu. Vairāk nekā 0.1 miljons tonnu ir pa dzelzceļu piegādātie cita veida naftas produkti.

Maijā SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis 0.9 miljonus tonnu naftas un naftas produktu.

Kravu apjoms SIA Ventspils nafta termināls pakāpeniski audzis kopš 2007.gada, kad uzņēmums atsāka dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada un uzsāka pilnvērtīgu sadarbību ar AS Ventspils nafta un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas un gāzes konsorcija Vitol Group uzņēmumu.

AS Latvijas naftas tranzīts lūdzis ģenerālprokuratūrai novērst AS Ventspils nafta (VN) valdes darbības, saistībā ar gaidāmo VN akcionāru sapulci.

AS Latvijas naftas tranzīts 2009. gada 14. oktobrī ir vērsusies LR Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā novērst, pēc uzņēmuma domām, prettiesiskas AS Ventspils nafta valdes darbības pret AS Ventspils nafta akcionāriem sakarā ar 2009. gada 15. oktobrī sasaukto ārkārtas akcionāru sapulci.

«AS Ventspils nafta valde, pretēji likumā noteiktajam akcionāru līdzdalības akcionāru sapulcēs tiesiskajam režīmam, ir sacerējusi savas īpašas, ne ar ko nepamatotas procedūras, kuru neizpildes gadījumā jau vairākas dienas pirms akcionāru sapulces akcionāram tiek norādīts, ka viņa līdzdalība akcionāru sapulcē ir tiesiski apšaubāma,» teikts LNT paziņojumā.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Akciju sabiedrība Ventspils nafta pirmoreiz saņems dividendes no SIA Ventspils nafta termināls – 0.7 miljonus latu.

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls dalībnieku sapulce pieņēmusi lēmumu saviem īpašniekiem izmaksāt dividendēs 1.3 miljonus latu, ko veido 2008. gada peļņa 1.12 miljonu latu apjomā un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa.

Kopš SIA Ventspils nafta termināls dibināšanas 2003.gadā dividendes tā īpašniekiem tiks izmaksātas pirmoreiz. A/s Ventspils nafta kā SIA Ventspils nafta termināls 51 % kapitāla daļu īpašniece dividendēs saņems gandrīz 0.7 miljonus latu.

2008.gadā SIA Ventspils nafta termināls nodrošinājis stabilu pārkraušanas apjoma līmeni, pārkraujot kopumā 11.6 miljonus tonnu naftas un naftas produktu. Uzņēmumā tika turpināta modernizācija, īstenojot uzlabojumus ekoloģijas jomā un visa veida resursu izmantošanas optimizācijā.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Šā gada četros mēnešos AS Ventspils nafta meitas sabiedrības naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma SIA Ventspils naftatermināls pārkraušanas apjoms pietuvojies 5 miljoniem tonnu naftas un naftas produktu, sasniedzot 4,74 miljonus tonnu. Tas ir par 0,31 miljonu tonnu vairāk nekā 2007.gada attiecīgajā periodā.

Šā gada pirmajos četros mēnešos SIA Ventspils naftatermināls pārkrauto kravu struktūrā 3,7 miljonus tonnu veido pa naftas produktu cauruļvadu un dzelzceļu piegādātā dīzeļdegviela, 0,6 miljonus tonnu - pa dzelzceļu transportētais dažādu marku autobenzīns un 0,32 miljonus tonnu - nafta un naftas produkti, kas atvesti pa jūras ceļu. Vēl vairāk nekā 0,1 miljons tonnu ir pa dzelzceļu piegādātie cita veida naftas produkti.

Aprīlī SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis 1 miljonu tonnu naftas un naftas produktu.

Kravu apjoms SIA Ventspils nafta termināls pakāpeniski pieaudzis kopš 2007.gada, kad uzņēmums atsāka dīzeļdegvielas pieņemšanu no naftas produktu cauruļvada un uzsāka pilnvērtīgu sadarbību ar a/s Ventspils nafta un SIA Ventspils nafta termināls līdzīpašnieku starptautiskā naftas un gāzes konsorcija Vitol Group uzņēmumu.

Ventspils naftas meitas sabiedrību – naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls turpmāk vadīs Larss Panclafs (Lars Pantzlaff), liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Jauna vadītāja iecelšana nemainīs SIA Ventspils nafta termināls akceptētās ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas vērstas uz termināļa kā Baltijas reģionā lielākā un modernākā šāda veida uzņēmuma pilnveidošanu, analizējot jaunas biznesa iespējas un ieviešot jaunus pakalpojumus, uzturot vides un kvalitātes vadības augstākos standartus, nodrošinot efektīvu personālpolitiku.

SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu īpašnieki atzinīgi vērtē uzņēmuma līdzšinējā valdes locekļa un ģenerāldirektora Ronalda Okera (Ronald Okker) ieguldījumu termināļa restrukturizācijas īstenošanā. Minēto amatu saskaņā ar iepriekšēju vienošanos ar uzņēmuma īpašniekiem R.Okers ieņēma pusotru gadu – kopš 2008.gada februāra.

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētā neto peļņa 2007.gadā sasniegusi 49,5 miljonus latu, un tā ir pieaugusi vairāk nekā septiņas reizes salīdzinājumā ar 2006.gadu, liecina a/s Ventspils nafta koncerna neauditētais konsolidētais 2007.gada pārskats.

Saskaņā ar neauditētajiem datiem a/s Ventspils nafta koncerna neto apgrozījums 2007.gadā pārsniedzis 81 miljonu latu, un tas ir par 11,7 miljoniem latu vairāk nekā 2006.gadā.

„2007.gads ir spilgti iezīmējies ar to pozitīvo pārmaiņu turpinājumu, kas saistāmas ar a/s Ventspils nafta līdzīpašnieka starptautiskā naftas un gāzes transportēšanas konsorcija Vitol Group iesaistīšanos koncerna pārvaldē un attīstībā kopš 2006.gada rudenī notikušās Latvijas valsts rīkotās publiskās tai piederējušo a/s Ventspils nafta akciju izsoles,” uzsver a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone.

Pagājušais a/s Ventspils nafta koncernam izvērsies par nākotnē orientētu pārmaiņu gadu, kurā definēti a/s Ventspils nafta attīstības virzieni, nodrošināta augsta starptautiska līmeņa profesionāļu klātbūtne a/s Ventspils nafta pārvaldes institūcijās un jaunu elpu ieguvusi koncerna tranzīta nozare, norāda O.Pētersone.

A/s Ventspils nafta koncerna konsolidētā neto peļņa šā gada pirmajā ceturksnī sasniegusi 3.05 miljonus latu, koncerna konsolidētajam neto apgrozījumam gada pirmajos trīs mēnešos veidojot 20.5 miljonus latu, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

Ventspils naftas iepriekš publiskotā konsolidētās neto peļņas prognoze visam šim gadam ir ne mazāka kā 2 miljoni latu.

«Notikumi pasaules un Latvijas ekonomikā būtiski ietekmēja Ventspils naftas koncerna uzņēmumu darbību, jo tie, strādājot tranzītbiznesa jomā, vistiešākajā veidā izjuta gan globālo norišu sekas, gan arī Latvijas politiski ekonomisko lēmumu nozīmi vietējās uzņēmējdarbības vides līmenī. Gads ir ļoti sarežģīts, taču a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmumi ir spējuši pielāgoties savu klientu operatīvajām interesēm un nodrošināt stabilus darbības rezultātus,» uzsver a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone.

Šā gada pirmajā ceturksnī visi Ventspils nafta grupas uzņēmumi – Ventspils nafta, Latvijas kuģniecība, Ventspils nafta termināls un LatRosTrans – kopumā nopelnījuši 4,96 miljonus latu.

Pērnā gada pirmo ceturksni Ventspils nafta grupa noslēdza ar 6,94 milj. Ls zaudējumiem. Iepretim pagājušā gada pirmajiem trīs mēnešiem, šogad Ventspils nafta grupai izdevies samazināt administratīvās izmaksas par 662 tūkst. Ls jeb 27%, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Grupas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī sasniedza 33,84 miljonus latu.

Pirmo gada ceturksni pirmo reizi kopš 2008. gada ar peļņu – 45 tūkst. Ls - noslēdzis arī uzņēmums Latvijas kuģniecība un tā meitas sabiedrības.

Ventspils nafta termināls (VNT) neto peļņa pirmajā ceturksnī bija 2,87 miljoni latu, bet apgrozījums sasniedza 15,65 miljonus latu. VNT pārkrāvis aptuveni 3,35 miljonus tonnu naftas produktu.

SIA Ventspils nafta termināls plāno vairāk nekā 1 miljona eiro investīcijas jauna pakalpojuma - degvielas butanizācija ieviešanā

Akciju sabiedrības Ventspils nafta meitas sabiedrība naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls paredzējusi investēt vairāk nekā vienu miljonu eiro, perspektīvā plānojot piedāvāt saviem klientiem jaunu pakalpojumu - autobenzīna sajaukšanu ar šķidro butānu jeb butanizāciju, iegūstot atsevišķos pasaules tirgos, īpaši ASV, pieprasīto benzīna sastāvu.

Šiem plāniem īstenojoties, SIA Ventspils nafta termināls būs vienīgais uzņēmums Baltijas valstīs, kas varēs sniegt šādu pakalpojumu, tādējādi būtiski nostiprinot ne tikai paša termināļa un Ventspils ostas, bet arī visa Latvijas tranzītkoridora kopējo konkurētspēju un palielinot tranzīta kravu plūsmu caur Latviju.

Holdingkompānija Ventspils nafta no vairāku meitas uzņēmumu pārdošanas Latvijas kuģniecībai piederošajai SIA LASCO Investment pērn saņēmusi 17.145 miljonus latu, bet šogad februārī – vēl 18.2 miljonus latu.

Par to liecina publicētais Ventspils naftas 2008. gada auditētais konsolidētais pārskats. Tajā arī minēts, ka papildu šīm summām pērn Ventspils nafta saņēma 2.11 miljonus latu un šogad vēl 3.983 miljonus latu par pārdotajiem nekustamajiem īpašumiem. Tādējādi kopumā Ventspils nafta no šiem darījumiem jau saņēmusi 41.438 miljonus latu.

Pārskatā minēts, ka kopējā darījuma summa par meitas uzņēmumu pārdošanu ir 72.447 miljoni latu, konsolidētā peļņa no kapitālu daļu pārdošanas veidoja 13.133 miljonus latu, no kuriem 6.575 miljoni latu tika atzīti kā pārskata perioda peļņa no slēgtajām ieguldījumu nozarēm.

Lai gan pārskatā minēts, ka kopējā darījuma summa par uzņēmuma daļu un nekustamo īpašumu pārdošanas ir 81.55 miljoni latu, tomēr saskaitot visus darījumus summa sanāk par 1.44 miljoniem latu lielāka – 82.995 miljoni latu. Tas ir arī, ņemot vērā pārskatā minēto, ka galīgais maksājums – 41.557 miljoni latu – LASCO Investment jāveic 2010. gadā. Tiesa, pārskatā arī atzīmēts, ka par neveikto otro un trešo maksājumu pircējs maksā pārdevējam procentus no faktiski nesamaksātās summas pēc likmes 3 mēn. Euribor Libor plus 2.75 % gadā.

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Kravu apgrozījums martā Ventspils brīvostā sasniedzis 3,7 miljonus tonnu, kas ir par 16% vairāk nekā pagājušā gada martā un pārspēj viena mēneša pārkraušanas datus Ventspils ostā pēdējo desmit gadu laikā.

Vairāk kā trīsarpus miljonus tonnu Ventspils brīvostas termināļi pārkrāva 2002.gada martā – 3,6 miljonus, bet absolūtais mēneša rekordapjoms Ventspils ostā bija 2000.gada martā, kad pārkrauti 3,9 miljoni tonnu.

2013.gada pirmajā ceturksnī kopā Ventspils brīvostā pārkrauts 9,1 miljons tonnu kravu, kas ir par 596 tūkstošiem tonnu jeb 7% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī. Lai gan Ventspils brīvostas lielākais kravu īpatsvars aizvien ir lejamkravas (martā 2 miljoni tonnu, ceturksnī kopā – 5,2), tomēr martā sasniegts jauns beramkravu rekordapjoms Ventspils ostā – 1,4 miljoni tonnu.

2013.gada budžetā Investīciju programmas realizācijai paredzēti vairāk nekā 26 miljoni latu. Šogad, izmantojot ES fondu līdzfinansējumu, Ventspils brīvostā tiks būvēta 12. piestātne, kur būs jauns universālo kravu terminālis, un turpinās sauskravu termināļa celtniecība starp abiem Ventas tiltiem Ventas kreisajā krastā, kur pārcelsies kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Līdz ar to papildu platības attīstībai iegūs gan kokmateriālu pārkraušanas terminālis, gan ģenerālo kravu terminālis Noord Natie Ventspils Termināls, kura teritorijā šobrīd līdz jaunā termināļa uzcelšanai strādā kokmateriālu pārkraušanas terminālis. Šie projekti nākotnē varētu dot papildus apmēram vienu miljonu tonnu kravu apgrozījuma. Tiek veikta pirmā muliņa demontāža, lai varētu attīstīt Baltic Coal Terminal otro kārtu un palielināt apgrozījumu līdz pat 10 miljoniem tonnu.