Viens no lielākajiem Rīgas Fondu biržas emitentiem - Latvijas kuģniecība - apsver akciju kotāciju Varšavas biržā, jo, iespējams, nevēlas pildīt informācijas atklāšanas prasības.
Varšavas biržas pārstāvis Marcins Prezlovskis (Marcin Przeszłowski) Db informēja, ka Varšavas biržai ar LK notiek sarunas un tā ir saņēmusi vēstuli, kurā biržas pārstāvji aicināti satikties ar uzņēmuma pārstāvjiem, taču patlaban tikšanās datums vēl nav zināms. Oficiāls pieteikums par vēlmi kotēt biržā akcijas nav saņemts, tā M. Prezlovskis. LK paziņojusi Rīgas biržai, ka regulāri interesējas par vērtspapīru tirgus norisēm reģionā. Lai detalizētāk izzinātu vērtspapīru tirgus situāciju, precīzāk izprastu tajā notiekošos procesus un sasaisti ar globālā tirgus aktualitātēm, LK atbildīgie eksperti un speciālisti vēlas mērķtiecīgi iepazīties ar šā tirgus ietekmīgākajām organizācijām un to piedāvātajām iespējām. Patlaban šādi jautājumi minētajā kontekstā LK vadības struktūrās nav skatīti vai pieņemti, teikts LK paziņojumā. LK lielākā akcionāra Ventspils naftas (VN) pārstāve Gundega Vārpa aģentūrai LETA teikusi, ka VN šobrīd neizskata iespēju savas akcijas kotēt citā biržā.
Esot spiediens
Pretēji vēstulē minētajam, LK padomes priekšsēdētājs Uldis Pumpurs Db atklāja, ka LK no Rīgas fondu biržas vēlas aiziet izdarītā spiediena dēļ. «Mēs jūtam nepārtraukti visādas darbības, kas caur biržu vērstas pret mums. Mums tas vienkārši nav vajadzīgs,» sūkstās U. Pumpurs. Viņš uzskata, ka pašreizējos apstākļos strādāt neesot iespējams. Viņš gan nekonkretizē tieši, kādas ir šīs «darbības» un nenosauc konkrētus piemērus, vien dodot mājienus, ka tās tiekot koordinētas no t.s. Lemberga oponentu puses, kuriem pastarpināti pieder daļa LK. Par t.s. «Lemberga oponentiem» sauc uzņēmējus Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu, Igoru Skoku un Genādiju Ševcovu, kuriem pieder vairāki Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumi. «Nu kas gan tā Rīgas birža ir Tāda maza SIA vien ir un mēs iesim tur, kur mūs kāds patiešām gribēs,» sašutis ir U. Pumpurs.
Nesaskata loģiku
Tikmēr aktīvu pārvaldes kompānijas Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs netic, ka Rīgas Fondu birža varētu pret kādu no emitentiem izrādīt spiedienu. «Rīgas Fondu biržai pēc būtības ir vienlīdzīga attieksme un prasības pret visiem emitentiem,» tā viņš.
Ievērojamā kuģniecības izdevuma Tradewinds redaktors un atzīts nozares eksperts Džons Landelss (John?Landells) Db pauda lielu izbrīnu, ka LK apsver iespēju iet uz Varšavu. «Tas nenotiek bieži. Patiesībā tas notiek ļoti reti, un tur jābūt kādam pamatīgam iemeslam, par ko es nemāku spriest,» viņš norāda. Šī žurnāla veidotajā nozīmīgāko 200 biržu sarakstā, kurās kotē kuģniecības kompāniju akcijas, Varšavas biržas vārds nav atrodams, bet Rīgas fondu birža ir iekļauta šajā sarakstā.
Vēlme izvairīties
Latvijas naftas tranzīta (LNT) padomes loceklis Rūdolfs Meroni uzskata, ka LK vēlme aiziet no Rīgas saistīta ar vēlmi izvairīties no informācijas sniegšanas. «Domāju, ka tā ir daļa no stratēģijas slēpt visu to, kas patiesībā notiek. Varšavā, iespējams, būs daudz vieglāk izvairīties no nepieciešamās informācijas sniegšanas,» tā R. Meroni. Viņš atgādina jau iepriekš izskanējušo informāciju par noslēgtu slepenu vienošanos starp Vitol Group un Aivaru Lembergu (Ventspils lielo vīru), kas paredzēja, ka Vitol palīdz iegādāties 34 % valstij piederošo VN akciju. Par to Vitol iegūst savā kontrolē Ventspils naftas termināli, savukārt pārējos VN meitas uzņēmumus (t.sk. LK) un īpašumus kontrolēs A. Lembergam pietuvināti cilvēki. Šobrīd LK vadībā nav neviena ar Vitol saistīta cilvēka - šī uzņēmuma pārstāvji atrodami vien Ventspils naftas termināļa vadībā. Tas savukārt apstiprina izskanējušās aizdomas par vienošanos, jo LK ir pārliecinoši vērtīgākais VN īpašums, tomēr VN lielākais akcionārs Vitol nav ievēlējis šī uzņēmuma vadībā kaut vienu cilvēku no sava vidus. Vienlaikus LK padomē un valdē nevienu pārstāvi nav izdevies iegūt 28 % akciju īpašniekam International Baltic Investments Ltd (IBI). «Ventspils lielajam vīram nepatīk kontrole, kas ir Rīgas biržā. Vēl nesen LK tika sodīta par vajadzīgās informācijas nesniegšanu. Tas ir tikai mazs piemērs. Papildus tam arī ģenerālprokuratūra uzmanīgi seko līdzi tam, kas notiek kuģniecībā,» tā R. Meroni, piebilstot, ka šis varētu būt tikai pirmais solis, kā noturēt esošo kārtību uzņēmumā un nepieļaut citu uzņēmuma akcionāru pārstāvju nonākšanu LK padomē un valdē. Db jau vēstīja par vienu no uzrādītajām apsūdzībām pret Aivaru Lembergu (pēc Krimināllikuma 219. panta 2.daļas) - par nepatiesu ziņu sniegšanu, valsts amatpersonas deklarācijā atkārtoti no 2002.g. ? 2005.g. ieskaitot pat to, ka amatpersonas deklarācijās Lembergs neuzrādīja savas īpašuma tiesības uz kompānijas Hinch Invest&Finance S.A. 50 000 akciju 25 800 Ls vērtībā. Hinch Invest&Finance S.A. akcijas pastarpināti dod īpašuma tiesības uz LK akcijām. «Ja Latvijas kuģniecība vēlas doties uz lielāku biržu, tad loģisks solis būtu šīs kompānijas akciju kotēšana kādā no lielajām kuģniecības kompāniju biržām - piemēram, Singapūra, Ņujorka, Oslo vai Honkonga. Šaubos, vai Varšavas biržā ir kaut viena kuģniecības kompānija. Nez' par kādu investoru interesi tur varētu būt runa,» vaicā R. Meroni.
LK sodīta
Rīgas biržas Uzraudzības komiteja augustā, konstatējot noteikumu pārkāpumu un to, ka LK neievēro informācijas sniegšanas pienākumu, uzlika LK sodu 15 000 Ls. Šādi lēmumi tiek pieņemti reti. ?Birža tā lēma, izskatot LK akcionāra sūdzību saistībā ar 15.februāra ārkārtas akcionāru sapulci. Lai izvērtētu sūdzībā minētos faktus un pārliecinātos, vai LK ir ievērojusi biržas noteikumus un akcionāru tiesības, biržas valde pieprasīja informāciju par sapulces norisi un protokola kopiju. Tomēr ilgstoši nesaņemot informāciju, birža izteica LK brīdinājumu. Pēc brīdinājuma izteikšanas tika saņemta daļa no prasītās informācijas, bet joprojām LK neiesniedza biržai sapulces protokola kopiju un paskaidrojumu uz jautājumiem, kā sapulcē tika ievēroti LK statūti, kas nosaka, ka vienu vietu LK padomē dod katri 8 % akciju, un kāpēc LK akcionāru sapulces «Jautājumu apspriešanas un lēmumu pieņemšanas kārtības» 12.punktā minimālais procentuālais balsstiesību skaits, kas ļauj izvirzīt padomes locekļus, tika noteikts 5 % , kas ir mazāks, nekā to paredz statūti. Informācija netika saņemta.
«Prasītā informācija biržai ir nepieciešama, lai tā varētu pildīt savu uzdevumu - nodrošināt tirgus caurspīdīgumu un akcionāru tiesību ievērošanu,» iepriekš teica Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs Viktors Gustsons.
Cits iemesls
Uzņēmuma saimniecisko darbību viennozīmīgi neietekmē tas, kādā apjomā tiek tirgotas akcijas. No ekspertu teiktā izriet, ka šobrīd LK akciju kotācijai Rīgā vai Varšavā nebūtu lielas starpības apgrozījuma ziņā. Turklāt apgrozījums ar uzņēmuma akcijām ir vairāk atkarīgs no paša uzņēmuma un investoru vērtējuma par šo uzņēmumu, lai kur tas tiktu kotēts. Rīgas Fondu biržas, kas ir daļa no NASDAQ OMX biržu grupas, valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne minēja, ka Baltijas akciju tirgū investoru veiktie darījumi ar kotēto uzņēmumu akcijām pēdējā gada laikā bija vairāk kā 2 miljardi eiro. Ar atsevišķu uzņēmumu akcijām darījumu apjoms pat pārsniedz 100 miljonus eiro. «Individuālu uzņēmumu akciju tirdzniecības apjomu un aktivitāti nosaka paši investori, izvērtējot uzņēmuma izaugsmes potenciālu, sniegtās informācijas kvalitāti, pārvaldes praksi, vadības kvalitātes un citus faktorus,» tā D. Auziņa-Melalksne.
Aptaujātie eksperti pieļauj arī, ka kotācija Varšavas biržā būtu, iespējams, izdevīga ilgtermiņā, ja LK vēlētos piesaistīt papildu kapitālu vai lielākais akcionārs vēlētos pārdot LK akcijas. Eksperti domā, ka tādā gadījumā esošajā situācijā un Baltijas jūras reģionā Varšavas Fondu birža nav slikts risinājums.
