Visrentablāko uzņēmumu spicē — holdingkompānijas un savu īpašumu pārdevēji. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija. Pērn rentabilitāti, lielāku par 200 %, uzrādīja viens uzņēmums, bet lielāku par 100 % - 5. Jārēķinās, ka augstā rentabilitāte tika vērtēta tikai uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nav bijis mazāks par 1 milj. Ls.

Faktiski uzņēmumu rentabilitāte, kas ir augstāka par 100 %, nozīmē, ka šīs kompānijas savus rentabilitātes rādītājus būtībā ir uzlabojušas ar ienākumiem no savā rīcībā esošajām citu pelnošu uzņēmumu akcijām vai arī kompānijai piederošu kapitāldaļu, īpašumu pārdošanas, kā arī korekcijām, kas saistītas ar īpašumu pārvērtēšanu atbilstoši tirgus cenām, secina SIA Lursoft pārstāvis Ainars Brūvelis.

Rentablākie uzņēmumi pēc neto rentabilitātes 2008. gadā

Kopš 11. novembra izsoļu portālā www.izsoles.lv uzsāktas Parex bankas mēbeļu un biroja aprīkojuma izsoles.

Parex bankas paziņojums liecina, ka izsolēs tiks izsolītas tās mēbeles un biroja aprīkojums, kas pēc bankas darbības optimizēšanas un struktūrvienību pārcelšanas uz jauno biroja ēku Republikas laukumā 2a vairs nav nepieciešams turpmākai darbībai.

http://www.izsoles.lv/parex informācija liecina, ka piedāvāto mēbeļu sākuma cenas svārstās no 3 Ls par vienību līdz pat 2562.82 Ls.

Novembra sākumā noslēdzās Parex bankas struktūrvienība pārcelšanās uz jauno biroja ēku Republikas laukumā 2a. Atbrīvojot iepriekš nomātās telpas citviet Rīgā, tiks ietaupīti aptuveni 2.7 miljoni latu gadā. 2009. gadā Parex banka īstenojusi arī vairākus citus izdevumu optimizācijas pasākumus.

Latvijas kuģniecība jau šodien sagatavojusi iesniegumu Valsts policijai, norādot uz iespēju, ka izkrāpšanā vainojamās personas mēģinājušas ietekmēt Venta Kodola darbību vai bijušas ieinteresētas viņa bojāejā.

Par to preses brīfingā informēja LK amatpersonas. AS Latvijas Kuģniecība padomes priekšsēdētājs Māris Gailis norādīja, ka uzņēmuma vadībai ir aizdomas, ka V. Kodola nāves gadījums saistīts ar viņa profesionālo darbību kompānijā nevis sadzīvi.

Db jau vēstīja, ka šodien mīklainos apstākļos gājis bojā AS Latvijas Kuģniecība pilnvarotais pārstāvis liela mēroga krāpšanas krimināllietas izmeklēšanā Vents Kodols. Viņa pamatpienākumi bija AS Latvijas Kuģniecība interešu pārstāvība kriminālprocesā par vairāku desmitu miljonu ASV dolāru izkrāpšanu no uzņēmuma 2003.-2005.gadā un tiesvedības nodrošināšana no AS Latvijas Kuģniecība piederošo vientipa kuģa kompāniju puses par zaudējumu piedziņu Apvienotajā Karalistē, informē Kuģniecība.

Kuģošanas kompānijas Latvijas kuģniecība plāno palielināt pamatkapitālu līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slegtajā akciju emisijā, liecina paziņojums Nasdaq Rīga.

Paziņojumā teikts, ka pamatojoties uz akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) pieprasījumu, jautājums par pamatkapitāla palileināšanu iekļauts ārkārtas akcionāru sapulcē, kas notiks 19.septembrī.

Akcionāru sapulcē plānots atbalstīt pamatkapitāla palielināšanu par 60 miljoniem eiro līdz 120 miljoniem eiro, emitējot jaunas akcijas slēgtajā (ne publiskajā) akciju emisijā ar mērķi refinansēt kuģošanas biznesa parādsaistības.

Jau vēstīts, ka Latvijas kuģniecība koncerns šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 43,69 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, taču koncerns guva peļņu 8,597 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Kas ir kopīgs futbola stadionam, jāšanas skolai, gaisa mitrinātājam cigāriem un miljoniem skaidrā naudā? Tie ir aktīvi, ko policija pēdējos gados konfiscējusi likumpārkāpējiem visā Eiropā. Pieaug tendence, ka organizēti noziedzīgi pārrobežu grupējumi pārvērš iegūto peļņu namīpašumos, automašīnās vai luksusprecēs, vai paslēpj to citās ES valstīs. Likumsargiem nav viegli turēt līdzi. Noteikumi par likumpārkāpējiem piederošas mantas atsavināšanu dažādās valstīs atšķiras, un tas nevajadzīgi sarežģī konfiskācijas procesu, padaro to neefektīvu gan pie mums, gan ārzemēs. Šodien es ierosinu vairākus ES tiesību aktus, lai labotu šo situāciju un atvieglotu likumsargu darbu, ļaujot dot triecienu mafijas grupējumiem pa vājāko vietu, proti, atsavinot viņu peļņu.

Organizētā noziedzība Eiropā ienes vairāku miljardu peļņu gadā. Globālā narkotiku tirdzniecība vien ģenerē gandrīz 240 miljardus eiro ieņēmumus gadā - vairāk nekā Eiropas lielie, daudznacionālie uzņēmumi Nestlé, Statoil un Carrefour kopā. Ieņēmumi no šīm aktivitātēm, tāpat kā no cilvēku tirdzniecības, ieroču nelikumīgas tirdzniecības, krāpniecības un citiem noziegumiem, ieripo tieši noziedznieku kabatā vai tiek pārvērsti materiālās vērtībās. Savukārt ienākumi tiek izmantoti, lai finansētu jaunas noziedzīgas darbības, un tas atkal nodara kaitējumu Latvijas un Eiropas legālajai ekonomikai. Eiropas pilsoņiem tiek ne vien atņemta nodokļu nauda, ko varētu ieguldīt sabiedriskos pakalpojumos, piemēram, veselības aprūpē vai skolās, bet arī tiek kavēta ekonomikas izaugsme, jo tiek kropļoti tirgi un liegti legāli ieguldījumi. Krīzes laikā, kad mums jādabū daudz cietusī Eiropas ekonomika uz kājām, ir vēl svarīgāk novērst tiesību aktu nepilnības, kuras savā labā izmanto likumpārkāpēji.

Māris Gailis Augstākajā tiesā iesniedza pierādījumus un pieteikumu pret Latvijas kuģniecību par zaudējumu nodrošināšanu 2,8 milj. Ls apmērā. Latvijas kuģniecība jau trešo reizi tiesā prasot apķīlāt vairāku bijušo uzņēmuma padomes un valdes locekļu, tostarp bijušā padomes priekšsēdētāja M.Gaiļa, nekustamos īpašumus, uzņēmumu kapitāldaļas, kustamo mantu, kā arī naudas līdzekļus, norādīts paziņojumā.

M.Gailis izvirzītos pārmetumus pilnībā noraida, par ko tiesā ir iesniedzis pierādījumus un zaudējumu nodrošinājuma pieteikumu.

«Ņemot vērā, ka tiesa jau divas reizes nolēmusi, ka nav pamata uzlikt man prasības nodrošinājumu, bet Latvijas kuģniecība to mērķtiecīgi cenšas panākt, man nebija citas izvēles. Šobrīd mans īpašums un naudas līdzekļi nav apķīlāti kā prasības nodrošinājums, tomēr, ja tiesa nolems to piemērot, iespējams, kādā brīdī vairs nevarēšu pildīt savas saistības un man nāksies ciest ievērojamus finansiālus zaudējumus,» M. Gailis.

Pieteikuma mērķis esot pasargāt personu no pilnīgas finansiālas iznīcināšanas, pirms konkrētajā lietā stājies spēkā galīgais tiesas lēmums. «Uzskatu, ka Latvijas kuģniecības apsūdzības un prasības apķīlāt manus īpašumus un naudas līdzekļus ir absolūti nepamatotas. Savas darbības laikā, vadot Latvijas kuģniecības padomi, esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas. Paralēli pieteikumam par zaudējumu nodrošināšanu, esmu tiesai iesniedzis arī argumentētu un detalizētu rakstisku paskaidrojumu, kas pastāvošajā tiesvedībā atspēko Latvijas kuģniecības apsūdzības,» savā paziņojumā piebilst M.Gailis.

Rīgas apgabaltiesa vakar noraidīja SIA «Vestbalt» pārsūdzību par prasības nodrošināšanu civilprocesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), aģentūru LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Tiesas kolēģija atzinusi, ka pirmās instances tiesas tiesnese ir pieņēmusi lietas apstākļiem atbilstošu lēmumu, bet blakus sūdzībā norādītie argumenti nevar būt par pamatu lēmuma atcelšanai. Lēmums nav pārsūdzams.

Vestabalt tiesā prasa no Latvijas kuģniecības piedzīt 101 000 eiro

Jau ziņots, ka tagad tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

«Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret «Latvijas kuģniecību» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

Vidēja izmēra jeb handy tankkuģu īpašnieka un naftas produktu pārvadātāja a/s Latvijas Kuģniecība vadībā notikušas izmaiņas, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

A/s Latvijas Kuģniecība padomi pametis tās priekšsēdētājs Lielbritānijas pilsonis Saimons Bodijs (Simon Boddy) un padomes priekšsēdētāja vietnieks Krievijas pilsonis Mihails Dvoraks (Mikhail Dvorak). No a/s Latvijas Kuģniecība padomes atbrīvota arī tās locekle Olga Pētersone.

S. Bodijs un M. Dvoraks turpmāk uzņēmumā pildīs padomes locekļa pienākumus, liecina ieraksts Latvijas Vēstnesī.

Kompānijas padomē iecelti arī padomes locekļi Džaveds Ahmeds (Javed Ahmed), Sergejs Šutovs (Serguei Choutov), Vladimirs Egers, Ivars Girgensons, Kristofs Teofanis Matsakos (Christophe Theophanis Matsacos), Jāko Sakari Mikaels Salmelins (Jaako Sakari Mkael Salmelin), Oļegs Stepanovs, Marks Morels Vērs (Mark Morrel Ware) un Rubils Jilmazs (Rubil Yilmaz).

AS «Latvijas kuģniecība» palielinājusi pamatkapitālu par 164 miljoniem eiro, un tagad tas ir 344 000 000 eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmuma pamatkapitāls līdz šim bija 180 000 000 eiro. AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāls palielināts, emitējot jaunas akcijas un pamatkapitālā ieskaitot pozitīvo starpību starp pašu kapitālu un summu, ko veido pamatkapitāls un rezerves.

Visas jaunemitētās akcijas ieguvis uzņēmuma vienīgais akcionārs Nīderlandē reģistrētā kompānija «Vitol Netherlands B.V.».

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas ceturtdien 22.februārī.

Šis ir otrs apjomīgais AS «Latvijas kuģniecība» pamatkapitāla palielinājums nepilnu trīs mēnešu laikā. 2017.gada 8.decembrī uzņēmums palielināja pamatkapitālu par 120 miljoniem eiro. Tādējādi īsā laika periodā AS «Latvijas kuģniecība» kopumā palielinājusi pamatkapitālu par 284 miljoniem eiro.

#Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām.

Osta izpārdod termināļa īpašumu un meklēs jaunus nomniekus; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta (valstij piederošā kompānija AS Tallinna Sadam) izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku, DB norādīja ostas pārstāve Sirle Arro. Rīgas brīvostas komersanti atzīmē, ka tas ir brīdinājuma signāls arī Latvijas termināļiem domāt par citu kravu piesaisti.

No aktīvu pārdošanas pa daļām osta cer iegūt 3,3 milj. eiro, vēstīja BNS. Pērnā gada nogalē tā rīkoja konkursu par apbūves tiesībām un ogļu termināļa pārvaldīšanu, kā sākotnējo cenu nosakot 4,5 milj. eiro. Neviens interesents gan nepieteicās.

Jaunais gads finanšu tirgū sagaidīts ar krietni lielākām bažām, lai gan nomanāmi arī cerību stari.

Jaunais gads finanšu tirgos šoreiz ticis sagaidīts ar zināmām bažām. Decembrī akciju cena visai pamatīgos tempos planēja zemāk, lai gan pašās gada beigās bija vērojami arī cerīgi momenti, kur, piemēram, ASV Standard & Poor’s 500 akciju indeksa vērtība vienas tirdzniecības sesijas laikā palēcās par 5%. Daži to sauca par «beigtā kaķa atlēcienu» (Dead Cat Bounce), bet citi izteica cerību, ka tā varētu būt zīme, ka tuvi ir zemākie cenu punkti. Katrā ziņā pašlaik nav vērojama spēcīga pārliecība par to, kā varētu attīstīties notikumi, un ir sajūta, ka, pirms uzspīd saule, var kļūt arī sliktāk. Tas daudziem liek būt piesardzīgiem, un tas ir saprotams. Nupat gan sācies janvāris, kas vērtspapīru tirgū mēdz būt visai zīmīgs mēnesis.

Jo ilgāk Latvijas valsts domās, ko, kā un kad darīt ar savu līdzdalību daudzos uzņēmumos, jo, iespējams, vairāk naudas tā zaudēs, komentējot aktualitātes telekomunikāciju tirgū un valsts rīcību ar tai daļēji piederošo Latvijas Mobilo telefonu (LMT) un Lattelecom, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Kā atgādina Rostovskis, Komerclikuma 2.pants noteic, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komersants. «Tāpēc gribu jautāt - ko valsts ir darījusi, lai kā akcionārs vairotu un attīstītu šīs kapitālsabiedrības? Ko valsts ir darījusi, lai šie uzņēmumi nevis nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumus dividenžu veidā, bet palielinātu nodarbinātību nozarē, palielinātu ilgtermiņā tiešo un netiešo nodokļu nomaksu?» jautā Rostovskis. «Tas ir valsts pienākums - rūpēties par savu aktīvu vairošanu, nevis tikai tiesības saņemt dividendes.»

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien izsludināja likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai Krievijas militārās darbības radītos zaudējumus, vēsta Igaunijas prezidenta preses dienests.

Šo likumu parlaments pieņēma 15.maijā, 65 deputātiem balsojot par, bet trim deputātiem - pret.

Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Hendriks Johanness Terrass iepriekš teica, ka Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

"Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība," viņš sacīja.

Pēc Terrasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

A/s Latvijas kuģniecība neesot informācijas par jebkādu tiesībsargājošo institūciju ieinteresētību darījumos ar Grieķijā reģistrētu firmu Atholl Greece Ltd, liecina Latvijas kuģniecības izplatītais paziņojums.

Db jau ziņoja, ka par AS Latvijas kuģniecība darījumiem, kuri pēc minoritārā investora Atholl Greeсe domām vedot uz kompānijas maksātnespēju, esot ieinteresējusies Drošības policija. Taču Latvijas kuģniecības pārstāvji informē, ka līdz par šodienai Atholl Greeсe neesot atbildējis aicinājumam sazināties ar uzņēmumu un konstruktīvi apspriest to šķietami interesējošās tēmas. A/s Latvijas kuģniecība Atholl Greeсe izplatīto informāciju dēvē par uzņēmuma reputācijas nomelnošanu.

Latvijas kuģniecības pārstāvji norāda, ka, ņemot vērā, ka Atholl Grecee Ltd. darbības ir jāskata ciešā kontekstā ar a/s Latvijas kuģniecība veiksmīgajiem centieniem atšķetināt kuģu frakta krāpšanas shēmas, kas daudzu gadu garumā noteiktai cilvēku grupai ļāvušas piesavināties 30 – 40 miljonus ASV dolāru, a/s Latvijas kuģniecība apsveiktu jebkuru tiesībsargu interesi par Atholl Greece Ltd., šīs juridiskās personas izcelsmi, patiesajiem nodomiem un pārstāvjiem.

Rīgas apgabaltiesa noraidījusi a/s Latvijas Kuģniecība prasību pret 12 bijušajiem uzņēmuma padomes locekļiem par it kā nepamatoti izmaksāta atalgojuma atprasīšanu. Jāmin, ka Latvijas Kuģniecība vēlējās attiesāt 2,58 milj. Ls. Tiesas lēmums gan vēl ir pārsūdzams Augstākajā tiesā.

Latvijas Kuģniecība ar prasību Rīgas apgabaltiesā vērsās 2011.gadā. Visi 12 bijušie padomes locekļi, kas ir atbildētāji šajā lietā, ar Latvijas Kuģniecības akcionāru ārkārtas sapulces lēmumu tika iecelti amatā 2008. gada 15. februārī, bet atcelti – 2010. gada 17. februārī. Viņu atalgojums bijis noteikts pēc tā paša principa, kā tas darīts jau kopš 2002. gada un tiek darīts vēl joprojām.

«Šāds tiesas spriedums ir loģisks un pamatots. Padomes locekļus darbam Latvijas Kuģniecībā 2008. gadā faktiski nolīga un atalgojumu noteica lielākais akcionārs a/s Ventspils Nafta, kas savukārt 2010.gadā Latvijas Kuģniecības jaunajai vadībai uzdeva no bijušajiem padomes locekļiem atprasīt izmaksāto atalgojumu,» norāda Latvijas Kuģniecības bijušo padomes un valdes locekļu intereses pārstāvošais advokāts Guntars Precinieks.

SIA «Vestabalt» cēlusi prasību Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā pret AS «Latvijas kuģniecība» (Kuģniecība), lūdzot atzīt par noslēgtu starpniecības līgumu starp abām pusēm un piedzīt no «Latvijas kuģniecības» starpniecības maksu 101 000 eiro apmērā, liecina paziņojums biržai «Nasdaq Riga».

«Latvijas kuģniecība» paziņojumā norāda, ka prasību neatzīst un ir iesniegusi paskaidrojumus tiesai.

Prasība pret «Latvijas kuģniecību» tiesā saņemta 31.augustā, bet 8.septembrī tika noraidīts «Vestbalt» iesniegums par prasības nodrošināšanu, aģentūru LETA informēja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas pārstāve Una Zīraka. Viņa arī norādīja, ka «Vestbalt» šo prasības nodrošināšanas noraidījumu pārsūdzēja.

Pārsūdzību 31.oktobrī skatīs Rīgas apgabaltiesā. Pēc šīs tiesas sēdes tiks lemts par tālāko civilprocesa skatīšanas gaitu Ziemeļu rajona tiesā.

Nekustamo īpašumu pārvaldītājs «Vestabalt» dibināts 2001.gadā, Uzņēmuma pamatkapitāls ir 85 365 eiro, un tas pieder Aldim Plaudim (95,6%) un Līgai Uzkalnei (4,4%). Kompānija pērn strādāja ar 3,95 miljonu eiro apgrozījumu un guva 81 662 eiro peļņu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņēmusi sabiedrības Vitol Netherlands B.V. iesniegumu atļaujas saņemšanai AS «Latvijas Kuģniecība» galīgā akciju atpirkuma veikšanai.

Sabiedrība Vitol Netherlands B.V., tieši pieder 97,06% AS «Latvijas Kuģniecība» balsstiesīgo akciju.

Sabiedrībai Vitol Netherlands B.V pieder 182 367 467 AS «Latvijas Kuģniecība» dematerializētas uzrādītāja akcijas ar balsstiesībām (A kategorijas akcijas), kā arī 399 999 830 vārda akcijas papīra formā ar balsstiesībām (B kategorijas akcijas).

20.12.2017. AS «Latvijas Kuģniecība» akcionāru sapulcē pieņemts lēmums par AS «Latvijas Kuģniecība» akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Līdz ar to galīgais akciju atpirkums tiek veikts saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 81. panta ceturto daļu.

Ieraksta datums akciju galīgajai atpirkšanai ir 10. darba diena, skaitot no dienas, kad sabiedrība Vitol Netherlands B.V., ir publicējis oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 82. panta septīto daļu.

Publiskās a/s Latvijas kuģniecība (LK) koncerna sabiedrība Latmar Holdings Corporation, kam pieder arī nepilni 700 000 LK akcionāres a/s Ventspils nafta (VN) akciju, aicina izteikt neuzticību VN valdei, uzskatot tās darbību par neprofesionālu un neētisku.

Attiecīgu vēstuli ar lūgumu iekļaut jautājumu par neuzticības izteikšanu tuvākajā VN akcionāru sapulcē 2010.gada 11.novembrī Latmar likumā noteiktajā termiņā ir nosūtījusi VN. Latmar VN akcionāru sapulces darba kārtībā lūdz iekļaut arī jautājumu par VN padomes atsaukšanu, uzskatot to par līdzatbildīgu VN valdes ļaunprātīgajā rīcībā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā.

Latmar uzskata, ka VN valdes darbs pašreizējā tās sastāvā ir bīstams un VN akcionāru interesēm neatbilstošs. Savu viedokli Latmar pamato ar notikumiem ap LK meitas sabiedrību SIA Lasco Investment, kuras ierobežotajā maksātspējā un ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa pasludināšanā ir vainojama tieši VN bezdarbība un reālās tirgus situācijas ignorance, tādējādi apdraudot visu LK un VN akcionāru intereses un samazinot to ieguldījumu vērtību. SIA Lasco Investment darbību un pastāvēšanu kritiskajos nekustamā īpašuma tirgus apstākļos nopietni apdraud ar LK akcionāri a/s Ventspils nafta 2008.gadā slēgtā vairāku nekustamā īpašuma objektu pirkuma-pārdevuma darījuma nosacījumi, kas vairs nekādā veidā neatbilst pašreizējai tirgus situācijai un, kā vairākkārt norādījusi LK, būtu pārskatāmi, lai nodrošinātu uzņēmuma eksistenci, attīstību un turpmāku saistību izpildi visu LK un VN akcionāru labā. Darījuma summa pārsniedz 80 miljonus latu, no kuriem Lasco Investment lielāko daļu VN jau ir samaksājis, dodot iespēju VN akcionāriem 2009.gada nogalē saņemt dividendes 50 miljonu eiro apmērā, norādīts a/s Latvijas kuģniecība informācijā..

AS "Ventspils nafta" mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", liecina "Lursoft" dati.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka vakar veikta kādreizējās AS "Latvijas kuģniecība" reorganizācija, to pievienojot AS "Ventspils nafta", reorganizācijas ceļā iegūstošajam uzņēmumam nomainot nosaukumu.

Reorganizācijas ceļā pievienotais uzņēmums 2018.gadā apgrozīja 1,83 milj.EUR un nopelnīja 1,12 milj.EUR.

Savukārt kādreizējā AS "Ventspils nafta", kas kopš vakardienas mainījusi nosaukumu uz AS "Latvijas kuģniecība", 2018.gadā apgrozīja 57,12 tūkst.EUR un gadu noslēdza ar 13,33 milj.EUR apgrozījumu. Savukārt konsolidētais apgrozījums veidojis 8,9 milj.EUR, bet zaudējumi - 14,15 milj.EUR.

Izziņā pieejamā informācija rāda, ka AS "Latvijas kuģniecība" sniegusi ziņas, ka tās patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams.

Lai AS Latvijas kuģniecība akcionāri nākotnē varētu lemt par iespējamās peļņas sadali dividendēs, ja apstākļi un uzņemtās saistības to ļautu, uzņēmuma valde atbilstoši neatkarīgu ekspertu atzinumiem ir rosinājusi 11. jūnija kārtējā akcionāru sapulcē lemt par uzkrāto zaudējumu segšanu, samazinot uzņēmuma pamatkapitālu.

Tā ir standarta procedūra, ko atbalsta gan auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers eksperti, gan konsultanti no starptautiskā advokātu biroja EvershedsBitans, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Akcionāru sapulces laikā tiek rosināts samazināt AS Latvijas kuģniecība pamatkapitālu par 220 miljoniem eiro līdz 60 miljoniem eiro, tādējādi samazinot uzrādītāja akcijas nominālvērtību no 1,4 eiro līdz 0,3 eiro, kā arī noteikt pamatkapitāla samazināšanas aprēķina datumu šā gada 1. septembrī.

«Vairāku gadu garumā AS Latvijas kuģniecība ir uzkrājusi ievērojamus zaudējumus. Teorētiski pastāv iespēja tos segt no uzņēmuma nākotnes iespējamās peļņas, tomēr pēc padziļinātas analīzes veikšanas ar neatkarīgiem ekspertiem uzņēmuma valde rosina samazināt pamatkapitālu, kas ir standarta procedūra šādos gadījumos. Akcionāriem tas nozīmētu iespēju nākotnē saņemt reālus ienākumus no to ieguldītā kapitāla, kad apstākļi to ļaus, vai arī lemt par jaunu investīciju programmu uzsākšanu, kas, visticamāk, nozīmētu ieguldījumu vērtības pieaugumu,» norāda AS Latvijas kuģniecība valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akcionāram Vitol Netherlands B.V. veikt akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība galīgo akciju atpirkšanu.

Tā kā Vitol Netherlands B.V. pieder vairāk nekā 95% no akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība balsstiesīgo akciju skaita un AS Latvijas kuģniecība akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums par akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, Vitol Netherlands B.V. ir tiesības veikt akciju sabiedrības galīgo akciju atpirkšanu.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir noteikta 0.71 eiro.

AS Latvijas kuģniecība padome atkārtoti valdes locekļu amatos uz 5 gadiem pārvēlēja Polu Tomasu (Paul Thomas) un Kristoferu Džeimsu Kernonu (Christopher James Kernon), liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pilnvaru termiņa sākums ir 1. marts.

Pols Tomas ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2010. gada jūlija un vienlaikus ir arī Vitol grupas pasaules kuģošanas sektora vadītājs. Vitol grupā P.Tomas strādā kopš 1988. gada, bet kopš 2007. gada ieņem arī kuģošanas kompānijas Finaval Spa direktora amatu. Pola Tomasa īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Kristofers Kernons ir AS Latvijas kuģniecība valdes loceklis kopš 2011. gada februāra. Dž.Kernonam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze kuģošanas sektorā, bet kopš 2003. gada viņš ir atbildīgs par fraktēšanas projektu vadību Vitol grupā. Kristofera Kernona īpašumā nav AS Latvijas kuģniecība akciju.

Iecelta jauna AS «Latvijas kuģniecība» padome, atkārtoti amatos ieceļot piecus līdzšinējos padomes locekļus, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Latvijas kuģniecība» padome sastāv no astoņiem locekļiem. Amatos pārvēlēti līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Vladimirs Eggers, kā arī padomes locekļi Olga Kurenkova, Varvara Maksimova, Nafiseta Negouča un Aleksej Tarasovs.

Trīs no līdzšinējiem padomes locekļiem atbrīvoti no amatiem. Darbu padomē neturpinās Christopher James Kernon, Andrea Clare Schlaepfer un Dzmitry Yudzin.

Viņu vietā no jauna AS «Latvijas kugņiecība padomē iecelti Natasa Mikiene, kura turpmāk būs uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniece, kā arī padomes locekļi Guy Richard Skern un Konstantins Zaščerinskis.

AS »Latvijas kuģniecība« reģistrēta 1991.gadā un tās pamatdarbība ir naftas produktu, ķīmisko vielu un naftas pārvadāšana, izmantojot vidēja un handy izmēra tankkuģu floti. Uzņēmuma vienīgais akcionārs ir Nīderlandē reģistrētā kompānija »Vitol Netherlands B.V.«.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.