Banku un apdrošinātāju klientu sūdzību un iesniegumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz pieaudzis, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

2016. gadā FKTK saņēmusi 161 banku un 42 apdrošinātāju klientu sūdzības. Gadu iepriekš par kredītiestāžu darbību tika saņemtas 154 klientu sūdzības un iesniegumi.

No 2016. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim FKTK saņēmusi 161 kredītiestāžu klientu sūdzību par 17 bankām ( t.sk. 105 sūdzības no fiziskām personām un 56 sūdzības no juridiskām personām). No 161 saņemtajām sūdzībām 32 gadījumos iesniedzēji FKTK vērsušies par Citadele banka darbību, 27 reizes par Swedbank. Pa 15 sūdzībām saņemtas no DnB banka, Nordea Bank AB Latvijas filiāle un SEB banka klientiem.

Izskatot 144 sūdzībās minēto, FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 12 sūdzībās minēto FKTK izmantos uzraudzības vajadzībām. Izskatot piecās sūdzības minēto, FKTK konstatējusi trūkumus kredītiestādes operacionālā riska pārvaldīšanā.

Pagājušā gada laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) kopā saņēmusi 172 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

Visos gadījumos, kad klients ir sūdzējies par konkrētas kredītiestādes darbību, FKTK ir pieprasījusi tai sniegt skaidrojumus par radušos situāciju. Izskatot 148 sūdzībās minēto FKTK kredītiestāžu rīcībā nav konstatējusi Kredītiestāžu likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, 11 sūdzībās minēto komisija izmantos uzraudzības vajadzībām un 13 sūdzībās konstatēti trūkumi banku operacionālā riska pārvaldīšanā.

51 sūdzība saņemta par kreditēšanas pakalpojumiem, 47 bijuši dažādi citi iemesli, 26 sūdzības – par noguldījumiem un kontu apkalpošanu, 15 – par sadarbības jautājumiem, 10 – par maksājumiem, deviņas – par komisijas maksu, astoņas par maksājumu kartēm, bet sešas par finanšu instrumentiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saņēmusi 67 kredītiestāžu klientu sūdzības, liecina FKTK dati.

No 1. ceturksnī 67 saņemtajām sūdzībām un iesniegumiem 13 gadījumos to iesniedzēji vērsušies FKTK par SEB bankas darbību, 12 - par Swedbank darbību, desmit sūdzības tika saņemtas par Citadele bankas darbību, deviņas - par DNB banka, septiņas - par PrivatBank un sešas - par Norvik banku.

Četras sūdzības tika iesnieguši Nordea Bank Latvijas filiāļu klienti, divas sūdzības bija par visām Latvijas bankām un pa vienai sūdzībai FKTK saņēmusi no Baltikums Bank, Baltic International Bank, Danske Bank Latvijas filiāles un SMP Bank klientiem

FKTK skaidro, ka saņemto sūdzību skaits par dažādiem tirgus dalībniekiem var atšķirties, jo to uzņēmējdarbības un tirgus daļas apjoms, kā arī uzņēmējdarbības veids ir atšķirīgs. Sniegtie dati jāaplūko šo rādītāju kontekstā.

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Pasažieru vilciens (PV) ar jauno vilcienu piegādātāju līgumu plāno noslēgt gada vidū, pieļaujot, ka kopējā līguma summa varētu sasniegt 200 miljonus eiro, un pirmos kredītmaksājumus veikt 2017.gadā, skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdis Andris Lubāns.

Janvārī esot sākta iepirkumu dokumentācijas tālāka saskaņošana ar Satiksmes ministriju, kā arī ar Finanšu, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju. Pēc saskaņošanas pieciem pretendentiem tiks nosūtīti aicinājumi iesniegt piedāvājumus otrajai kārtai. Februāra pirmajā pusē esot plānots pabeigt saskaņošanu un februāra vidū vai beigās sākt otro kārtu, skaidro Lubāns.

No tā brīža, kad pretendentiem tikšot aizsūtīta iepirkuma dokumentācija - arī ar nolikumu, līguma projektiem un pielikumiem -, pretendenti sākšot gatavot piedāvājumu, un tam ir atvēlētas 75 dienas. Piedāvājumus varētu saņemt aprīlī un PV vēlētos «ideālā gadījumā tos izvērtēt, noteikt uzvarētāju un noslēgt līgumu gada vidū», stāsta PV vadītājs.

Viena no Latvijas finanšu sektora aktualitātēm nenoliedzami ir Moneyval prasību izpilde, ar ko cieši ir saistītas banku striktās prasības kontu atvēršanai.

Dzirdētas daudzas sūdzības no uzņēmējiem, ka netiek atvērti konti Latvijas bankās. Daudziem sāk šķist, ka tā ir kāda teju sazvērestība un ļaunās bankas un tikpat ļaunās amerikāņu prasības liedz uzņēmumiem normāli strādāt un iet eksporta tirgos. Nenoliedzot, ka ir gadījumi, kad banku prasības, iespējams, ir pārspīlētas, jāteic, ka pasaule ir stipri mainījusies un prasības saistībā ar ES sankciju ievērošanu un naudas atmazgāšanu ir daudz stingrākas nekā vēl tikai 2015. gadā. Un tas nav tikai Latvijas fenomens.

Bankām ir jābūt pilnīgai skaidrībai, ka tās neatver norēķinu kontus darījumiem ar kādiem uzņēmumiem, kas iekļauti sankciju sarakstā. Turklāt svarīga ir visa produktu piegādes ķēde, ieskaitot transporta pakalpojumus. Tāpat bankām ir jāzina uzņēmuma, kurš vēlas atvērt kontu, sadarbības partneru patiesie labuma guvēji. Šīs banku prasības var patikt vai nepatikt, un vēl pirms dažiem gadiem tā varētu šķist neiedomājama rīcība, jo banku noslēpums bija svēta lieta, bet tāda ir šā brīža ģeopolitiskā situācija un starptautiskā prakse. Ja nu kāds trešo valstu uzņēmējs izvēlas slēpties aiz ārzonas, neatklājot patiesā labuma guvēju, tad mūsu uzņēmējam tagad ir pašam jāsaprot, ka tas nav labākais sadarbības partneris, neatkarīgi no banku prasībām. Turklāt savus ārzemju sadarbības partnerus, tostarp to, vai tie nav sankciju sarakstā, mūsu uzņēmēji var pārbaudīt ar Altum starpniecību.

Politiķi bieži izsakās, ka situācija kreditēšanā Latvijā ir slikta. Tā tikai daļēji ir taisnība un situācijas vērtējumā būtu jāņem vērā daudzas nianses. Drīzāk varētu pat paust piesardzīgi optimistisku viedokli, konstatējot, ka izsniegto kredītu apjoms pieaug un kreditēšanas pakalpojumi kopumā kļūst pieejamāki.

Tas, kas uztrauc Latvijas politiķus un nozares profesionāļus nav tik daudz kredītu nepieejamība, kā fakts, ka izsniegto kredītu skaita un apjoma ziņā mēs statistiski atpaliekam no kaimiņvalstīm. Taču, nenoliedzami, vēl joprojām ir dzirdamas sūdzības arī par to, ka bankas un nebankas pārāk “piekasoties” kredītu gribētājiem – prasot pārāk daudz dokumentu un paskaidrojumu.

Mūsu uzņēmumam, “Aizdevums.lv”, ir jau diezgan ilga darbības vēsture Latvijas tirgū - tas sākotnēji veidojies kā daļa no “Nelss” grupas 1999. gadā, bet vēlāk 2008. gadā uzņēmumu nopirka Zviedrijas uzņēmums “Marginalen AB” un drīz pēc tam nosaukums tika mainīts uz “Aizdevums.lv”. Zviedrijā un Lietuvā “Marginalen” darbojas kā banka, bet Latvijā – kā nebanku kreditētājs. Tādēļ mums ir bijusi iespēja novērot Latvijas tirgus norises ilgākā laika posmā.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.

Nevienu klientu nedz Latvijā, nedz pasaulē nevar piesaistīt ar tāda veida paziņojumiem, ka «mūsu banka ir pilnīgi caurspīdīga un regulāri ziņo policijai un VID». Gluži pretēji - bizness visur un vienmēr ir augstu vērtējis konfidencialitāti, toleranci un izpratni. Tāpēc Latvijas banku sektora autoritāte pašlaik tiek nevis uzlabota, bet pilnībā sagrauta. Tieši mūsu banku sektora augstās autoritātes dēļ Latvija bija finanšu centrs, kura pakalpojumus izmantoja ārvalstu klienti, ik gadus te apgrozot miljardus.

Bāzeles Pārvaldības institūta vērtējumā, Latvija ir viena no tīrākajām valstīm nelegālas naudas izcelsmes risku vadības jomā, ieņemot 14. vietu no 146 valstīm Basel AML Index 2017 un esot pirmajā desmitniekā arī starp ES valstīm. Savukārt Financial Secrecy Index, ko veido Tax Justice Network, ASV ierindo otrajā vietā aiz Šveices kā pasaules lielāko «nodokļu paradīzi». Tas liek domāt, ka ne «caurspīdīguma» politika bija galvenais Latvijas banku piežmiegšanas iemesls.

Vienlaikus pašlaik Latvijas bankās notiekošā nerezidentu kratīšana var radīt smagas sekas nevis tikai kādai komercbanku daļai, bet Latvijai kopumā. Ārvalstu investīcijas veido vismaz pusi no IKP. Un ko gan nozīmē «trešo valstu» pilsoņu atbaidīšana no Latvijas bankām, respektīvi, Latvijas ekonomikas? «Trešās valstis», ja ar to saprotam «ne Eiropas Savienības valstis», taču ir pasaules lielākā daļa! Latvijas valdība pašlaik ir iniciējusi valsts banku sistēmas nedraudzīgu attieksmi pret pasaules lielākās daļas pilsoņiem. Tā nav saprātīga politika. Vismaz ne no Latvijas viedokļa.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Pret valstij pastarpināti piederošu uzņēmumu SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra (Hiponia) tiek īstenotas darbības, kas atgādina reiderisma shēmu, uzskata uzņēmuma pārstāvji.

Kā norāda Hiponia sabiedrisko attiecību pārstāvis Guntis Kārkliņš, par to liecinot SIA Resort management veiktās darbības pret Hiponia.

Hiponia uzskata, ka tai piederošā nekustamā īpašuma bijušais nomnieks SIA Resort Management ar Latvijas šķīrējtiesas sprieduma palīdzību mēģina panākt, ka Hiponia tiek radīti būtiski zaudējumi. «Resort Management uz nodokļu maksātāju rēķina varētu iedzīvoties vairāk nekā 720 000 eiro apmērā,» teikts Hiponia paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Hiponia ir vērsusies ar vairākiem iesniegumiem tiesībsargājošajās institūcijās, tostarp lūdzot sākt kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielos apmēros un dokumentu viltošanu. «Ja tiesībsargājošās iestādes efektīvi nerīkosies, lai apturētu un izvērtētu iespējamu noziedzīgu shēmu, par šo summu nevarēs tikt atmaksāti no valsts budžeta aizņemtie līdzekļi, kā arī tiks apgrūtināta Hiponia tālākā darbība,» uzsver Kārkliņš.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Plus Punkts bija nolemts bankrotam jau no brīža, kad iepriekšējais īpašnieks to izlēma pārdot, uzskata bijušā īpašnieka dāņu investoru kontrolētā uzņēmuma SIA Plus punkts Holding Ltd pārstāvis Filips Ļeonovs.

Plus Punkts sākotnēji nopirka tabakas produkcijas vairumtirdzniecības uzņēmuma īpašnieks SIA Greis, kuru pārstāv Nikolajs Tomēr Greis krīzes gadi nepagāja nemanāmi, un, lai radušās problēmas risinātu, bija jāšķiras no kāda aktīva, sākumā Narvesen grupai tika iedots monopols uz preses izplatīšanu, tad izvēlējās pārdot arī Plus Punkts tīklu, saka F. Ļeonovs.

Ideja iegādāties mazumtirdzniecības tīklu šķita pievilcīga angļu un dāņu investoru grupai, kuri bija gatavi ieguldīt līdzekļus, attīstot tīkla darbību Latvijā un Baltijas reģionā, padarot to par peļņu nesošu.

Pirms pārdošanas tika izpētīti finanšu dati, taču tie tika safabricēti, lai radītu maldīgu priekšstatu par kompānijas stāvokli un vērtību. Pēc datu izpētes pircējiem bija radušies jautājumi par informācijas ticamību, uz kuriem atbildes varēja sniegt tikai padziļināta datu un dokumentu izpēte, kā arī inventarizācija, par ko puses arī bija vienojušās, noslēdzot pirkuma līgumu 2012.gada septembrī, paredzot koriģēt iegādājamās kompānijas vērtību.

Lietā par miljardierim Pjotram Avenam noteiktajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām Latvija apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesā (EST) nav ietvērusi nekādu jaunu informāciju vai jaunus argumentus, apgalvoja Avena advokāts Ārons Bass.

Advokāts neatklāja Latvijas apelācijā ietverto pamatojumu, jo gatavo tiesai savu atbildi uz to, bet uzvēra, ka "Latvija neiesniedza neko jaunu, un noteikti nekādus spēcīgus juridiskus argumentus".

Viņaprāt, EST Vispārējās tiesas lēmums Avena gadījumā ir ārkārtīgi labi pamatots, un Latvijas apelācijā nav norādīti nekādi nopietni iemesli tā atcelšanai.

"Grūti saprast, kāpēc šāda apelācija tika iesniegta, vismaz no juridiskā viedokļa," norādīja advokāts.

LETA jau ziņoja, ka argumenti, kas ir iekļauti apelācijas sūdzībā par Avenam labvēlīgo tiesas spriedumu, ir apstiprināti Ministra kabineta sēdē un šobrīd uzskatāmi par ierobežotas pieejamības informāciju, tāpēc Tieslietu ministrija (TM) tos neizpauž.

Jau no 1. novembra spēkā stāsies Civilprocesa likuma grozījumi, kas varētu novērst uzņēmumu kontu iesaldēšanu krāpniecisku mērķu dēļ

Gandarījumu par uzņēmēju priekšlikumu sadzirdēšanu DB pauž SIA NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova. Līdz ar likuma grozījumiem iecerēts apkarot reiderismu, taču S. Radionova norāda – reiderisms ir darbību kopums, un vēl ir daudz jāstrādā, lai šo problēmu risinātu. «Ar šo normu novērst reiderismu – tas ir pārāk skaļi teikts,» viņa saka. Par likuma grozījumiem balsoja 86 deputāti, neviens nebija pret vai neatturējās.

Uzklausa abas puses

Ar paziņojumiem par reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret a/s Laima, a/s Staburadze un citiem SIA NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem, Laima nāca klajā šā gada jūnijā. NP Foods ieskatā prasības nodrošinājuma piemērošanas un atcelšanas problēmas saistītas ar apstākli, ka tiesas pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu skata šauri, neuzklausot atbildētāju. Saeimas trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka, tiesai vai tiesnesim lemjot par prasības nodrošināšanu, piemēram, uzņēmuma bankas kontu apķīlāšanu, ir jāvērtē prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums, kā arī samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm. Tas jāvērtē arī lemjot par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tāpat tiesai jāizskata atbildētāja iesniegtie pierādījumi un pamatojums, ko iepriekš uzsvēruši uzņēmēji. «Brīdis, kad tiesa lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir pirmā reize, kad tiesa uzklausa atbildētāja viedokli par lietu kā tādu,» skaidro S. Radionova.

Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumā plānoti atsevišķi precizējumi, taču prasības pēc būtības netiks mainītas, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka, noslēdzot pirmo gadu komisijas vadītājas amatā, ir liels gandarījums par izdarīto un lietām, kuras ir sāktas. "Ja visu to izvērtē, tad godīgi varu teikt, ka man ir labi padarīta darba sajūta," sacīja Purgaile.

FKTK vadītāja atzīmēja, ka, stājoties amatā, viņa definēja trīs galvenās prioritāte, tostarp pirmā prioritāte bija panākt, lai Latvija neiekļūtu Finanšu darījuma darba grupas (FATF) tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā", kas arī tika paveikts.

Savukārt otra prioritāte, pēc Purgailes teiktā, bija darbs pie rokasgrāmatas jeb skaidrojošā materiāla, lai bankas varētu izpildīt visas starptautiskās prasības naudas atmazgāšanas novēršanas jomā, bet vienlaikus nepārspīlētu. "Tas bija tāpat kā pašūt kleitas vienā izmērā un tad iedomāties, ka tās derēs ikvienam. Tādēļ rokasgrāmatas uzdevums ir izskaidrot, kādēļ viena vai otra prasība ir ieviesta, kas ar to ir iecerēts un kā šo "kleitu" var pielāgot konkrētiem tirgus dalībniekiem, neķeroties pie pāršūšanas procesa. Šo darbu mēs kopā ar Finanšu nozares asociāciju pabeidzām vasarā. Tas bija ļoti vērtīgs darbs visiem kopā, jo mācījāmies mēs visi," viņa sacīja.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) līdz 2012.gada beigām, uzraugot likvidējamās Latvijas Krājbankas administratora KPMG Baltics darbu, tajā likuma pārkāpumus nav atklājusi.

KPMG, kas ik pa laikam izpelnās asu kritiku, bankas administrators ir kopš 2011.gada nogales un līdz šā gada maija beigām atlīdzībā kopumā saņēmis 3,55 miljonus latu, liecina Db.lv aplēses, izmantojot laikrakstā Latvijas Vēstnesis sniegtās administratora atskaites. Tajā skaitā šogad piecos mēnešos administrators saņēmis 804 tūkstošus latu, kas ir par 35,6% mazāk nekā pērn šajā laikā.

«FKTK uzmanīgi seko līdzi Latvijas Krājbankas (LKB) maksātnespējas administratora KPMG Baltics darbībai, un, pamatojoties uz īstenotajiem uzraudzības pasākumiem - klātienes pārbaudi, saņemtajām atskaitēm, pārskatiem un atsevišķi lūgtajiem paskaidrojumiem - varam apliecināt, ka administratora līdzšinējā darbība atbilst likumam. Jāatzīmē, ka aizvadītā gada laikā saņemtas vairākas sūdzības par administratora darbu, kas izskatītas Rīgas apgabaltiesā, taču arī tiesa nav konstatējusi administratora rīcībā kādus pārkāpumus,» Db.lv atklāja FKTK pārstāve Laima Auza.

10. oktobris bija diena, kad jāatver pretendentu pieteikumi Autotransporta direkcijas (ATD) izsludinātajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu laikā no 2021. gada sākuma līdz 2030. gada beigām.

Nebūs! 7. oktobrī ATD pagarināja pieteikumu pieņemšanu līdz šā gada 21. novembrim. Iepriekš pagarinājums bija no 10. septembra līdz 10. oktobrim. DB jau rakstīja, ka spēle pie ATD galda vairāk atgādina blefu nekā pamatotu vairāksolīšanu. Tas apstiprinās, jo tikai tad, ja rokās ir neskaidras kombinācijas, tās atklāt ir bailīgi. Runa te nav tikai par pārvadātājiem, kuriem neskaidrību ir bijis tik daudz, ka viņi pamanījušies iesniegt Iepirkumu uzraudzības birojā čupu sūdzību.

Kā viens no spēlētājiem pie ATD galda ir valsts, kas šajā iepirkuma spēlē tur banku. Šīs spēles ideja ir, lai visi būtu ieguvēji!

Valsts grib tērēt mazāk, pārvadātāji grib nopelnīt, bet iedzīvotāji grib visur braukt ar sabiedrisko transportu uz katru Latvijas nostūri.

ASV Tieslietu ministrija ceturtdien tiesā iesūdzējusi tehnoloģiju kompāniju "Apple", apsūdzot to par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Šajā apsūdzībā, kuru iesnieguši arī vairāki ASV štati, teikts, ka "Apple" nopelnījis simtiem miljardu dolāru, apgrūtinot patērētājiem iespējas pāriet uz lētākiem viedtelefoniem un ierīcēm.

Šīs lietas pamatā ir "Apple" iespējamas izslēdzošas darbības, kas nosaka stingrus un dažkārt neskaidrus nosacījumus uzņēmumiem un izstrādātājiem, kas vēlas piekļūt 136 miljoniem "iPhone" lietotāju ASV.

Tiesā iesniegtajā sūdzībā norādīts, ka šie noteikumi un lēmumi ir izstrādāti, lai piespiestu "Apple" lietotājus palikt "Apple" ekosistēmā un iegādāties "iPhone".

"Patērētājiem nevajadzētu maksāt augstākas cenas, jo uzņēmumi pārkāpj konkurences likumus," sacīja ģenerālprokurors Meriks Gārlends. "Ja šī situācija nemainīsies, "Apple" tikai turpinās nostiprināt savu monopolu viedtelefonu segmentā."

Ekonomiski attīstītāko valstu kluba G20 dalībnieki plāno konkrētus pasākumus, lai veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, atbalstot monetāro politiku normalizēšanos attīstītajās ekonomikās, liecina sanāksmes uzmetums, kas nonācis Bloomberg rīcībā.

«Mēs apņemamies attīstīt jaunus pasākumus, lai ievērojami veicinātu pasaules ekonomikas izaugsmi, tajā pašā laikā uzturot ilgtspējīgu fiskālo politiku,» teikts ziņojumā.

G20 norāda, ka ir apsveicami signāli par ekonomikas uzlabošanos un daži pēckrīzes riski ir izzuduši. Tomēr pasaules ekonomika aizvien ir tālu no spēcīgas, ilgtspējīgas un balansētas izaugsmes. Nesenais svārstīgums finanšu tirgos un ievainojamība vairākās ekonomikās iezīmē būtiskus riskus, kuriem jāseko līdzi.

Tāpat ziņojumā tiek paustas bažas, ka tirgus svārstīgums var bremzēt ekonomikas izaugsmi. Tādēļ dalībvalstu centrālajām bankām rūpīgi jāapsver un skaidro jākomunicē ar tirgiem par monetārās politikas plāniem. Tajā pašā laikā, atbildot uz svārstībām tirgos, G20 ir jāpastiprina un jāizvērtē vietējās politikas iespējas.

Zemu procentu likmju politika eirozonā arī šogad ļaus uzņēmumiem piesaistīt lētu finansējumu ar parādu vērtspapīru palīdzību

Agresīva monetārā politika, ko valūtas zonas ekonomiskās aktivitātes stiprināšanā patlaban īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB), Latvijai ir izdevīga ne tikai saistībā ar eiro kursa samazināšanos pret citām valūtām, tādējādi uzlabojot eksporta konkurētspēju, bet arī naudas piesaistīšanā uzņēmumu attīstībai. Ceļš, ko līdz šim īstenojusi ECB gan ar dalībvalstu obligāciju uzpirkšanu, gan depozīta likmju samazināšanā līdzekļiem, ko komercbankas glabā Centrālajā bankā, galvenokārt ir bijis ar uzsvaru uz kreditēšanas attīstību, kas galu galā ar lielāku patēriņu ļautu aktivizēties arī ekonomikai kopumā.

Jaunākais Ernst & Young (EY) pētījums, kas veikts 43 valstīs visos pasaules reģionos (to skaitā Eiropā), aptaujājot 32 tūkstošus komercbanku klientu, rāda, ka pagājušajā gadā iedzīvotāju vidū uzticība banku sektoram ir atsākusi augt pēc vairāku gadu krituma.

EY komercbanku pakalpojumu apmierinātības un uzticības pētījums Winning through customer experience: Global Consumer Banking Survey atklāj, ka visā pasaulē viena trešdaļa (33%) banku klientu atzīst, ka viņu uzticība banku sektoram pagājušā gada laikā ir augusi, pretēji tikai 19% klientu, kuru attieksme pret komercbanku sniegumu ir pasliktinājusies. Jāatzīmē, ka 2012. gadā iedzīvotāju skaits, kuru uzticība bankām bija samazinājusies bija vairāk nekā divas reizes lielāks – 40%, kamēr tā bija augusi tikai 22% respondentu. Turklāt pērn 77% banku klientu atzīst, ka savu banku labprāt ieteiktu citiem.

«Mūsu pētījums parāda, ka banku sektora reputācija atgūstas pēc finanšu krīzes un to galvenokārt veicina nevis kopējais ekonomiskais klimats, procentu likmes vai komercbanku rīcība sociālajā jomā, bet banku produkti un ikdienas saskarsme, kur ērtība un pretimnākšana nosaka cilvēku attieksmi,» stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.