Jau no 1. novembra spēkā stāsies Civilprocesa likuma grozījumi, kas varētu novērst uzņēmumu kontu iesaldēšanu krāpniecisku mērķu dēļ
Gandarījumu par uzņēmēju priekšlikumu sadzirdēšanu DB pauž SIA NP Foods pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Sintija Radionova. Līdz ar likuma grozījumiem iecerēts apkarot reiderismu, taču S. Radionova norāda – reiderisms ir darbību kopums, un vēl ir daudz jāstrādā, lai šo problēmu risinātu. «Ar šo normu novērst reiderismu – tas ir pārāk skaļi teikts,» viņa saka. Par likuma grozījumiem balsoja 86 deputāti, neviens nebija pret vai neatturējās.
Uzklausa abas puses
Ar paziņojumiem par reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret a/s Laima, a/s Staburadze un citiem SIA NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem, Laima nāca klajā šā gada jūnijā. NP Foods ieskatā prasības nodrošinājuma piemērošanas un atcelšanas problēmas saistītas ar apstākli, ka tiesas pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu skata šauri, neuzklausot atbildētāju. Saeimas trešajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi paredz, ka, tiesai vai tiesnesim lemjot par prasības nodrošināšanu, piemēram, uzņēmuma bankas kontu apķīlāšanu, ir jāvērtē prasības pirmšķietamais formālais juridiskais pamatojums, kā arī samērīgums starp pušu tiesiskajām interesēm. Tas jāvērtē arī lemjot par prasības nodrošinājuma atcelšanu, tāpat tiesai jāizskata atbildētāja iesniegtie pierādījumi un pamatojums, ko iepriekš uzsvēruši uzņēmēji. «Brīdis, kad tiesa lemj par prasības nodrošinājuma atcelšanu, ir pirmā reize, kad tiesa uzklausa atbildētāja viedokli par lietu kā tādu,» skaidro S. Radionova.
Elementāri principi
Grozījumi pieņemti, neskatoties uz to, ka Tieslietu ministrijas ieskatā Civilprocesa likumā izmaiņas nav nepieciešamas un problēmas rodas tiesu prakses dēļ. «Šos jautājumus varētu atrisināt arī pašas tiesas, interpretējot tiesību normas atbilstoši tiesību pamatprincipiem un aktuālai judikatūrai,» sacīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība). Tomēr komisija nolēmusi veikt grozījumus, ņemot vērā uzņēmēju sūdzības par atsevišķu tiesu darbu. Par samērīguma principu juristiem tiek mācīts 1.kursā, norādīja Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne. «Ir neticami, ka vēl joprojām ir tiesību normu piemērotāji, kuriem šis princips ir svešs,» viņa atzina, skaidrojot, ka likuma grozījumi vērsti uz to, lai novērstu praksē konstatētās problēmas prasības nodrošinājuma piemērošanā – prasītāja lūgums tiek apmierināts tādā apmērā, kādā nodrošinājums ir lūgts, bet nevērtējot to, kādas sekas tas radīs atbildētājam līdz sprieduma izpildei. Vienlaikus gan I. Čepāne, gan S. Radionova atzīst – likumi var būt nez cik ideāli, taču daudz kas atkarīgs no normu piemērošanas. DB jau rakstīja, ka SIA NP Foods ofšora prasības dēļ, ņemot vērā Latvijas tiesu sistēmas lietu izskatīšanas ātrumu, uz ilgiem gadiem būs iesaldēti vairāk nekā trīs miljoni eiro un uzņēmuma darbību izdevās nodrošināt ar aizdevumu no bankām.