Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu sola samazināt desmitkārtīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau gadus desmit tiek runāts par nepieciešamību samazināt VID administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu, jo tik liels tas ir apgrūtinošs uzņēmējiem. To apliecina milzīgais veicamo maksājumu skaits, tai skaitā ievērojamais kļūdaino maksājumu daudzums. Tāpēc Finanšu ministrija sadarbībā ar VID ir izstrādājusi risinājumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā par administratīvā sloga mazināšanu nodokļu maksātājiem. Tas izskatīts valdībā un apstiprināts. Visi DB aptaujātie eksperti un uzņēmēji uzsver, ka vienotu kontu sistēmas ieviešana ir pozitīvs solis un atvieglos uzņēmumu dzīvi.

Šobrīd valsts budžeta maksājumu uzskaite VID notiek pēc naudas plūsmas principa, kas paredz valsts budžeta ieņēmumu atzīšanu brīdī, kad maksājums saņemts valsts budžeta ieņēmumu kontos. Ziņojumā norādīts, ka nodokļu administrēšanā papildu slogu rada lielais budžeta ieņēmumu kontu skaits. Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi tiek klasificēti septiņās grupās un apakšgrupās atbilstoši budžetu ieņēmumu kategorijām. Nodokļu ieņēmumu grupa ietver deviņas apakšgrupas, no kurām katra ietver vēl smalkāku sadalījumu, piešķirot katram ieņēmumu veidam atbilstošu klasifikācijas kodu. Savukārt nenodokļu ieņēmumu grupā ir noteiktas sešas apakšgrupas ar iekļautu zemāka klasifikācijas līmeņa detalizāciju. Saskaņā ar Valsts kases mājaslapā publicēto valsts budžeta ieņēmumu kontu sarakstu VID administrētie ir 113 konti, valsts nodevu apmaksām noteikti 72 konti, naudas sodiem un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem ir 55 konti, citiem maksājumiem vēl 29 konti.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku konti.ptac.gov.lv, kurā patērētāji var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā, informē PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Salīdzināšanas rīks konti.ptac.gov.lv attiecas uz biežāk izmantojamiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sniedzēju piedāvāto cenu (izmaksu) pārredzamību un salīdzināmību.

Salīdzināšanas rīka lapā ir iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju/banku biežāk izmantoto pakalpojumu cenas: konta atvēršana un uzturēšanas izmaksas, skaidras naudas izņemšana un dažādu pārskaitījumu komisijas maksa (filiālē un internetbankā), debetkaršu un kredītkaršu lietošanas maksa, t.sk. skaidras naudas izmaksa no bankomātiem, kā arī regulārā maksājuma lietošanas maksa.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Kopš 19. februāra saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas norādēm ABLV Bank ir liegta iespēja veikt izmaksas no tās kontiem, tādēļ daudzi uzņēmumi, kuru konti ir šajā bankā, nevar veikt nodokļu maksājumus. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, ABLV Bank šobrīd konti atvērti nepilnam tūkstotim nodokļu maksātāju, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Sakritis, ka ierobežojumi ABLV Bank uzlikti tieši brīdī, kad daudziem uzņēmumiem jāveic kārtējie nodokļu maksājumi. Uzņēmēji bažījas, ka kavēšanās dēļ var tikt sodīti. Ja ABLV Bank ir vienīgais konts, no kura var veikt maksājumus, VID aicina uzņēmējus vērsties dienestā. «Nodokļu maksātājs var griezties ar iesniegumu VID, norādīt šo izveidojušos situāciju. VID izskatīs iesniegumu un vērtēs iespējas, kā nodokļu maksātājiem nākt pretī, tas ir, piešķirt šo termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam,» stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ilze Jankova.

Vienlaikus dienests vērtēs iespēju nepiemērot arī nokavējuma naudas par laikus neveiktiem nodokļu maksājumiem, jo likums šo situāciju ļaujot vērtēt kā nepārvaramas varas apstākļus. Līdz šim ap desmit nodokļu maksātājiem dienestā jau snieguši iesniegumus. Iesniegumu varot iesniegt arī elektroniski, turklāt tam jāpievieno arī pierādījumi par kontu. «Būtu ļoti vēlams pievienot klāt arī šos dokumentus, kas apliecina, ka nodokļu maksātājam ir konts konkrētajā bankā. [...] Būtu vēlams, ja nodokļu maksātājs arī pieliktu klāt konta izdruku, ka nauda nodokļu nomaksai šajā kontā ir,» skaidro VID pārstāve.

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV (OFAC) noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās iesaldēti aptuveni 8 miljoni eiro – liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Bankas datus sniegušas pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas. Līdz ar to iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var pieaugt, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas.

Latvijas bankās ir identificēta viena fiziskā persona, kura ir tieši pakļauta sankcijām, un 15 juridiskas personas, kuras nav tieši iekļautas sankciju sarakstos, bet konstatētas sankcionēto personu īpašumtiesības vai kontrole šajās juridiskajās personās (četrām no tām ir konti divās dažādās bankās vai vairāki konti vienā bankā), līdz ar to šo personu līdzekļi ir iesaldēti.

Finanšu grūtības nonākusī «ABLV Bank» pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par «ABLV Bank» darbības turpināšanu, liecina bankas publiskotā bilance.

«ABLV Bank» kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Savukārt par tobrīd nepabeigtiem darījumiem ar vērtspapīriem bankai bijis jāsaņem 409,082 miljonus eiro. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā «ABLV Bank» bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. «Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču »ABLV Bank« spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,» iepriekš LNT paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Vairāki desmiti tūkstoši nabadzīgāko Horvātijas pilsoņu tiks atbrīvoti no parādsaistībām, to paredz pirmdien spēkā stājies valdības plāns.

Plānu janvārī pieņēma premjerministra Zorana Milanoviča vadītā kreisi centriskā valdība.

«Tas ir sabiedrisks pasākums, par ko mēs esam lepni,» iepriekš paziņoja Milanovičs.

«Tas ir ārkārtas pasākums, sistēma nevar nepārtraukti paļauties uz šādiem soļiem (...), [bet] mes darām visu iespējamo, lai atvieglotu šīs ilgās un nogurdinošās krīzes skarto cilvēku dzīvi,» viņš norādīja.

Par «Jauno sākumu» nosauktais plāns paredz, ka parādi tiks atlaisti tikai vienu reizi.

Plāns attieksies uz apmēram 60 000 tūkstošiem Horvātijas iedzīvotāju, kuru banku konti ir bloķēti ilgāk par gadu un kuru parādi ir mazāki par 35 000 Horvātijas kunu (4500 eiro).

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Noplūdinātajos datos par apmēram 100 tūkstošiem fizisku un juridisku personu, kas ar Lielbritānijas lielākās bankas HSBC Šveices filiāles palīdzību izvairījušies no nodokļiem, 49 klienti ir saistīti ar Latviju.

No datos pieejamajiem klientiem, kas saistīti ar mūsu valsti, 22% ir Latvijas pilsoņi, teikts Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija (ICIJ) ziņojumā, atsaucoties uz noplūdinātiem slepeniem bankas dokumentiem.

Laika posmā no 1989.līdz 2006.gadam saistībā ar noplūdinātajos datos aplūkoto bankas darbību tika atvērti 43 klientu konti, kas saistīti ar Latviju, un tie bija saistīti ar 62 bankas kontiem.

Latvija ir ierindota 98.vietā pēc ASV dolāros mērīta līdzekļu apmēra noplūdinātajos dokumentos. Maksimālā summa, kas saistīta ar klientu Latvijā, bija 94,4 miljoni ASV dolāru.

Lietuva ir ierindota 101.vietā, un maksimālā summa klientam, kas saistīts ar Lietuvu, bija 65,5 miljoni ASV dolāru. Noplūdinātajos dokumentos 32 klienti ir saistīti ar Lietuvu, un 22% no tiem ir Lietuvas pilsonība. Kopumā 1990.-2006.gadā noplūdinātajos dokumentos pieejama informācija par 38 klientu kontiem, kas saistīti ar 67 bankas kontiem.

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Tehnoloģiju jomas milži lielākā mērā var iespiesties savu lietotāju maksājumu apstrādāšanā un to kontu veidošanā

Dažkārt šķiet, ka nākotnē, lai daudzmaz pilnvērtīgi varētu dzīvot, galu galā var būt nepieciešamas vien dažas kompānijas, kuras gan ražo, gan izplata, gan pārod, gan citādā veidā apkalpo. Šajā ziņā sevišķi uzskatāmi jaunas biznesa iespējas dažādos tautsaimniecības sektoros meklē pasaules tehnoloģiju grandi.

Pēdējo dienu laikā parādījušās baumas, ka Amazon.com domā par plāniem saviem klientiem piedāvāt kaut ko ļoti līdzīgu banku kontiem.

Katrā ziņā Amazon mierā nestāv, un pašlaik ir spekulācijas, ka arī tradicionālajam banku mazumtirdzniecības/privātpersonu apkalpošanas biznesam būs grūti konkurēt ar tehnoloģiju uzņēmumu piedāvājumiem. Eksperti skaidro, ka šādu Amazon kontu esamība, ar kuru palīdzību klienti gan varēs tikt pie skaidras naudas, gan norēķināties par precēm un pakalpojumiem, palīdzētu kompānijai mazināt izmaksas. Proti, potenciāli Amazon kādā brīdī var izslēgt starpniekus (bankas), kas saistīti, piemēram, ar klientu maksājumu apstrādi.

Cilvēkiem patīk saņemt atalgojumu par to, ka viņi iepērkas pie kāda konkrēta tirgotāja; viņi vērtē, kur par savu pirkumu gūs lielāku labumu

Par šo virtuālo biznesu, kas daudziem joprojām šķiet neizprotams, plašāk intervijā DB stāsta holandietis Gabi Kols (Gabi Kool), kurš jau 15 gadus strādājis ar lojalitātes programmām, bet šobrīd ir nobāzējies Latvijā, kur attīsta daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmas Pins.

Lojalitātes bizness sācies kā aviokompāniju biežo lidotāju apbalvošanas programma, bet šobrīd pasaulē ir jau divi miljardi daudzpartneru lojalitātes karšu un vēl neskaitāmas individuālās veikalu, kafejnīcu, skaistumkopšanas u.c. kompāniju klientu kartes. Viena no daudzpartneru jeb koalīcijas lojalitātes programmām – Pins, kas iepriekš bija zināma kā BalticMiles, – radīta Latvijā uzņēmumā Coalition Rewards. Šobrīd šīs programmas karti lieto 1,9 miljoni cilvēku, no kuriem 1,2 miljoni to dara nevis tepat Latvijā, bet gan vairāk uz ziemeļiem – Somijā.

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1. oktobrī.

Luminor plāno kļūt par vadošo finanšu pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģionā. Luminor mērķa klienti būs vietējie un Baltijas līmeņa uzņēmumi, kā arī finansiāli aktīvi un uzņēmīgi cilvēki.

Pēc darījuma slēgšanas 2017. gada 1. oktobrī Luminor sāks darbu Erki Rāzukes, Luminor Grupas valdes priekšsēdētāja, vadībā ar vadības komandu no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un Ziemeļvalstīm.

Līdz banku apvienošanās brīdim abas bankas, Nordea un DNB, Baltijas valstīs darbojas kā divas savstarpēji konkurējošas bankas. Banku darbības apvienošana notiks kā uzņēmuma pāreja, pēc kuras abas organizācijas veidos apvienotu banku – Luminor Bank AS.

Pēc banku apvienošanās uz noteiktu laiku klientu apkalpošana notiks kā ierasts – klientu konti, kontu numuri, līgumi un maksājumu kartes, kā arī spēkā esošie kodi un paroles saglabāsies nemainīgi. Tāpat arī nemainīsies klientu spēkā esošās saistības un Luminor turpinās sniegt finanšu pakalpojumus kā ierasts. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē klientu bankas konti un maksājumu apstrāde tiks organizēta pašreizējās banku sistēmās. Tādējādi klienti līdz noteiktam laika brīdim turpinās izmantot esošos banku risinājumus - internetbanku, mobilo banku un citus ikdienas finanšu risinājumus.

Neviens nezināja, bet daži zināja? Tikai 13. februārī izskanēja ASV finanšu ministrijas FinCEN paziņojums ABLV Bank sakarā, bet Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) jau 6. februārī pieņēma Kredītiestādes likvidatora amata kandidātu atlases noteikumus, kuri rada aizdomas, ka likvidatoru atlase tiek diriģēta

«Vai tiešām (FinCen – red.) paziņojums bija tik negaidīts?» intervijā LA jautā žurnālists Ivars Bušmanis. «Jā,» kategoriski atbild Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš. Viņš stāsta, ka «pirmoreiz pēc 90. gadu sākuma, kad Godmanis pateica, ka Latvijā ir liberāla ekonomika un ka te būs mazā Šveice, šī ir pirmā valdība, kas ir pateikusi pretējo». Mēs gan zinām, ka valdība par to sāka runāt tikai tad, kad Latvijā 8. un 9. martā paviesojās ASV Finanšu ministra vietnieks Maršals Bilingslijs. Tātad ne nu Latvijas valdība pateica, bet Latvijas valdībai pateica. Tikai pēc tam finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās, kas vēsturiski ir sasniedzis pat 60%, tiks ierobežots līdz 5%. Un tikai pēc šīs ASV ierēdņa vizītes valdība sagatavoja likuma grozījumus, kas paredz «čaulas kompāniju» aizliegšanu Latvijā, kaut gan ASV šādas kompānijas nebūt nav aizliegtas. Faktiski tas nozīmē finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidāciju Latvijā, kas draud ar desmit banku likvidāciju, kas nodarbojas ar nerezidentu apkalpošanu.

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Saprotot, ka nodrošinājumu saņemt nevarēs, izmeklētājs kā savu nākamo soli izraudzījās apsūdzības izvirzīšanu personīgi Rietumu bankas prezidentam

To intervijā DB saka Rietumu Bankas prezidents Aleksandrs Pankovs.

Pēdējā laikā masu saziņas līdzekļos daudz tiek runāts par tā sauktajiem Panamas dokumentiem. Saistībā ar tiem ir izskanējis arī Rietumu Bankas vārds, taču banka līdz šim atteikusies no komentāriem. Kāpēc?

Vispirms jāsaka, ka mums līdz šim brīdim nav zināms par to, vai šajos dokumentos ir jebkāda informācija, kas būtu saistīta ar Rietumu Banku. Tāpēc īsti nav ko komentēt. Kopumā, – mēs atbalstām finanšu nozares uzraudzības politiku, caurskatāmību un apmaiņu ar finanšu informāciju starptautiskā mērogā. Taču jāuzsver, ka šādam informācijas apmaiņas procesam ir jānotiek saskaņā ar likumu. Mēs esam banka un neviens nav mūs atbrīvojis no nepieciešamības ievērot noteiktas procedūras, rūpēties par klientu personisko datu saglabāšanu un par bankas noslēpuma ievērošanu.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

AS New Hanza Capital darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi AS ABLV Bank nav ietekmējuši un tas nerada šķēršļus pildīt New Hanza Capital emitēto un biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļauto obligāciju nostiprinātās saistības, liecina kompānijas paziņojums Nasda Riga.

AS New Hanza Capital un tās meitas uzņēmumiem kopumā ir septiņi norēķinu konti ABLV Bank. Kopējā summa, kas uz ierobežojumu brīdi atradās šajos kontos, ir nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro. Atsevišķiem New Hanza Capital grupas uzņēmumiem ir atvērti norēķinu konti arī citās Latvijas komercbankās, līdz ar to ir nodrošināti nepieciešamie uzņēmumu ikdienas norēķini līdz situācijas stabilizācijai ABLV Bank.

Praktiski visi New Hanza Capital grupas uzņēmumiem piederošo īpašumu nomnieki ir ar ABLV grupu nesaistītas sabiedrības. Septiņu lielāko nomnieku maksas veido 74% no kopējiem nomas ieņēmumiem un visi nomnieki veic regulārus maksājumus bez būtiskiem termiņu kavējumiem.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Zigurds Lasovskis, Veselības centru apvienības valdes priekšsēdētājs. AS Veselības centru apvienība (VCA) ir deviņu poliklīniku un vienas reproduktīvās veselības klīnikas EGV apvienība. Kopā uzņēmumā strādā aptuveni 1300 darbinieki.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Medicīna ir bijusi mana sirdslieta kopš vidusskolas un arī specialitāte kopš 1978. gada, kad pabeidzu Rīgas Medicīnas institūtu. Kopš tā laika esmu strādājis gan par ārstu, gan vēlāk pievērsies administratīvajam darbam nozarē.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un valsti kopumā?

"Swedbank" sākusi piedāvāt maksājumu ierosināšanas pakalpojumu no privātpersonu un uzņēmumu kontiem citās bankās.

Tagad "Swedbank Latvija" klienti, kam ir konti "SEB bankā" Latvijā vai arī "Swedbank" konti Lietuvā un Igaunijā, varēs izmantot maksājumu ierosināšanas pakalpojumu, nepametot "Swedbank" internetbanku.

"Mēs saviem klientiem visās Baltijas valstīs nodrošinām Eiropas Savienības otrās Maksājumu pakalpojumu direktīvas sniegtās jaunās banku pakalpojumu iespējas. Pērn kā pirmie piedāvājām iespēju apskatīt citās bankās esošo kontu atlikumu vienuviet – mūsu internetbankā. Tagad šo darbu turpinām, radām klientiem iespēju arī veikt maksājumus no citu banku kontiem, izmantojot "Swedbank" internetbanku," stāsta "Swedbank Latvija" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Komercbanku asociācija kopā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru tikās ar vairāk nekā 60 uzņēmējiem. Mērķis – dot ieska­tu tajā, ko uzņēmēju un banku savstarpējai sadarbībai nozīmē starptautisko sankciju noteikšana, banku dažā­dās stratēģijas un dažādie biznesa modeļi, kā arī čaulu kompānijas un lielākajā vairākumā to nevēlamā daba.

Pēdējo nedēļu laikā jautājums par kontu aizvēršanu un atvēršanu bankās ir saviļņojis uzņēmējus, bet man jāatzīst, ka lielākajā daļā gadījumu vētrainos apstāk­ļus pastiprina bezatbildīga vispārināšana. Pēc lūguma uzņēmējiem precizēt, kuri ir tie gadījumi, kad konti ir slēgti, uzņēmēji publiskajā telpā pauž salīdzinoši vispā­rīgu informāciju, visvairāk cirkulē retorika: «Runā, ka vairākas bankas slēdzot ciet kontus» vai «Kas notiek – kāpēc bankas normāliem uzņēmējiem never vaļā kon­tus?». Konteksts dažkārt mēdz būs samezglots, vienā traukā tiek salikts viens cēlonis, bet pilnīgi citas sekas.

Tiekoties klātienē ar uzņēmējiem, rodas nenovērtēja­ma iespēja šķetināt maldīgos priekšstatus un atbildēt uz jautājumiem. Līdzīgi kā uzņēmējiem klātienē, arī uzņēmējiem, kas lasa šo DB numuru, vēlos norādīt, ka apgalvojums «bankas atsakās atvērt kontus normāliem uzņēmumiem» vai «normāliem uzņēmumiem tiek vērti ciet konti», maigi sakot, neiztur nekādu kritiku. Manā vadītajā bankā 99% no pagājušajā un arī šinī gadā aiz­vērtajiem kontiem saistīti ar krāpnieciskām PVN shē­mām, līdz ar to arguments par nepamatotu darbības pārtraukšanu īsti nav vietā. Frustrācijas mazināšanai mēģinu skaidrot vairāku neatkarīgu notikumu kopumu, kur katrs no notikumiem pelnījis korektu skaidrojumu.

#Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju.

ABLV Bank nespēja tai noteiktajā termiņā uzrādīt Latvijas Bankas kontos prasīto vienu miljardu eiro, - to LNT Ziņām sešos rakstiskā atbildē, skaidrojot savu paziņojumu, ka banka nav spējusi izpildīt tai izvirzītās prasības, precizēja Eiropas Centrālā banka (ECB).

ECB bija noteikusi termiņu, kura laikā ABLV Bank bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā. Šis ir standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. "Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču ABLV Bank spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,” raidījumam raksta ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.