Zemu procentu likmju politika eirozonā arī šogad ļaus uzņēmumiem piesaistīt lētu finansējumu ar parādu vērtspapīru palīdzību
Agresīva monetārā politika, ko valūtas zonas ekonomiskās aktivitātes stiprināšanā patlaban īsteno Eiropas Centrālā banka (ECB), Latvijai ir izdevīga ne tikai saistībā ar eiro kursa samazināšanos pret citām valūtām, tādējādi uzlabojot eksporta konkurētspēju, bet arī naudas piesaistīšanā uzņēmumu attīstībai. Ceļš, ko līdz šim īstenojusi ECB gan ar dalībvalstu obligāciju uzpirkšanu, gan depozīta likmju samazināšanā līdzekļiem, ko komercbankas glabā Centrālajā bankā, galvenokārt ir bijis ar uzsvaru uz kreditēšanas attīstību, kas galu galā ar lielāku patēriņu ļautu aktivizēties arī ekonomikai kopumā.
Tomēr, lai arī no jauna izsniegto kredītu masa palielinās, kopumā kredītportfelis Latvijā turpina samazināties, un bieži vien dzirdamas uzņēmēju sūdzības, ka tikt pie aizdevuma ir ļoti grūti vai vispār tiek saņemts atteikums.
Taču jaunā ekonomikas stimulēšanas programma, kas, jācer, Eiropas monetārajai savienībai ļaus nostāties uz ilgtspējīgas izaugsmes pamatiem, uzņēmumiem ir pavērusi plašas iespējas naudu piesaistīt ar vērtspapīru tirgus starpniecību. Šeit runa ir gan par akciju sākotnējo piedāvājumu biržā, kas daudziem uzņēmumu īpašniekiem vēl aizvien var nešķist pievilcīgs līdzekļu piesaistes veids, gan korporatīvo obligāciju emisijām, kas pēc būtības arī uzskatāma par naudas piesaisti aizņemoties.
Turklāt šādam naudas piesaistes veidam ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar banku kredītiem. Uzņēmums pats var noteikt, kad un cik vēlas aizņemties, tāpat tas var noteikt procentu likmi, par kādu piesaistīt naudu. Šajā ziņā īpaši nozīmīgs ir pēdējais aspekts. Tā kā, pateicoties ECB finanšu aktīvu pirkšanas aktivitātēm, finansiāli stabilajām valstīm pat ilgtermiņa parāda vērtspapīriem ienesīgums ir mērāms procentu desmitdaļās gadā, un, lai nopelnītu, dažādiem finanšu investoriem, tostarp bankām, nācies uzņemties aizvien lielāku ieguldījuma risku, tad katra kvalitatīva uzņēmumu parāda vērtspapīru emisija uz pircējiem gaidīt neliek.
No nebanku uzņēmumiem ar naudas piesaisti obligāciju tirgū sevi pēdējā laikā skaļāk ir pieteicis vienīgi Latvenergo, taču šādas iespējas pastāv arī citiem uzņēmumiem, sevišķi tiem, kuru vērtspapīri jau patlaban kotējas biržā. Paredzēts, ka ECB finanšu aktīvu pirkšanas programma ilgs vismaz līdz nākamā gada martam, kas ir signāls tam, ka zemas ienesīguma likmes vērtspapīru tirgū var saglabāties vismaz tuvāko gadu. Investoru vēlmi iegādāties uzņēmumu parādu vērtspapīrus veicina arī negatīvās likmes starpbanku tirgū, kas liecina, ka ar naudas izvietošanu ir grūtības.
Tādējādi aizvien pieaugoša konkurence investoru starpā rada labvēlīgus apstākļus tam, lai uzņēmums naudu obligāciju tirgū varētu iegūt uz aizvien izdevīgākiem nosacījumiem. Turklāt šobrīd nevar izslēgt iespējamību, ka inflācijas trūkums var pagrūst ECB ekonomiskās aktivitātes veicināšanai pieņemt vēl radikālākus mērus nekā patlaban, kas nosacījumus naudas piesaistei ar obligāciju tirgus palīdzību padarītu vēl pievilcīgākus.