Lai veļas mazgājamā mašīna ilgāk kalpotu, un drēbes pēc mazgāšanas būtu tīras un svaigas, veļas mašīnu nepieciešams kopt un pareizi tīrīt. Gluži tāpat kā citu lielo un mazo sadzīves tehniku ik pa laikam tīram vai mazgājam, arī veļas mašīna jātīra, neskatoties uz to, ka tajā regulāri tiek izmantoti tīrīšanas līdzekļi.

Ja veļas mašīna kalpojusi jau ilgāku laiku, ar laiku kļūs labi pamanāmas netīras, brūnas vai pelēkas nogulsnes gumijotajās blīvēs un veļas mašīnas filtrā.

Taču notīrīt tikai šīs redzamās detaļas nebūs efektīvi, jo tik pat daudz un vēl vairāk nogulšņu un netīrumu uzkrājas veļas mašīnas iekšējās detaļās, kuras nav saredzamas, un tās iztīrīt ar rokām nav iespējams.

Tāpēc svarīgi savu veļas mašīnu pareizi kopt un ik pa laikam iztīrīt jau no tās iegādes brīža, lai mazinātu netīrumu uzkrāšanos, kā arī pēc iespējas novērstu kaļķaina vai dzelžaina ūdens izraisīto bojājumu riskus.

Rīgas mikroautobusu satiksme norāda uz Autotransporta direkcijas nepadarīto darbu.

Valsts Autotransporta direkcija (ATD) publiskajā telpā vērsās pret pilnsabiedrību Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) ar aizdomām par iespējamu krāpniecību aizdomīgi daudz pārvadāto invalīdu skaita dēļ, saņemot vairāk dotāciju. Uzņēmums pārmetumus noliedz un norāda uz ATD nepadarītajiem darbiem.

Dienas Bizness situāciju skaidrot aicināja RMS pārstāvi, SIA B-Bus valdes priekšsēdētāju Vitāliju Komaru. SIA B-Bus uzņēmumu grupā ietilpst struktūrvienības – pilnsabiedrība Rīgas mikroautobusu satiksme, SIA Sabiedriskais autobuss, SIA Ekspress-Ādaži, SIA Migar un UAB B-Bus Lietuvā.

Fragments no intervijas

Kāds ir iemesls teikt, ka ATD pārmetumi par pārlieku liela skaita invalīdu pārvadājumiem RMS ir nepamatoti?

Iepirkšanās centra Sky&More invalīdiem paredzētās stāvvietas, tiks īpaši izceltas un sākot ar septembri virs tām tiks izvietoti plakāti ar uzmanību piesaistošu uzrakstu, aicinot autovadītājus respektēt invalīdu tiesības un savu automašīnu novietot citā vietā.

Līdz šim gadījumos, kad tika konstatēta nelikumīga auto novietošana, Sky&More apsardzes darbinieki izteica mutiskus aizrādījumus autovadītājiem, kuri ignorējuši apstāšanās un stāvēšanai noteikums, un lūdza viņus novietot savu automašīnu atļautā vietā.

Šādu taktiku uzsākot cīņu ar auto vadītājiem, kuri savus spēkratus atstāj invalīdiem paredzētajās stāvvietās, uzsākusi invalīdu un draugu apvienība Apeirons sadarbībā ar iepirkšanās centru Sky&More. Akcijas mērķis ir uzrunāt autovadītājus un atgādināt, ka invalīdu stāvvietas ir paredzētas izmantošanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, un, atstājot tajās savu automašīnu, tiek pārkāptas invalīdu tiesības.

Labklājības ministre Ramona Petraviča ir nākusi klajā ar ideju (intervija laikrakstā Diena), ka invalīdu nodarbinātību varētu veicināt, nosakot tiem konkrētu darba vietu skaitu – vispirms valsts iestādēs un tad, ja tas strādā, to attiecināt arī uz privāto sektoru.

Ideja, maigi sakot, nejēdzīga, lai gan labu mērķu vadīta. Ministre ir ieguglējusi, ka 20 ES dalībvalstīs no 28 šādas kvotas tiešām eksistē, taču nav izlasījusi pētījumus par kvotu sistēmas efektivitāti. Jau 2014. gadā Eiropas Sociālās politikas un labklājības centra pētnieks Mihaels Fuks ir veicis pētījumu, kurā secināts, ka kvotu noteikšanai ir visai maza ietekme uz cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību. Turklāt nereti darba devēji dod priekšroku soda naudu samaksāšanai par kvotu neievērošanu.

Nav šaubu, ka cilvēki ar invaliditāti ir nozīmīgs darbaspēka resurss un visiem spēkiem jāveicina to iekļaušana darba tirgū. Taču tam ir jāizvēlas pareizi un efektīvi instrumenti, nevis nejēdzīgas kvotas. Nav skaidra arī ministres priekšlikuma praktiskā īstenošana. Ja tiek noteikts, ka valsts iestādēs noteikts darba vietu skaits jāparedz invalīdiem, bet uz konkrēto amata vietu neviens šāds pretendents nepiesakās, kas tad notiek? Vai amata vietas tiek turētas tukšas vai tiek pieņemti kādi pagaidu aizvietotāji, kurus atlaiž, ja piesakās cilvēks ar invaliditāti? Tajā pašā laikā invalīdu nodarbinātība noteikti ir jāveicina.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija janvāra sākumā aizturēja 1959., 1991. un 1994. gadā dzimušus vīriešus, kuri gandrīz gada garumā Rīgā izgatavojuši viltotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes. Šie vīrieši tālāk caur paziņām invalīdu kartes realizējuši autovadītājiem, par to iekasējot ikmēneša maksu, kas savukārt autovadītājiem ļāvis bez maksas stāvēt Rīgas pašvaldības autostāvvietās, informē VP.

Rīgas reģiona Kriminālpolicijas rīcībā bija nonākusi informācija par to, ka Rīgā, iespējams, uzdarbojas invalīdu karšu viltotāji, kuri tādā veidā veic nelegālu biznesu. Policija noskaidroja, ka viltotās invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes realizētas automašīnu īpašniekiem un lietotājiem, kuri vēlējušies savas automašīnas novietot RP SIA Rīgas satiksme autostāvvietās 11. novembra krastmalas, Vecrīgas un Rīgas centra apkārtnē.

Veicot izmeklēšanu, noskaidrots, ka vairākas personas izgatavojušas viltotas invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes un tālāk caur paziņām tās realizējuši, no ieinteresētajiem automašīnu īpašniekiem un lietotājiem par to iekasējot ikmēneša «īres» maksu 85 eiro apmērā. Izmantojot šīs kartes un maksājot nelikumīgo īres maksu, auto lietotāji varējuši bez maksas novietot auto minētajās stāvvietās.

Desmitiem miljoni datoru ASV izmanto viltus antivīrusa programmas, kas tos padara ievainojamākus hakera uzbrukumiem, liecina Symantec ziņojums par kibernoziegumiem.

Parasti šīs viltus antivīrusa programmas tiek piedāvātas internetā, sakot, ka nodrošinās datora drošību bezmaksas, vai par kādu konkrētu summu. Līdz ko lietotājs šo programmu ir lejupielādējis un uzinstalējis savā datorā, tā izskatās kā parasta antivīrusa programma, kas ķer vīrusus un surogātpastus, bet papildus tā sazinās ar hakera datoru un nosūta tam vajadzīgo informāciju no Jūsu datora.

Symantec eksperti internetā jau ir atraduši vairāk nekā 250 šādas viltus antivīrusa programmas, kuras viena gada laikā ir lejupielādējuši apmēram 43 miljoni lietotāju.

Mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH tirgū ieved ekonomiskākus Green Efficiency Drive (GED) modeļus, kas palīdz ietaupīt gandrīz 30 % degvielas.

Vācijas mašīnbūves uzņēmums Sennebogen Maschinenfabrik GmbH ražo īpaši zāģētavām un citiem baļķu apstrādātājiem paredzētas pick and carry kokapstrādes mašīnas, kurām ir īpaša pamatnes platforma un augšējā platforma jeb tornis, kas rotē 360 grādu leņķī. Sennebogen pārstāvis Matiass Ibelakers [Matthias Übelacker] stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā tirgū ievestā modernā Green Efficiency Drive (GED) modeļa pamats ir novatoriska, elektriska pamatnes platforma, ar kuras palīdzību degvielas patēriņu izdevās samazināt par gandrīz 30 %. Tas bija iespējams, pateicoties viedajai ritošās daļas elektropiedziņas enerģijas pārvaldes sistēmai, kas iejaucas, ja tiek konstatēta neizmantota enerģija – piedziņa darbam izmanto enerģiju, kas rodas bremzējot. Rezultāts ir labāk vadāma mašīna ar mazāku motoru, kas izmanto mazāk enerģijas un mazāk piesārņo vidi – tomēr ar tādu pašu efektivitāti un efektivitāti kā iepriekšējie modeļi. Elektriskās piedziņas enerģiju dīzeļmotoram ražo ģenerators.

Aināra Šlesera partijas LPP/LC jaunatnes organizācija PIRMIE izveidojusi partijas Pilsoniskā Savienība (PS) viltus mājas lapu, informē PS priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis.

Viņš apgalvo, ka PS viltus mājas lapu ir reģistrējis LPP/LC jaunatnes organizācijas PIRMIE valdes loceklis un jauno biedru uzņemšanas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jankovskis. Viltus mājas lapā ir izmantots PS mājas lapas dizains, kas pieder partijai PS, tādējādi pārkāptss likums par autortiesībām. Turklāt, uzdodot viltus mājas lapu par autentisko PS mājas lapu, ir veiktas krāpnieciskas darbības ar mērķi izplatīt melīgu informāciju par PS darbu. Vienlaikus arī sociālajā tīklā Twitter ticis izveidots PS viltus profils, izmantojot partijas logo, kas arī uzskatāms par autortiesību pārkāpumu.

Ģ. V. Kristovskis uzskata, ka viltus mājas lapā ievietotais teksts liecina, ka A. Šlesera jaunatnes organizācijas bieds un ienaidnieks ir PS rietumnieciskā orientācija.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Interneta vidē, piemēram, miniblogu saitē twitter savairojušies Latvijas politiķu viltus profili.

Tviterī darbojas gan «viltus» Valsts prezidents Valdis Zatlers, gan parodēti Ainārs Šlesers, Andris Šķēle, Aivars Lembergs. Tās nav tikai vārdu un uzvārdu sakritības, jo izmantotas īsto politiķu fotogrāfijas, kā arī citas raksturīgas detaļas, ziņo Latvijas avīze.

Vairāki politiķi uzskata, ka ir jācīnās par viltus profilu slēgšanu. To paredz arī tvitera noteikumi, kuros teikts – «nedrīkst uzdoties par kādu citu manierē ar nolūku maldināt, mulsināt vai krāpt citus». Tomēr ar saņemtajām sūdzībām tvitera uzturētāji netiek galā.

Lai cīnītos ar šiem viltus profiliem daļa politiķu apsver domu izveidot pašiem savus īstos profilus. Šādu "izeju" apsver kā Valsts prezidenta Valda Zatlera, tā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera sabiedrisko attiecību veidotāji. Valsts prezidenta V. Zatlera īsto profilu, visticamāk, gan veidos sabiedrisko attiecību speciālisti, taču A. Šlesera tēla veidotāji pat apsver iespēju pārņemt līdzšinējā viltus profila veidošanu.

Ārzemēs nav pārsteigums, kad internetā paralēli apģērbam un kosmētikai var nopirkt arī Twitter kontu un Facebook like klikšķus. Tādējādi uzņēmums dienas laikā var tikt pie Twitter konta ar prāvu sekotāju pulciņu, tikai pirms tam jānomaina konta nosaukums. Kontu pārdošana aktuāla varētu kļūt arī Latvijā.

«Ko par sevi var liecināt uzņēmuma konts vien ar pāris sekotājiem? Izklausās nenopietni, vai ne?» DB iemeslus kontu iegādei skaidro Latvijas Interneta asociācijas izpilddiretors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Savukārt, ja uzņēmums lietotājus cenšas piesaistīt saviem spēkiem, tad darbiniekam ir jānopūlas vaigs sviedros, taču sekotāju auditorija tādējādi būtu kvalitatīvāka, atzīmē V. Šeļmanovs-Plešs. Lai gan Latvijā Twitter kontu iegādes prakse plaši izplatīta nav, pāris gadījumu ir bijuši un sagaidāms, ka nākotnē situācija mainīsies. Dzirdēti stāsti, kad ar dažādu akciju palīdzību Twitter konts tiek popularizēts, piesaistīti lietotāji, bet pēc laika aktivitātes apstājas un tā vietā reizi nedēļā tiek ievietots reklāmas sludinājums. «Tas, ka uzņēmumi nevēlas atzīties konta iegādē, ir saprotams. Uzņēmumam gribas, lai cilvēki domā, ka sekotāji ir nevis tāpēc, ka konts ir nopirkts, bet tāpēc, ka uzņēmuma sniegtie pakalpojumi un preces ir saistošas,» neslēpj V. Šeļmanovs-Plešs. Kopumā Latvijā uzņēmumi vēl nav apzinājušies sociālo tīklu ietekmi. Lai gan dažādos topos interneta ātrumu ziņā esam līderi, taču interneta aktivitāšu vidū ar šādiem rādītājiem lepoties nevaram. Latvijā biznesa vide ir salīdzinoši kūtra uz šādu knifu izmantošanu. Rīki ir rokā, tāpēc vajadzētu tos izmantot, sacīja V. Šeļmanovs-Plešs.

«Biju pārliecināts, ka novietoju automašīnu blakus stāvvietā. Atvainojos par radušos situāciju,» tikai pēc tam, kad zz.lv Jelgavas Domei nosūtījis attēlu ar dienesta automašīnu invalīdu stāvvietā, atbildējis Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS).

Nezinot, ka pārkāpums fiksēts fotoattēlā, viņš sākotnēji apgalvojis, ka savu mašīnu nolicis «tieši blakus» invalīdu stāvvietai, ziņo reģionālais medijs.

Piektdien Valsts policija, izvērtējusi no portāla zz.lv saņemto fotoattēlu, sākusi administratīvā pārkāpuma lietvedību par divu automašīnu novietošanu invalīdu auto paredzētās stāvvietās. Viena no mašīnām esot Jelgavas Domes priekšsēdētāja A.Rāviņa dienesta auto, turklāt aculiecinieks zz.lv apgalvojis, ka no mašīnas izkāpis Jelgavas mērs. A.Rāviņš gan sākumā uzsvēris, ka savu braucamo nolicis «tieši blakus» invalīdu stāvvietai.

Pirms pāris mēnešiem es pārvācos dzīvot no Jūrmalas uz Rīgu. Nenoliedzami, kad dzīvo Jūrmalā un strādā Rīgā, mašīna ir nepieciešama, taču, pārvācoties uz Rīgas centru, mašīna man kļuva apgrūtinoša un dārgi uzturama. Apdrošināšana, uzturēšana, maksa par stāvvietām, nodevas un degviela, tās visas ir ar mašīnu saistītās izmaksas.

Neilgi pēc pārvākšanās es uzzināju par inovatīvu jaunu mašīnu iznomāšanas uzņēmumu Rīgā. Uzņēmums parūpējas par apdrošināšanas, uzturēšanas, degvielas u.c. izmaksām par 21 centu minūtē, kamēr mašīna tiek izmantota braukšanai, un vien par 1 centu minūtē, kamēr mašīna ir novietota auto stāvvietā. Sākotnēji maksa par minūti man šķita samērā liela, taču, kad pats pamēģināju, kā šī sistēma strādā, sapratu, ka man itin nemaz nav taisnība.

Lai lietotu pakalpojumu, vispirms ir jālejupielādē aplikācija CarGuru (der gan iOS, gan Android sistēmām). Reģistrācija aplikācijā notiek ar braukšanas tiesībām un bankas karti. Pēc apstiprinājuma saņemšanas tiek dota pieeja kartei, kurā ir norādīta atrašanās vieta visām pieejamajām CarGuru mašīnām Rīgā. Lai rezervētu mašīnu, aplikācijā ir jānospiež poga. Rezervācija ilgst 20 minūtes – ja 20 minūšu laikā klients līdz mašīnai netiek, rezervācija tiek atcelta. Nokļūstot pie mašīnas, tās durvis var attaisīt ar aplikācijas palīdzību, savukārt mašīnas atslēgas var atrast cimdu nodalījumā. Laiku un attiecīgi naudu sāk skaitīt no brīža, kad tiek iedarbināta mašīna, un izmaksas visu laiku ir skaidri redzamas telefona ekrānā. Brauciena beigās tiek saņemts gala rēķins, un rēķina apmaksa notiek no aplikācijā reģistrētās bankas kartes. Izmēģinot CarGuru pakalpojumus, vispirms devos no Vecrīgas līdz ASV vēstniecībai, novietoju mašīnu un pēc aptuveni pusotras stundas devos uz Jūrmalu pusdienās, kur atkal novietoju mašīnu uz veselu stundu. Pēc tam devos atkal atpakaļ uz Vecrīgu, novietoju mašīnu un telefona aplikācijā nospiedu pogu pakalpojuma apturēšanai. Es, beidzot lietot pakalpojumu, uzreiz ieraudzīju brauciena izmaksas – 12,89 EUR par 4 stundām, ko kopumā izmantoju mašīnu. Turklāt, es ietaupīju naudu par degvielu, mašīnas novietošanu stāvvietā, kā arī atsevišķi nepiestāju maksāt nodevu par iebraukšanu Jūrmalā. (Tiesa, tas notika septembrī, kad darbojās akcijas tarifs, proti, laikā, kad mašīna bija novietota stāvvietā, bija jāmaksā 1 cents par minūti, nevis 2 centi minūtē.)

«Nu, samazināsim trīs ministrus, varbūt kļūsim drusciņ mīlamāki! Nekļūs mīlamāki! Šobrīd tiek iets viltus ceļš.» Tā uzskata bijušais premjers Aigars Kalvītis, kura izteikumi par aktuālo situāciju publicēti Tautas partijas mājaslapā.

«Latvijas sabiedrībā ir mīti par kaut kādām jaunām sejām. Kur tās ir? Kas ir pateicis: Godmanis dara nepareizi, trīs punkti, kas jādara citādi? Ja kādam būtu risinājums, viņš būtu pieteikts Nobela prēmijai, jo visā pasaulē nezina, kā ar to tikt galā. Ja grib kaut ko varas ešelonā pamainīt, jāatrod piemērotākie cilvēki, kas spēj paskaidrot, kas saprot situāciju, kas ir izlēmīgi. Protams, ka šie cilvēki jāmeklē partijās. Tie ir cilvēki, kas lielākoties bijuši saistīti ar valsts pārvaldi un kam ir priekšstats par to, kā viss funkcionē. Bet tiklab tie var nebūt no valsts pārvaldes. Bet jābūt kādam līderim, kas to pasaka: man vajag finanšu ministru šo, jo tas ir cilvēks, kas var izvilkt,» ir pārliecināts A.Kalvītis.

Topošajam «Facebook» birojam Rīgā satura uzraudzības centram daļa no 150 latviski, lietuviski un igauniski runājošajiem darbiniekiem jau ir atrasti un drīz sāksies viņu apmācība, svētdien vēstīja LNT ziņas.

To apstiprina «Facebook» reģionālais sabiedrisko attiecību pārstāvis Jans Saidžinijs, taču pagaidām gan netiek atklāts, kur tieši Rīgā atradīsies «Facebook» telpas.

«Facebook» satura uzraudzības centra darbinieku rekrutēšana gan vēl turpinās, to veic uzņēmums CCC Riga Digital Services. Sludinājumā norādīts, ka alga ir sākot no 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tiek solītas dāsnas piemaksas par darbu nedēļas nogalē, svētku dienās un nakts maiņās. Kā viena no kandidātu prasībām ir padziļinātas zināšanas par Latvijas politisko, sociālekonomisko un kultūras kontekstu.

«Facebook» Rīgas biroja darbinieku pienākumos būs ne tikai uzraudzīt saturu, reaģēt uz sūdzībām, bet arī atrast, bloķēt un dzēst viltus profilus un ļaunprātīgos manipulētājus. Pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» dibinātāja Inga Spriņģe vērtē: «Ir labi, ka kāds šeit būs uz vietas, ka ir lokālās valodas. Tas mūs savā ziņā paglābj, jo ir citas valstis, kur monitorētāji atrodas, piemēram, Indijā un Pakistānā lētāka darbaspēka dēļ, kuriem nav pat zināšanu par vietējo kontekstu.» NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts LNT Ziņām savukārt norāda: «Tajās valstīs, kur Facebook vai Google tam pievēršas, satura vide konkrētajās valodās kļūst tīrāka nekā valodās, kas netiek pieskatītas.»

Mans jaunākais "Instagram" ziņojums ir publicēts mazāk kā stundu, un tas jau ir nolaikots vairāk nekā 1000 reizes.

Es esmu diezgan lepns par fotoattēlu - tie ir makaroni, ko es ēdu pusdienās, nofotografēti no augšas, un tas kļuvis par manu visu laiku populārāko "Instagram" ziņojumu.

Taču patiesība ir tāda, ka tikai trīs no 1003 laikiem jeb "patīk" ir no īstiem cilvēkiem. Pārējie 1000 ir viltoti, raksta BBC žurnālists Edvīns Leins.

Viltotos laikus viņš ieguvis no puiša ar segvārdu Dries Depoorter - mākslinieka no Beļģijas, kurš veido uz tehnoloģijām balstītu mākslu. «Man principā ir tūkstošiem viltus kontu, un tie var jums sekot vai nospiest «patīk» jūsu jaunākajam ierakstam,» stāstījis Dries Depoorter. «Tas, ko jums vajadzētu no tā mācīties, ir - ekrānā redzamie skaitļi ne vienmēr ir reāli,» viņš akcentē.

Šobrīd interneta vidē izplatās viltus e-pasti bankas Citadeles vārdā, ar kuru palīdzību viltvārži mēģina iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus, informē banka.

«Brīdinām iedzīvotājus, ka, saņemot šādu e-pastu ar virsrakstu: «JUSU KONTS VAR TIKT BLOKETS - AKTIVIZETU SAVU KONTU TAGAD», nekādā gadījumā nesniedziet prasīto informāciju,» paziņojumā medijiem uzsver Citadele.

Banka norāda, ka šie e-pasti nav saistīti ar banku Citadele, bet ir viltvāržu mēģinājums iegūt konfidenciālus iedzīvotāju datus.

Banka Citadele ir informējusi par interneta drošību atbildīgās organizācijas par šo viltus e-pastu, lai tās bloķētu viltus mājas lapu, jo gan paziņojums e-pastā, gan mājas lapa, uz kuru šis paziņojums ved, ir viltus.

Citadele atgādina, ka banka nekad neprasa iedzīvotājiem atklāt internetbankas lietotājvārdus, paroles, internetbankas kodus, PIN kodus, kā arī maksājumu karšu CVC kodus.

SIA Maxima Latvija apelācijas kārtībā pārsūdzējusi Rīgas apgabaltiesas pirmās instances 21.decembra spriedumu pirmajā civillietā, kas tiek izskatīta saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Uzņēmums uzskata, ka pirmās instances tiesa spriedumā nav ņēmusi vērā objektīvus lietas faktiskos apstākļus un pierādījumus, kā arī pieļāvusi būtiskas kļūdas, kuru rezultātā pieņemts prettiesisks spriedums, informēja pārstāvis Jānis Beseris.

Apelācijas sūdzībā uzņēmums norādījis uz vairākiem būtiskiem trūkumiem, kas esot saskatāmi pirmās instances tiesas spriedumā:

«Tiek ignorēts traģēdijas cēlonis – kļūdas ēkas jumta slodžu aprēķinos

Lai gan no lietā esošajiem materiāliem un pierādījumiem tiesa secina, ka traģēdijas un ēkas sabrukšanas iemesls ir kļūda ēkas jumta slodžu aprēķinos, tomēr par atbildīgu tiesa ir atzinusi ēkas nomnieku – Maxima Latvija, kurš ar būvniecības procesu nebija saistīts nevienā no tā tapšanas posmiem. Līdz ar to, pieņemot Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ir izveidojusies absurda situācija, kad par vienas identificējamas personas pierādītām kļūdām atbildība tiek piemērota trešajai pusei.

DnB NORD Bankas klienti, kā arī ar banku nesaistīti cilvēki saņēmuši viltus e-pastus, kas nosūtīti it kā DnB NORD vārdā. Banka aicina neveikt nekādas darbības e-pastā norādītajā interneta vietnē un šo e-pastu dzēst.

Cilvēkiem izsūtīti viltus e-pasti ar saiti uz interneta vietni, kurā tiek prasīts ievadīt internetbankas lietotāja datus - ieejas vārdu, paroli un kodus. Interneta vietne, uz kuru ved saite no viltus e-pasta, pēc sava vizuālā noformējuma ir ļoti līdzīga īstajai internetbankas ieejas lapai.

Banka uzsver, ka nekad nesūta šāda veida e-pastus un nelūdz no klienta datus, kas nepieciešami internetbankas lietošanai.

Jāatgādina, ka iepriekš arī Swedbank brīdināja, ka vairāki cilvēki, tostarp bankas klienti, saņēmuši viltus e-pastus it kā bankas vārdā ar linku uz interneta vietni, kur tiek lūgts ievadīt visas savas internetbankas kodu kartes paroles.

Autosportists, inženieris un uzņēmējs Andris Dambis Ogrē būvē pasaules klases sporta auto un ir iegādājies Mitsubishi rūpnīcu Lielbritānijā.

Ar automašīnām Andris Dambis ir cieši saistīts jau no agras bērnības, kad tētis, šoferis būdams, ņēmis mazo līdzi uz garāžu. Tehnika ieinteresējusi tik ļoti, ka ar apskatīšanu un pabraukāšanos nepietika. Neviena nemudināts, puika pats ķēries pie dažādu aparātu konstruēšanas. Aizraušanās mūža garumā sākusies ar mopēdu un automodelīšu būvēšanu.

«Man bija skaidrs, ka gribu darboties ar mašīnām. Sagadīšanās pēc togad, kad man bija jāstājas augstskolā, pirmo gadu Rīgas Tehniskajā universitātē uzņēma autotransporta specialitātē. Uz to bija liels konkurss, bet tiku iekšā.»

Otru dzīves daļu kopš padsmitnieka vecuma paņēmis autosports. «Piedalījos visās sacensībās pēc kārtas ar kādām mašīnām vien varēju. Tepat Ogrē pats sāku būvēt autokrosa mašīnu. Kolhozs piešķīra vienu norakstītu žigulīti, es to sametināju, un tā sākās manas autokrosa gaitas.»

Turpmāk tiesības izmantot maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos tiks piešķirtas sešām pasažieru kategorijām līdzšinējo vienpadsmit vietā.

Šādas izmaiņas paredz otrdien, 4. augustā, valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts. To izstrādājusi un valdībā izskatīšanai iesniegusi Satiksmes ministrija, ņemot vērā vairāku atbildīgo ministriju, kā arī vairāku biedrību un asociāciju ieteikumus.

Turpmāk bez maksas reģionālajos starppilsētu un vietējas nozīmes maršrutos varēs pārvietoties pirmsskolas vecuma bērni, 1. grupas invalīdi, bērni invalīdi, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, bērnu aprūpes institūcijās vai mācās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. Politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tāpat kā līdz šim, bez maksas varēs izmantot reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutus. Savukārt 2. grupas invalīdi un personas, kuras pavada 1. grupas invalīdu vai bērnu invalīdu reģionālos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutus turpmāk varēs izmantot ar 50% atlaidi.

Šodien, 16.decembrī, tirdzniecības centrā Domina Shopping darbu sācis Rokdarbinieku-invalīdu Ziemassvētku tirdziņš, kas uz lielveikalu ir pārcēlies no ikgadējā invalīdu tirdziņa Daugavas sporta namā.

Tajā piedalās vairāk nekā 40 rokdarbnieki, kuri pārstāv Rīgas, Dobeles, Ogres, Apes, Jēkabpils, Babītes novada, Ropažu, Olaines, Cēsu, Kokneses un Ādažu novada invalīdu biedrības.

Tirdziņu rīko Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonds (IMSA Fonds).

«Nav noslēpums, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir nepieciešams lielāks gan morālais, gan materiālais atbalsts, tāpēc priecē tas, ka mūsu valstī ir uzņēmumi, kuri izprot šo situāciju un vēlas palīdzēt,» saka Aina Gipstere, IMSA Fonda priekšsēdētāja.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi tiesību aktu izmaiņas, paredzot atbrīvojumu no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas par transportlīdzekli, kura īpašniekam, turētājam vai valdītājam, vai tā laulātajam apgādībā ir bērns invalīds ar pārvietošanās traucējumiem, informē ministrija.

Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā izskatīšanai valdībā tiks virzīti augustā, un plānots, ka atbrīvojumu piemēros par vienu šai personai vai tās laulātajam īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu transportlīdzekli.

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu invalīdiem ir piemērojams atbrīvojums tikai no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nemaksā par vieglo automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu, kura īpašnieks, turētājs vai valdītājs ir I vai II grupas invalīds. Atbrīvojumu piemēro par vienu šai personai īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētu iepriekš minēto transportlīdzekli.

Otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām.

Kā informēja FM pārstāvji, likumprojekts izstrādāts, lai radītu iespēju turpināt piemērot invalīdu biedrību uzņēmumiem likuma par UIN noteikumus, kas paredz, ka no UIN maksāšanas tiek atbrīvotas invalīdu biedrību, medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu kapitālsabiedrības, ja tās pārskaita biedrībai, kas to dibinājusi, summas, kas ir lielākas par taksācijas gadam aprēķinātajām uzņēmuma ienākuma summām.

Šobrīd likumā par UIN atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām ir noteiktas 16 kapitālsabiedrības, kas ir atbrīvotas no UIN maksāšanas, tostarp Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS kultūras centrs Rītausma, Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS Zīmju valodas centrs un Latvijas Neredzīgo savienības SIA LNS Komunikācijas centrs.

Latvijas četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šogad desmit mēnešos izkrāpti kopumā 13,7 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) publiskotie dati.

2024.gada desmit mēnešos īstenoti kopumā 7346 krāpšanas gadījumi, un iedzīvotājiem izkrāpti 13,714 miljoni eiro.

Vienlaikus šogad desmit mēnešos novērsti 8375 krāpšanas gadījumi par kopumā 10,66 miljoniem eiro.

Desmit mēnešos konstatēti 4065 telefonkrāpšanas gadījumi, izkrāpjot 7 926 877 eiro. Tāpat konstatēti 2507 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 4 396 282 eiro, un 774 cita veida krāpšanas gadījumi, izkrāpjot 1 390 621 eiro.

Tajā pašā laikā šogad desmit mēnešos ir izdevies novērst 4278 telefonkrāpšanas mēģinājumus par 4 366 943 eiro, 8720 investīciju krāpšanas mēģinājumus par 4 947 188 eiro un 1046 citus krāpšanas gadījumus par 1 346 175 eiro.